Apdrošināšanas līkloči Eiropas juridiskajā telpā seko nacionālajām tradīcijām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Eiropas autobraucēji paļaujas uz vienotu Eiropas jurisdikciju un savu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polisi un, nebēdājot par atsevišķo valstu likumiem, maldīgi pieņem, ka apdrošināšanas prakse visur ir vienāda. Patiesībā nianšu un interpretāciju ir ļoti daudz, nopietni atšķiras apdrošināšanas prēmiju apmērs un apdrošināšanas tradīcija, un ceļu satiksmes negadījumā (CSNg), kas notiek citā valstī, atlīdzības pamatā izmaksā pēc tās valsts likumiem, kurā negadījums ir noticis. Pat tiesu spriedumi par vienu un to pašu lietu var būt diametrāli pretēji. Apdrošinātāji meklē risinājumus un cenšas vienoties – vispirms jau savā valstī, bet paralēli arī Eiropas mērogā.
Attieksmi kā Rietumos
Rīgā rezidējošs Rietumeiropas valstu investoru pārstāvis pirms kāda laika DB sūrojās, ka viņam, pagarinot brīvprātīgo transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu jeb KASKO, apdrošināšanas sabiedrība neatgādināja, ka pēc pāris nedēļām beidzas arī OCTA līgums. Latvijā viņš dzīvo jau kādu laiku, attiecības ar apdrošināšanas kompāniju bijušas ilgtermiņa un līdz nepatīkamajam negadījumam arī visnotaļ labas, bet notika pēc klasiska Mērfija likuma scenārija, un OCTA trūkuma dēļ pēc avārijas visa civiltiesiskā atbildība bija jāuzņemas pašam.
Viņš uzskata, ka Rietumeiropā kaut kas tāds nav iedomājams un ka vismaz daļa vainas jāuzņemas apdrošinātājam, kas klientu nav brīdinājis. Neveiksminieka dzimtenē arī ir prakse, ka ceļu satiksmes negadījumā, pat ja obligātās apdrošināšanas polise ir nesen kā beigusies (mēneša laikā), kompānija polisi uzskata par automātiski pagarinātu, uzņemas atbildību, un tālāk jau «tiek galā» ar pašu klientu, bet nekādā ziņā to nepamet vienu ar sasistu mašīnu.
Vispirms jāteic, ka apdrošinātāji visi kā viens DB apgalvo, ka seko līdzi līgumiem un klientus brīdina. Aizvien gan Latvijā ir diezgan liela atšķirība apdrošināšanas kompānijās – vienās regulāri tiek veikti lieli ieguldījumi sistēmu izveidē, un attiecīgi šo brīdināšanas pienākumu veic datorsistēma, kamēr citā kompānijā vairums operāciju tiek veiktas manuāli. Tomēr pilnīgi droši nevar paļauties ne uz datorsistēmām, ne cilvēkiem, saka apdrošinātāji.
Visu rakstu OCTA vēl tālu no savienības lasiet 24. marta laikrakstā Dienas Bizness.