Pārtika

Ogu iepirkšanā vieš lielāku kārtību, krasi sarūk patentmaksātāju skaits

Sandra Dieziņa, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Lai arī beidzot sakārtota meža ogu iepirkšana, daži komersanti prasa ogu uzpircēju licencēšanu. Šogad, pateicoties atbildīgo institūciju darbam vēl pirms ogu sezonas izdarītas izmaiņas likumdošanā, kas palīdzēja uzlabot situāciju meža ogu iepirkšanā Latvijā, stāsta a/s Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis. Iepriekš bijis absurdi, ka ceļa malā pārdotas ogas, ko realizēja skolnieki, noteikti vajadzējis aplikt ar nodokļiem no pirmā pārdotā lata. Šobrīd noteikts saprātīgs minimums, kas mudinot cilvēkus iet mežā un nekautrēties ogas pārdot. Ogu iepircējiem ir noteiktas formalitātes, kas jāievēro, bet tas nav sarežģīti un ir viegli izdarāms, tā Pure Food vadītājs. Jāatgādina, ka 2000 Ls ir tā meža ogu lasītāju ienākumu robeža, līdz kurai netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Iepriekš arī ticis spriests, ka būtu labi samazināt šobrīd esošo patenta maksu no 30Ls mēnesī par ogu vākšanu uz 5Ls mēnesī, kas noteikti veicinātu ogu vācēju «legalizēšanos» un veicinātu lielākus nodokļu ieņēmums, taču izmaiņu šajā jomā pagaidām nav. Saskaņā ar VID datiem šogad uz 3. augustu reģistrēti trīs patentmaksas maksātāji, kuriem ir uzrādīts darbības veids - persona, kas vāc mežu un pļavu veltes. Pērn to bijis ap 200 un kraso samazinājumu, pēc VID uzskata, sekmēja izmaiņu veikšana likumā Par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness. Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

LETA, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem rosina noteikt uz trim gadiem

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ārvalstīs latviešu zaptes ēd vairāk

Sandra Dieziņa, 14.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk pārdota ievārījuma ES valstīs devusi nozīmīgu kāpumu SIA Pure Food.

Pievienošanās beļģu Puratos grupai pagājušā gada maijā taustāmu rezultātu dos šogad – Pure Food par 25 % paredz palielināt realizācijas apjomus un apgrozījumu.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumam Pure Food 2011. gads bijis veiksmīgs - apgrozījums pērn sasniedza 15,4 milj. Ls, kas ir par 23% vairāk, nekā 2010.gadā. «Tāds pats pieaugums bija sasniegts arī pārdotas produkcijas apjomā, realizējot par 22% vairāk, nekā iepriekšējā gadā. 2011.g. vidēji katru mēnesi uzņēmumam izdevās pārdot klientiem gandrīz 1000t augļu un ogu produkcijas. Uzņēmuma klientu skaits pieauga gan ES, ne ārpus tās robežām,» stāsta kompānijas ģenerāldirektors Aigars Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šokolāde iedvesmo jaunos uzņēmējus Alberta koledžā

, 02.11.2015

Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants ar izstādē Čikāgā iegūto balvu Most Innovative New Product Awards.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

  • Kā sākāt savu biznesu?

    Pūrē atrodas dažādi ogu un augļu dārzi, izaudzēto vajadzēja realizēt, tādēļ 1995. gadā radījām ģimenes uzņēmumu Pure Food. Vācijā iegādājāmies pirmo 50 litru tilpuma katlu, kur vārīt ievārījumu. Saražojām vienu, tad trīs, piecas tonnas produkcijas mēnesī, līdz 2006. gadā Pūrē uzbūvējām jaunu ražotni. Pure Food ieguldījām smagu darbu un tas vainagojās panākumiem - pēc desmit gadiem uzņēmuma apgrozījums sasniedza 15 miljonus eiro mēnesī. Eksportējām produkciju uz daudzām pasaules valstīm.

  • Kādēļ izvēlējāties pārdot veiksmīgu un labi pelnošu biznesu?

    Tas bija pareizs lēmums. Bijām izveidojuši labu biznesu, kuru varēja veiksmīgi pārdot. Tikāmies ar vairākiem pircējiem, jo vēlējāmies atrast industriālu kompāniju. Izvēlējāmies Pure Food pārdot beļģu kompānijai Puratos. Jaunie īpašnieki saglabāja visas darba vietas, investēja uzņēmumā vēl divus miljonus. Jums – jaunajiem uzņēmējiem Alberta koledžā – iesaku nebaidīties pārdot uzņēmumu, jo tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Protams, var pelnīt no dividendēm, peļņas, bet veiksmīgi pārdodot labu uzņēmumu, var iegūt kapitālu jaunam biznesam.

  • Nopelnīto naudu investējāt jaunā uzņēmumā?

    Paralēli darbam Pure Food 2007. gadā nodibinājām uzņēmumu Pure Chocolate. Bija telpas, kur izvietot pārtikas ražotni. Es uzskatu, ka katram jādara tas, ko viņš prot. Mēs zinājām, kā ražot pārtiku. Piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, attīstījām šokolādes biznesu. Tā ir vienreizēja iespēja, kas mūsu paaudzes uzņēmējiem tiek sniegta vienreiz – iegūt naudu un to neatdot. Šaubos, vai tāda iespēja būs arī mūsu bērniem, tādēļ iesaku izmantot ES fondu līdzekļus, kamēr tas vien iespējams.

  • Ir kāds bizness, kas Jums nav aizgājis?

    Ir uzņēmumi, kuru attīstība nav bijusi viegla. Pūres Šokolādes muzejā šobrīd bijuši vairāk nekā 70 000 apmeklētāji, bet to izveidot bija grūtāk nekā uzcelt šokolādes ražotni. Izlasīju ļoti daudz grāmatu, uzzināju visu par šokolādi. Mans konsultants bija četru šokolādes muzeju izveidotājs no Beļģijas. Šokolādes muzejs šobrīd ir pelnošs uzņēmums, kas izveidots muižas laika ēkā, turpat, kur savulaik tapa pirmais brūkleņu ievārījums. Aicinu ciemos arī Alberta koledžas studentus! Blakus muzejam Sabiles puiši no īsta ozolkoka uzcēla ēku, kur izveidojām restorānu Terase. Tagad nezinu, vai būtu riskējis atvērt savu restorānu, jo tas ir ļoti sarežģīts bizness. Ļoti ilgi meklējām labu pavāru, tagad restorāna piedāvājums ir ļoti labā līmenī! No Pure Food pārdošanas esam ieguvuši vairākus uzņēmumus, kas tagad ir jāpārvalda. Bet viss veidojas ap šokolādi – šokolādi tirgojam, šokolādi pie mums var nogaršot, šokolāde ir muzejā, kur pats to var arī izgatavot.

  • Kādi ir Jūsu pārdot prasmes noslēpumi?

    Mauprāt, pārdot var visu, tikai jāzina, kā to izdarīt, jāiegulda neatlaidīgs darbs. Un jāzina viss par savu produktu. Uzskatu, ka neviens mūsu produkciju nepārdos tik labi, kā mūsu darbinieki, tādēļ izveidojām savu distribūcijas uzņēmumu, kas šobrīd izplata jau 15 Latvijas zīmolus. Šokolādi eksportējam uz 25 valstīm, komunikācijai izmantojot visas jaunākās tehnoloģijas, jo viens e-pasts mūsdienās neko nenozīmē. Jāizmanto tās tehnoloģijas, kas ir populārākās katrā valstī. Piemēram, mans biznesa partneris no Kazahstānas izmanto i-telegrammas, bet ar partneri Korejā sazinos, izmantojot Kakao talk.

  • Kādas tirgus izpētes metodes izmantojat?

    Man visvairāk informāciju par konkrētās valsts šokolādes tirgu sniedz lielveikali. Izvērtēju, cik procentuāli daudz veikalu plauktos atrodas šokolādes konfektes kastēs. Visu pārējo informāciju mūsdienās var atrast internetā. Ja vēlaties uz kādu valsti eksportēt, tur noteikti jāaizbrauc un pašam jāapskatās, kādi ir cilvēku ēšanas paradumi, kas viņiem patīk. Saviem klientiem vienmēr uzjautāju, kas ir tas, ko viņi vēlas. Katrā valstī jāatrod viens liels klients, kas mūsu produktu aiznes līdz patērētājiem.

  • Ko vēl svarīgi atcerēties jaunajiem uzņēmējiem, kuri patlaban vēl studē Alberta koledžā, bet drīz uzsāks savu biznesu?

    Ieteiktu lepoties ar saviem panākumiem. Pieteicāmies konkursam uz balvu izstādē Čikāgā un ieguvām Most Innovative New Product Awards. Mans Libānas partneris vienmēr uzsver, ka jālielās ar iegūtajām balvām. Reizēm mēs esam pārāk kautrīgi, bet ir jālepojas ar saviem panākumiem. Savs bizness ir garš ceļš, bet es uzskatu, ka tas ir to vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upeņu raža šogad nav tik laba kā citos gados. Arī pārdot vērtīgās upeņu ogas audzētājiem ir problemātiski, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stāmerenietis Gatis Cimdiņš upenes audzē nepilnu septiņu hektāru platībā un stāsta, ka raža šogad ir vidēja.

Viņš ir pārliecinājies, ka liela jēga šīs ogas audzēt nav, jo nav, kur tās likt. «Nevienam tās nevajag. Agrāk tās nodevām Pūrē, bet tagad jau četrus gadus neiepērk. Lai arī ogas ir vērtīgas, pieprasījuma tām Latvijā nav. Vienu gadu vedām tās nodot uz Igauniju. Aizsūtījām šogad piedāvājumu igauņiem, bet mums pat neatbildēja. Šogad pircējiem piedāvājām arī upeņu sulu, bet atsaucības nebija,» saka G.Cimdiņš un piebilst, ja būtu noiets, tad varētu audzēt, bet tādā gadījuma vajadzētu iegādāties citas šķirnes. «Mēs upenes audzējam 15 gadus. Hektārā ir vairāk nekā 2000 stādu. Mums pārsvarā ir viena šķirne - veca šķirne. Ogas ir vidēja lieluma. Tagad jau jaunās šķirnes ir ar tik lielām ogām kā ķirši,» zina teikt G.Cimdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patlaban peļņas nolūkos vismaz vienu hektāru lielās platībās smiltsērkšķus audzē apmēram 50 saimniecībās. Katru gadu stādījumu platības palielinās aptuveni par 20 hektāriem, un vidējā raža ir trīs līdz četras tonnas no hektāra, taču tirgū nonāk tikai daļa, jo pēdējos gados ir attīstījušies smiltsērkšķu produktu mājražotāji, kas paši savus saražotos veselīgos kārumus arī realizē,» skaidro Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Brūvelis.

Pagājušais gads bija nepieredzēti lielas ražas gads – novāktas apmēram 300 tonnas ogu. To noteica ražojošo dzinumu pieaugums aizpagājušā gada mitrajā un siltajā vasarā, kā arī labvēlīgie ziedēšanas apstākļi pagājušā gada pavasarī.

Pērn lielās ražas dēļ ogu vākšanas laikā attīrītu ogu cena bija samērā zema – zem viena lata par kilogramu. Vēlāk tirgū palika tikai sasaldētās ogas, un to cena nostabilizējās ap ierastajiem 1,20 Ls. Līdz šim visas izaudzētās un kvalitatīvi saglabātās ogas ir sekmīgi pārdotas. Smiltsērkšķu tirgus pie mums vēl ir ļoti mazs, tāpēc audzētāji un pircēji ir zināmi un prognozējami. Pareizi audzētiem smiltsērkšķiem nav arī izteiktu neražas gadu, līdz ar to cena līdz šim bijusi stabila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Zelta zaptes no tirdziņiem izaug līdz veikaliem

Anda Asere, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzās svaigu ogu realizācijai nākotnē plāno ražot arī zemeņu kalvadosu un tūristu piesaistei kopā ar citiem ogu audzētājiem izveidot zīmolu Sventājas ieleja, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

«Nākotnē ir doma nestandarta ogām piešķirt pievienoto vērtību, ar ko patlaban Latvijā neviens nenodarbojas. Tā būtu zemeņu pārstrāde raudzētā dzērienā ar destilācijas iespējām jeb tāds kalvadosa paveids, protams, ar citu nosaukumu. Tā ražošana nav problēma, tas ir atļauts bizness, vajag tikai licenci,» sacīja Stendze.

Tāpat viņš norādīja, ka šis biznesa aspekts savukārt saistās ar lauku tūrismu.

«Mana zeme daļēji ir skaistā upes ielejā, un arī robežojas ar šo ieleju, tādēļ kopā ar citiem ogu audzētājiem ir iecere izveidot zīmolu Sventājas ieleja. Tas būs kaut kas līdzīgs Bordo reģionam Francijā, kad tūristi varēs braukt, iepazīties ar ogu ražošanas saimniecībām, aplūkot stādījumus, nogaršot ogas un baudīt šeit uz vietas darīto ogu kalvadosu,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA "Pure Chocolate" trešo gadu strādājis ar pozitīvu EBITDA, tam 2019.gadā sasniedzot 353 tūkstošus eiro, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums pieauga par 21%, sasniedzot 3,80 miljonus eiro. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8%, bet eksporta tirgos - par 32%.

2019.gadā SIA "Pure Chocolate" turpināja esošās un uzsāka jaunas sadarbības ar ievērojamiem tirdzniecības partneriem Vācijā, ASV, Japānā, Ķīnā un Korejā.

Pagājušajā gadā uzņēmuma ražotnes tika sertificētas un atzītas par atbilstošām "Global Standard for Food Safety, BRC" prasībām, saņemot A līmeņa novērtējumu.

Sākot ar 2020.gada martu, kad izplatījusies Covid-19 pandēmija, SIA "Pure Chocolate" saskaras ar apgrozījuma kritumu Baltijā un eksporta tirgos, kurus smagi skārusi koronavīrusa izraisītā krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Top jaunības eliksīrs

Kristīne Stepiņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājs: nedaudz minerālmēslu vajag tik un tā

Dienas Bizness, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam drīz līdzās ievestajām zemenēm tirgū būs nopērkamas arī Latvijā audzētās, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«Zināt, ar ko atšķiras poļu ogas no mūsējām?» jautā Dzintars Pugačovs, pieredzējis zemeņu audzētājs no Kokneses novada. «Mūsējās zemenes mutē izkūst, bet tādā poļu ogā kod gluži kā gurķī.» Dzintars rosās līdzās palielai plēves siltumnīcai, un tur leknie zemeņu stādi piebiruši baltajiem mazajiem ziediņiem, kuru vietā pēc vairākām nedēļām sārtosies sulīgas, sarkanas ogas. Vīrs teic — viņš tikai palīgos jaunajiem — meitas ģimenei —, kuri izdomājuši atsākt vecāku kādreizējo nodarbi. «Zemenes audzējām kādus divdesmit gadus, pirms astoņiem gadiem mainīju darbu, un jaunie pienākumi vairāk neļāva regulāri atlicināt tik daudz brīva laika, lai varētu darboties ar zemenēm,» stāsta Dzintars. «Pagājušajā gadā meitas ģimene nolēma atsākt audzēt, siltumnīcā iestādīja vairākas agrās šķirnes, un šovasar būs pirmā raža.» Patlaban ogas ir vienā siltumnīcā, taču jau šogad plānots paplašināt stādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv ciemojas Apes novada Gaujienas pagasta lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumā Very Berry, lai apskatītu, kā tiek izgatavotas ogu sulas.

Šajā gadā raža laba – ir ļoti daudz ogu, stāsta Very Berry mārketinga vadītāja Ilze Sauškina. Viņa min, ka mellenes bijušas lielos apjomos un arī dzērveņu raža solās būt laba, arī avenes bijušas daudz, viņa piebilst. Prognozējams, ka šogad kopējā nolasītā melleņu raža būs aptuveni 20 tonnu.

Daļu ogu uzņēmums audzē pats, bet daļu – iepērk. Netālu no ražotnes esošajā purvā aug gan dzērvenes, gan brūklenes, gan mellenes, gan dārza mellenes. Uzņēmums patlaban audzē piecu veidu ogas, taču ar esošajiem apjomiem nepietiek, tādēļ tās iepērk no visas Latvijas. Šim brīdim ideāli būtu aptuveni 30 lasītāju, taču derētu vēl vairāk, saka D. Sauškina. Daļa – 5 vai 6 cilvēki – ir patstāvīgi lasītāji, kas regulāri lasa ogas ražotnei, bet pārējie ierodas uz sezonas darbu – tie ir, piemēram, skolotāji, jaunieši, studenti vai citi, kas vasarā vēlas nopelnīt papildus naudiņu. Pie purva uzņēmums izvietojis dzīvojamās kabīnes, kur var apmesties 20 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājs: Klientiem Beļģijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā

Linda Zalāne, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar poļu zemenēm konkurēt grūti

Dienas Bizness, 02.07.2015

Zemeņu audzētāja no Iecavas Vizma Teilāne stāsta, ka šo ogu sezona ilgst trīs nedēļas un vidējā cena par kilogramu ir divi eiro.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pure Chocolate lolojums - tumšās šokolādes trifeles ar marcipāna pildījumi - ir triju valstu kopdarbs.

Tā šo gardumu raksturo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Pure Chocolate ar jaunajām konfektēm startē konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Inovatīvākais produkts. Kvalitatīva beļģu šokolāde - Belcolade, vācu marcipāns, Latvijā radīta kombinācija un produkts.

Pure Chocolate ir dibināts 2007. gadā, pašlaik tas atrodas telpās, kur savulaik Aivars Žimants lika pamatus iepriekšējam biznesam Pure Food. 2011. gadā to nopirka Beļģijas uzņēmums Puratos, iepriekšējie īpašnieki vairāk pievērsās šokolādei. Uzņēmums pašlaik ražo 50 veidu trifeles. Trīs mainīgie, ar kuriem dažādākas kombinācijas veidojas, ir šokolādes ietvars, pildījums un dekors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmums Pure Food pirmdien, 13. augustā, mainījis nosaukumu uz Puratos Latvia, turpinot pēc uzņēmuma nonākšanas Beļģijas kapitāla uzņēmuma Puratos pārvaldībā uzsākto stratēģijas maiņu.

Turpmāk Pure Food visus darījumus ar sadarbības partneriem veiks, izmantojot jauno nosaukumu, savukārt par uzņēmuma simbolu Latvijā, tāpat kā pērējiem Puratos grupas uzņēmumiem, kļuvis vienradzis.

«Jau kopš pagājušā gada maija Pure Food pārstāv Puratos intereses Latvijā un pilnībā ir uzņēmies visu uzņēmuma produktu pārdošanu klientiem. Uzņēmuma nosaukuma maiņa ir tikai loģisks solis tālākai Latvijas uzņēmuma integrācijai starptautiskajā Puratos grupas uzņēmumu saimē,» norāda Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

Viņš norāda, ka nosaukuma maiņa ir vienīgās pārmaiņas uzņēmuma turpmākajā darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Naukšēnu vīna darītavas saimnieks Jānis Baunis pirmo reizi pagaršoja vīnu, viņš nevarēja iedomāties, ka pats kļūs par vīndari. Tagad Naukšēnos jau vairāk nekā divus gadus tiek ražoti bioloģiskie ogu un augļu vīni un sidri, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iekaro Latvijas veikalu plauktus.

Pagājušā gada nogalē, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajā vietējo augļu un ogu vīnu konkursā, SIA Lejasķērzēni Naukšēnu vīna darītava tika atzīta par labāko Latvijā. «Tagad tiešām ir jāizvērtē katra nianse. Ja esam nosaukti kā labākā vīna darītava, tad jāstrādā vēl vairāk,» stāsta Jānis.

Viņš uzsver, ka Latvijas vīndariem ir lieliska iespēja spēlēties ar dažādām ogām un augļiem, kas ir pieejami, ne tikai vīnogām. «Latvijā patērētāji pieņem to, ka no ogām un augļiem var pagatavot fantastiskas lietas un, līdz ar to, garšu nianses ir milzīgi plašas.»

Naukšēnu vīni ir bioloģiski. Tas nozīmē, ka ogas un augļi, kas tiek izmantoti vīnu ražošanā, netiek migloti. Jānis skaidro, ka šāda izvēle šķitusi loģiska: «Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas ir tikai pašsaprotami, ka arī mūsu vīni ir bioloģiski.» Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir vairāk jāpiedomā pie tā, kas tiek ēsts un dzerts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN, taču uzskaite jāveic

Zane Atlāce - Bistere, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču VID atgādina, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru