Ražošana

Noteiks prasības kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanai un apkalpošanai

Žanete Hāka, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Jauns noteikumu projekts noteiks prasības kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanai un apkalpošanai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem, kuriem netiek piemērotas Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencijas) prasības, informē Satiksmes ministrija.

Atšķirībā no līdz šim spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajā projektā, kurš izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā, ietvertās prasības radio aprīkojuma sastāvam un navigācijas aprīkojumam attieksies uz visiem kuģu tipiem (kravas, pasažieru, zvejas un atpūtas), tādējādi uzlabojot normatīvā regulējuma pārskatāmību.

Noteikumu projekts paredz noteikt vienādas prasības visiem kuģu tipiem attiecībā uz radio aprīkojuma pārbaudēm, paredzot, ka tās veic ne retāk kā reizi trijos gados (šobrīd tās tiek veiktas reizi gadā, izņemot zvejas kuģus, kuriem radio aprīkojuma pārbaudi veic reizi piecos gados). Tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs kravas, pasažieru un atpūtas kuģu īpašniekiem.

Tāpat ar sagatavoto noteikumu projektu tiks pārņemtas atsevišķas Padomes Direktīvas normas Latvijas normatīvajos aktos par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem, kuras nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks.

Līdz ar jauno noteikumu pieņemšanu, spēku zaudēs Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.144 Noteikumi par Latvijas kuģu radio un navigācijas aprīkojuma drošības prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuģu drošības pārbaudes būs jāveic līdz sezonas sākumam

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai garantētu Latvijas iekšējo ūdeņu kuģu pasažieru drošību, turpmāk pārbaudes par pasažieru kuģu atbilstību drošības prasībām būs jāveic līdz sezonas sākumam vai līdz 15. maijam, atkarībā no tā, kurš datums iestāsies ātrāk, informē Satiksmes ministrijā.

No pasažieru pārvadājumu drošības viedokļa ir svarīgi, ka pārbaude par iekšējo ūdeņu pasažieru kuģa atbilstību kuģa drošības prasībām tiek veikta pavasarī pirms pasažieru pārvadājumu sezonas sākuma, nevis pasažieru pārvadājumu sezonas beigās, piemēram, oktobrī.

Savukārt komersanti, kuri ir saņēmuši Latvijas Jūras administrācijas apliecību, kas ļauj veikt kuģu būvi vai remontu, varēs veikt arī zvejas kuģu remontu. Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā izsniedz uzņēmuma atbilstības apliecību komersantiem, kas vēlas veikt zvejas kuģu remontu.

Šos un citus precizējumus paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kuģu drošību, kā arī grozījumi noteikumos par jūras zvejas kuģu drošību, ko otrdien, 12. janvārī, pieņēma valdībā. Minētie noteikumi par kuģu drošību ir piemērojami Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, un kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, bet kuru bruto tilpība ir mazāka par 500.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apstiprināti noteikumi par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā a/s Rīgas kuģu būvētava sākusi atgūt agrāko gadu jaudu kuģu remontā un jaunu kuģu būvniecībā, vienlaikus paralēli ražojot industriālos metālapstrādes produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2014. gads uzņēmumam bija krīzes gads, bet 2015. gads ir izaugsmes un pat sava veida jauna kursa pirmais gads,» situāciju raksturo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmums strādā ar peļņu, spējis veikt daudz vairāk kuģiem remonta pakalpojumu, uzbūvēt vairāk zvejas kuģu un kuģu korpusu, turklāt šajā jomā neizmantotās metāl- apstrādes jaudas izmanto specifisku metāla spoļu ražošanā. «Būtisks darbs šogad ir veikts, lai 2016. gadā varētu strādāt vēl sekmīgāk nekā šogad. Pamati ir ielikti, gan startējot kuģu remonta pakalpojumu, zvejas kuģu, kuģu korpusu būves iepirkumu konkursos, gan arī pie dažādu uzņēmumam jaunu produktu ieviešanas,» uzsver J. Skvarnovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Radio SWH ievērojami palielina klausītāju skaitu

Dienas Bizness, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie TNS Latvia mērījumi liecina par radio auditorijas pieaugumu AS Radio SWH grupas radio stacijās.

Sasniegtās nedēļas auditorijas pieaugums (Reach) vērojams gan Radio SWH (+37,5 tūkst.), gan Radio SWH Rock (+2,2 tūkst.), bet vislielāko nedēļas auditorijas pieaugumu sasniegusi Radio SWH+ (+64.3 tūkst.).

Likumsakarīgi pieaudzis arī grupas unikālo klausītāju skaits – pavasara mērījumos tie bija 344 tūkstoši, bet rudens reitingi liecina, ka AS Radio SWH grupas stacijas sasniedz 419 tūkstošus nedēļas unikālo klausītāju.

Lielu artavu devusi apraides zonu paplašināšana šajā gadā gan Radio SWH, gan Radio SWH+, gan Radio SWH Rock.

AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics komentē: «Tas ir vērā ņemams sasniegums – laikā, kad valsts zaudē cilvēkus, kuri brauc prom, AS Radio SWH spēj palielināt klausītāju skaitu, turklāt ievērojami.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kuģniecība tankkuģu modernizācijā investēs 3,6 miljonus ASV dolāru

Žanete Hāka, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu AS Latvijas kuģniecība (LK) floti, laikā no maija līdz jūlijam Rīgas kuģu būvētavā tiks atjaunoti astoņi tankkuģi, veicot to tehnisko remontu, krāsošanas darbus un jaunu satelītiekārtu uzstādīšanu.

Kuģu remontdarbos investēs 3,6 miljonus ASV dolāru, vidēji tie būs no 450 līdz 500 tūkstoši ASV dolāru vienam kuģim, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šobrīd esam fokusējušies uz to jomu stiprināšanu, kas saistīti ar tiešo uzņēmumu darbību un turpinām atbrīvoties ar pamatbiznesu nesaistītiem aktīviem. Kuģu remontā Latvijā tiks ieguldīts 1,6 miljoni ASV dolāru, neskaitot rezerves daļas un materiālus, kurus iepērkam no dažādām pasaules malām. Latvijas kuģniecības kuģu modernizācija veicinās to konkurētspēju pasaules ķīmisko kravu, naftas un tās produktu pārvadāšanas tirgū,» stāsta Latvijas kuģniecības valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, uzsverot, ka tik apjomīgi kuģu remontdarbi LK vēsturē notiek pirmo reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas brīvostā 2015.gadā pieaudzis apkalpoto kruīza kuģu skaits un lielums

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – lielu izmēru metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai .

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.

Kāda ir RKB pašreizējā situācija?

Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu peļņu – 0,33 milj. eiro (salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0,95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam, cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt 41 miljonu eiro

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu kuģošanas un navigācijas drošības līmeni un nodrošinātu lieltonnāžas kuģu piekraušanu Liepājas ostas iekšējā reidā, AS SEB banka piešķīrusi 11,799 miljonu eiro aizdevumu, lai ostā varētu uzsākt ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» īstenošanu.

ES Kohēzijas fonda projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» paredz kanāla padziļināšanu ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem, molu galvu zemūdens daļas pārbūve vai stiprināšana ostas vidus vārtos, lai nodrošinātu kuģu ceļa padziļināšanu, priekšostas akvatorijas un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, Brīvostas viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, Brīvostas mola atjaunošanu un kuģu enkurošanas/tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola. Plānotais projekta ieviešanas laiks 2018. – 2020. gads, bet kopējās izmaksas veido aptuveni 31,7 miljonus eiro.

Lai Liepājas osta varētu nodrošināt drošu kuģu satiksmi, konkurētspējīgu kravu apstrādi un pārvietošanu Liepājas ostā, Liepājas SEZ pārvalde īsteno trīs ES Kohēzijas fonda projektus plānošanas perioda no 2014. – 2020. gadam, kas ir ļoti gaidīti un nepieciešami Liepājas ostas uzņēmējiem un uzlabotu Liepājas ostas darbību un iespējamās attīstības perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1993. gada 15. maijā frekvencē 105.2 FM savu skanējumu sāka Radio SWH.

Jau agrā rīta stundā, uzreiz pēc plkst. 8.00, gluži kā pirms 25 gadiem, klausītājus uzrunāja pirmā Radio SWH ētera balss – Ainars Mielavs. Šoreiz kopā ar kādreizējo ētera producentu, programmu direktoru Jāni Šipkēvicu, kurš nu jau 11 gadus ir AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs.

Pēc vēsturiskā ētera tandēma rīta ēterā turpmākās stundas aizrit muzikālās performancēs - par dzīvo izpildījumu rūpēsies labākie latviešu mūziķi, atskaņojot savas visu laiku labākās dziesmas. Katru stundu viesos gaidāma cita muzikālā apvienība, tostarp Prāta Vētra, Dons un Ozols, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis, Musiqq, The Sound Poets, Instrumenti, Dzelzs Vilks, Aija Andrejeva, Astro’n’out.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ normas par mazizmēra kuģošanas līdzekļu un gaisa kuģu reģistrācijas nodevas samaksu

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 25.augustā, Ministru kabinets (MK) atcēla vairākas normas, kas paredzēja veikt nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu un gaisa kuģu reģistrāciju.

Atbilstoši grozījumam likumā Par nodokļiem un nodevām, kas pieņemts Saeimā 2015.gada 26.martā un stājās spēkā 2015.gada 1.jūlijā, atcelta norma, kas paredzēja valsts nodevas samaksu par gaisa kuģu un Jūras kodeksa 8.panta otrajā daļā noteikto kuģu un kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Ņemot vērā minēto, sagatavots un valdībā apstiprināts MK noteikumu projekts Par Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.952 Noteikumi par gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Grozījumi MK noteikumos Nr.213 Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība paredz atcelt normu par nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas kuģu būvētava lūgs ierosināt TAP; darbību negatīvi ietekmējusi arī ABLV Bank likvidācija

Db.lv, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava valde pēc rūpīgas situācijas analīzes un konsultācijām ar sabiedrības padomi, auditoriem un juristiem pieņēma lēmumu lūgt tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrība uzskata, ka tiesiskās aizsardzības process ir, lai gan ļoti nopietns, taču arī vienīgais pareizais solis, kā izkļūt no sarežģītās situācijas, kas radusies dažādu pēdējā laika notikumu ietekmē.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis šī brīža apstākļu iestāšanos, ir situācija finanšu vidē. Diemžēl Eiropā un jo īpaši Skandināvijā valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm – galvenokārt ar pašmāju kapitālu. Likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu garantijas kā nodrošinājumu, un pasūtītāju nerealizētā investīciju portfeļa rezultātā Sabiedrība zaudēja pasūtījumus astoņus miljonus eiro vērtībā. Arī ABLV Bank AS piespiedu izstāšanās no Latvijas finanšu tirgus izraisīja ievērojamu esošo materiālu un pakalpojumu piegādātāju skaita samazināšanos, negatīvi ietekmējot ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) parakstījušas nodomu vēstuli par jauna Shuttle servisa kuģa būvniecību, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka jaunais kuģis kursēs maršrutā Tallina–Helsinki. Tā būvēšanas izmaksas ir aptuveni 250 miljoni eiro, un jaunais kuģis tiks būvēts Rauma kuģu būvētavā Somijā. Jaunā kuģa būvniecību plānots pabeigt 2021. gada beigās. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 1500 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Duālās degvielas kuģis, kas pamatā izmantos LNG, būs ar 2800 pasažieru vietām. Tas kursēs maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, attīstot tālāk šo nozīmīgo maršrutu starp šīm divām galvaspilsētām. Kuģa būvniecībā tiks izmantota jaunākā tehnoloģija un inovatīvākie risinājumi, un kompānijas mērķis ir uzbūvēt ekonomiskāko un videi draudzīgāko kuģi, kas kursē Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zvejas kuģu būvniecība uzņem tempu

Māris Ķirsons, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava dažādās būvniecības stadijās pašlaik ir septiņi kuģi, līdztekus tā piedalās vairāku jaunu kuģu būves iepirkumos

Tā pašreizējo situāciju raksturo AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins.

Pērn kopumā ir sākta septiņu jaunu kuģu būvniecība, vairākums no tiem klientiem jānodod šī gada pavasarī. Paralēli tam RKB startē arī vairākos iepirkumos ārzemēs, bet dažu jaunu kuģu būves līgumprojekti gaida parakstīšanu.

«Jaunu kuģu būves joma balstās uz trīs vaļiem – cenu, termiņiem un kvalitāti. Jebkura balsta trūkums nozīmē potenciālā pasūtījuma neiegūšanu,» teic G.Sļozkins. RKB lielākie konkurenti ir Polijā bāzētie uzņēmumi. Lai arī kuģu būvētavas ir gan Somijā, gan Vācijā, tomēr tajās tiek būvēti citu kategoriju kuģi, uz kuru būvniecības pasūtījumiem RKB nav lielu cerību, kaut arī ir bijuši jau vairāki projekti par specifisku pasūtījumu izpildi. «RKB ir savas priekšrocības, kuras arī cenšamies maksimāli izmantot,» uzsver G.Sļozkins. Pašlaik lielāko RKB darbu īpatsvaru veido tieši zvejas kuģu būve. Tos pasūta Norvēģijas, Islandes un Īrijas uzņēmēji. «Nenoliedzami, RKB mērķauditorija ir tieši Norvēģijas zivju fermu apsaimniekošanai nepieciešamie kuģi,» informē G.Sļozkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peldošo elektrostaciju, kuģu skrūberu (dūmgāzu savācējfiltru) un notekūdeņu savākšanas sistēmu ražošana līdzās jaunu kuģu būvei un remontam ļaus a/s Rīgas kuģu būvētava sasniegt jaunu apvārsni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu 2016.gada vīziju zīmē a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins. Iepriekš ir veikti sagatavošanās darbi, kas šogad ļaus apgūt jaunu, līdz šim RKB arsenālā nebijušu izstrādājumu ražošanu un uzstādīšanu.

Proti, RKB jau iepriekš bija sākusi tā dēvēto konversijas programmu, kas paredzēja kuģu būvē un remontā nenoslogotu jaudu izmantošanu citu izstrādājumu ražošanā. «Konversija arī tagad ļauj RKB veikt ne tikai kuģu modernizāciju un jaunu dzinēju uzstādīšanu, bet arī tādus darbus kā kuģu pagarināšana, dūmgāzu savācējfiltru un kuģu notekūdeņu savākšanas sistēmu tehnisko projektu izstrāde, ražošana un uzstādīšana,» skaidro G.Sļozkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» līdz februāra beigām izrakusi aptuveni 1 milj. m3 Liepājas ostas grunts.

Darbu veic viens no aptuveni pieciem lielākajiem un jaudīgākajiem padziļināšanas kuģiem pasaulē «FERNÃO DE MAGALHÃES». Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu Liepājas SEZ izsludinātajā iepirkuma procedūrā par būvdarbu veikšanu Liepājas ostas akvatorijā. Līguma summa ir 24,5 milj, eiro bez PVN un darbi tika uzsākti šā gada 16. janvārī.

Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana, kas ir jau trešā pēdējo 20 gadu laikā. Pirmo Liepājas ostas padziļināšanu īstenoja 1999. gadā, kad kuģu ceļu izraka līdz 10,5 m. Tas deva iespēju Liepājas ostai pilnvērtīgi veikt saimniecisko darbību. Otrā Liepājas ostas padziļināšana noslēdzās 2015. gadā, sasniedzot dziļuma atzīmi 12,5 m kuģu ceļos, bet 12 m Brīvostas akvatorijā, lai varētu uzņemt un apkalpot panamax klases kuģus. Tiko uzsākts projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana», kura ietvaros notiks trešā ostas padziļināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

LETA, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Rīgas kuģu būvētavas pārstāvji informē, ka Skvarnovičs atstājis darbu kompānijas valdē ceturtdien, 25.maijā, iesniedzot paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, jauns Rīgas kuģu būvētavas valdes loceklis tiks ievēlēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības statūtiem.

Tādējādi šobrīd Rīgas kuģu būvētavas valdē strādā Jekaterina Meļņika un Einārs Buks.

Rīgas kuģu būvētava pagājušajā gadā strādāja ar 20,758 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,6% un bija 169 807 eiro.

Rīgas kuģu būvētava specializējas zvejas laivu, kabotāžas prāmju, palīgpeldierīču būvē un remontā. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga otrajā sarakstā. Kompānijas lielākais akcionārs ir Remars-Rīga, kas iekļauts koncernā Eiroholdings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas brīvostā janvārī pieaudzis apkalpoto pasažieru kuģu skaits

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī no ostas kopskaitā izgājuši 272 kuģi, liecina Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes centra kuģu iziešanas žurnāla dati.

Janvārī vērojams pasažieru kuģu un prāmju, to skaitā kruīzu kuģu pieaugums (+13,3%), kā arī konteinerlīniju kuģu pieaugums (+2,5).

Janvārī no kopējā kuģu skaita visvairāk apkalpoti sauskravu kuģi (110), tankkuģi (58), konteinerkuģi (42), balkeri (34), kā arī 17 pasažieru kuģi.

Lai gan kopumā apkalpoto kuģu skaits janvāra mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājies (-11,3%), kā pozitīva ir vērtējama tendence palielināties to kuģu skaitam, kuru GT (Bruto ietilpība) ir no 20 001 GT līdz 40 000 GT (21%). Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas paredzēja, ka ostā aizvien vairāk ienāks lielākas klases kuģi ar lielāku iegrimi, skaidro ostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjauninātajam Hyundai Tucson izmaiņu nav daudz, vizuāli to ir maz. Nozīmīgākie jaunumi meklējami gaismas tehnikas un dīzeļmotoru klāsta pilnveidošanā.

Šobrīd Hyundai Tucson ir pieskaitāms Eiropas kompakto krosoveru saimes smagsvariem. To pazīst un novērtē pircēji. Ar Eiropas dizaina un inženiertehniskā centra, kā arī Čehijas ražotnes veiksmīgu mijiedarbību Hyundai spēj precīzāk uztaustīt Eiropas pircēju vajadzības un vēlmes. Tieši tādēļ uzlabotais Tucson ir tikai nedaudz pārzīmējis sejas kontūras, bet vairāk uzmanības pievērsis tam, kas atrodas «lācītim vēderā». Lielākās izmaiņas skar gaismas tehniku un ar to saistīto priekšējo un aizmugurējo lukturu dizaina maiņu. Savukārt pamanāmākais jaunums Tucson kabīnē ir 8 collu navigācijas ekrāns, kas joprojām atrodas uz vadības paneļa augšējās malas un tādējādi maksimāli atvieglo pilota darbu brauciena laikā, jo ekrāna novietojums ir pietuvināts acu augstumam. Lielāks izmērs, nedaudz labāka izšķirtspēja un 360 grādu apkārtskata kameras funkcija. Patiesības labad gan jāmin, ka ekrāns ir tikai augstāko Style un Premium aprīkojuma līmeņu standartaprīkojums. Toties apsildāmi priekšējie sēdekļi ir standarta aprīkojums visiem Tucson modeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru