Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Kas mums ir zināms par Norwegian?

Norwegian ir Norvēģijas izcelsmes trešā lielākā Eiropā un piektā – visā pasaulē, zemo cenu aviokompānija, kas dibināta 1993. gadā. Uzņēmumu grupā nodarbināti vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku Eiropā, Āzijas valstīs un Amerikā. Norwegian flotē ir 170 lidmašīnas, kuru vidējais vecums ir 3.7 gadi, kas padara to par vienu no zaļākajām aviokompānijām pasaulē.Lai efektīvi pārvadītu starptautisku biznesu, Norwegian lēmis par labu Rīgai, atverot šeit klientu servisa centru, kas apkalpos uzņēmuma klientus ārvalstīs. Uzņēmums plāno trīs gadu laikā pieņemt darbā vairākus simtus jomas profesionāļus.

Ko mēs varam mācīties no Norwegian ienākšanas Latvijā?

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri ir globālu organizāciju speciāli izveidotas struktūrvienības ar mērķi nodrošināt administratīvos atbalsta pakalpojumus (IT, klientu serviss, finanses, personāla vadība u.c.) grupas ietvaros vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem ārvalstīs. Nozares darbība ir sasaistāma ar pakalpojumu eksportu, kas, ņemot vērā Rīgas konkurētspējīgās priekšrocības, ir lieliska iespēja attīstīt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri nodrošina par 40% lielāku atalgojumu nekā vidēji valstī, tāpat šī nozare priekšzīmīgi rūpējas par darbinieku sociālajām garantijām, nodrošina veselības apdrošināšanu, karjeras izaugsmes iespējas, A klases birojus un citas ne mazāk svarīgas priekšrocības darbinieku labbūtībai. Tieši Covid krīzes laikā nozare sevi pieteikusi kā drošu sabiedroto, kas turpina darbību, veikli pārorientējoties uz attālinātu darbu.

Vērtējot esošo situāciju globālā kontekstā, ir tikai pašsaprotami, ka tie starptautiskie uzņēmumi, kuru centralizētās biznesa atbalsta funkcijas līdz šim tika apkalpotas no Āzijas valstīm, Indijas vai kādām citām ģeogrāfiski attālākām lokācijām, krīzes ietekmē pārskatīja šo struktūrvienību darbības efektivitāti, kas, savukārt, rada iespējas Eiropas valstīm. Tāpat, šis ir laiks, kad vairums uzņēmumu cenšas samazināt izmaksas, attiecīgi šāda biznesa atbalsta funkciju centralizācija Eiropā, vienā noteiktā lokācijā jeb tam speciāli izveidotā struktūrvienībā, risina ne tikai organizācijas efektīvas pārvaldības jautājumus, bet arī būtiski samazina izmaksas. Tā, piemēram, gadījumos, kad šīs administratīvās atbalsta funkcijas iepriekš apkalpotas no starptautiskā uzņēmuma izcelsmes valsts – Skandināvija, Lielbritānija, Francija, ASV, kur atalgojuma līmenis ir nesalīdzināmi augstāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, tai skaitā, Latvijā, tā ir zināmā mērā iespēja samazināt izmaksas, sasniedzot to pašu rezultātu.Ja vērtējam eksportējošo biznesa pakalpojumu nozari Latvijā, tad šobrīd nozarē ir 50 ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas Latvijā, lielākoties, Rīgā, kas nodarbina 15 tūkstošus IT, finanšu, klientu servisa, iepirkum, loģistikas, personālavadībaa speciālistus.

Lielākie biznesa centri ir tādi kā Accenture Latvijas filiāle, SEB Global Services, TietoEVRY, Circle K Business Centre, Atea Global Services u.c. Norwegian, realizējot savus attīstības plānus Latvijā, noteikti būs viens no lielajiem biznesa pakalpojumu centriem Rīgā. Aptuveni 50% no visiem jau Rīgā esošajiem nozares uzņēmumiem ir Skandināvu izcelsmes, kuriem šobrīd pievienosies arī Norwegian. Tas norāda uz to, ka ģeogrāfiskais tuvums, sasniedzamība, līdzīga laika zona un arī mentalitāte nav maznozīmīgi faktori, izvēloties lokāciju centralizēto jeb vienoto atbalsta funkciju struktūrvienības izveidei.Ir tikai pamatoti secināt, ka sarunas ar investoriem turpmāk būs sekmīgākas, jo varēsim atsaukties uz Norwegian kā veiksmes stāstu.

Šeit vērts atzīmēt, lai gan sākotnēji šķiet tikai pašsaprotami, ka investori ļoti praktisku, uz skaitļiem balstītu apsvērumu vadīti pieņem lēmumu attiecībā uz biznesa attīstību vienā vai otrā lokācijā, realitātē šajā lēmumā lielu lomu spēlē tieši emocionālais jeb ticamības faktors, ko noteikti var sniegt jau atpazīstamu zīmolu pārstāvība Rīgā tieši biznesa pakalpojumu centru kontekstā. Šeit noteikti vērts pieminēt Lietuvas Danske Bank biznesa pakalpojumu centru, kurā nodarbināti 3800 jomas profesionāļi un kas pēdējos gados kalpojis kā lielisks piemērs tam, ka lieli zīmoli kalpo kā zināms drošības un ticamības garants citiem investoriem.

Kā darbspējīgo iedzīvotāju kvalifikācijas jautājumi tieši ietekmē investīciju vidi Latvijā?

Lai starptautisko biznesa pakalpojumu nozare varētu funkcionēt un attīstīties, visa pamatā ir cilvēkresursu pieejamība ar nepieciešamajām prasmēm un iemaņām. Arī skatoties no valsts pārvaldības viedokļa, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, noteikti vērts domāt par to, kā celt katra darbspējīgā iedzīvotāja kvalifikāciju un kopējo zināšanu līmeni, ko pieprasa darba tirgū.

Neskatoties uz to, ka ir lērums Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu atbalsta programmu, kas paredzētas darbinieku kvalifikācijas celšanai, joprojām aktuāls ir jautājums, vai piedāvātais atbalsts ir tas, ko eksportējoši uzņēmumi izvēlas izmantot, lai jēgpilni uzlabotu darbinieku sniegumu darba vidē.Vietējie mācību centri, neformālās izglītības iestādes var uzlabot angļu valodas zināšanas, iemācīt līdz pat C2 līmenim svešvalodas, uzlabot programmēšanas iemaņas, veidot izpratni par dažādām datorsistēmām, tomēr tās nekad nenodrošinās tās specifiskās kompetences, kuras uzņēmums var mācīt tikai iekšēji vai ar starptautiski atzītu ārvalstu mācību centru atbalstu.

Šeit vērts pieminēt Mūžizglītības programmu, kuras mērķis ir ar 47 miljonu eiro atbalstu nodrošināt kvalifikācijas celšanu 53 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Atbalsta esamība noteikti ir apsveicama, tomēr, iedziļinoties programmas virzībā, rodas šaubas par to, vai mācību centru piedāvātie un pat projekta nolūkiem jauni izveidotie apmācību kursi tik tiešām uzlabo iedzīvotāju kopējo situāciju darba tirgū, vai tā tomēr, zināmā mērā, uzskatāma par kārtējo “Eiropas naudas apgūšanas” iespēju, kur kāds kaut ko organizē un attiecīgi kāds arī kaut ko arī pamācās, tomēr dienas beigās tas nesasniedz vēlamo rezultātu.

Tā, piemēram, pēdējā projekta kārtā vairāk nekā 350 cilvēku pieteicās dārzniecības kursos, savukārt, ja ieskatāmies darba vakanču vietnēs www.cv.lv, nva.gov.lv, tad redzam, ka tur ir tieši 0 darba piedāvājumi dārzniekiem. Covid krīzes ietekmē, Latvijas valdība ir vairākkārt izcēlusi to, cik nozīmīgi ir primāri orientēties uz eksportējošiem uzņēmumiem, lai veicinātu strauju ekonomiskās situācijas atlabšanu, tomēr, arī šeit, jāatzīst, ka nav dzirdēts par dārzniecības pakalpojumu eksportējošu uzņēmumu attīstību Latvijā. Biznesa pakalpojumu eksportējošie uzņēmumi ik gadu iegulda aptuveni 10 miljonus eiro darbinieku apmācībās, kas norāda uz to, ka šī problēma tomēr veiksmīgi netiek risināta ar esošajiem atbalsta instrumentiem.

Pēc Centrālās statistikas datiem zināms, ka pēc darbspējīgo iedzīvotāju vecuma struktūras, Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju kopskaits katru gadu samazināsies par 10 tūkstošiem, kas nozīmē, ka pēc 10 gadiem Latvijā strādās par 100 tūkstošiem mazāk iedzīvotāju nekā šodien, neskatoties uz to, ka šis cipars varētu būt lielāks saistībā ar iedzīvotāju tendenci doties labāka darba un dzīves meklējumos uz ārvalstīm. Pie šāda scenārija grūti paredzēt veiksmīgu situācijas atrisinājumu ilgtermiņā. Atbilde noteikti ir meklējama jēgpilnā, rūpīgi pārdomātā darbspējīgo iedzīvotāju kvalifikācijas celšanā un imigrācijas procesa uzlabošanā.

Rīgas pašvaldības loma investīciju piesaistē un jaunu darbavietu radīšanā

Nākot pie varas jaunajai Rīgas vadībai, paredzams, ka arī pašvaldības līmenī lielāka uzmanība tiks pievērsta investīciju piesaistes jautājumiem, iespējams, pat veidojot jaunu pašvaldības paspārnē esošu struktūrvienību, kas mērķtiecīgi rūpētos par izmērāmiem rezultātiem investoru piesaistē. Salīdzinot arī citu Eiropas pilsētu paveikto, zināms, ka par šo jautājumu atbild speciāli izveidotas, spēcīgas pašvaldības finansētas institūcijas, kas nodrošina atbalsta instrumentus jaunajiem investoriem, rūpējas par augsta līmeņa talantu piesaisti no ārvalstīm un arī pilsētas atpazīstamības veicināšanu starptautiskajā vidē.

Nereti noteicoša loma ir Rīgas mēra personīgai iesaistei investīciju projektos, tiekoties ar investoru pārstāvjiem un tādā veidā norādot uz to, cik ļoti investors tiek gaidīts šajā valstī, pilsētā. Vērojot jaunās Rīgas domes attīstības plānus, sagaidāms pozitīvas izmaiņas šajā jautājumā. Norwegian noteikti ir lielisks piemērs tam, ka biznesa pakalpojumu eksporta nozarei ir milzīgs potenciāls salīdzinoši īsā laika posmā radīt ievērojamu skaitu darbavietu ar konkurētspējīgu atalgojumu, tādā veidā sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.

Norwegian ienākšana Latvijā norāda uz to, ka ir iespēja atdzīvināt Rīgu, veidojot Latviju par pakalpojumu eksporta lielvalsti. Pašvaldības guvums ir izmērāms samaksātajos darba spēka nodokļos, uzlabotā infrastruktūrā un pilsētvidē, jo arvien jaunu investoru ienākšana rosina arī biroja ēku attīstītājus virzīt uz priekšu modernus biroja ēku attīstības projektus, kā arī šīs nozares mērķtiecīga attīstīšana sekmē iedzīvotāju apmierinātību ar dzīves apstākļiem un ekonomisko situāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviokompānija Norwegian atver biroju Rīgā un uzsāk darbinieku atlasi

Db.lv, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu centralizēt savu darbību un izveidot starptautisko pakalpojumu centru Rīgā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

"Norwegian Air Resources Latvia" birojs apkalpos aviokompānijas darbību visā pasaulē, atsakoties no ārpakalpojumiem, ar kuriem līdz šim tika nodrošinātas vairākas uzņēmuma funkcijas.

Kompānija "Norwegian" jau šobrīd ir izsludinājusi pirmās vakances darbam jaunajā birojā. Darbinieku piesaistīšana turpināsies gan šogad, gan arī nākamgad. Kopējais nepieciešamo darbinieku skaits būs atkarīgs no situācijas nozarē.

"Pasaulē atpazīstamais "Norwegian" ir novērtējis Latviju kā piemērotu vietu savam biznesa pakalpojumu centram. Biznesa pakalpojumu centri ir viena no mūsu investīciju prioritātēm, jo nozarei ir liels izaugsmes potenciāls, uzņēmumi gandrīz pilnībā nodarbojas ar pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošina daudz augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas. Latvija investoriem spēj piedāvāt labi izglītotus darbiniekus ar labām valodu zināšanām, tādēļ arī uzņēmumi izvēlas atvērt savus biznesa pakalpojumu centrus Latvijā. Šī "Norwegian" izvēle dod mums papildus stimulu turpināt darbu pie biznesa vides uzlabošanas un jaunu darba vietu radīšanas Latvijā," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Notiks tiešsaistes diskusija: Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?

Lelde Petrāne, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. maijā no pulksten 13:00 līdz 14:00 Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" aicina uz atvērtu tiešsaistes diskusiju "Kā piesaistīt 10 000 darba vietas Latvijai?".

Tiešraide notiks "ABSL Latvia" "Facebook" kontā.

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, norāda: "Covid krīze radījusi negatīvu ietekmi uz Latvijas darba tirgu. Labi atminamies iepriekšējās krīzes laiku, kurā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgo iedzīvotāju. Lai Latvija nepiedzīvotu otru emigrācijas vilni, kura ietekme uz valsts ekonomiku varētu būt graujoša, valdībai ir jāspēj ātri reaģēt un pieņemt uz attīstību un sabiedrības labklājību vērstus lēmumus.

Pārstāvot Starptautisko biznesa pakalpojumu nozari Latvijā, esam gatavi diskutēt par nosacījumiem un rekomendācijām valsts atbildīgajām institūcijām, lai radītu jaunas, labi apmaksātas darba vietas valsts iedzīvotājiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīnas valsts kontrolēts uzņēmums kļūst par lielu Norwegian akcionāru

LETA--AFP, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valsts kontrolēts lidmašīnu nomas uzņēmums "BOC Aviation" kļuvis par ievērojamu Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") akcionāru, teikts trešdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi, "Norwegian" maija sākumā pieņēma glābšanas plānu, kas paredz vienošanos ar kreditoriem, lai pārvērstu daļu lidsabiedrības finanšu saistību kapitālā.

Šis plāns nodrošināja iespēju aviosabiedrībai stiprināt savu kapitāla stāvokli un ievērot Norvēģijas valsts noteikumus, lai iegūtu garantijas 2,7 miljardu norvēģu kronu (247 miljonus eiro) vērtu aizdevumu saņemšanai.

Uzņēmumi, no kuriem "Norwegian" nomā daļu lidmašīnu, iegūs ievērojamas lidsabiedrības akciju daļas.

Īrijas "AerCap Holdings" ar 15,9% akciju kļūs par lielāko akcionāru, bet "BOC Aviation" iegūs 12,67% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 16.jūlija, regulāros starptautiskos lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk Polijas aviokompānija "LOT Polish Airlines".

Ar aviokompānijas gaisa kuģiem četras reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās - būs iespējams doties uz Polijas galvaspilsētu Varšavu.

Kopumā no šīs nedēļas no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 49 galamērķiem un regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas atsākušas septiņas aviokompānijas - nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa", Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair", Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair", Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air", Norvēģijas pārvadātājs "Norwegian" un "LOT".

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru 

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi...

Lidosta atgādina, ka uzturoties lidostā "Rīga", pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska. Ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Lai palīdzētu pasažieriem ievērot šīs prasības, lidostas terminālī ir izvietotas distancēšanās atzīmes, kā arī roku dezinfekcijas aparāti.

Plānojot ceļojumu, lidosta aicina pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 62,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru