OIK pāragrais prieks 

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, 2019. gada 18. jūlijs plkst. 12:13

Foto: Ieva Makare/LETA

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips «piesārņotājs maksā» un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Jauna nodeva uzņēmumiem nozīmētu tālāku OIK maksājuma sloga pārdali daudz šaurākā patērētāju lokā. Nezinot šīs nodevas aprēķina principus, nevar izslēgt risku, ka tā var būt vēl lielāks slogs ražotājiem nekā līdzšinēja sistēma, jo tirdzniecības un biroja ēkas nav tik lieli piesārņotāji kā lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu. Jā, OIK sistēmā ir nepilnības un tās noteikti ir jārisina, lai mēs varētu runāt par ilgtspējīgu atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā. Pēdējā gada laikā izvērstās aktivitātes, padarot OIK par visa ļaunuma sakni, radīja negatīvu tendenci, ka faktiski ikviens atjaunīgās enerģijas ražošanas projekts automātiski tika uztverts kā krāpniecisks – pat, ja to iespējams īstenot bez valsts atbalsta. Tas būtiski apdraud investīciju piesaisti atjaunīgo energoresursu apgūšanai ilgtermiņā.

Līdz ar jaunu nodevu ieviešanu vecu parādu segšanai nedrīkst aizmirst arī par motivējošiem atvieglojumiem tiem patērētājiem, kuri ir gatavi izmantot energoefektīvus risinājumus. Tas, ka elektroenerģijas cenas no tīkla samazināsies, nozīmē arī lēnāku ilgtspējīgu risinājumu un jaunu tehnoloģiju apguvi. Proti, energoefektivitātes projektu atmaksāšanās periods pagarināsies un uzņēmēji nebūs tik motivēti ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos. Līdzīga situācija būs arī ar saules enerģijas paneļu uzstādīšanu uz privātmāju vai uzņēmumu jumtiem. Tādēļ, vēl jo svarīgāk būs veidot labvēlīgus likumdošanas apstākļus un ieviest papildu motivāciju patērētājiem, lai tie veidotu pieprasījumu pēc videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 01. jūlijs plkst. 10:25

Izvērtējot vairāk nekā 300 OIK saņemošo elektrostaciju principiālo elektriskā pieslēguma shēmu...

2019. gada 01. augusts plkst. 7:50

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā...

2019. gada 17. jūnijs plkst. 15:06

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ...

2019. gada 12. jūnijs plkst. 13:08

Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtība ir iesniegts deputāta Ivara Zariņa priekšlikums iekļaut...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 11:15

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 15. jūlijs plkst. 12:17

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google,...

2019. gada 15. jūlijs plkst. 10:21

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes...

2019. gada 11. jūlijs plkst. 15:42

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās...

2019. gada 10. jūlijs plkst. 7:09

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no...

2019. gada 08. jūlijs plkst. 6:44

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu,...

2019. gada 05. jūlijs plkst. 10:17

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas...

2019. gada 05. jūlijs plkst. 9:33

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas...

2019. gada 04. jūlijs plkst. 15:38

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir...

2019. gada 01. jūlijs plkst. 6:43

Pieceļoties no rīta, cilvēkam vairs nav jāmēro ceļš līdz birojam, viņš var...

2019. gada 28. jūnijs plkst. 9:33

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu...