Finanses

Noslēdz darbu pie sociālās apdrošināšanas likuma izmaiņām

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Saeimas Sociālo un dara lietu komisija trešdien, 7.septembrī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, lai pilnveidotu sociālās apdrošināšanas sistēmu un atrisinātu virkni praksē konstatētu problēmu, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem no likuma paredzēts izslēgt normas, kas regulē fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju sociālo apdrošināšanu, jo no 2016.gada saimnieciskās darbības veicējiem vairs nav paredzēta iespēja maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai arī likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta.

Likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumos, kad sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kļūdaini veiktas citā Eiropas Savienības, Eiropas ekonomikas zonas valstī vai Šveicē un tās tiek pārvestas uz Latviju, šīm iemaksām netiek piemērota nokavējuma nauda.

Likuma grozījumi paredz pašnodarbinātai personai vienu reizi mēneša laikā tiesības labot iesniegto pašnodarbinātā ziņojumu. Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi, un šādu izvēli persona var izdarīt vienu reizi par pārskata ceturksni. Taču spēkā esošā likuma redakcija neparedz iespēju precizēt pašnodarbinātā ziņojumu, lai arī pašnodarbinātie vēršas VSAA ar šādiem lūgumiem.

Lai efektīvāk atgūtu personai pārmaksātos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, plānots precizēt normas par pārmaksu atgūšanu. Piemēram, pakalpojuma pārmaksu atgūs, ieturot 10 procentus no turpmāk saņemamā pakalpojuma. Savukārt, ja pārmaksa piecas reizes pārsniedz personai izmaksājamo pakalpojumu, tad tās atgūšanu nodos arī tiesu izpildītājam. 2014.gadā VSAA konstatējusi pakalpojumu pārmaksu 1,7 miljonu eiro apmērā.

Izmaiņas likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanā plāno veikt kopā ar nodokļu pārskatīšanu 2021.gadā

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām iemaksas VSAOI 5% apmērā jāveic 1.pensiju līmenī

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, šodien nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Šāds risinājums šodien pēc karstām diskusijām tika pieņemts, sešiem komisijas deputātiem balsojot par, bet četriem - pret.

Deputāti asi kritizēja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu, kas paredzēja, ka 5% VSAOI tiks maksāts pensiju 3.līmenī.

Īpaši asu kritiku par iemaksu novirzīšanu 3.pensiju līmenim izteica Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (S), kurš norādīja, ka šādā veidā privātajam sektoram tiktu uzdāvināts liels finansējums, turklāt atvēlēta arī šīs naudas administrēšana.

Klementjevs vairākkārt uzstāja LM dalīties ar aprēķiniem, cik liels finansējums šādā veidā tiktu nodots privātajām struktūrām, tomēr precīzu atbildi nesaņēma.

Tāpat komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka likuma izstādes darba grupā tika panākta vienošanās, ka personām, kuras vēlas novirzīt naudu 3.pensiju līmenim, proti, privātiem fondiem, to var darīt paši, jo šādai rīcībai ir atsevišķa norma - likums par privātajiem pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā neapdrošinātajiem piedāvās noteikt mazu, bet obligātu iemaksu

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koalīcija vienojas par sociālo iemaksu celšanu, bet par IIN progresivitāti diskusijas turpināsies

LETA, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partneri trešdien panākuši vienošanos par sociālo iemaksu pieaugumu, savukārt par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes progresivitāti diskusijas vēl turpināsies, žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Koalīcijas partneriem ir pilna vienošanās un sapratne par veselības jautājumiem, partneri ir "iegājuši pašā finālfāzē attiecībā uz nodokļu reformu," apgalvoja Kučinskis. Viņš arī pauda pārliecību, ka šis darbs tiks paveikts.

Sociālās iemaksas iecerēts celt, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri - pa pus procentpunktam - pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt nodokļu nemaksātājiem varētu būt noteikts speciāls maksājums. Pagaidām partneri neesot runājuši par summu, bet viņi ir vienisprātis, kas tas būs noteikts maksājums, kas saistīts ar vidējo darba algu, skaidroja premjers. Tādā veidā cilvēki iegūšot obligāto veselības apdrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 11. jūlijā, Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.

Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.

Tāpat likumprojekta grozījumi nosaka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā: tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID divas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.

Komisijas deputāti pabeidza vērtēt visus ar reformu saistītos likumprojektus, savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Budžeta komisija sāka vērtēt priekšlikumus likumprojektiem uz galīgo lasījumu otrdien, kad ierosinājumus par iespējamām izmaiņām izskatīja valdība. Trešdien komisija strādāja visu dienu - ar vairākiem pārtraukumiem teju 13 stundas. Kopumā nodokļu reformas likumiem bija iesniegts ap 350 priekšlikumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputātu viedoklis, vērtējot priekšlikumus šiem likumiem, galvenokārt sakrita ar valdības lēmumiem. Daudzi no atbalstītajiem priekšlikumiem bija redakcionāli vai precizējoši. Tomēr bija arī vairāki konceptuāli jautājumi, kur deputāti mainīja iepriekšējos lēmumus par iespējamiem grozījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 tūkstoši cilvēku saņemtu minimumu

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veselības nozares finansēšanai piedāvā celt PVN vai ieviest obligāto veselības apdrošināšanu

LETA, 01.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - par vienu procentpunktu celt pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.

Kučinskis pēc darba grupas sēdes žurnālistus informēja, ka ceturtdien, 1.jūnijā diskusijas notika par četriem priekšlikumiem, tomēr koalīcijai tiks piedāvāti divi.

Pēc premjera teiktā, PVN celšana par procentpunktu veselības budžetā nodrošinātu aptuveni 80 miljonus eiro.

Savukārt Latvijas Bankas piedāvātais risinājums ieviest obligāto sociālo apdrošināšanu, nosakot mēneša maksu 20 eiro apmērā, veselības budžetā nodrošinātu aptuveni 250 miljonus eiro.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību iestādēm noteiktie veselības apdrošināšanas polišu griesti augošu cenu apstākļos liek izvēlēties aizvien liesākas polises, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Veselības apdrošināšana patlaban ierindojas starp nozīmīgākajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā, cenas aug nelielā apmērā, taču attīstība varētu būt straujāka, atzīst apdrošinātāji. Šā gada sešos mēnešos veselības apdrošināšanas prēmijās parakstīti 47,3 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido 21,9% no tirgus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Tas ir lielākais parakstīto prēmiju apjoms šajā pusgadā, un provizoriskie 9 mēnešu rezultāti liecina, ka prēmijās parakstīti 66 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido aptuveni 20% no apdrošināšanas tirgus.

Apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda uz esošo problēmu – salīdzinoši zemie polišu limiti netiek līdzi augošajām cenām, tādējādi kompāniju klientiem jāizvēlas aizvien tukšākas polises.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Mēģinām panākt, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas

LETA, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumi ieviest 5% sociālās iemaksas no saimnieciskās darbības un autoratlīdzībām ir mēģinājumi panākt to, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas, šorīt Latvijas Radio skaidroja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Reirs pilnībā noraidīja jebkādas aizdomas par to, ka LM darbotos banku lobija interesēs. Politiķis skaidroja, ka šis ir jau otrais vai trešais piedāvājums, kā visus iedzīvotājus piespiest parūpēties par savu nākotnes pensiju vismaz minimālā apmērā - pirmais bija piedāvājums ieviest obligātas minimālās sociālās iemaksas, taču Saeima «ļoti draudzīgi» tās pērnā gada izskaņā atcēla, tāpēc tagad tiekot meklēti jauni risinājumi.

Politiķis pieļāva, ka Saeima noraidīs arī jauno priekšlikumu, un solīja, ka LM neapstāsies un turpinās meklēt citus veidus situācijas risināšanai, viens no kuriem varētu būt piedāvājums pārnest visas sociālās izmaksas, kas saistītas ar cilvēkiem, kas neveic sociālās iemaksas, uz valsts pamatbudžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu nemaksātājiem pienāksies arī onkoloģiskā ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika

LETA, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikušas arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos «visiem visu uzreiz», tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM: Lauksaimniecībā pašnodarbinātām personām obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāaprēķina reizi

Žanete Hāka, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis Saeimā iesniedzis ZM priekšlikumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas paredz: pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāaprēķina un jāveic vienu reizi taksācijas gadā.

No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātai personai reizi ceturksnī papildus būs jāveic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī sasniegs vai pārsniegs MK noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.

«Šāds nodokļa piemērošanas modelis nav piemērots lauksaimniecības nozarei, kurā visdažādākajiem darbiem izteikti sezonāls raksturs. Lauksaimnieku ieņēmumi un izdevumi saimniecībās ir sezonāli. Kad lauksaimnieks realizē saražoto produkciju un gūst ieņēmumus, saimniecībā nerodas ar lauksaimniecisko darbību saistīti izdevumi. Ņemot vērā pašreizējo likuma »Par valsts sociālo apdrošināšanu« redakciju, neskatoties uz to, ka, pat ja gada griezumā lauksaimnieks strādās ar zaudējumiem un peļņa saimniecībā netiks gūta, saimniecības īpašniekam – pašnodarbinātai personai – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic mēnesī, kad lauksaimnieks saņems naudu par realizēto produkciju. Tas nav taisnīgi. Tāpēc mēs rosinām pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķināt un veikt vienu reizi taksācijas gadā,» paskaidro ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāmaksā 5% sociālās iemaksas pensijas nodrošināšanai

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Sākotnēji bija iecerēts, ka 5% VSAOI tiks maksāts pensiju 3.līmenī, tomēr deputāti vienojās, ka šīs iemaksas tiks veiktas pensiju 1.līmenī.

Iepriekš Labklājības ministrijā (LM) informēja, ka patlaban saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic, tāpēc likuma grozījumos noteikts, ka saimnieciskās darbības veicēji no ienākumiem vismaz 5% apmērā veic sociālās iemaksas.

Tāpat LM norādīja, ka praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kuras gūst ienākumus ne uz darba attiecību pamata, tajā pašā laikā palielinot personu sociālo nodrošinājumu un būtiski nepalielinot autoratlīdzību izmaksātāju izdevumus, likuma grozījumi paredz noteikt, ka arī autoratlīdzības ir VSAOI objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Plāno veidot valsts apdrošināto personu datubāzi veselības aprūpes saņemšanai

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) iecerējusi izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi, kurā tiks apkopotas valsts apdrošinātās personas, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts.

Datubāzes izstrāde saistīta ar to, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Šajā datubāzē tiks nodrošināta informācija par personām, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Lai noteiktu, vai persona ir tiesīga saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešama datubāzes izveide, kurā pieejama atbilstoša informācija par personām, līdz ar to plānots, ka Nacionālais veselības dienests veidos datubāzi. Tajā tiks norādīti apdrošinātās personas dati un informācija, kas apliecina personas atbilstību apdrošinātās personas statusam.

Saskaņā ar šo Veselības aprūpes finansēšanas likumu apdrošinātās personas statusam atbilst sociāli apdrošinātās personas, tostarp darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kā arī personas, kuras brīvprātīgi veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, un noteiktas iedzīvotāju grupas, piemēram, pensionāri, bērni līdz 18 gadiem, pirmās un otrās grupas invalīdi, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki. Šīm personām tiks nodrošināts pilnais valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Obligātās veselības apdrošināšanas vecā košļene

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci miljoni eiro – tik liels varētu būt pienesums veselības aprūpei, ja gludus turpmākos ceļus valdībā radīs topošais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts. Tas paredz, ka iedzīvotāji, par kuriem nebūs veiktas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, 2018. gadā katru mēnesi maksās procentu no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro par veselības apdrošināšanu, bet turpmākajos gados maksājums arvien pieaugs.

Jau iepriekš ieceri ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu kā «labu sākumu Latvijas veselības nozares ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai» novērtēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris provokatīvi paziņojis, ka jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešana atsevišķos sabiedrības slāņos paaugstināšot mirstību. Viņaprāt, sociāli neapdrošinātajiem var nākties ierobežot pat neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, ja reiz viņi to nav nopelnījuši.

Veselības ministre gan iebilst, ka minimumu saņems arī ārpus valsts socapdrošināšanas sistēmas esošie. Kamēr veselības aprūpes finansējums Latvijā ļoti atpaliek pat no jauno Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, uzlikt tādu diskriminējošu normu ir apšaubāmi, uzskata mediķu arodbiedrības vadītājs un nosauc to par sliktu politisko izvēli. Tajā pašā laikā viņš nenoliedz zināmu sociālā taisnīguma elementu jaunajā kārtībā, jo «sava daļa taisnības ir tiem, kas saka, ka nav godīgi, ka vieni maksā nodokļus, citi nemaksā neko, bet visi saņem vienu pakalpojumu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem 2018. gadā papildus esošajiem nodokļiem būs jāmaksā 1% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro mēnesī par veselības apdrošināšanu

Šodien valdības sēdē paredzēts skatīt Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kurā paredzēts ieraksts: «Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.»

Tas nozīmē, ka par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) darbiniekiem nākamgad būs jāmaksā 1% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro mēnesī (51,6 eiro gadā). Jāņem vērā, ka likumprojekts paredz veselības apdrošināšanas likmes pieaugumu, un 2019. gadā tam būtu jābūt jau 3% no valstī noteiktās minimālās darba algas, bet 2020. gadā – jau 5%. Tādējādi, nemainoties minimālās algas apmēram, kas no 2018. līdz 2020. gadam plānots 430 eiro mēnesī, 2019. gadā ikmēneša maksājums būtu jau 12,9 eiro mēnesī (154,8 eiro gadā), bet 2020. gadā attiecīgi – 21,5 eiro mēnesī jeb 258 eiro gadā. Iepriekšminēto paredz pagājušajā nedēļā vadībā akceptētais un tālākai izskatīšanai Saeimā nodotais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts. Tā anotācijā Veselības ministrija norāda uz prognozi, ka aptuveni 300 tūkstoši nodokļu nemaksātāju būs spiesti veikt attiecīgās iemaksas, tā rezultātā radīšoties 15,48 milj. eiro lieli ieņēmumi. To, vai patiešām šādi papildu ieņēmumi radīsies, pašlaik ir grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atkal klūp krāgā mazākajiem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības iecere atkal klupt krāgā sīkuzņēmējiem - mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, neskatoties uz pagājušā gada nogalē gūto rūgto pieredzi pēc visai līdzīga mēģinājuma, nav apņēmības un stingras stājas izpausme, drīzāk paļaušanās uz vēlētāju īso atmiņu, uz to, ka divreiz vienā upē iekāpt nevar, un galu galā izmisīga vēlme sabīdīt budžeta ieņēmumus «tā, kā vajag», nevis rūpīgi izsecinot no tautsaimniecības un visas sabiedrības interesēm pēc rūpīgas analīzes.

DB šonedēļ (03.10.) jau vēstīja, ka Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem 2018. gadā papildus esošajiem nodokļiem būs jāmaksā 1% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 4,3 eiro mēnesī par veselības apdrošināšanu. Turklāt likumprojekts paredz veselības apdrošināšanas likmes pieaugumu tuvākajos gados. Plānotās izmaiņas satracinājušas sīkbiznesu, kas jau pirms gada knapi izlīda caur adatas aci jeb sociālā nodokļa iemauktiem (bija vēlme ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 97,16 eiro mēnesī par katru mikrouzņēmuma darbinieku), kurus pēdējā brīdī novāca Ministru prezidents Māris Kučinskis, acīmredzot sajuzdams pieaugošu gruzdēšanu vēlētāju noskaņojumā. Pašlaik briest līdzīga situācija, jo valdība vakar akceptēja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kurā paredzēts ieraksts: «Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.» Tikai vienkāršs teikums, bet tam būs nozīmīga ietekme, ja likumprojekts pašreizējā piedāvājumā apmierinās arī Saeimas deputātus.

Komentāri

Pievienot komentāru