Citas ziņas

Nozagto auto īpašnieki paši sev izmeklētāji

Dienas Bizness, 22.05.2015

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Savu auto iepriekšējā vakarā jūs novietojāt pagalmā, taču no rīta tur to neatrodat. Sāli brūcēs pieber jauniņa policijas inspektore, kura runā atklātu valodu: vispirms paziņo, ka konkrētās zādzības izmeklēšana būšot pirmā viņas karjerā, tad atklāj, ka nekādas īpašas zagto auto meklēšanas mācības viņas darbvietā nenotiekot un policijai arī nav resursu meklēt katru pazudušo auto. Tāpēc esot minimāla iespējamība, ka spēkrats atradīsies. Tieši tā gadījās Ģirtam (vārds mainīts), kura līzingā pirktais spēkrats šomēnes nozagts Pārdaugavā, piektdien raksta laikraksts Diena.

Viņš saka, ka policijas darbinieki, ar kuriem saskāries krimināllietas ierosināšanas procesā, neesot atstājuši profesionālu iespaidu un devuši viņam padomu meklēt auto pašam, piemēram, izplatot palīdzības lūgumu sociālajos tīklos.

Diena novēroja, ka zagtu auto bildes ar īpašnieku kontaktinformāciju un atlīdzības solījumi tiek publicēti gan sociālajā tīklā Facebook, gan sludinājumu un pat ziņu portālos, kur komentāros cilvēki dalās minējumos, vai tik pagalmos nav atgriezušies «trauksmainie deviņdesmitie», un izsaka aizdomas par vērienīgiem zagtu auto pasūtījumiem. Valsts policijas (VP) statistika to daļēji apstiprina: aprīlī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā nozagts divreiz vairāk spēkratu – 115 auto –, bet šā gada pirmajos četros mēnešos kopumā – 328 auto. Likumsargu dati liecina, ka 141 no tiem esot atrasti.

Nepatīkami pārsteigts par Ģirta Dienai izklāstīto situāciju ir VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 3. nodaļas priekšnieka vietnieks Oskars Komuļs: «Acīmredzot to viņam teica ļoti nepieredzējis policijas darbinieks. Protams, visur ir jauni darbinieki – ar to jārēķinās. Un vairāk vai mazāk [VP] cilvēkiem tiek skaidrots, ka nedrīkst runāt par lietām, par ko nav drošas saprašanas. Turklāt nekad nebūs tā, ka nozagto auto meklēs viens darbinieks, – viss notiek sadarbībā ar dažādām policijas vienībām un dienestiem.» Viņš arī norāda, ka neviena nozagtā automašīna nekad neesot atrasta pēc sludinājumiem: «Mēs policijā neiesakām griezties masu medijos ar šādiem palīdzības lūgumiem, jo to ievietošana ir lieka iespēja krāpniekiem apkrāpt nelaimē nonākušos cilvēkus, rēķinoties, ka viņi gatavi uz visu, lai nozagto mantu atgūtu. Tas attiecas ne tikai uz auto, bet arī pasēm, telefoniem, suņiem.»

Tikmēr rīdzinieks Jānis tieši pēc publiska palīdzības lūguma izplatīšanas uzzinājis, ka šonedēļ Āgenskalnā viņam nozagtā Audi A6 ceļi veduši uz Lietuvu: «Naktī aculiecinieks to manījis lielā ātrumā traucamies caur Auci. Mašīna nebija perfekta, tāpēc visdrīzāk tā jau izjaukta pa detaļām – viss, tās nav. Ļoti daudzi cilvēki brauc ar līdzīgas cenu kategorijas auto – līdz 7000 eiro –, tāpēc tiem vajadzīgas rezerves daļas, ko iegūst, izjaucot zagtos.» Arī šim vīrietim pēc komunikācijas ar likumsargiem radies iespaids, ka transportlīdzekļa atrašana ir tikai paša ziņā: «Policija man pat nepalūdza auto bildes. Tikai vēlāk, kad pats atgādināju, tās tika pieņemtas, bet iecirknī pateica, ka viņiem esot ļoti daudz darba. Visa meklēšana bija tik daudz, cik es pats apkārt pabraukāju.» Jānis kā galvenās problēmas min divas: viņaprāt, starp Latvijas un Lietuvas varasiestādēm neesot sakārtotas attiecības, «ja jau ilgstoši zagtie auto ceļo starp abām valstīm», un pie robežas pārbrauktuvēm neesot augsta līmeņa videonovērošanas sistēma: «Ja būtu cilvēki, kas visu laiku novērotu auto plūsmu, zagļus varētu operatīvi notvert.»

VP esot cieša sadarbība ar kaimiņvalstu kolēģiem, un ziņu apmaiņu atvieglojot mūsdienu datubāzes, taču nereti zagtajiem spēkratiem tiekot nomainītas numurzīmes, saka O. Komuļs. Tikmēr Valsts robežsardzē, aizbildinoties ar aizņemtību Austrumu partnerības samitā, neatbildēja, vai bijušajos robežkontroles punktos darbojas videonovērošanas kameras un kādos gadījumos ieraksti tiek izmantoti.

Iepriekš robežsardzes amatpersona intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma atzina – kopš pievienošanās Šengenas zonai nedrīkstot pārāk apgrūtināt cilvēkus, kuriem ir tiesības brīvi ceļot, tāpēc identificēt un aizturēt likumpārkāpējus kļuvis sarežģītāk. Tas nozīmē, ka zagto auto plūsma starp Eiropas Savienības dalībvalstīm varot notikt diezgan netraucēti. Apzagtais šoferis Ģirts izsaka aizdomas, ka daudzās it kā sabiedriskās drošības nolūkos uzstādītās videokameras esot butaforija, jo «Imantas pedofilu taču nenoķēra».

Plašāk lasiet rakstā Apzagtie paši sev izmeklētāji piektdienas, 22.maija laikrakstā Diena (4.lpp.)!