Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.
Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).
Obligāciju tirgus
Ja no apkopotās statistikas atrēķina 100 milj. eiro plus starptautiskās emisijas, tad iegūstam precīzāku priekšstatu par vietējo uzņēmumu obligāciju aktivitāti, kur biežākā emisiju apjoma amplitūda ir vien 5–20 milj. eiro emisijas. 2025. gadā Baltijas uzņēmumi, neiekļaujot starptautiskās emisijas, ir emitējuši obligācijas 1,37 mljrd. eiro apjomā, kas ir par 42% vairāk nekā 2024. gadā. Emisiju sadalījums starp Baltijas valstīm ir diezgan sabalansēts – līdere šajā segmentā ir Lietuva (515 milj. eiro), tad ļoti tuvu ir Latvija (506 milj. eiro) un Igaunija (356 milj. eiro). 2025. gadā Baltijā obligācijas ir emitējis 121 uzņēmums (16% pieaugums pret 2024. gadu). Lielākais pieaugums skaita ziņā ir bijis tieši Latvijā no 21 uzņēmuma 2024. gadā uz 32 uzņēmumiem 2025. gadā. Bet visā Baltijā līdere 2025. gadā joprojām ir Lietuva ar 64 uzņēmumiem. “Šajā sakarā ir vērts pieminēt, ka gandrīz 40% no obligāciju emitentiem ir emitējuši obligācijas pirmo reizi, bet atlikušie 60% vai nu refinansē esošās obligācijas ar jaunām, vai atgriežas obligāciju tirgū pēc pauzes,” uzsver Kristiāna Janvare, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāja. Nozaru griezumā 2025. gadā Baltijas obligāciju tirgū pēc emitētā apjoma dominē banku (55%), nebanku kreditēšanas (14%) un nekustamā īpašuma nozares (10%), taču, atņemot starptautiskās emisijas, sadalījums ir pavisam citādāks – lielākais apjoms emitēts nebanku kreditēšanas (36%), nekustamā īpašuma (24%), kā arī pakalpojumu (15%) nozarēs.
Skatoties uz vietējo obligāciju emisiju piesaistīto apjomu atsevišķi pa valstīm, situācija ir dažāda – Latvijā populārākās ir nebanku kreditēšanas (44%) un nekustamā īpašuma nozares (25%), Lietuvā dominē nekustamā īpašuma (35%) un enerģētikas nozares (24%), savukārt Igaunijā pusi no emisiju apjoma veido tieši nebanku kreditēšanas nozare. “Domāju, ka to ir izjutis jebkurš mazāk vai vairāk aktīvs vietējais privātais investors – 2025. gadā bija izteikts bums publiskajās emisijās, kas tika piedāvātas visā Baltijā ar minimālajiem ieguldījuma sliekšņiem gan 1000 eiro, gan 100 eiro apjomā,” komentē Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītājs.
To apstiprina arī Signet Bankas apkopotā statistika – 2025. gadā publiski tika piedāvātas 42 publiskas obligāciju emisijas, piesaistot 979 milj. eiro. Gada griezumā tas ir vidēji 3,5 emisijas katru mēnesi, un bieži vien gada aktīvākajos mēnešos investori varēja izvēlēties starp 4–6 dažādām emisijām. “Visticamāk, ka lielā aktivitāte publiskās obligāciju emisijās ir ietekmējušas apjomus obligāciju otrreizējā tirdzniecībā, kas ir samazinājusies par 35% pret 2024. gadu, sasniedzot 523 mlj. eiro ar 49,4 tūkst. darījumu,” akcentē E. Antufjevs. Varam lepoties, ka jau trešo gadu pēc kārtas tieši Nasdaq Riga bija aktīvākais tirgus obligāciju tirdzniecībā 2025. gadā (apgrozījums 256 milj. eiro), kam seko Nasdaq Vilnius (182 milj. eiro) un Nasdaq Tallinn (85 milj. eiro).
Skats uz 2026. gadu
Prognozējot to, ko nesīs jaunais gads, K. Janvare iezīmē, ka: “Šobrīd izskatās, ka 2026. gads Latvijas obligāciju tirgū būs gana aktīvs. Vairākiem uzņēmumiem tuvosies esošo obligāciju termiņu beigas, kas, visticamāk, rezultēsies ar jaunām obligācijām. Ir vairāki interesanti vietējie uzņēmumi, kas vai nu aktīvi gatavojas debijai obligāciju tirgū šī gada laikā, vai arī aktīvi domā, vai startēt šogad vai nākamajā gadā. Tomēr, vai 2026. gada aktivitāte pārsniegs 2025. gadu, būs lielā mērā atkarīgs no banku un valsts, pašvaldību uzņēmumu starptautisko obligāciju aktivitātes.” Savukārt, ja skatāmies akciju tirgus situāciju, tad 2025. gads bija kārtējais mierīgais gads jaunu akciju piedāvājumu aktivitātē – vienīgā sākotnējā publiskā akciju emisija (IPO) bija Igaunijas uzņēmuma Primostar piedāvājums, kas piesaistīja 0,4 milj. eiro, lai gan mērķis piesaistīt bija 1,0 milj. eiro. Divi uzņēmumi veica papildu akciju emisijas (SPO) – Igaunijas Nordic Fibreboard piesaistīja 2 milj. eiro, bet Latvijas Indexo veica veselus trīs akciju otrreizējos piedāvājumus, kopsummā piesaistot 11,21 milj. eiro.
“Mūsuprāt, interesants pavērsiens Baltijas akciju tirgū bija Enefit Green aiziešana no biržas, veicot akciju atpirkšanu, lai gan uzņēmums ienāca tirgū ar veiksmīgu IPO pavisam nesen, 2021. gadā,” saka E. Antufjevs. Akciju otrreizējā tirgus aktivitāte Baltijā pēc trīs gadu lejupslīdes pieauga par 40% pret iepriekšējo gadu, apgrozījumam sasniedzot 562 milj. eiro. Būtisks gan ir fakts, ka 50% no šī apjoma aizņēma Nasdaq Vilnius, 46% Nasdaq Tallinn un tikai 4% Nasdaq Riga. Ja obligāciju tirdzniecībā Latvija ir Baltijas tirgus līderis, tad akciju tirdzniecībā iepaliekam kaimiņiem vairāk nekā 10 reizes. Lai gan biržā ienāca tikai viens jauns uzņēmums, tomēr Baltijas akciju investoriem par ienesīgumu 2025. gadā nebija par ko sūdzēties – OMX Baltic Benchmark indekss pieauga par 19%, apsteidzot salīdzināmo indeksu kā STOXX Europe 600 (+17%) un MSCI Emerging Markets Index (+18%). Kristiāna un Edmunds uzsver, ka uz 2026. gadu akciju tirgus kontekstā turpina raudzīties ar piesardzīgu optimismu – “IPO sausums” nevar turpināties bezgalīgi.
Publiskajā telpā jau labu laiku izskan vairāku Baltijas uzņēmumu vārdi kā potenciālie IPO kandidāti, vairums no kuriem ir valsts vai pašvaldību kontrolē, lai arī diemžēl pēdējo gadu laikā ar Latvijas lielajām valsts kapitālsabiedrībām šis saraksts pagaidām nav papildinājies. Starp reālākajiem IPO kandidātiem tiek minēti, piemēram, Igaunijas pasts (Omniva), airBaltic, Latvijas autoceļu uzturētājs un Rīgas namu pārvaldnieks.
“Ar kaut ko ir jāsāk – un uzskatām, ka arī šie IPO sekmīgas realizācijas gadījumā varētu pamazām iedzīvināt Latvijas un Baltijas akciju tirgu,” vienbalsīgi atzīst abi eksperti. Ja valsts vai pašvaldību uzņēmums nav stratēģiski nozīmīgs vai neveic publisku funkciju, un pastāv pārliecība, ka privātais sektors to var pārvaldīt vismaz tikpat labi, vai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi tālākai attīstībai, loģiski izvērtēt biržu kā vienu no nākamajiem attīstības virzieniem. “Atšķirības pieejās, cik lielu daļu no uzņēmuma valsts vai pašvaldība saglabā un vai vispār, parasti nosaka uzņēmuma specifika, attīstības vajadzības un nacionālās likumdošanas nianses. Visbiežāk stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem valsts vēlas saglabāt kontroli (piemēram, enerģētika), tomēr ārvalstīs netrūkst piemēru, kur tādi uzņēmumi kā Vācijas Volkswagen un Deutsche Telekom, kas darbojas brīvā konkurencē, ar vairāku publisko akciju emisiju palīdzību ir būtiski samazinājuši valsts un pašvaldību īpatsvaru vai izbeiguši to dalību pilnībā,” komentē E. Antufjevs.
K. Janvare turpina: “Jāsaprot, ka IPO laikā uzņēmums un esošie akcionāri nosaka spēles noteikumus – gan akciju sadales principus, gan gala alokācijas investoriem. Piemēram, prospektā ir iespējams noteikt, ka katram investoram tiek nodrošināta minimālā 2,000–5,000 eiro alokācija, kā arī noteikt augstāko slieksni, piemēram, ka neviens investors nevar iegādāties vairāk nekā 10% no uzņēmuma kapitāla. Tas ļauj nodrošināt, ka investoru bāze ir pārdomāta un sabalansēta, un neviena ārējā puse neiegūst pārāk lielu teikšanu.” Līdz šim vietējos IPO ir piedalījušies 2–10 tūkstoši investoru, un vidējais ieguldījuma apjoms parasti ir neliels – līdz 2000 eiro. “Sagaidām, ka arī vidēja izmēra vietējos IPO investoru loku veidos sabalansēts Baltijas privāto un vietējo institucionālo investoru kopums, tostarp ieguldījumu fondi un pensiju plāni”. Baltijas akciju tirgus attīstības perspektīvas uzlabo arī pagājušā gada augstā IPO aktivitāte Skandināvijā, īpaši Zviedrijā, kas var iedrošināt gan investorus, gan Baltijas potenciālos emitentus.
2025. gada spilgtākie notikumi Baltijas kapitāla tirgū
- Latvenergo 400 milj. eiro Eiropas zaļās obligācijas – lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums
- Enefit Green akciju de-listings – vienu no lielākajiem Baltijas uzņēmumiem pēc kapitālizācijas lēma izpirkt savas akcijas un aiziet no biržas 2025.gadā
- Rīgas ūdens 20 milj. eiro Eiropas zaļās obligācijas – pirmais pašvaldībai piederošais uzņēmums Latvijā, kurš emitējis obligācijas, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kurš emitējis zaļās obligācijas pēc EuGB standartiem.
- Eleving Group 275 milj. eiro eiroobligāciju emisija – lielākā Latvijas privātā kapitāla uzņēmuma obligāciju emisija.
- Publisko obligāciju piedāvājumu bums – rekordliels publisko obligāciju piedāvājumu skaits un piesaistītais apjoms Baltijā.
