Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli ir atbalstījusi TV kanāla LTV1 pāreju uz ciparu apraidi no nākamā gada 1.marta, Db apstiprināja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Viņa paskaidroja, ka 3.decembrī panāks konceptuāls atbalsts, bet oficiālais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ 10.decembrī.

«Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka pēdējais no TV ētera kanāliem, kas pāries uz ciparu apraidi, būs LTV1, tomēr situācija ir mainījusies. Ņemot vērā LTV budžeta līdzekļus televīzijai nākas optimizēt līdzekļus un mēs ņemam to vērā» sacīja D.Buceniece, informējot, ka pārejot uz ciparu apraidi, tiks ietaupīti 560 tūkst. Ls.

NRTP jau iepriekš atļāvusi LTV7 no nākamā gada 1.marta pāriet uz ciparu apraidi.

Svarīgi, ka ētera TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi Latvijā notiek vienlaicīgi, atzīmēja D.Buceniece, atgādinot, ka līdz 15.decembrim raidorganizācijām NRTP ir jāiesniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu. Pēc tam tiks pieņemt attiecīgs lēmums atkarībā no raidorganizāciju nostājas.

Sestdien, 12. septembrī Rīgas Dinamo aizvadīs pirmo spēli jaunajā KHL sezonā ar vienu no līgas grandiem - Ufas Salavat Julajev, kuru tiešraidē pārraidīs gan LTV7, gan Viasat Sport Baltic.

Abi TV kanāli konkurēs ne tikai ar spēles pārraidi vien, bet arī netiešu ekspertu dueli, turklāt visas sezonas garumā. Vienīgais Baltijas sporta kanāls Viasat Sport Baltic jauno Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu sāks ar sporta studijas atklāšanu, kuru vadīs sporta eksperts Armands Puče kopā ar hokeja vārtsargu Pēteri Skudru. Sezonas laikā spēļu tiešraidēs studijā viesosies arī Rīgas komandas trenera palīgs un TV3 komentētājs Artis Ābols.

LTV Sporta raidījumu producents Andris Ušackis Db.lv uzsver, ka skatītājiem būs lieliska iespēja ielūkoties spēļu aizkadra procesā, redzēt kā tiek sagatavots ledus, pabūt spēlētāju ģērbtuvēs un noskaidrot fanu viedokļus pirms spēles. Vienlaikus tiek veidota arī videofilma par Rīgas Dinamo gatavošanos sezonai. Tās autors Dāvids Ernštreits sižetā iekļāvis gan spēlētāju profesionālo gatavošanos, gan viņu atpūtas brīžus, gan arī fragmentus no nozīmīgākajām pārbaudes spēlēm. Spēli komentēs žurnālisti Mariss Andersons un Anatolijs Kreipāns. Studijas programmas analītiķa lomā būs hokeja eksperts Gints Bisenieks.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Apzinoties Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) nespēju vadīt raidorganizāciju pārejas procesu no analogā uz zemes ciparu formātu, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards organizēs projektā iesaistīto institūciju un uzņēmumu tikšanos.

Zināms, ka NRTP mediju telpā izplatījusi paziņojumu ar pārmetumiem satiksmes ministram par nespēju divu mēnešu laikā tikties, lai pārrunātu televīziju pāreju uz jaunu apraides formātu un raidīšanas izmaksām.

Satiksmes ministrs līdz ar šiem NRTP pārmetumiem uzskata, ka vajadzētu atsākt diskusiju par padomes lietderību. Ministrs piedāvā, ka NRTP funkciju - vadīt televīzijas raidorganizāciju pāreju uz apraidi ciparu formātā - pārņem Satiksmes ministrija (SM).

«Acīmredzot NRTP paši ar šo jautājumu galā netiks,» saka Gerhards.

Sūdzas, ka atsevišķi Televeikala skatloga producenti tirgo sižetus LTV7 vārdā, vēsta laikraksts Diena.

Sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem. Vēlāk sarunas turpinājumā it kā starp citu jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai Televeikala skatloga raidījumu, kurus biezā slānī rāda Latvijas Televīzijā (LTV). Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV 7. kanāla (LTV7) pārstāvji, skaidro laikraksts.

Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 Televeikala skatloga raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Tajos tiek pārraidīti apmaksāti materiāli par visnotaļ plašu tēmu loku. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no Televeikala skatloga veidotājiem saņem regulāri, stāstījis z/s Strazdi īpašnieks Valters Bruss.

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) aprēķiniem, ja analogajā apraidē paliktu tikai TV3 ar esošo tarifu un teritorijas noklājumu, 2010.gadā tiktu radīti 1.6 milj. Ls zaudējumi, tā Db informēja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka Radio un Televīzijas likumu, nosaka, ka parejas periodā LVRTC nodrošina elektroniskā sakaru tīkla darbību televīzijas programmuzemes apraidei analogajā formātā, bet elektroniskā sakaru tīkla uzturēšanas izmaksas sedz attiecīgās raidorganizācijas, kuras savā darbībā izmanto televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Tādējādi atbilstoši minētajiem noteikumiem izriet, ka raidorganizācijai TV3 vajadzētu pašai atmaksāt izmaksas, ja tā vienīgā ir nolēmusi turpināt raidīt analogajā formātā.

«Iespējams, attīstoties šādam scenārijam, LVRTC būs spiests vienpusīgi, izmantojot savas tiesības, lauzt līgumu ar raidorganizāciju, iepriekš par to brīdinot,» brīdināja I.Līne.

Pašreizējie NRTP locekļi strādās līdz savu pilnvaru beigām. Jaunus locekļus Saeima ievēlēs, kad NRTP locekļu skaits būs mazāks par pieci, lēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Šim nolūkam izstrādāti jauni pārejas noteikumi Radio un televīzijas likumā, kas paredz tiesisku mehānismu locekļu skaita samazināšanai, vēstī informācija Saeimas majaslapā.

Saskaņā ar Radio un televīzijas likumu NRTP veido deviņi locekļi, taču jau ilgāku laiku padomē strādā tikai astoņi, turklāt šogad pilnvaru laiks beigsies vēl diviem padomes locekļiem. Tādējādi turpmāk līdz jaunām padomes vēlēšanām, kas plānotas 2011.gada 8.oktobrī, NRTP strādās seši locekļi.

Saeima aizvadītajā nedēļā jau atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Radio un televīzijas likumā, kas paredz iespēju atļaut NRTP saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu nodot koncesijā citai personai (raidorganizācijai) sabiedriskās raidorganizācijas atsevišķas programmas veidošanu un sākotnējo izplatīšanu. Šādu apraides atļauju paredzēts izsniegt uz koncesijas līguma darbības laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Valsts nodeva par to nebūs jāmaksā.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) iesaka atlikt televīzijas kanālu pāreju uz ciparu apraidi līdz nākamā gada 1. aprīlim Rīgā un tās apkaimē, bet līdz 1. jūnijam pārējā Latvijas teritorijā, ziņo Latvijas Radio.

Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Lattelecom pārstāvjiem informējusi NRTP pārstāve Dace Buceniece.

Tā kā abi Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli ierobežoto finanšu dēļ vēlējās pāriet uz ciparu apraidi no marta, tiks meklēti līdzekļi, lai LTV vēl pagaidām turpinātu raidīt analogajā tīklā.

Latvijas Radio ziņo, ka LVRTC no nākamā gada analogo televīzijas apraidi varētu pārtraukt kā pakalpojumu, vai arī prasīt TV3 maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu gadā, lai tas kā vienīgais klients segtu šī tīkla izmaksas. Tā norādījis LVRTC vadītājs Jānis Bokta.

Jau šobrīd 70 km rādiusā ap Rīgu ir pieejama ciparu TV, tādējādi var uzskatīt, ka Latvijā ir uzsākta pāreja no analogās apraides uz ciparu TV, ceturtdien paziņoja projekta ieviesējs Lattelecom.

«Latvijas, tāpat kā visas Eiropas un pasaules pāriešana no analogās uz ciparu apraides formātu ir dabiska un neizbēgama. Līdzīgi kā melnbalto TV savulaik nomainīja krāsainā televīzija, analogo TV signālu šodien nomaina virszemes televīzija,» gandarījumu pauž Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atzīstot, ka pats ieviešanas process ir bijis diezgan sarežģīts.

Atzinīgus vārdus ciparu TV ieviešanai Latvijā velta arī satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), norādot, ka šajā jomā Latvija ir spērusi nozīmīgu soli uz priekšu.

Patlaban interesentiem Rīgas reģionā pakalpojums ir pieejams 3 veidos: bezmaksas, ekonomiskā un pamata pakā. Bezmaksas pakai nav abonēšanas maksas un tajā pieejami 5 bezmaksas kanāli: LTV1, LTV7, LNT, TV5 un TV3. Ekonomiskajā pakā papildus 5 bezmaksas kanāliem pieejami 11 maksas kanāli, kuras mēneša maksa noteikta 3.5 Ls apmērā. Savukārt trešo jeb pamata paku veido 30 kanāli, tostarp 5 bezmaksas kanāli, kuras abonēšanas maksa mēnesī noteikta 6.9 Ls.

LTV1 drīzumā sāks pakāpenisku pāreju uz skaņas translēšanu stereo formātā, savukārt LTV7 jau nodrošina jauno skaņas formātu.

LTV7 uzsākusi pakāpenisku pāreju uz skaņas translēšanu stereo formātā. Šāds skaņas kvalitātes nodrošinājums iespējams, pateicoties LTV7 apraidei ciparu formātā — kā zināms, 1. martā LTV7 tika pilnībā atslēgta no analogās apraides.

Par vienu no pirmajiem projektiem, kuriem tiek nodrošināts stereo skaņas formāts, kļuvis Pasaules čempionāts daiļslidošanā, kura translācijas LTV7 ēterā sākās jau vakar, 23. martā, un turpināsies līdz 28. martam.

Arī Latvijas Televīzijas 1. kanāls (LTV1) drīzumā sāks pakāpenisku pāreju uz skaņas translēšanu stereo formātā. Tas notiks līdztekus analogās apraides atslēgšanai: jau ceturtdien, 1. aprīlī, LTV1 analogā apraide tiks atslēgta Rīgā un 70 km rādiusā ap to, bet 1. jūnijā – visā Latvijā.

Latvijas Televīzijas (LTV) pērnā gada naudas plūsma bijusi ar mīnusa zīmi — LTV izdevumi par 500 tūkstošiem latu pārsnieguši ieņēmumus, to šodien secinājusi Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP).

LTV kurators NRTP Sergejs Kārītis Diena.lv stāsta, ka NRTP sēdē mīnusus LTV vadība skaidrojusi ar gada nogalē veiktiem avansa maksājumiem.

Diena jau rakstījusi, ka parādos LTV nebūšot jāslīgst, tāpēc ka iepriekšējos gados izveidots peļņas uzkrājums. Toreiz NRTP locekle Ingrīda Brigita Stroda laikrakstam norādīja, ka LTV «barojas no veciem taukiem». Pēc viņas domām, LTV pērn nestrādāja gana saimnieciski.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) uzskata, ka pokera apmācības portāla reklamēšana Pasaules kausa futbolā spēļu translācijas laikā ir pretlikumīga.

Inspekcijas vadītāja Signe Birne DB skaidroja, ka Reklāmas likums aizliedz reklamēt azartspēles un līdzšinējā tiesu praksē pokers atzīts par azartspēli. Konkrētais portāls gan nepiedāvā spēlēt pokeru uz naudu.

Futbola turnīra tiešraižu starplaikos LTV7 tiek rādītas portāla www.free-bwin.com reklāmas. DB gan novēroja, ka šis portāls tiek reklamēts ne tikai televīzijā, bet arī, piemēram, daudzdzīvokļu māju liftos. Šis portāls piedāvā reģistrētiem lietotājiem mācīties spēlēt pokeru. Jāpiebilst, ka tāda paša nosaukuma interneta vietne, bet bez vārda «free» tās adresē, piedāvā spēlēt pokeru, veicot naudas likmes.

Ņemot vērā pēdējos skaļos paziņojumus saistībā ar analogās TV atslēgšanu, LVRTC vērš uzmanību, ja antena ir labā stāvoklī, tad tā var uztvert arī ciparu TV. To apliecina tas, ka 99% dekoderu pircēju der līdzšinējās antenas.

«Jāatgādina, ka absolūtā vairākumā gadījumu analogās televīzijas skatītāju esošā uztverošā infrastruktūra ir atbilstoša ciparu TV uztveršanai un ir nepieciešams tikai dekoders vai televizors ar jau iebūvētu MPEG-4 uztvērēju,» DB uzsvēra LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka virszemes ciparu TV, tāpat kā analogā, signāla uztveršanu, var traucēt arī dabiski vai mākslīgi šķēršļi, piemēram, ja tie aizsedz uztverošo antenu, atrodoties starp to un raidošo staciju, taču risinājumu antenas pareizai novietošanai var atrast vienmēr un tai nevajadzētu būt problēmai.

Lai nodrošinātu ciparu televīzijas signāla pārklājumu visā Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir uzbūvējis jaunu, 80 metru augstu sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos, kurā ieguldīti 100 tūkst. Ls.

Šis nav pirmais sakaru masts, ko LVRTC uzbūvējis ciparu TV vajadzībām, 2003. gadā LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, bet 2004. gadā – 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē, Db norādīja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Signāla pārraidi LVRTC nodrošina no divu veidu infrastruktūras objektiem – torņiem un mastiem, kas ir konstrukcijas ar atsaitēm. Kopumā LVRTC īpašumā šobrīd ir 32 torņi un masti, no kuriem 23 tiek izmantoti tieši ciparu TV vajadzībām.

Kopš gada sākuma LVRTC ir sācis TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā, bet no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots nodrošināt komercrežīmā.

Db jau rakstīja, ka līdz pērnā gada decembra otrajai pusei ciparu TV ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 milj. Ls, liecina LVRTC sniegtā informācija, vienlaikus centrs norāda, ka ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 milj. Ls, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Latvijas Televīzijai (LTV) nepieciešami vairāk nekā 350 000 latu hokeja kluba Rīgas Dinamo un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) pārraižu nodrošināšanai. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots apgalvo, ka 54 spēļu pārraižu licencei nepieciešamos līdzekļus izdosies savākt un valsts naudu neizmantos.

Laikraksts Neatkarīgā ziņo, ka sākotnēji Kots nevēlējās atklāt precīzu naudas summu, par kādu ir iegūta spēļu pārraidīšanas licence, taču pēc laika norādīja, ka tā ir lielāka par pusmiljonu eiro (350 000 latu). «Šajā darījumā LTV budžets nebūs iesaistīts. Tas ir tīrs darījums. Mēs esam izrēķinājuši, cik šis darījums izmaksās, un sāksim meklēt sponsoru partneri,» sacīja Kots, paužot pārliecību, ka visus līdzekļus izdosies savākt no reklāmām. Viņš cer, ka izdosies pat mazliet nopelnīt.

Kots uzsver, ka Rīgas Dinamo spēļu translēšana LTV7 ēterā ir sabiedriskās televīzijas prestižs un viens no izdzīvošanas rādītājiem.

No ceturtdienas testa režīmā ciparu apraidē sāk raidīt pirmā reģionālā televīzija – Vidzemes TV, DB informēja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem Vidzemē, kuri jau pārgājuši uz virszemes ciparu apraidi un aprīkojuši televizorus ar dekoderiem, ir pieejams vēl viens bezmaksas kanāls.

Vidzemes TV ciparu apraidē būs skatāma visā Vidzemē un daļā Ziemeļlatgales – no Ainažiem līdz Balviem.

«Šis mums kā reģionālajai televīzijai ir nozīmīgs tālākās attīstības solis,» uzsver Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, paskaidrojot, ja iepriekš šo reģionālo televīziju redzēja tikai 30% Vidzemes iedzīvotāju, tad šobrīd tā pieejama 99% Vidzemes teritorijas.

Vidzemes TV ir pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām, kas saņēmusi Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) atļauju raidīt ciparu formātā.

Latvijā lielākos TV pakalpojuma sniedzējus uztrauc iedzīvotāju neinformētība par valsts mērogā realizēto pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.

Tādas raizes, pirmdien tiekoties ar NRTP, Lattelecom, LVRTC un Hannu Digital pārstāvjiem, izteica IZZI, Baltkom un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kas pārstāv 25 kabeļtelevīzijas operatorus.

Tāpat asociācijai ir bažas, ka Latvijā virszemes apraidei pārejot tikai uz ciparu izplatību draud izveidoties situācija, kurā Lattelecom iegūst īpaši labvēlīgu statusu sava pakalpojuma virzīšanai tirgū.

Lai mainītu esošo situāciju un uzlabotu iedzīvotāju informētību, ekspertu tikšanas laikā NRTP atzina, ka ir veicami uzlabojumi sabiedrības informēšanā un kā pirmais konkrētais solis būs informācijas ievietošana NRTP mājas lapā.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) secinājusi, ka raidījumu vadītājs Haralds Burkovskis ir pārkāpis likumu, vadot ziņu raidījumus un arī ierunājot reklāmas. Nākamnedēļ tiks lemts par tālāko lietas virzību.

Izrādās, ka NRTP jau ziemā spriedusi par šo jautājumu un raidorganizācijām nosūtītas vēstules, skaidrojot, ka H.Burkovskis nevar vienlaikus vadīt ziņu raidījumus un ierunāt reklāmas, ziņo diena.lv.

Tagad telekompānijai LNT un, iespējams, arī Latvijas radio tiks nosūtītas jaunas vēstules un būs jāsniedz paskaidrojumi, bet NRTP var lemt arī par soda sankcijām, pastāstīja NRTP locekle Dzintra Geka. Viņa noraida H.Burkovska laikrakstam Diena sniegto skaidrojumu, ka LNT raidījums TOP 10 esot šovs: «Mūsu juristi norādīja, ka tas ir analītisks ziņu raidījums. Viņš nav nekāds šovmenis.» Dz.Geka arī norādīja, ka padomes lēmums nekādā gadījumā nav politisks: «Ja kādam glauda pa spalvai, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz glauda pret spalvu, tā apgalvo, ka tas ir politiski angažēts lēmums».

Vairākas radiostacijas priekšvēlēšanu laikā intervējušas pašvaldību deputātu kandidātus, nenorādot, ka materiāls ir reklāma, lai gan par intervijām saņēmušas samaksu, raksta laikraksts Diena.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konstatējusi, ka četrās radiostacijās pārraidīta slēptā reklāma, toties kopumā sešas raidorganizācijas nav ievērojušas priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumus.

Slēptās reklāmas saturs radiostacijās SWH+, Krievu hitu radio, PIK un Mix FM bijis vienāds - raidījumā «Mums ir tiesības» intervēti vairāki partijas PCTVL deputātu kandidāti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka visas raidorganizācijas, izņemot Mix FM, par šo raidījumu saņēmušas 11 370 latu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas, kas arī bija raidījuma autore.

Tā kā Mix FM pārraidīts identisks raidījums, NRTP ieskatā arī tā bija slēptā reklāma. Maksimālais sods par šādu pārkāpumu ir 5 tūkst. Ls.

Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) Monitoringa centrs ir konstatējis slēpto reklāmu TV3 seriālā UgunsGrēks, tāpēc NRTP ierosinājusi administratīvo lietvedību. Tagad TV3 būs jāsniedz paskaidrojumi un vēlāk tiks lemts par iespējamo raidorganizācijas sodīšanu, pastāstīja NRTP loceklis Sergejs Kārītis.

Pastāvot gan iespēja, ka lietvedība beigsies arī bez soda sankcijām, taču ir iespējams, ka TV3 var nākties maksāt sodu no 500 līdz 5000 latiem.

Monitoringa centrs ir izvērtējis slēpto reklāmu vairākās seriāla sērijās, kur varoņi sarunājās gan par medikamentiem, gan apdrošināšanu, pieminot arī mājaslapu adreses internetā, kur var iegūt papildu informāciju.

TV3 līdz NRTP lēmuma saņemšanai komentārus nesniegs, norādīja TV3 pārstāve Marta Zandersone.

Db.lv jau ziņoja, ka seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sula

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nevar izslēgt, ka apraides atļauju Liepājā ieguvušo SIA TeleMedia centrs finansē kāda politiskā partija, jo tuvākas informācijas par šo firmu tās rīcībā nav. Db noskaidroja, ka uzvarētāja interešu lokā bijusi arī Skrundas militārā pilsētiņa.

NRTP par konkursa uzvarētājiem apraides atļaujas saņemšanai radio programmu veidošanā 87,5 - 108 megahercu diapazonā Ventspilī atzinusi Uģi Poli, bet Liepājā - SIA TeleMedia centrs, Db apstiprināja NRTP jurists Alens Ancāns. Konkursa uzvarētāju noteikšanai bijuši daudzi kritēriji, TeleMedia centrs prezentācija atšķīrusies ar inovatīvām idejām. Tomēr uzvarētājs nav atstājis nekādus kontaktus, izņemot juridisko adresi, apgalvoja A. Ancāns. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA TeleMedia centrs reģistrēta Rīgā, Miera iela 87A-14, tās valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi ir kāds Sergejs Fiščenko, kurš ir arī amatpersona šajā pašā adresē reģistrētajā SIA Latvian Development Holding un SIA Simplejet LV.

Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) vienojusies ar Lattelecom par pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi un analogās apraides pārtraukšanu, informē LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Sākot no 1.aprīļa LNT pilnībā uz ciparu apraidi būs pārgājis Rīgas apraides reģionā, proti, 70 km rādiusā ap galvaspilsētu, bet no 1.jūnija visā Latvijā.

Latvijā analogo ētera televīziju šobrīd skatās ap 220 tūkst. mājsaimniecību.

Pirmais TV ētera kanāls no analogās apraides pērn decembrī atteicās TV5, LTV7 pilnībā uz ciparu formātu pāries 1.martā, bet LTV1 analogā signāla atslēgšanas grafiks būs tāds pats kā LNT. Savukārt TV3 Latvia apliecinājusi, ka TV kanāls vēl visu 2010.gadu plāno palikt analogajā apraidē.

Jau nākamgad no ekrāna pazudīs sporta draugu iecienītais LTV7 kanāls, bet ar 2012. gadu vecais televizors vairs neatpazīs arī LTV1, LNT un TV3 signālu, raksta Latvijas Avīze.

Šī drūmā prognoze attiecas uz tiem televīzijas skatītājiem, kuri līdz šim iztikuši ar vietējiem ētera televīzijas kanāliem, neizmantojot kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas maksas pakalpojumus.

Pats virszemes digitālās TV ieviesējs – Lattelecom – ceļ trauksmi. Pārtraucot līdzšinējo analogo televīzijas ētera apraidi, līdz pat 100 000 mājsaimniecību Latvijā varētu palikt bez jebkādas iespējas skatīties televīziju, norādījis SIA Lattelecom televīzijas biznesa daļas direktors Toms Ābele. Nespējā palīdzēt skatītājiem atzīstas arī Satiksmes ministrija: Sakaru departamenta direktors Uģis Sarma ziņo, ka neesot risinājuma, kā novērst maznodrošināto palikšanu bez iespējas skatīties televīziju. Nepieciešamās aparatūras subsidēšana maznodrošinātajiem esot Eiropā nepieņemams risinājums.