Mūzikas straumēšanas platforma "Spotify" paziņojusi, ka pievienos brīdinājumu visiem podkāstiem, kuros tiek apspriests Covid-19.

"Spotify" vadītājs Daniels Eks paziņoja, ja jaunais brīdinājums novirzīs lietotājus uz koronavīrusa faktu datu centru.

"Spotify" arī publicēja esošos noteikumus, kas aizliedz dalīties platformā ar nepatiesu informāciju, kas var nodarīt kaitējumu.

Eks "Spotify" mājaslapā paziņoja, ka viņam "kļuvis skaidrs, ka mūsu pienākums ir darīt vairāk, lai nodrošinātu līdzsvaru un piekļuvi plaši pieņemtai informācijai no medicīnas un zinātnes aprindām, kas mūs vada šajā bezprecedenta laikā".

Eks paziņoja, ka "Spotify" svētdien ir publicējis savas vadlīnijas veidotājiem par to, kāds saturs tiek uzskatīts par nepieņemamu. Šos noteikumus "Spotify" izstrādāja kopā ekspertiem un tie tiek regulāri atjaunoti.

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" pirmdien paziņoja, ka likvidēs aptuveni 17% no kopējā darbavietu skaita, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus laikā, kad strauji palēninās ekonomikas izaugsme.

"Spotify" oktobrī pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī strādājis ar 32 miljonu eiro pamatdarbības peļņu, salīdzinot ar 228 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Platformas ikmēneša aktīvo lietotāju skaits gada griezumā pieauga par 26% un kopumā sasniedza 574 miljonus.

"Saprotu, ka daudziem tik vērienīga darbavietu likvidēšana varētu būt pārsteigums, ņemot vērā neseno ziņojumu par mūsu pozitīvajiem finanšu un darbības rādītājiem," vēstulē darbiniekiem norāda "Spotify" vadītājs Daniels Eks.

Viņš skaidro, ka šobrīd novērojama ļoti sarežģīta darbības vide, un neskatoties uz pūliņiem pēdējā gada laikā, uzņēmuma izmaksu struktūra joprojām esot parāk liela.

Reaģējot uz Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta "Spotify" iesniegtajām sūdzībām, Eiropas Komisija (EK) piemērojusi ASV tehnoloģiju kompānijai "Apple" 1,8 miljardu eiro naudassodu par negodīgas konkurences prakses īstenošanu attiecībā uz mūzikas straumēšanas pakalpojumu "Apple Music".

""Apple" ierīču lietotāji Eiropas Savienībā (ES) nevarēēja brīvi izvēlēties, kur, kā un par kādu cenu iegādāties mūzikas straumēšanas abonementus," norādīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Piemērotais naudassods ir saistīts ar "Apple" praksi iekasēt no uzņēmumiem 30% maksu par pārdošanu, kas veikta caur lietotnēm, kas darbojas operētājsistēmā "iOS" viedtelefonos "iPhone" un planšetdatoros "iPad".

Uzņēmumiem, kas vēlas izvairīties no šīs maksas un tādējādi samazināt cenas, bija jāveic pārdošana ārpus lietotnes.

Taču "Apple" arī aizliedz uzņēmumiem izmantot "iOS", lai informētu lietotājus par cenām vai sniegtu saiti uz reģistrēšanās lapu, skaidro EK.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas uzņēmums «Spotify» trešdien paziņoja, ka iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.», apsūdzot to konkurences ietekmēšanā tiešsaistes mūzikas tirgū.

«Pēdējos gados »Apple« ieviesis noteikumus [lietotņu veikalā] App Store, kas apzināti ierobežo izvēli un inovācijas uz lietotāju pieredzes rēķina, principā tam darbojoties gan kā spēlētajam, gan tiesnesim, lai tīši citus lietotņu izstrādātājus nostādītu neizdevīgā stāvoklī,» skaidro «Spotify».

Uzņēmums norāda, ka tas neveiksmīgi centies atrisināt šo situāciju tieši ar «Apple», un tagad lūdz EK rīkoties, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.

«Spotify» ir 207 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 96 miljoni abonentu.

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Bijušais Spotify viceprezidents un korporatīvo finanšu vadītājs Johans Bergkvists (Johan Bergqvist) kļuvis par Eiropas kopbraukšanas platformas Bolt finanšu direktoru, informē uzņēmumā.

Jaunajā amatā Johans Bergkvists būs atbildīgs par visiem Bolt izaugsmes aspektiem, tostarp finansēm, juridiskajiem un regulatīvajiem jautājumiem, darbiniekiem, uzņēmuma kultūru, kā arī finanšu piesaisti.

Kā informē uzņēmumā, iepriekš 6 gadus strādājot Spotify, Johans Bergkvists palīdzēja uzņēmumam izaugt no dažiem simtiem līdz vairāk nekā 4000 darbiniekiem. Viņš bija daļa no galvenās komandas, kas vadīja Zviedrijas uzņēmuma publisko akciju piedāvājumu (IPO) Ņujorkas Fondu biržā 30 miljardu ASV dolāru vērtībā, padarot to par vērtīgāko Eiropas jaunuzņēmumu. Johans Bergkvists ir studējis jurisprudenci Stokholmas Universitātē un finanšu zinātni Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH).

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar viena miljona eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 142 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts trešdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Spotify" norāda, ka maksas abonentu skaits pirmajā ceturksnī gada griezumā palielinājies par 31% un sasniedzis 130 miljonus.

Savukārt aktīvo lietotāju skaits kopumā sasniedzis 286 miljonus.

Ienākumi no maksas abonentiem pirmajā ceturksnī veidojuši 1,7 miljardus eiro.

Vienlaikus "Spotify" pamatdarbības zaudējumi ceturksnī samazinājušies līdz 17 miljoniem eiro, salīdzinot ar 47 miljoniem eiro pirms gada.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Eiropas Komisija (EK) piektdien izvirzījusi apsūdzības ASV tehnoloģiju kompānijai "Apple", jo uzņēmuma īstenotā prakse aplikāciju veikalā "App Store" negatīvi ietekmē konkurenci.

"Nosakot striktus noteikumus "App Store", kas negatīvi ietekmē mūzikas straumēšanas pakalpojumus, "Apple" liedz lietotājiem piekļuvi lētāku mūzikas straumēšanas pakalpojumu izvēlēm un kropļo konkurenci," norāda Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

EK izmeklēšana balstīta uz sūdzību, ko iesniedzis Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" un citi uzņēmumi, apsūdzot "Apple" par negodīgu "App Store" izmantošanu, lai veicinātu savu "Apple Music" pakalpojumu.

"Spotify" sūdzību iesniedza 2019.gadā, apsūdzībā norādot, ka "Apple" arī negodīgi iekasē 30% maksu no uzņēmumiem, kas izmanto tā aplikāciju veikalu.

Tagad "Apple" tiek dota iespēja sniegt atbildes un piedāvājumus EK, lai apmierinātu ES prasības.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, ko veicināja "Facebook" māteskompānijas "Meta" akciju cenas strauja samazināšanās pēc vājiem peļņas rādītājiem, kā arī pazīmes, ka centrālās bankas varētu rīkoties agresīvāk procentlikmju celšanā.

Volstrītā investoru uzmanība bija stingri pievērsta "Meta", kuras akcijas cena kritās par apmēram 25%, samazinot uzņēmuma vērtību par 200 miljardiem ASV dolāru.

OANDA analītiķis Kreigs Erlams sacīja, ka "Meta" un mūzikas straumēšanas servisa "Spotify" vāji peļņas rādītāji "ar troksni lika nolaisties investoriem atpakaļ uz zemes". "Spotify" akcijas cena kritās par 16,8%.

"Amazon" akcijas cena līdz tirdzniecības sesijas beigām saruka par 7,8%, investoriem nervozējot pirms tās peļņas rezultātu publicēšanas, bet pēc tam tā pieauga par vairāk nekā 15%, jo šie rezultāti izrādījās labi.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien otro sanāksmi pēc kārtas paaugstināja bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju. Centrālā banka bāzes procentu likmi palielināja no 0,25% līdz 0,5%.

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un Ķīnas paziņojumu par pasākumiem ekonomikas atbalstīšanai.

Mūzikas straumēšanas kompānijas "Spotify" akcijas cena pieauga par 3,9% pēc tam, kad tās peļņa pārspēja prognozes un analītiķi uzlaboja tās akciju novērtējumu.

Globālie investori vēl turpināja samierināties ar perspektīvu, ka ASV procentllikmes saglabāsies augstā līmenī ilgāk, nekā bija cerēts.

Lai gan inflācija turpina samazināties, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas neizrāda vēlmi pazemināt procentlikmes jau nākamajā sanāksmē martā.

FRS Klīvlendas nodaļas prezidente Loreta Mestera otrdien atzina, ka būtu "kļūda" FRS pārāk ātri sākt procentlikmju pazemināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 38 521,36 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 4954,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 15 609,00 punktiem.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Trīsarpus gadu laikā t.s. sviedru kapitāla investīciju kompānija "VNTRS" ieguldījusi 15 Zviedrijas jaunuzņēmumos; līdzīgu uzņēmumu iecerēts izveidot arī Latvijā

"Pirmssēklas stadijā, kad jaunuzņēmumi pie pāris miljonu eiro novērtējuma piesaista dažus simtus tūkstošus eiro, naudas sadalījums ir aptuveni šāds: 30% vajadzīgi programmēšanai, 40% algām un 30% mārketingam. Mēs ar "sviedru" kapitālu pievienojamies citiem investoriem, uzņemoties tieši to sadaļu, kas attiecas uz programmēšanu. Mēs nedodam naudu, bet strādājam sindikātā ar citiem eņģeļinvestoriem," skaidro Kristaps Prūsis, Zviedrijas investīciju kompānijas "VNTRS" partneris.

Viņš Zviedrijā dzīvo kopš bērnības, kad viņa vecāki no Latvijas pārcēlās uz turieni. "Uzaugu Zviedrijā, studēju inženierzinātnes un ekonomiku. Man bija doma kļūt par investīciju baņķieri, bet tad nāca finanšu krīze, es pārdomāju un pēc universitātes sāku strādāt vadības konsultāciju jomā," stāsta K. Prūsis. Viņš iesaistījās vairākos jaunuzņēmumos un secināja, ka Zviedrijā ir grūti atrast labus programmētājus – viņi visi strādā "Spotify" vai "Klarna".

"Asus" plānā klēpjdatora "ZenBook 14" skārienpaliktnis "ScreenPad 2.0" ir ekrāns, kurā nemanīti var skatīties kaut filmu, vienlaikus strādājot galvenajā displejā.

Kopš klēpjdatoru pirmsākumiem lietotāji ir ilgojušies pēc plānākām un vieglākām iekārtām, un daudziem joprojām atmiņā ir episkais mirklis, kad Stīvs Džobss izņēma jauno "MacBook Air" no aploksnes. Vēlme lietot kompaktu datoru ir loģiska, jo kurš gan vēlas ikdienā nēsāt līdzi lielas, smagas somas. Taču šodien ar parocīgu izmēru vairs nepietiek pircēju piesaistīšanai, jo viņi vēlas arī pienācīgu jaudu un papildu lietošanas ērtības. Tas piespiež ražotājus atraisīt radošo garu.

Ja pirms pāris gadiem pietika reklāmas materiālos pateikt, ka izdevies 14 collu ekrānu ievietot 13 collu displejam paredzētā korpusā, tad tagad ar to ir par maz. Tādēļ "Asus" jaunāko "ZenBook 14" piesaka kā kompaktāko 14 collu klēpjdatoru ar "ScreenPad 2.0" skārienpaliktni.

Latvijas mobilitātes uzņēmums AS Renti ar auto abonēšanas pakalpojumu Renti plus plāno mainīt mobilitātes tirgu Latvijā un mazināt jaunu auto modeļu pieejamības problēmu.

Sākotnējās biznesa investīcijas auto abonēšanas pakalpojuma izveidē ir plānotas 6,5 miljoni eiro apmērā.

"Līdzīgi kā uz noteiktu periodu ir iespējams abonēt žurnālus, Netflix vai Spotify, tagad Latvijā būs iespējams abonēt arī jaunākos automašīnu modeļus. Auto abonements būtībā ir viens no veidiem, kā piemēroties jaunajiem tirgus izaicinājumiem, pilnībā saglabājot kontroli pār izmaksām. Visas auto apkopes un uzturēšanas izmaksas ir iekļautas vienā ikmēneša abonēšanas cenā. Interesējošos auto modeļus var izmēģināt testa braucienā un katru mēnesi var izvēlēties jaunu automašīnu. Latvijas tirgū auto abonēšanas iespēja ir pilnībā jauns pakalpojuma veids. Par tuvākajiem konkurentiem varam uzskatīt īstermiņa un ilgtermiņa auto nomu, kā arī auto līzingu," stāsta AS Renti vadītājs Krišjānis Znotiņš.

Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā un IT nozare turpinās savu izaugsmi, tomēr turpmāka attīstība nebūs iedomājama bez zinātnes potenciāla palielināšanas, inovāciju spēka izmantošanas un investīcijām jaunāko tehnoloģiju izpētē un pielietojumā.

Interesanti, ka laikā, kad Facebook pirmo reizi plānoja sākt akciju piedāvāšanu biržā (IPO), Stenfordas Universitātes studenti kādā lekcijā, kuru vadīja viens no Silīcijas ielejas ievērojamākajiem riska kapitālistiem Pīters Tīls (Peter Thiel), viņam jautāja, ko viņš IT jomā sagaida atšķirīgu nākamo desmit gadu laikā? P.Tīls atbildēja, ka iepriekšējos desmit gadus viņš bijis vairāk vai mazāk pārliecināts, ka nākamais miljardu vērtais uzņēmums saknes dzīs piecu jūdžu rādiusā no Stenfordas, bet nākamo desmit gadu laikā tas var notikt no jebkuras vietas pasaulē. Ņemot vērā, ka drīz būs pagājuši desmit gadi kopš P.Tīla izteikuma, prognozes ir piepildījušās.

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu.

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

“Mēs nevaram atļauties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Visu laiku ir jābūt gatavam ārkārtējai situācijai, jo nezini, kas var notikt,” pandēmijas laikā gūto atziņu intervijā Dienas Biznesam pauž SIA Izdevniecība MicRec līdzīpašnieks Guntars Račs.

Koncertdarbība šobrīd ir pilnībā paralizēta un tās atsākšanos mūziķi plāno tikai nākamajā vasarā. Izdevniecības MicRec līdzīpašnieks kritizē Valsts kultūrkapitāla fonda darbību, norādot, ka esošā finansējuma sadalīšana rada nevienlīdzīgu konkurenci starp valsts subsidētajiem un privātajiem pasākumiem.

Kā šis pandēmijas laiks skāris jūsu uzņēmumu?

Mēs, protams, esam vistiešākajā veidā saistīti ar visu radošo industriju, ņemot vērā, ka mūsu izdevniecības klienti ir gan autori, gan izpildītāji. Runājot par albumu izdošanu, tad vienīgā vieta, kur tos šobrīd varēja realizēt, bija koncerts. Protams, nav nekāds noslēpums, ka koncertdarbība patlaban ir pilnībā paralizēta. Vasarā tā bija fragmentāra un ar zināmiem ierobežojumiem, tāpēc, protams, fiziskās produkcijas izdošanas, prezentācijas un viss pārējais ir dramatiski krities. Mēs savus plānus esam krietni izmainījuši un šādā nenoteiktības periodā vairs par fiziskiem produktiem tikpat kā nedomājam.

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.