Jaunākais izdevums

Strauji pieaugošās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, secinājis Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Noo Lihatoostus", kas Latvijā pazīstams ar preču zīmi "Noo Cepeškungs".

NOO Cepeškungs pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs uzsver, ka šī tendence ir satraucoša, kam drīzumā tai var pievienoties vēl viena – cilvēki vairāk pirks lētāku, lai arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu pārtiku.

“Ja daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamākie pircēji pagaidām seko akciju piedāvājumiem Latvijas pārtikas veikalos, regulāri mainot iepirkšanās vietas, lai strauji pieaugošās inflācijas dēļ uzturā lietotu ierasto pārtiku, tad bīstamāka pircēju paradumu maiņa var izrādīties, ka šādos apstākļos ir iespēja pārdošanu izvērst lētāku, bet uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu produktu ražotājiem un izplatītājiem – piemēram, kuri gaļas produktiem procentuāli daudz pievieno mehāniski atdalīto vistas gaļu jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masu. Šādā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes. Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu,” norāda J.Grīnbergs.

Pārtikas produktu cenu pieaugums noteikti vēl nav sasniedzis maksimumu. “Mūsu pārdošanas dati, pārtikas veikalu ķēžu paustā informācija, liecina, ka cilvēki turpina pirkt ierastos produktus, taču izteiktāks pieprasījums ir precēm par zemāku cenu – tiek meklētas cenu akciju zīmes, kas norāda uz atlaidi. Ja vienā nedēļā dienišķā desa cenu akcijas dēļ tiek nopirkta vienā pārtikas tīklā, tad nākamajā nedēļā tiek meklēta citā, sagaidot vismaz tādu pašu atlaidi. Šī tendence ir satraucoša un jāuztver nopietni! Turpinoties inflācijai, akciju piedāvājums reālo ražošanas un pārdošanas izmaksu dēļ kļūs aizvien ierobežotāks, cilvēki izvēlēsies tirdzniecībā atrodamos lētākos gaļas produktus, kuru sagatavošanā nereti diemžēl tiek izmantota mazvērtīgā mehāniski atdalītā vistas gaļa, kas patiesībā ir kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masa. Tas savukārt neveicina sabalansētu uzturu un jau tuvākajā nākotnē pasliktinās sabiedrības uztura kvalitāti” teic J.Grīnbergs.

J.Grīnberga skatījumā atsevišķas preču grupas ir sadārdzinājušās dažādu iemeslu dēļ, un, par laimi, visa pārtikas groza sadārdzinājums vēl nav sasniedzis vispārējo jūnija inflācijas līmeni 19,3% apmērā.

“Taču šobrīd notiekošais ietekmē gan izejvielu pieejamību, gan galaprodukta cenu. Šī ietekme turpinās būt jūtama gan šajā, gan nākamajā gadā, un diemžēl šobrīd nav iespējams prognozēt ilgtermiņā ne ražošanas izmaksas, ne produkcijas cenu mazumtirdzniecībā. Jāņem vērā arī tas, ka cenu kāpums vēl nav pilnībā sasniedzis visus patērētājus – katram pircējam ir individuāla robeža, cik, ko un kādā kvalitātē no ikdienā nepieciešamās pārtikas var iegādāties. Ceru, ka vairums sabiedrības, domājot par sabalansētu uzturu un veselību, lai arī mazāk, tomēr izvēlēsies augstākas kvalitātes gaļas produktus.”

Zīmola NOO Cepeškungs produkti top netālu no Tartu, gaļas pārstrādes uzņēmumā Nõo Lihatööstus, kas ir dibināts pirms 30 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Igaunijas gaļas pārstrādātājs Noo Lihatoostus pērn strādājis ar zaudējumiem

LETA/BNS, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmums "Noo Lihatoostus", kas Latvijā pazīstams ar preču zīmi "Noo Cepeškungs", pērn strādāja ar 569 000 eiro zaudējumiem pretstatā 1,9 miljonu eiro peļņai 2021.gadā, teikts gada pāskatā.

Kompānija norādīja, ka pērn darbību negatīvi ietekmēja gan energoresursu un izejvielu cenu kāpums, kas saistāms ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, gan darbaspēka trūkums.

Pērn augustā uzņēmums augstās elektrības cenas dēļ uz laiku apturēja ražošanu.

2022.gadā "Noo Lihatoostus" 77,75% produkcijas pārdeva Igaunijā, bet 22,25% tika pārdoti eksporta tirgos. Realizētās produkcijas apmērs pieauga par nepilnām 100 tonnām līdz 8800 tonnām.

"Noo Lihatoostus" pērn investēja 935 000 eiro.

1992.gadā Tartu dibinātajā gaļas pārstrādes uzņēmumā pērn bija 153 pilnas slodzes ekvivalenta darba vietas, kas ir par piecām vairāk nekā 2021.gadā. Darbaspēka izmaksas gada laikā pieauga par 11,1% līdz nepilniem 4,6 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas produktu ražošanas uzņēmumiem izejvielu cena īsā laikā pieaugusi par gandrīz 60%, bet gatavās produkcijas cena - par 10-15%, informē "Noo Cepeškungs" pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs.

Viņš norāda, ka izmaksu pieaugums dažādās nozarēs ietekmē gan izejvielu pieejamību gaļas produkcijas ražošanai, gan galaprodukta cenu. Kopējās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, kas savukārt negatīvi ietekmē ražotājus. Proti, daudzas lopkopības saimniecības gan Latvijā, gan Eiropā ir slēgušas vai samazinājušas ražošanu.

J.Grīnbergs skaidro, ka pašreizējo situāciju cūkgaļas iepirkuma cenas jautājumā nosaka daudzi faktori, bet galvenais ir cūkgaļas piedāvājuma samazināšanās, ko izraisa augstās energoresursu cenas.

"Gaļas produkcijas ražošanai nepieciešamās cūkgaļas iepirkuma cena tirgū balstīta uz Vācijas indeksu. Šobrīd tas ir 2,28 eiro par kilogramu cūkas liemeņa, kas ir šīs tūkstošgades rekords. Indekss tiek koriģēts katru trešdienu, diemžēl nekas neliecina, ka cūkgaļas iepirkuma cenas pieaugums palēnināsies," norāda J.Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru