Jaunākais izdevums

Uzņēmumā SIA Malevss Ogrē kopš 2009. gada ražo svaigo sieru. Siers piedāvāts ar tirdzniecības marku Sierštelle. Uzņēmumā uzskata, ka ir svarīgi izmantot kvalitatīvas Latvijā ražotas izejvielas un dot tām pievienoto vērtību, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Uzņēmuma vadītājs Māris Legzdiņš teic, ka katrs gads atšķiras no iepriekšējā. Ir jaunas idejas un līdz ar to jauni rezultāti.

«Ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu iegādājāmies iekārtas siera ražošanai, konditorejas un kulinārijas ražošanai un uzstādījām saules kolektoru un ventilācijas iekārtu ar gaisa rekuperāciju — kopējās izmaksas 177 000 eiro, no kurām LAD līdzfinansējums 55%. Projektu uzsākām 2014. gada augustā un pabeidzām 2015. gada februārī. Paldies jāsaka arī ALTUM par atbalstu,» stāsta Māris Legzdiņš. «Mums ir pietiekamas jaudas un varam strādāt. Ja kādreiz uztraucāmies, ka pasūtījums varētu būt mūsu iespējām par lielu, tad šobrīd apzināmies, ka varam izpildīt gandrīz jebkura apjoma pasūtījumu, vismaz Latvijā noteikti. Arī darbinieki redz, ka jaunās iekārtas atvieglo viņu ikdienas darbu.

Mūsu sieri nav no tiem lētākajiem, lai gan pēdējos divus gadus, neskatoties uz izmaksu pieaugumu, produkcijas cenu neesam palielinājuši. Mums galvenais ir augsta kvalitāte. Iepērkam ļoti kvalitatīvu pienu no Ogres novada modernākās saimniecības SIA Ogres piens. Sadarbojamies arī ar Jaunpils pienotavu, Balticovo, zemnieku saimniecību Rasas, kas ražo olas. «E» vielas nelietojam vispār. Sastāvdaļas — mandeles, kaltētus tomātus, ķirbju sēklas, linsēklas, kaltētus pētersīļus, ķimenes, sezama sēklas, griķus, dažas citas garšvielas — pērkam gan no Latvijas ražotājiem, gan ievedam no ārzemēm.»

Lielākie pircēji ir Rimi tīkls.

Plašāk - reģionālajā medijā Daugavas balss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Biznesa maratonists: Restorāna un sierotavas sinerģija

Lāsma Vaivare
, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siera ražošana Ogrē pazīstamajam ēdināšanas uzņēmumam SIA Malevss no drošības spilvena krīzes gados kļuvusi par būtisku biznesu, kas ļauj iekarot popularitāti Latvijā un ārpus tās robežām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sierštelles siers, uz kura iepakojuma tiek atgādināts par senā peldu kūrorta tradīcijām, veicina arī lepnumu par savu novadu un nes Ogres vārdu Latvijā un ārvalstīs. Tas uzņēmuma dibinātājam un valdes priekšsēdētājam Mārim Legzdiņam ir svarīgi – viņš tūrisma veicināšanā saskata kādreiz populārā kūrorta un pēcāk trikotāžas ražošanas pilsētas attīstības iespējas.

Loģiska ķēdīte

Malevss dibināts 1994. gadā un sākotnēji nodarbojies ar pārtikas vairumtirdzniecību. Ļoti drīz saprasts – nepieciešams arī savs veikals. «Tas ļāva nopelnīt nedaudz vairāk,» pirmsākumus atminas M. Legzdiņš. Nākamais solis bija pievēršanās ēdināšanai, «jo darbinieki gribēja ēst. 1995. gadā uztaisījām diennakts bistro, kas bija diezgan populārs Ogrē, tajā bija frī kartupeļi un giross – tāds bija tā laika pieprasījums –, pie mums brauca ātrās medicīniskās palīdzības ekipāžas ēst. Uztaisījām arī mazu vasaras dārziņu. Viss bija miniatūrs, salīdzinot ar šo brīdi, taču, izejot tam cauri, sapratu, ka ēdināšana ir interesantāks bizness par tirdzniecību. Turklāt pārtikas veikalus jau sāka pārņemt ķēdes, ar kurām konkurēt bija bezcerīgi,» tā M. Legzdiņš. Pirmā restorāna izveidei Ogrē viņš izlēma pirkt ēku, nevis turpināt darboties nomātās telpās. Izvēle krita par labu vēsturiskai ēkai stratēģiskā vietā – līdzās stacijai un autoostai, kur ir liela cilvēku plūsma. Pirmskara gados tur bija dzīvojamais nams un veikals, pēc kara – milicija, cietums un atskurbtuve, no kā arī aizgūts restorāna nosaukums Policijas akadēmija ‘98. Kad M. Legzdiņš ēku 1997. gadā nopirka, tā jau apmēram desmit gadu stāvēja tukša un bija avārijas stāvoklī. «Bija tikai sienas un daļa no jumta, ne logu, ne durvju nebija,» viņš atminas. Tas gan nebiedēja un jau 1998. gadā durvis vēra restorāns, ēkā darbojās arī kafejnīca. Cilvēku interese par jauno restorānu bija liela, noprotams no fotogrāfijas, kas uzņemta atklāšanas dienā un joprojām rodama uz M. Leg zdiņa galda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzraksta atlūgumu, nostrādā mēnesi un ir prom

Irīna Meļņika, speciāli DB, 17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu darba roku trūkumu, Ogres uzņēmums SIA Malevss iesaistās darba vidē balstītu mācību īstenošanā

Pirms četriem gadiem, šīs kompānijas rosināts, Ogres tehnikums sāka pirmo ēdināšanas pakalpojumu speciālistu apmācību, bet no pērnā gada uzņēmuma un mācību iestādes sadarbība turpinās darba vidē balstītu mācību realizēšanā. Uzņēmumu un mācību iestāžu sadarbībā SIA Malevss saskata iespēju risināt darba roku trūkumu ēdināšanas nozarē un uzsver – to nevar bez savstarpēja dialoga. Uzņēmumā, kurš apvieno gan restorānu, gan ātro ēdināšanu un siera ražotni, praksi iziet ne tikai pavāri, konditori un to palīgi, bet arī grāmatveži, kas apgūst teorētiskās zināšanas Ogres tehnikumā.

Kompānija piedalās Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras rīkotajā profesionālās izglītības konkursā MĒS MĀCĀMies, kategorijā Atsaucīgākais uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Limbažu siers pēc dīkstāves divos gados ir uzņēmis apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2012. un 2013. gadā a/s Limbažu piens nostāvēja dīkstāvē, bet 2013. gada oktobrī to iegādājās viens no uzņēmuma akcionāriem Ēvalds Putniņš. Piena pārstrādes ražotne Limbažos ieguva jaunu nosaukumu - Limbažu siers. Šobrīd 70% no a/s Limbažu siers saražotās produkcijas ir cietais siers, bet 30% - industriālais krējums, no kura gatavo dažādus produktus, piemēram, kuļ sviestu vai izmanto saldējuma ražošanai. «No uzņēmuma saražotā cietā siera, ko pasaulē pazīst kā Parmezānu (Parmigiano-Reggino), Latvijā paliek tik, cik melns aiz naga, aptuveni 1-2%,» stāsta a/s Limbažu siers valdes priekšsēdētājs Ē. Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Limbažu sieram piešķir finansējumu eksporta turpināšanai

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pērn attīstībā ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro

LETA, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pagājušajā gadā grupas uzņēmumu attīstībā ir ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes AS Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš pastāstīja, ka koncerns pagājušajā gadā īstenojis vairākus investīciju projektus, lielākos ieguldījumus veicot tieši meitas uzņēmumos. Kompānijas meitas uzņēmumā A/s Latgales piens pagājušajā gadā ierīkots jauns, moderns biezpiena cehs. Arī citās meitas kompānijās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. A/s Preiļu siers pērn rekonstruēti ūdensapgādes ārējie tīkli.

Grupa kopumā ir investējusi gandrīz četrus miljonus eiro, sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka arī šogad koncerns neapstāsies un plāno investēt attīstībā. Būvējam jaunu piena bloku un jaunu korpusu vienā no savām fermām, sacīja Šņepsts, piebilstot, ka tādējādi iecerēts palielināt piena kā izejvielas ražošanu, lai to mazāk nāktos iepirkt no citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Preiļu siers šogad plāno izvērtēt iespējas izmantot ES līdzekļus konkurētspējas veicināšanai

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā pieaudzis par 5,9% jeb 3,627 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017.gadu - līdz 65,416 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt grupas peļņa pērn samazinājusies - tā bija 1,774 miljoni eiro pēc nodokļiem, kas bija par 8,8% jeb 171 tūkstoti eiro mazāk nekā 2017. gadā.

AS «Preiļu siers» grupa nodarbojas ar piena pārstrādi un siera ražošanu, lauksaimniecību, piena lokopību, graudaugu, pākšaugu, sēklu audzēšannu, kā arī tvaika piegādi un kondicionēšanu. Grupā bez koncerna vadošā uzņēmuma ietilpst AS «Latgales piens», SIA «Zolva», SIA «Agrofirma Turība», SIA «Vietējā», kas visi pagājušajā gadā darbojušies ar peļņu, kā arī uzņēmums AS «Krāslavas piens», kas pērn strādāja ar zaudējumiem.

Paša AS «Preiļu siers» neto apgrozījums pērn bija 61,347 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa pērn bija 1,477 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šogad Jāņu sieru ražos pieci uzņēmumi

LETA, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Ēvalds Putniņš, un viņa vietā par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Igors Aleksejevs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma jaunais vadītājs Igors Aleksejevs līdz šim ieņēma AS «Limbažu siers» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Bez izmaiņām AS «Limbažu siers» valdē veiktas arī izmaiņas uzņēmuma padomē. Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Teimurazs Zumbulidze un padomes locekle Anastasija Zumbulidze pārapstiprināti savos amatos uz jaunu termiņu. Tā kā amatu padomē par labu valdes priekšsēdētāja amatam atstājis Igors Aleksejevs, tad par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Deniss Sadovenko.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 28.septembrī.

AS «Limbažu siers» dibināts 1993.gadā un tas ražo cietos un puscietos sierus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 370 796 eiro. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Vladimirs Morozovs, īstenojot kontroli caur Latvijā reģistrēto uzņēmumu SIA «LKTAB».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arī Jāņu sieru iekļauj ES nacionālo produktu reģistrā

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei, Carnikavas nēģiem un Latvijas pelēkajiem zirņiem arī Jāņu siers iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Kā norādīts EK paziņojumā, Jāņu siers ir produkts, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot tradicionālu, gadsimtiem ilgi nemainītu metodi. «Nosaukums Jāņu siers tika dots tādēļ, ka šis siers tiek gatavots tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem,» teikts ziņojumā.

Pieteikums par Jāņu sieru attiecīgajā reģistrā EK tika iesniegts 2014.gada 15.oktobrī.

Patlaban Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū savukārt reģistrēti arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Preiļu siers aizvadītajā nedēļā atklājusi jauno katlu māju, projekta īstenošanai izmantots Danske Bank finansējums 2,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Projekta ietvaros izbūvēta tvaika katlu māja ar ražību 12,3 tonnas tvaika stundā un nominālo siltuma jaudu 8 MW, kurā kā kurināmais tiks izmantota koksnes biomasa, kā arī šķeldas noliktava, auto svari, piebraucamie ceļi un laukumi. Bez tam sakārtota infrastruktūra un labiekārtota teritorija apmēram viena hektāra platībā. Turklāt visi šie darbi ir paveikti mazāk nekā 9 mēnešu laikā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda: «Šim projektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmuma darbību vairākos aspektos – jaunā katlu māja ne tikai ļauj samazināt risku, saistītu ar gāzes piegādēm, bet arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, samazinot ražošanas izmaksas un tādejādi paverot jaunas iespējas ārējos tirgos. No piena mūsu ražotnē galvenokārt iegūstam sieru un sausos piena produktus, un šo produktu ražošanas procesiem raksturīgs liels siltuma patēriņš. Līdz šim piena produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantojām divus tvaika katlus, kuros kā kurināmais tika izmantota dabasgāze. Tā kā šķelda ir vietējais dabas resurss, no tās iegūtais siltums ir ievērojami lētāks. Būtisks faktors ir arī tas, ka vairāk nekā par 60% samazināsies CO2izmešu daudzums, tādejādi strādāsim gan efektīvāk, gan dabai daudz draudzīgāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, padomi atstājot līdzšinējai padomes priekšsēdētājai Inārai Čingulei, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Preiļu siers» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Vitālijs Livmanis, kurš bijis uzņēmuma valdes loceklis no 2004.gada līdz pat šī gada 3.aprīlim.

Savukārt līdzšinējā padomes locekle Anita Ciša ievēlēta par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieci. Pārējie AS «Preiļu siers» padomes locekļi - Vitālijs Kudiņš, Ernests Milevskis, Vitālijs Pastars, Edgars Šņepsts un Lolita Valdone - pārvēlēti savos līdzšinējos amatos. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja turpinās būs Lolita Valdone.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.aprīlī.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 57,752 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,177 miljoni eiro. Tas nodarbināja 311 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Preiļu siers plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera Čedars ražošanas līnijā

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Preiļu siers» plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera «Čedars» ražošanas pilna cikla tehnoloģiskajā līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka ražošanas līniju un iekārtas plānots uzstādīt esošajās, kā arī jaunbūvējamajās ēkās. Ražošanas līnija nepieciešama, lai ražotu cieto sieru «Čedars» ar stingru, elastīgu konsistenci bez acojuma.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2020.gada 30.novembrim Daugavpils ielā, Preiļos, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Pretendenti iepirkuma piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 12.novembrim, plkst.12.

«Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts aģentūrai LETA teica, ka «Preiļu siers» projekta rezultātā palielinās ražošanas jaudu. Šņepsts gan neatklāja, cik lielā mērā ražošanas jaudas iecerēts kāpināt, norādot, ka plašāku informāciju par projektu būs gatavs sniegt vien pēc tā realizēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena fiasko ir rūgta mācība piensaimniecības nozarei, bet rūpnīcas elpas atgūšanai nepieciešami miljoni un inovācijas

Trauksmes zvani par to, ka rūpnīcas projekts ir vāji dzīvotspējīgs jau saknē, noklusa toreizējā eiforijas vatē, 2012. gadā sākot darbināt ar Eiropas miljoniem un valsts garantijām pastutēto jaunuzbūvēto Latvijas piena rūpnīcu Jelgavas pievārtē. Jāpiekrīt Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka sacītajam – ja vietējās piensaimniecības ziedu laikos pirms Krievijas embargo uzņēmums nevarēja stabili nostāties uz kājām, tad pašlaik runāt par pozitīviem scenārijiem nozīmētu tukši dzesēt muti. Bez daudzmiljonu investīcijām, un nozares eksperti rēķina, ka vajadzīgi būs aptuveni 5–10 miljoni, rūpnīcai no grūtībām neizkļūt. Sākotnējais lēmums ražot piena koncentrātu tagad cērt pa rūpnīcas vaigu, bet rētu aizzieķēšana ar sieru tās tomēr nedziedē. Turklāt industriālo produktu ražošanas bloks – rūpnīcas mugurkauls – ar tā modernajām iekārtām tagad palicis bez darba. Globālie piena plūdi, kvotu atcelšana, kā arī industriālo produktu un svaigpiena cenu lejupslīde novedusi pie tā, ka pārstrādātājiem visizdevīgāk ir strādāt ar pienu, nevis iepirkt koncentrātu, kurš kļuvis lēts un maz pieprasīts. Galvenā produkta godā tagad ieceltais siers diemžēl arī nav labākais plāksteris, jo siera ražošana pašlaik pārstrādātājiem nes zaudējumus. Kilograms siera prasa 8 – 14 litru piena, turklāt produkts ir darbietilpīgs un tehnoloģiski pietiekami sarežģīts. Ņemot vērā cenas, siers pašlaik nav produkts, ar ko nopelnīt un varbūt pat ne izdzīvot. Tādējādi knapā Latvijas piena produktu grozs, kas aprobežojas ar sieru, neļaus ilgi veģetēt bez papildu investīcijām. Nav tik svarīgi – pārdot iekšējā tirgū vai eksportā, bet ar pliku sieru pārstrāde neizdzīvos, izņemot mājražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas atbalstīt zaļos ražotājus, tas jādara no valsts budžeta, taču uzkraut šo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar tādu pašu biznesu tikai citā nozarē, nav pareizi.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Preiļu siers» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abu komercķīlu ņēmējs ir «OP Corporate Bank plc». Vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir gandrīz 6,718 miljoni eiro, otras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,336 miljoni eiro. Abas komercķīlas reģistrētas 31.jūlijā.

AS «Preiļu siers» šobrīd ir aktuālas 16 komercķīlas, 14 no ķīlām tās ņēmējs is «Danske Bank, A/S» liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 59,913 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,107 miljoni eiro. Tas nodarbināja 309 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Kārdina ar pašmāju mocarellu

Anda Asere, 09.11.2016

Jeļena Lagzdiņa, AS Smiltenes piens struktūrvienības Blomes pienotava vadītāja

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmuma AS Smiltenes piens produkcijas ir Krievijas un Holandes siers, bet šogad uzņēmums pievērsies jauna siera veida – mocarellas – ražošanai

Jaunais uzņēmuma produkts pieejams vairākās formās – mazās bumbiņas, lielās bumbas, arī siers lielajos iepakojumos un rīvētā formā. «Ražojam to, kas mums pašiem patīk un garšo. Apciemojot Eiropu, parasti atvedam lietas, kas mums iepatikušās. Ja tā ir Grieķija, tad tas ir fetas siers, ja Itālija – mocarella, buratta. Nospriedām, ka gribam ražot mocarellu, bet jāsaprot arī tas, ka Itālijā mocarella garšo atšķirīgi, tāpat kā grieķu jogurts un feta Grieķijā. Mūsu mocarella ir ražota no Latvijas piena un tepat,» saka Ilze Bogdanova, AS Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja. Pētot mocarellu un to, vai ražot šo sieru, viens arguments bija tas, ka ražotājiem pašiem tas garšo, bet cits – šī siera patēriņš pieaug. Tas notiek tāpēc, ka mainās cilvēku ēšanas paradumi – viņi izvēlas vieglāku pārtiku. Lai gan Latvijā mocarellai vairāk ir sezonāls raksturs – to labāk pērk vasarā, Eiropā šo sieru ēd visu gadu, turklāt tas der ne tikai salātiem, bet arī picām un citiem ēdieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pakalniešu siera saimniece: «Man ir savs bizness, kuru es mīlu»

Laura Mazbērziņa, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stradu pagasta piemājas saimniecībā Pakalnieši jau vairākus gadus tiek ražots Pakalniešu siers.

Kopš 2012. gada Ineta Dambrova piedāvā dažādus sierus, siera bumbas un sviestu ar kaņepēm. Recepte ģimenē ir nodota no paaudzes paaudzē. Kādreiz piens tika iegūts no pašu saimniecības govīm, bet šobrīd tas tiek ņemts no viņas brāļa lielfermas. «Kādreiz siers tika siets savām vajadzībām, tad ar to padalījāmies, piedāvājot draugiem, kaimiņiem un radiniekiem. Tagad mums jau ir vesela ražotne, kurai šogad nosvinējām sešu gadu jubileju. Viss dzīvē mainās, esmu no tiem cilvēkiem, kuri visur cenšas saskatīt tikai to labāko, tāpēc nebēdājos, ka gotiņu mums vairs nav. Tagad esam reģistrējušies kā piena pircēji un sierus ražojam tikai no iepirkta piena,» skaidro I. Dambrova.

Komentāri

Pievienot komentāru