Jaunākais izdevums

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Lielo uzņēmumu grupā šogad otro vietu ieņēmusi "Swedbank", seko AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Latvenergo", kā arī pagājušā gada taisnīgākā atalgojuma maksātāja titula ieguvējs "Accenture" Latvijas filiāle.

Tikmēr mazo un vidējo uzņēmumu grupā otro vietu ieņēmusi SIA "Schwenk Latvija", seko "Linedata Services" Latvijas filiāle, SIA "Cabot Latvia" un SIA "Kinetics Nail Ssystems".

Ja lielo uzņēmumu grupā šogad ir divi jaunpienācēji - "Augstsprieguma tīkls" un "Latvenergo", tad mazo un vidējo uzņēmumu grupā no pagājušā gada līderiem ir palikusi tikai "Linedata Services" Latvijas filiāle, piebilda "Fontes" pārstāvji.

Pērn lielo uzņēmumu grupā līderis bija informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle, kamēr otro vietu ieņēma starptautiskā lidosta "Rīga", kurai sekoja VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", "Swedbank" un "Latvijas valsts meži".

Savukārt mazo un vidējo grupā par taisnīgākā atalgojuma maksātāju pirms gada tika atzīts gaisa filtru ražotājs "Dinair Filton", otro un trešo vietu dalīja Autotransporta direkcija un SIA "DPD Latvija", kurām sekoja "Linedata Services" Latvijas filiāle un "MSC Shared Service Center Riga".

"Fontes"Latvijā strādā kopš 1996.gadā. "Fontes" 20 gadus Baltijā pārstāv personāla novērtēšanas rīku izstrādes kompāniju "SHL" un kopš 2013.gada pārstāv arī pasaules vadošo konsultāciju kompāniju "Mercer".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" izsludinājis vairākus simtus jaunu vakanču visā Latvijā, tostarp Daugavpilī, kur "Lidl" vakances tiek piedāvātas pirmo reizi, informē "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Veikalu darbinieku vakances tiek piedāvātas jaunajos veikalos Rīgā un Daugavpilī, kā arī citos "Lidl" veikalos, lai paplašinātu esošās darbinieku komandas.

Uzņēmums akcentē, ka piedāvātais atalgojums ir augstāks par vidēji nozarē piedāvāto, kā arī maksāts tiek par katru nostrādāto minūti. Tāpat “Lidl Latvija” katram darbiniekam garantē veselības apdrošināšanas polisi pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām.

Piemēram, Rīgā veikala darbiniekiem atalgojums tiek solīts no sešiem eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, savukārt veikala darbiniekiem Daugavpilī, Ventspilī un Ogrē darba samaksa paredzēta no 5,4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Speciālistam "Lidl" Iepirkumu departamentā tiek solīts atalgojums 1200 līdz 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet klientu atbalsta speciālistam - no 900 līdz 1050 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā, uzņēmumi sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.

23% aptaujāto uzņēmumu plāno darbiniekus sākt atlaist jau tuvākajā laikā, tādējādi risinot situāciju, kad uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. Vairāki uzņēmumi darbiniekus jau ir atlaiduši.

Lielākajai daļai - 64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem - tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laika darbiniekus atlaist, tādējādi risinot situāciju, ja uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība dod zaļo gaismu atlīdzības sistēmas uzlabošanai valsts pārvaldē

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup padomē strādās arī Kokins un Bičevskis

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāju iecēla Mārtiņu Lazdovki, kurš savus amata pienākumus sāks pildīt no š.g. 24 septembra.

Kopumā atklātajā konkursā uz LVC priekšsēdētāja amatu piedalījās 14 pretendenti. Izvērtējot kandidātus atbilstoši izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem, Nominācijas komisija lēma LVC valdes priekšsēdētāja amatam virzīt M.Lazdovski, kurš konkursā bija ieguvis lielāko punktu skaitu.

M.Lazdovskim ir vairāk nekā 10 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos. Kopš 2015. gada viņš ieņem valdes locekļa amatu LVC. M.Lazdovskim ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.

Konkurss tika organizēts trīs kārtās, vērtējot kandidātu zināšanas un pieredzi uzņēmuma finanšu vadībā, iekšējā audita un kvalitātes vadībā, risku vadībā un personāla vadībā, valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanā un kapitālsabiedrības korporatīvajā pārvaldībā, kā arī svešvalodu zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vakcinācijas projekta biroju reorganizēs

LETA, 15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā struktūrvienība, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš cita starpā atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

"Vakcinācijas projekta birojs bija kļuvis par zibensnovedēju dažādām bažām, tāpēc esam nolēmuši uzlabot tā darbību un reorganizēt to, pievienojot Nacionālajam veselības dienestam, tādējādi tas būs tuvāk notikumiem un dienestam, kas strādā ar veselības nozari," sacīja ministrs.

Veselības ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka NVD tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AstraZeneca izpilddirektors pērn bijis pelnošākais vadītājs Lielbritānijā

LETA--AFP, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielākie uzņēmumi pērn pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ bija spiesti samazināt savu vadītāju atalgojumu, taču farmācijas kompānijas "AstraZeneca" izpilddirektors Paskāls Sorio spēja ierindoties atalgotāko vadītāju saraksta augšgalā, liecina organizācijas "High Pay Centre" apkopotie dati.

Tie norāda, ka Lielbritānijas lielāko akciju biržā kotēto uzņēmumu vadītāju vidējais atalgojums pērn samazinājās par 17%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku.

Taču Sorio pagājušajā gadā spēja nopelnīt 15,45 miljonus sterliņu mārciņu (18,13 miljonus eiro) jeb par pusi vairāk nekā viņa tuvākais sekotājs - kredītreitingu grupas "Experian" vadītājs Braiens Kasins.

Tikmēr visatalgotākā vadītāja pērn bijusi farmācijas giganta "GlaxoSmithKline" izpilddirektore Emma Volmslija, kura nopelnījusi septiņus miljonus mārciņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

ELT darbību nodrošinās desmit tiesas sastāvi - 10 tiesneši un 24 darbinieki. Jaunizveidotā tiesa atradīsies Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39, un tās darbības teritorija aptvers visu Latvijas teritoriju.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu tiesas procesu, tiesa būs aprīkota ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp tiesā tiks uzstādītas trīs stacionārās un viena pārvietojamā videokonferenču iekārta.

ELT tika veidota esošā budžeta ietvaros, netiek veidotas jaunas tiesnešu amata vietas, bet izmantotas esošās amatu vakances.

Uz jaunās tiesas amata vietām atlase notika no 95 kandidātiem, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā. Viens no kopumā desmit atlasītajiem kandidātiem personisku iemeslu dēļ lūdza atlikt savu virzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cenu pieaugums dažās pārtikas produktu grupās varētu būt pat ļoti straujš

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas namus, Rīgas pilsētbūvnieku, Rīgas Centrāltirgu un Rīgas servisu plāno apvienot vienā uzņēmumā

LETA, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 9.decembrī, plāno lemt par SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" apvienošanu vienā uzņēmumā.

Kā norādīts deputātiem iesniegtajā informācijā, minēto priekšlikumu izstrādājusi SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal" sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers" finanšu konsultantiem.

Apvienošana tiek piedāvāta, "Rīgas pilsētbūvnieku", Rīgas Centrāltirgu" un "Rīgas servisu" pievienojot uzņēmumam "Rīgas nami" un izveidojot uzņēmumu "Rīgas nekustamie īpašumi".

Tajā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. jūnijā, notikušajā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 70% akciju sabiedrības akcionāru, tika pieņemti būtiski lēmumi par turpmāko "Olainfarm" padomes sastāvu un padomes atalgojuma politiku, informē SIA "OLMAFARM".

AS "Olainfarm" padomē uz 5 gadu termiņu apstiprināti pieci pārstāvji - Juris Bundulis, Andrejs Leibovičs, Pēteris Rubenis, Sandis Petrovičs un Irina Maligina. Padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums noteikts 21 000 eiro apmērā.

Akcionāri no padomes locekļu amatiem atbrīvoja līdzšinējo padomes priekšsēdētāju Gundaru Bērziņu, padomes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Buku un padomes locekļus Andreju Saveļjevu, Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu. Abu pēdējo darbības tiek saistītas ar mēģinājumiem reiderisma ceļā pārņemt uzņēmuma akcijas, kļūstot par uzņēmuma īpašniekiem negodīgā un akcionāriem nepieņemamā veidā. Šāda rīcība kļuva par galveno iemeslu akcionāru neuzticībai pret padomi un ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ievesto izejvielu un būvmateriālu cenu lēciens ir par lielu.

Šāda strauja cenu izaugsme būtiski ietekmē iepriekš valsts un pašvaldību iepirkumu rezultātā noslēgto līgumu izpildi, jo gadījumos, kad pieaugošie būvnieku izdevumi pārsniegs soda naudas par līguma neizpildi, būs izdevīgāk līgumus lauzt, un galarezultātā tas valstij var izmaksāt dārgāk, nekā laikus indeksēt izmaksas, Dienas Biznesam pauž Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons.

Iepirkumi var izjukt cenu dēļ

Indeksācija valsts un pašvaldību līgumos netiek paredzēta, un tas atsevišķos gadījumos novedīs pie līgumu pārtraukšanas, pie jauniem iepirkumiem, kas tiks slēgti, ievērojot jau atbilstošās cenas tirgū. “Būvmateriālu cenu lēciena iemesli ir ne tikai augošā pieprasījumā, bet arī nepietiekamā piedāvājumā. Šī iemesla dēļ Latvijas būvmateriālu ražotāji ir spiesti trūkstošās izejvielas pirkt rezervē un apgrozāmos līdzekļus iesaldēt noliktavās, kas rada papildu problēmas. Šāda situācija, visticamāk, var saglabāties līdz gada beigām, kas ražotājiem faktiski nozīmē nenoteiktu laiku,” atklāj L. Jākobsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas projekta birojs, kas sākotnēji tika izveidots kā Veselības ministrijas (VM) struktūrvienība, no šodienas tiek pilnībā pievienots Nacionālajam veselības dienestam (NVD) kā tā struktūrvienība, otrdien nolēma valdība.

Pabeigt Vakcinācijas biroja reorganizāciju un pievienošanu NVD bija plānots jau iepriekš, taču pēc plašākām diskusijām valdībā par pieprasīto līdzekļu apmēriem šis process noslēdzies vēlāk nekā sākotnēji plānots, atzīmēja VM.

Atbilstoši Ministru kabineta šī gada 19.janvāra rīkojumam no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" VM tika piešķirts finansējums ne vairāk kā 641 806 eiro apmērā, lai nodrošinātu Vakcinācijas projekta biroja darbību. No šīs summas Vakcinācijas biroja darba atalgojumam 2021.gadam bija paredzēti 525 646 eiro. Savukārt konsultācijām, ekspertīzēm un citiem ārpakalpojumiem - 116 160 eiro.

Valdība veica precizējumus Ministru kabineta 19.janvāra rīkojumā par pieprasīto līdzekļu apmēru. Valdības atbalstu guva iecere piešķirt finansējumu ne vairāk kā 439 915 eiro apmērā, lai nodrošinātu Vakcinācijas projekta biroja darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis ceturtdien, 17.jūnija, akcionāru ārkārtas sapulces ievēlēto jauno zāļu ražotāja AS "Olainfarm" padomi un izmaiņas valdē, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 19.jūnija "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Sandis Petrovičs, bet padomes locekļi - Andrejs Leibovičs, Pēteris Rubenis un Irina Maligina.

Tāpat no 19.jūnija "Olainfarm" valdes loceklis ir Jānis Leimanis. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs. Leimanim, Bušbergai un Balderei-Sildedzei ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, bet Terentjevam - kopā ar vismaz diviem citiem valdes locekļiem.

Jau ziņots, ka 17.jūnijā "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi. Akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 70% uzņēmuma akcionāru, padomē uz piecu gadu termiņu tika apstiprināti pieci pārstāvji - Bundulis, Leibovičs, Rubenis, Petrovičs un Irina Maligina. Padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums noteikts 21 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru