Jaunākais izdevums

Tikko notikušajā kiberuzbrukumā Bulgārijas nodokļu pārvaldei hakeriem izdevies nozagt miljoniem iedzīvotāju personas datus, ziņo BBC.

Bulgārijas mediji par notikušo uzbrukumu saņēmuši hakeru e-pastu. Tajā bija lasāma kritika valdības kiberdrošībai, kā arī izteikts piedāvājums piekļūt nozagtajai informācijai. E-pastā tika ziņots, ka hakeru rīcībā ir vairāk nekā 5 miljonu personu dati, tai skaitā uzņēmumu.

Atsaucoties uz vietējās kiberdrošības pētnieka Vasselina Bontčeva viedokli, visticamāk, ka lielākajai daļai no 7 miljoniem Bulgārijas pilngadīgo iedzīvotāju daļa datu šobrīd ir apdraudēti.

Valsts finanšu ministrs Vladislavs Goranovs ir atvainojies parlamenta vārdā par notikušo situāciju un paziņojis, ka ikviens, kas mēģinās izmantot iegūto informāciju, cietīs no Bulgārijas likumu varas.

Bulgārijas varas iestādes uz aizdomu pamata par iesaistīšanos uzbrukumā ir apcietinājušas 20 gadus vecu vīrieti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija ceturtdienas vakarā noteica aizliegumu iebraukt galvaspilsētā Sofijā un izbraukt no tās, ņemot vērā jaunā koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu un risku, ka tas varētu tālāk izplatīties pareizticīgo Lieldienu laikā.

"No pusnakts līdz turpmākam paziņojumam mēs aizliedzam iebraukšanu Sofijā un izbraukšanu no tās visām pasažieru automašīnām," paziņoja veselības ministrs Kirils Ananijevs.

Viņš piebilda, ka tiks pieļauti izņēmumi transporta kravas mašīnām, ātrās palīdzības mašīnām, policijas automobiļiem un automašīnām, kas pārvadā mediķus vai ved cilvēkus uz ārstēšanu.

Cilvēkiem, kas brauc uz darbu, būs jānorāda darba devēja kontaktinformācija un pierādījuma vēstule. Viņiem arī būs atļauts iebraukt un izbraukt tikai zināmās rīta un vakara stundās.

Stingrie pasākumi ir pieņemti pēc tam, kad trešdien un ceturtdien kontrolpunktos ap Sofiju izveidojās garas automašīnu rindas, jo daudzi neņēma vērā varas iestāžu aicinājumus un devās uz laukiem pirms pareizticīgo Lieldienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažījoties par jaunā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Bulgārijas valdība plāno atbalstīt vietējo tūrisma nozari ar kuponu sistēmu, otrdien vienojušies politiķi.

Ieceres mērķis ir iedrošināt bulgārus vasarā izmantot vietējā tūrisma nozares piedāvātās iespējas, lai atpūstos. Kuponu sistēma pašreiz tiek izstrādāta.

Bulgārija cer atvērt brīvdienu atpūtas vietas 1.jūlijā.

Valdošās partijas šodien vienojās, ka restorānu un kafejnīcu terasēs galdiņi jāizvieto ar 1,5 metru distanci. Tā ir piekāpšanās šo uzņēmumu īpašniekiem, jo sākotnēji bija paredzēta 2,5 metru distance.

LASI ARĪ: Distancēšanās risinājumi restorānos pasaulē

Bulgārijā restorāniem un kafejnīcām atļauts atsākt darbu no trešdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā kibernoziedznieki pasaulē gūst peļņu ar Covid-19

Artūrs Filatovs, Tet kiberdrošības eksperts, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr visa pasaule cīnās ar koronavīrusa radītajiem izaicinājumiem un sekām, diemžēl vienmēr atradīsies kāds, kas izmanto krīzes situāciju par labu sev.

Esošā pandēmija rada labvēlīgu augsni kibernoziedzniekiem, un viņi izgudro arvien jaunus veidus, kā nopelnīt gan uz informatīvā "haipa" viļņa, gan arī dēļ izmaiņām darba un dzīves kārtībā. Tādēļ "Tet" aicina pievērst īpašu uzmanību kiberhigiēnai, lai pasargātu sevi un uzņēmumu ne tikai no vīrusiem reālajā dzīvē, bet arī virtuālajā.

Krīze kā iespēja uzbrukt

Pirmie noziegumu mēģinājumi tika pamanīti vēl pirms vairākiem mēnešiem, kad Covid-19 epidēmija tikai aizsakās Ķīnā. Tajā brīdī cilvēkiem visā pārējā pasaulē pietrūka informācijas par slimību, un viņi aktīvi meklēja to tiešsaistē. Kibernoziedznieki bija izdomājuši veidu, kā "palīdzēt" šādiem informācijas meklētājiem, un izveidojuši vairākus portālus, kur varēja lejupielādēt "Covid-19 antivīrusa datorprogrammu". Kad meklētāji apmeklēja portālu un mēģināja lejupielādēt programmu, viņu dati tika nošifrēti un nozagti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2019

Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādai jābūt izaugsmes stratēģijai pēc Covid-19?

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 28. oktobra iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» vadīs Zane Kaktiņa.

Z. Kaktiņas uzdevums būs turpināt veicināt «Akropoles» atpazīstamību gan vietējā, gan Baltijas tirgū un nostiprināt iepirkšanās un izklaides centra pozīcijas Baltijā.

«Tas ir lielākais izaicinājums manā karjerā, tāpēc motivācija paveikt labāko ir divkārša. Ideju attiecībā uz iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» attīstību ir daudz, tomēr jau šobrīd varu teikt, ka mans darbs lielākoties būs koncentrēts uz klientiem, to vajadzību un vēlmju apmierināšanu, kā arī veiksmīgu sadarbību ar partneriem un nomniekiem. Uzskatu, ka iepirkšanās centra «Akropole» lielākais trumpis ir daudzveidīgais un atšķirīgais veikalu zīmolu klāsts, izklaides iespēju piedāvājums, kā arī biroju ēka, kas ir lielākais Biznesa centrs Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru,» norāda Z. Kaktiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publiskotie koriģētie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 64%) rādītājus. Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%). Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eirobarometrs: Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi

LETA, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas no vairuma Eiropas valstu nebūs jādodas pašizolācijā

LETA, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 3.jūniju, pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, otrdien lēmusi valdība.

Ministru kabinets veicis grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, nosakot, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro cilvēkiem, kuri ieradīsies valstī no Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.

SPKC pašlaik publicētā jaunākā informācija ir par 29.maiju, kad minētais rādītājs zemāks par 15 bija Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašizolācija jāievēro pēc viesošanās arī Beļģijā, Čehijā, Austrijā un Šveicē

LETA, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Beļģiju, Čehiju, Austriju un Šveici, turpretī pašizolācijā vairs nav jādodas, atgriežoties no Islandes un Sanmarīno, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu.

SPKC nerekomendē doties uz minētajām valstīm.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no 10 valstīm: Kanādas, Gruzijas, Japānas, Marokas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpmāk pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās no Slovēnijas, Itālijas un Slovākijas

LETA, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk obligāta divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro arī personām, kuras Latvijā atgriežas no Slovēnijas, Itālijas un Slovākijas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izplatītā informācija.

Izmaiņas stāsies spēkā no rītdienas, 29.augusta. Pašizolācija ir jāievēro arī tad, ja konkrētajā valstī ir būts tikai caurbraucot, piemēram, valsts lidostā.

Saslimstība ar Covid-19 Eiropā turpina pieaugt, tāpēc turpmāk 14 dienu pašizolācija Latvijā būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 26 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako un Andoru jeb kopumā 28 valstīm.

Minēto 26 ES vai EEZ valstu vidū ir Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Lihtenšteina, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra, kā arī Dānija, Lielbritānija, Īrija un Grieķija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā un sešās citās valstīs aizturēti kibernoziedznieku naudas atmazgātāji

LETA--AP, 16.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. jūliju, ievedot vai izvedot no Latvijas uz jebkuru ES dalībvalsti skaidru naudu no 10 000 eiro vai vairāk, tā obligāti būs jādeklarē.

Par šīs prasības neizpildīšanu paredzēts sods 20% apmērā no deklarējamās summas. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Pašlaik skaidras naudas deklarēšanas prasības attiecas tikai uz ārējo robežu, taču ar šiem grozījumiem tāda tiks ieviesta, arī šķērsojot Latvijas–Lietuvas, kā arī Latvijas–Igaunijas sauszemes robežu. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar savulaik Latvijas parakstīto iestāšanās ES dokumentu, kurš paredz brīvu kapitāla (arī naudas) kustību, kuru šie priekšlikumi ierobežo. Viņa aicinājums šos grozījumus izskatīt tikai pēc tam, kad ir saņemts Ārlietu ministrijas atzinums, neguva atbildīgās komisijas deputātu vairākuma atbalstu. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pienākums deklarēt skaidru naudu ir Vācijā, Luksemburgā, Francijā, Itālijā, savukārt Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā, Portugālē, Horvātijā – pēc muitas iestāžu pieprasījuma, vēl pēc cita principa jādeklarē Anglijā, Īrijā, Spānijā (tikai par summām, kas gada laikā pārsniedz 100 000 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personalizētā ziņu lietotne jauniešiem – SQUID App, kas pieejama visā Eiropā, tagad tiek izlaista arī Latvijā.

SQUID lietotāji var izvēlēties tēmas, kas viņus patiesi interesē, sekot līdzi jaunākajām ziņām un radoši izpausties, uzlabojot aizraujošākos rakstus.

SQUID ir bezmaksas aplikācija kurā nav nepieciešams reģistrēties. Tajā pieejamas vairāk nekā 100 ziņu kategorijas un vairāk nekā 20 000 laikrakstu, žurnālu un blogu. Lietotne nodrošina personalizēšanas iespējas - tēmu izvēle un kārtošana, rakstu saglabāšana un avotu bloķēšana.

Lietotne piedāvā plašu tēmu klāstu, no kura lietotāji var izvēlēties un izveidot sev personalizētu ziņu plūsmu. SQUID algoritmi vāc, šķiro un prioritizē ziņas no avotiem internetā, ļaujot lietotājiem sekot līdzi vissvarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru