Šā gada jūnijā durvis apmeklētājiem vērusi Skrundas muiža. Līdz ar to ir noslēdzies pēdējo trīs gadu laikā viens no vērienīgākajiem vēsturiskā objekta rekonstrukcijas projektiem Latvijā.

Skrundas muižas projektēšanas un rekonstrukcijas darbos ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni latu, un šobrīd tā atguvusi savu vēsturisko veidolu.

Skrundas muižas pārvaldnieks ir A/S Skrundas muiža, kas rūpēsies gan par objekta apsaimniekošanu un viesu labklājību, gan dažādu sabiedrisku pasākumu organizēšanu.

Edgars Vizulis, A/S Skrundas muiža valdes loceklis, norāda: «Skrundas muižas atjaunošana ir īpaši lolots projekts. Var teikt, ka šis ir mūsu sirds projekts, kuru realizējot, esam izsvēruši katru rekonstrukcijas detaļu, lai atjaunotu to maksimāli tuvu sākotnējam veidolam. Par muižas vēsturisko būvniecību praktiski nav pieejama informācija, un gadu gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, tā kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Esam gandarīti, ka Skrundas muižu izdevies atgriezt dzīvei.»

Skrundas novada domes sēdē šodien apstiprināti nomas tiesību izsoles noteikumi attiecībā uz daļu no bijušās Skrundas lokatora teritorijas Raņķu pagastā, ko plānots iznomāt uz 12 gadiem, aģentūru LETA informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece (LRA).

Izsolē, kas paredzēta augustā, plānots atrast nomnieku vienai no četrām bijušā lokatora teritorijas kadastra vienībām - 19 hektāriem zemes ar būvēm. Viens no izsoles nosacījumiem ir jaunu darbvietu radīšana šajā teritorijā, uzsvēra Robežniece.

Ar izsoles noteikumiem varēs iepazīties Skrundas pašvaldības mājaslapā, kur tos plānots publicēt šīs dienas gaitā.

Pašvaldība turpina sarunas arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izrādījuši vēlmi daļā no bijušā lokatora teritorijas ierīkot savu mācību bāzi. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā gan aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar NBS bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes pausto NBS ir ieinteresēti bijušās Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas izmantošanā, proti, šī teritorija būtu nepieciešama karavīru apmācībai operāciju veikšanai apdzīvotās vietās.

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Austrijas pilsētiņas Fukingas (Fu*king) iedzīvotāji šonedēļ lems par to, vai ciemam būtu jāmaina nosaukums, vēsta orange.co.uk.

Pilsētiņas iedzīvotājus ir nokaitinājuši huligāni, kas vietējiem Fukingas iedzīvotājiem zvana, jautājot angļu valodā Is that Fu*king? Savukārt pilsētiņas mērs Francs Meindls (Franz Meindl) stāstīja, ka pilsētiņas ceļa zīmes tiek regulāri zagtas. Fukingas ceļa zīmju tīkotājus neattur arī tas, ka tagad zīmes ir papildus nostiprinātas ar tērauda konstrukciju.

Pilsētiņas iedzīvotāju mieru traucē arī kaili cilvēki, kas manīti blakus ceļa zīmēm, kā arī vietējie uzņēmēji, kas sākuši pārdot F***ing pastkartes, F***ing Ziemassvētku atklātnītes un F***ing alu.

Pēdējo reizi pilsētiņas iedzīvotāji par tās nosaukuma maiņu balsoja 1996. gadā, kad tika pieņemts lēmums saglabāt Fukingas vārdu, neņemot vērā tūristu skaita pieaugumu, kas vēlējušies iemūžināt sevi, pozējot pie pilsētiņas ceļa zīmes. Alternatīvi tiek piedāvāts rakstīt pilsētiņas vārdu Fugging. Vēsturnieki atklājuši, ka 16. gadsimtā pilsētiņas vārds ticis rakstīts ar burtu «g».

Skrundas novada domē nav oficiālas informācijas par kompāniju Aļeksejevo - serviss, un pašvaldību māc bažas, vai pārāk «mīkstie» izsoles noteikumi nenovedīs pie tālākas šīs teritorijas degradācijas.

Pašvaldība cer saņemt detalizētu informāciju no Privatizācijas aģentūras par bijušās militārās pilsētiņas pircēju, kā arī cer beidzot saņemt zemes nodokli, kas par šo teritoriju ir aptuveni 4000 latu gadā, Db informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.

Pašu spēkiem meklējot informāciju par Aļeksejevo - serviss, Skrundas novada entuziasti vien atraduši divas publikācijas Krievijas presē - vienā ir stāsts par neveiksmīgu mēģinājumu attīstīt cūkkopības biznesu Krievijā, bet otrajā uzņēmums minēts saistībā ar nodokļu nomaksas problēmām un prokuratūru, Db pastāstīja pašvaldībā. Neoficiāla informācija liecina, ka aiz Krievijas komersanta stāvot kāda lielāka Urālu kompānija ar ievērojamiem finanšu resursiem, tomēr arī tas esot tikai minējums, atzina N. Kleinberga. Neziņā esot arī Skrundas pilsētiņas apsargi, kuri nezina, cik ilgi vēl būs nodrošināti ar darbu. Tā kā uz izsoli pieteikušies vairāki pircēji un izsole bijusi ļoti aktīva, pašvaldības vadītāja uzskata, ka izsoles noteikumi, ka pirkuma summa jānomaksā tikai desmit gadu laikā, varēja būt daudz stingrāki. Šajā gadījumā pastāvot bažas, ka noticis tikai spekulatīva darījuma mēģinājums un pircēja neveiksmes gadījumā Skrunda 1 teritorija turpinās degradēties.

No februāra bijušajā Skrundas lokatora pilsētiņā ir ieviesta ieejas maksa, iepriekš informēja Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš.

Pēdējo mēnešu laikā aizvien vairāk cilvēku vēlas apskatīt Skrundas novada pašvaldības īpašuma Mežaine teritoriju jeb tā dēvēto Skrundas lokatora pilsētiņu. Lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un vandalisma gadījumus pašvaldības īpašumā, kā arī veicinātu teritorijas sakārtošanu, Skrundas novada domes deputāti šā gada pirmajā domes sēdē pieņēma lēmumu pašvaldības amatu sarakstā iekļaut jaunu - teritorijas Mežaine uzrauga - amatu. Domes sēdē tika arī apstiprināta maksas ieviešana par ieeju bijušās lokatora pilsētiņas teritorijā.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Bijušo Skrundas lokatora militāro pilsētiņu jeb īpašumu Mežaine, kas atrodas Skrundas novada Raņķu pagastā, par 12 tūkstošiem eiro iegādājusies Skrundas novada pašvaldība, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš.

Skrundas novada dome ceturtdien ārkārtas sēdē, 14 deputātiem balsojot par un vienam deputātam atturoties, nolēma iegādāties bijušo Skrundas lokatora militāro pilsētiņu.

Tā kā no īpašuma iegādes jau vairākkārt bija atteikušies atkārtoto izsoļu uzvarētāji, Skrundas novada pašvaldība kā nekustamā īpašuma parāda piedzinēja no zvērinātās tiesu izpildītājas Ineses Božes saņēma vēstuli ar ierosinājumu nekustamo īpašumu Mežaine paturēt pašvaldībai. Izvērtējot lietas apstākļus un pašvaldības finanšu līdzekļus, Skrundas novada dome piekritusi iegādāties nekustamo īpašumu par iepriekš noteikto izsoles sākumcenu – 12 000 eiro.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Kopš šā gada maija darbu uzsākusi mājražotāju, amatnieku un tūrisma biedrības «Skrundas KLĒTE» tirdzniecības vieta Skrundas tirgus laukumā, kuras mērķis ir vienkopus apvienot novada mazos uzņēmējus.

Biedrības pārstāve Aiga Tomanoviča pastāstīja,ka pašlaik biedrībā iestājusies tikai neliela daļa uzņēmēju, tāpēc aicināti tiek arī pārējie, lai kopā būtu lielākas iespējas laist savus ražojumus pasaulē.

««Skrundas KLĒTE» meklē un ceļ gaismā novadā atrodamās pērles, jo patiesi esam lepni par to, ka mūsu vietējie cilvēki spēj radīt tik skaistus, gaumīgus un kvalitatīvus darbus, lai priecētu savus līdzcilvēkus,» komentēja A.Tomanoviča.

Tirdzniecības vietā atrodami mājražotāju un amatnieku piedāvājumi: keramika, rotaslietas, koka izstrādājumi, bērnu apģērbs, metālkalumi, dizaina un citas lietas, kā arī šitaki sēnes no Rudbāržiem, sukādes un dārzeņu konservi.

Īsi pirms jaunā gada uzsākta pamesto militāro būvju demontāža Skrundas novadā, bijušā Skrundas lokatora apkaimē. Pašlaik tiek demontētas divas būves ar 1200 kvadrātmetru lielu apbūves platību. Darbu pasūtītājs ir AS Latvijas valsts meži un izpildītājs Demontāža.lv.

Demontāžas darbus paredzēts veikt trīs mēnešu laikā, līguma summa ir 23 tūkstoši eiro.

«Darbu veikšanā izmantojam speciālo tehnisko aprīkojumu - ekskavatorus ar hidrauliskajām demontāžas šķērēm un hidrauliskajiem āmuriem, frontālo iekrāvēju un mobilo drupināšanas iekārtu. Būvgruži pēc tam tiks pārstrādāti betona šķembās, kuras izmantos autoceļu un laukumu segumu izbūvē, bet nojaukto ēku vietā sakoptajā teritorijā paredzēts ierīkot mežu,» stāsta Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

Skrundas lokators jeb Skrundas radio lokācijas stacija (RLS) bija militārs padomju armijas objekts, kas atradās Skrundas pilsētas tuvumā. Ar kontrolētu sprādzienu 1995. gada 4. maijā tika nojaukta RLS jaunā ēka un šim notikumam piedēvēta simboliska nozīme, atbrīvojoties no padomju armijas militārā mantojuma. RLS pilsētiņas teritorijā atradās vairākas dzīvojamās mājas, kazarmas, administratīvās ēkas, katlumāja, bērnudārzs, vidusskola un daudzi citi objekti.

Skrundas pašvaldība vēl nav radusi risinājumu bijušās padomju armijas Skrundas lokatora pilsētiņas teritorijas sakārtošanai. 43 hektāru plašo teritoriju kā nekustamo īpašumu Mežaine pašvaldība par 12 000 eiro iegādājās izsolē, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Zemesgrāmatu pašvaldība saņēmusi maijā un pašlaik spiesta teritoriju pastiprināti uzraudzīt. Lai gan nepiederošu personu uzturēšanās šajā pašvaldības īpašumā aizliegta, kad Diena darbdienā ierodās pie nosacīti norobežotās teritorijas kādreizējā sardzes posteņa, pilsētiņu dodas apskatīt divas interesentu grupas – gan latviešu vīri mežstrādnieku drānās, gan no Lietuvas atbraukušie viesi.

Vietējiem nav noslēpums, ka teritorijas demolēšana turpinās, tajā izcēlušies arī ugunsgrēki. Pašvaldības policija sākusi regulāri pārbaudīt teritoriju, tiek veikta videonovērošana, un jau sākti divi kriminālprocesi par tīšu īpašuma bojāšanu. Taču te vidi pētīt ierodas arī dokumentālisti no citām Eiropas valstīm un pat ASV, mācības rīko Lietuvas militārpersonas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze.

Ugusnelaime skārusi Virsnieku saieta namu Karostā, Liepājā, biznesa portālu Db.lv informēja nama pārvaldītājs Aizsardzības ministrija (AM).

Vakar, 4.aprīlī ugunsgrēks izcēlās Virsnieku saieta nama 2.stāva telpās aptuveni 90 kvadrātmetru platībā. Degšanas rezultātā bojāts telpas starpstāvu pārsegums, grīda, trīs logi un trīs telpas 1.stāvā, kurās griesti ir daļēji iebrukuši un telpas ir appludinātas ugunsgrēka dzēšanas rezultātā.

AM pārstāve stāsta, ka ugunsgrēka rezultātā ir iebrukusi vienas telpas grīda starp otro un pirmo stāvu. Sākotnējais novērtējums liecina, ka bojātais starpstāvu pārsegums nerada draudus ēkas konstrukcijai un tiks atjaunots.

Šobrīd Virsnieku saietu namā notiek būvdarbi - logu restaurācija un nomaiņa, tāpēc uz jautājumu, vai ugunsgrēks izcēlies remontdarbu dēļ AM pārstāve atbild: «Šādu ugunsgrēka iemeslu izslēgt nevar, bet to izmeklēšanā noskaidros Valsts policija. Lai noskaidrotu ugunsgrēka cēloni, ir jāsagaida atzinums.»

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Ventspils novada Vārves pagasta Čalās šodien, 14.maijā atklās trešo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Daina Ozoliņa.

Lai uzlabotu Latvijas un Baltijas valstu gaisa telpas kontroli, Aizsardzības ministrijas īpašumā Čalās ir izvietots moderns trīs dimensiju mobilais stratēģiskās darbības gaisa telpas novērošanas radiolokators AN/TPS-77, aizstājot līdzšinējo tehnoloģiski novecojušo radiolokatoru Ventspils lidostas teritorijā. Radiolokatori AN/TPS-77 jau ir uzstādīti arī pārējos bruņoto spēku radiotehnikās novērošanas posteņos.

Jaunais radiolokators uzlabos gaisa telpas drošību, ļaujot efektīvāk kontrolēt Latvijas gaisa telpas izmantošanu, paaugstinot civilo lidojumu drošību, kā arī sekmīgāk vadot glābšanas un meklēšanas darbus.

Jūnija sākumā Latvijas Privatizācijas aģentūra (PA) atkārtoti mēģinās izsolē pārdot Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņu.

Par top šodien vēsta Latvijas Avīze. Vairāksolīšana notiks 4. jūnijā pulksten 16 PA telpās, un tajā varēs piedalīties ikviena fiziska vai juridiska persona, kas būs izpildījusi pieteikšanās nosacījumus. Izsolē iegūto naudu ieskaitīs valsts budžetā. PA pagaidām neatklāj, cik pieteikumu izsolei ir saņemts.

Salīdzinājumā ar februāra sākumā notikušo pirmo vairāksolīšanu, kuras uzvarētāji noteiktajā termiņā neveica pirmo iemaksu, patlaban ir mainīti vairāki valstij piederošā īpašuma privatizācijas nosacījumi. Proti, no Ls 10 800 līdz Ls 48 000 ir palielināta pirms vairāksolīšanas maksājamā drošības nauda un no Ls 3000 līdz Ls 10 000 – viens izsoles solis. Pirmajā vairāksolīšanā 45 hektārus lielā objekta sākumcena bija Ls 153 966, bet šajā izsolē – Ls 160 000.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas militārā poligona paplašināšanai.

Lai paplašinātu Skrundas tuvumā esošā poligona «Mežaine» teritoriju, valdība atļāva AM sākt fizisko un juridisko personu īpašumā esošo nekustamo īpašumu Skrundas un Kuldīgas novadā atsavināšanu, kā arī pārņemt no Zemkopības ministrijas AM valdījumā valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā.

AM iecerētie zemes gabali atrodas Raņķu, Rudbāržu un Laidu pagastos.

Patlaban netiek atklāts, cik lielas zemes platības plānots atsavināt.

Jau ziņots, ka 2018.gada janvārī AM no Skrundas novada pašvaldības pārņēma poligona «Mežaine» teritoriju, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, veidojot reģionālo poligonu.

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, aģentūrai BNS pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

«Pašvadības mērķis - iegādāties pilsētiņu - ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,» pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.

Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.

Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar Sadales tīklu par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. «Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,» pauda Robežniece.

Pirms pieciem gadiem sāktais Skrundas muižas pils rekonstrukcijas projekts šogad tuvojas veiksmīgam finišam.

Britu kapitāla SIA Anderson Baltic šogad sola pabeigt Skrundas muižas pils ēkas rekonstrukciju, bet līdz 2013.gadam – nodot ekspluatācijā visu muižas kompleksu, parku ieskaitot. Objekts varētu pretendēt uz gada būves godu Kurzemē.

Skrundas muižas pils celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā augstā Ventas krastā. Kungu mājas veidols līdzīgs Mežotnes pils veidolam, tāpēc izteikti minējumi, ka celtniecībā varētu būt izmantots Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projekts. Laika gaitā tā bijusi muižkungu mājvieta, cara nežēlastībā kritušu augstmaņu patvērums, cietums, nabagmāja, aptieka, skola. Rekonstrukcijas mērķis ir tūrisma un atpūtas centra izveide, saka SIA Anderson Baltic izpilddirektors Edgars Vizulis. Pašā pils ēkā būs 12 plaši viesu numuri. «Vajadzības gadījumā varēsim uzņemt ap 80 nakšņotāju,» lēš izpilddirektors. Būs arī konferenču centrs, restorāns, vasaras terase, vairākas banketu zāles - kopā ap 150 viesiem. Savukārt koncertus varēs apmeklēt pat 200 cilvēku. Atvēlētas arī telpas Skrundas muzejam, kas ļoti iepriecina pašvaldību, DB teic Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Viņa muižas rekonstrukciju vērtē kā labu dāvanu Skrundai un visai Kurzemei. Pēc muižas kompleksa pabeigšanas to apsaimniekos vietējais uzņēmums, kura darbību uzraudzīs SIA Anderson Baltic.

Ceturtdien izsolīs kosmosa sakaru staciju, dārzeņu glabātuvi, 10 dzīvojamās ēkas un citus objektus. Padomju armijas militārais mantojums, ko tautā dēvē par Skrundas lokatora pilsētiņu - nekustamais īpašums Mežaine Skrundas novada Raņķu pagastā atkal nonācis zem izsoles āmura, vēsta Latvijas Radio.

Esošie īpašnieki SIA Iniciatīva Europa no Krievijas esot gluži vai pazuduši no zemes virsas un Skrundas novada domei divus gadus neesot maksājuši nekustamā īpašuma nodokli. Parāds audzis augumā, tāpēc pašvaldība vērsusies tiesā un ceturtdien Ventspilī gaidāma īpašuma izsole, vēsta medijs.

Teritoriju pašlaik neviens vairs neapsargājot, un katrs, kas vien grib redzēt, «kas lācītim vēderā», tiekot tajā iekšā.

Latvijas Radio izdevies sarunāt tikšanos ar rudbāržnieku Intu Folkmani. Viņš esot zinošākais pavadonis, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādāja šajā objektā un zina tur katru stūrīti : «Ir tā pamestības sajūta. Nav jābrauc uz Černobiļu - šeit var gūt līdzīgus iespaidus, Ja tur ir radiācija, tad šeit ir tīrs, nav radiācijas.»

No Skrundas militārās pilsētiņas jeb īpašuma Mežaine kārtējo reizi atteicies pircējs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No īpašuma iegādes jau pērn decembra sākumā atteicās pēdējās izsoles uzvarētājs SIA Kurzemes nekustamie īpašumi (KNĪ), kas īpašumu nosolīja par 403,2 tūkstošiem eiro, taču naudu nesamaksāja. Saskaņā ar likumu Mežaine tika piedāvāta nākamajam izsoles dalībniekam – SIA Capital Investment Group. Taču decembra nogalē arī šis pretendents atteicās no iespējas iegādāties bijušo militāro pilsētiņu.

Šobrīd zvērināta tiesu izpildītāja Inese Bože piedāvājusi īpašumu Mežaine iegādāties Skrundas novada domei kā parāda piedzinējai. Pašvaldībai lēmums jāpieņem tuvāko nedēļu laikā, DB informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Filmu studija «Baltic Pine Films» informē, ka studijas «Warner Bros.» jaunākās supervaroņu filmas «Taisnības līga» («Justice League»), kas no 17. novembra skatāma arī Latvijā, ievērojama daļa filmēta bijušajā Skrundas militārajā pilsētiņā.

Fantastikas grāvējā «Taisnības līga» satiekas supervaroņi Betmens, Brīnumsieviete, Akvamens, Zibsnis un Kiborgs, lai pēc Supermena bojāejas kopā glābtu pasauli no pārdabiskiem briesmoņiem un draudošas katastofas. Filmā galvenajās lomās ir Oskara balvas laureāts Bens Afleks un Henrijs Kavils, Gala Gadota, Ezra Millers, Džeisons Mamoa, Eimija Adamsa, Džeremijs Aironss un citi. Tās režisors ir labi pazīstamais action filmu veidotājs Zaks Snaiders («Betmens pret Supermenu», «Tērauda vīrs», «300» u.c.)

Pagājušajā gadā filmas uzņemšanas grupas pārstāvji ieradās Latvijā, lai filmētu, fotografētu un trīs dimensijās skenētu militārās pilsētiņas ēkas un ielas, kas ar datorgrafikas palīdzību pārtapušas par «Taisnības līgas» galvenā pretinieka slēptuves atrašanās vietu, kurā notiek episka kaujas aina. Ar kino maģijas palīdzību Skrundas ielās nonācis pat Betmobilis.

Izsolē, kuras objekts bija valsts nekustamais īpašums Mežaine jeb bijusī Skrundas radiolokācijas stacijas militārā pilsētiņa Raņķu pagastā, uzvarējusi Latvijā reģistrēta kompānija, kas gatava par īpašumu maksāt 170 tūkst. Ls.

Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina – Brīdiņa informē, ka izsoles īpašuma sākumcena bija 160 tūkst. Ls un izsoles solis – 10 tūkst. Ls. Ūtrupē piedalījās divi potenciālie pretendenti.

PA pārstāve gan atzīst, ka tika cerēts sagaidīt lielāku interesi par izsoli, jo informācija par to izskanēja ļoti plaši.

Kā uzzināja DB, šis uzņēmums ir SIA Iniciatīva Europa. Pēc Lursoft datiem kompānija dibināta pirms mēneša. Tās vienīgais īpašnieks ir Krievijas apgabalā Samarā dzīvojošais Sergejs Rižkovs.

Arī šī gada februārī rīkotajā Skrundas pilsētiņas izsolē uzvarēja Samarā dzīvojošam pilsonim piederošs uzņēmums Aļeksejevskoje – Serviss, kas īpašumu bija gatavs pirkt par 1,55 milj. Ls. Tomēr šis uzņēmums noteiktajā termiņā neveica maksājumu un arī otrais pretendents - Azerbaidžānas pilsonis Magomeds Gurbanovs no iespējas iegādāties Skrundas pilsētiņu atteicās.

Bijušai Skrundas radiolokācijas pilsētiņā jaunais investors varētu izveidot cūku kompleksu ar 120 tūkstošiem dzīvnieku.

Par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf. Db.lv jau rakstīja, ka 5. februārī Skrundas bijušo radiolokācijas stacijas pilsētiņu par 1,6 milj. Ls iegādājās Krievijas uzņēmums Aļeksejevskoje-Serviss. Par 120 tūkstošu lielā cūku kompleksa izveidi 5. februāra pēcpusdienā izteicies kāds no Krievijas investora pārstāvjiem, taču sīkāka informācija par šo projektu pagaidām nav zināma.

Laikraksts izpētījis, ka firma Aļeksejevskoje-Serviss reģistrēta Samāras apkaimē Kineļas rajona Kineļas ciemā, vienīgais, kas to saista ar Latviju ir reģistrācijas vieta - Baltijas šķērsiela 6. Kā firmas nodarbošanās veidi norādīti visdažādākie, sākot no darījumiem ar nekustamo īpašumu un beidzot ar cūkkopību un kombinētās lopbarības ražošanu.