Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Izskan viedokļi, ka šādas politikas ilgstoša turpināšana jau pirms Covid-19 bija novedusi pie zemākas izaugsmes.
Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta vēl nākamajā pakāpē un tai īsti vairs nav redzams gals. Izskan bažas, ka notiekošais galu galā būs pamatīgs trieciens kapitālismam un brīvajam tirgum – vismaz tādam, kādu to pārsvarā cilvēki pazinuši līdz šim.
Periodiski dažādi eksperti vērsuši uzmanību uz to, ka vairāku pēdējo desmitgažu laikā modernās sabiedrības pakāpeniski aizdzīvojušās līdz situācijai, kad tās jebkādu krīžu apstākļos gaida arvien lielāku palīdzību no valdībām. Līdzīgi ir arī šobrīd, kad vien retais uzskata, ka nav nepieciešama krasa intervence Covid-19 pārvarēšanā. Tā droši vien arī ir pareizā pieeja: ja pacienta – ekonomikas – izdzīvošana kā tāda ir uz strīpas, tad valdību bezprecedenta iejaukšanās ir pilnībā saprotama. Tomēr pēdējās desmitgadēs ierasts, ka daudzas valdības programmas turpina darboties arī pēc kādiem ekonomikas nedienu periodiem.
Tiek vērsta uzmanība uz to, ka šādam refleksam – vienmēr un automātiski gaidīt valdības palīdzību – ilgākā termiņā ir nozīmīga ēnas puse. Proti, tā ir sabiedrību pieaugošā nespēja sagremot ekonomisko risku un zaudējumus, kas apdraudot pat visa kapitālisma izdzīvošanu.
Visu rakstu lasiet 27.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
