Ražošana

Olām un putnu gaļai noteiks papildus kvalitātes prasības

Elīna Pankovska, 14.04.2011

Jaunākais izdevums

Noteiktas Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības arī olām, putnu gaļai un to produktiem.

To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība, ko izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi paredz papildināt noteikumus ar produktu kvalitātes prasībām olām, putnu gaļai un tās produktiem, kā arī konservētām skābenēm un auzu pārslām. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz precizēt nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kvalitātes prasības ievārījumam un ievārījumam ar samazinātu kaloriju daudzumu.

Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā putnu turētājiem ir jānodrošina gan vispārīgās labturības prasības, sabalansēta ēdināšana, kā arī viena no putnu turēšanas metodēm: brīvā vai turēšana kūtī. Putnu gaļas un gaļas produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, augu izcelsmes olbaltumvielas, tauku- ādu emulsijas, biezinātājus un recinātājus.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā atšifrēt marķējumus uz olām, lai zinātu, ko pērkam?

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas olu ražošanas industrijā gaidāmas izmaiņas

Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo ražos «laimīgo» vistu olas

Sandra Dieziņa, 15.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs Balticovo ieguldīs 300 tūkstošus eiro brīvi turētu vistu novietnes rekonstrukcijā, lai patērētājiem piedāvātu 2. numura olas.

Kā informē kompānija, šim nolūkam tiks pilnībā pārbūvēta viena no uzņēmuma teritorijā esošajām padomju laikā būvētajām putnu novietnēm. Investīcijas tiks ieguldītas rekonstrukcijā un modernās tehnoloģijās. Brīvi turētu vistu novietnē tehnoloģijas tiks apvienotas ar roku darbu, šādi īstenojot ES labturības normu ieviešanu. Jauno novietni ekspluatācijā paredzēts nodot 2012. gada martā. Tajā atradīsies 20 tūkstoši dējējvistu. Savukārt 2. nr. olas vietējā tirgū nonāks jau Lieldienu laikā.

Līdz šim 2. numura olas Balticovo iepirka Somijā, Polijā un Lietuvā un izplatīja Baltijas valstīs. «Turpmāk mēs izplatīsim Latvijā ražotas olas,» uzsver Arnis Veinbergs. 2. numura olas ir par 20% dārgākas, jo attiecīgi lielākas ir to ražošanas izmaksas. «2. numura olas ir pieprasītas bagātās Eiropas valstīs un mēs sekojam jaunākajām tendencēm,» skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. «Olu saturs un kvalitāte ir pilnībā atkarīga no putnu barības – mikroelementiem, vitamīniem, graudiem. Kūtī brīvi turētas vistas saņems to pašu barību, ko saņem būros turētās vistas, tādēļ pēc sava sastāva un kvalitātes 2. numura olas neatšķirsies no pārējām olām, ko ražojam. Lietot uzturā 2. numura vai citas olas ir jautājums, kur izšķirīga loma ir emocijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris no Latvijas – uzņēmēji Vitālijs un Jūlija Konakovi, kuri dzīvo un attīsta savu biznesu Korkas pusē, cer tuvākajos mēnešos padarīt paipalu olas par pieprasītu produktu katrā Īrijas virtuvē, atsaucoties uz The Corkman rakstīto, vēsta Baltic Ireland.

Konakovu pāris pirms diviem gadiem iegādājies trīs paipalas, lai pašiem būtu olas.

«Mūsu valstī paipalu olas ir ļoti populāras, mēs bijām pārsteigti, ka Īrijā neviens par tām nezina,» J. Konakova stāstījusi žurnālistiem.

Uzzinot, ka paipalas un to olas Īrijā ir grūti atrodamas un ļoti dārgas, pāris saskatījis savu iespēju šo nišu aizpildīt. Pirms gada Vitālijs un Jūlija atvēruši savu paipalu audzētavu vecā siernīcā un tagad viņiem jau esot 2000 paipalu.

Lielākā daļa Īrijā nopērkamo paipalu olu tiek ievestas no Francijas. V. Konakovs stāstījis, ka to vidējā cena ir 3,50 eiro par kartona kastīti, kamēr viņu piedāvātās paipalu olas maksā 2,50 eiro par 20 gb.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošajai tendencei atteikties no sprostos dētu vistu olu izmantošanas šogad pievienojušies vairāki uzņēmumi - picēriju tīkls «Čili Pizza» ar 23 picērijām, restorāni «36.Line», «Ferma», «Kaļķu vārti», «Domini Canes», «Goldingen room», «ID Gourmet», «KOYA», «Martinelli», «OGLE», «Zilā Govs», «Colonel Brew Pub & Kitchen», kokteiļbārs «Mākonis Cocktails & Design», kafetērija «DOMA», viesnīcas «Wolmar» un «Dome Hotel & SPA», informē biedrība «Dzīvnieku brīvība».

Kokteiļbāra «Mākonis Cocktails & Design» pārstāvis Lauris Grass biznesa portālam db.lv stāstīja, ka olas tiek iepirktas no zemnieku saimniecības «Rītnieki». Viņš atzīst, ka tas sadārdzina ēdienu cenu. «Viss neapstājas pie tā, ka vistas tiek turētas brīvos apstākļos un skaidra pa pļavu. Svarīgi ir arī tas, ko šīs vistas ēd.» Par to, ka kokteiļbāra ēdienu sastāvā ir dabiskas vistu olas, bāra vadītāji informē klientus, to norādot gan ēdienkartē, gan sociālajos tīklos.

Restorāna «Ferma» menedžeris Raimonds Palms paskaidro, ka saistībā ar dabisko vistu olu izmantošanu cenas palielinātas netiek, jo izmaksu pieaugums nav tik būtisks. Ēdienkartē speciāli tas netiek norādīts, taču, ja kāds interesējas, tad par to tiek informēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pirms Lieldienām veicot pārbaudes pārtikas aprites uzņēmumos, konstatējis, ka viena vairumtirdzniecības uzņēmuma noliktavā atrodas liels daudzums - vairāk nekā 40 tūkstoši Polijas izcelsmes vistu olu, kurām ražotāja noteiktais derīguma termiņš beidzies 14.aprīlī, informē PVD.

Produkta izplatītājs ir SIA Walux.

Konstatēts, ka olu iepakojumam ir veikts pārmarķējums, lai šādu, jau pārtikai nederīgu produkciju, izplatītu patērētājiem. PVD ir noskaidrojis tirdzniecības uzņēmumus, kuriem olas ir izplatītas un uzsācis olu izņemšanu no apgrozības.

Veicot detalizētāku pārbaudi atklājās, ka vistu olu marķējuma vizuālais izskats un teksta saturs atšķiras no ražotāja marķējuma, uz dažām olu iepakojuma kastēm bija pat divi marķējumi – ražotāja un pārmarķētais. Tāpat pārbaudes laikā PVD inspektori konstatēja pazīmes - bojātu olu kārbas virsmu, kas liecina, ka olas pārmarķētas ar mērķi pagarināt derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu gripas uzliesmojuma dēļ Lietuvā aizliedz putnu gaļas ievešanu no Francijas

LETA, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gripas uzliesmojuma draudu dēļ Francijā tiek veikti pasākumi, lai inficēti putni vai to gaļa nenonāktu Lietuvā, tādēļ ir aizliegta putnu gaļas ievešana Lietuvā no Francijas.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ uz laiku aizliedzis ievest visa veida dzīvos putnus, olas, svaigu un malto putnu gaļu, putna gaļas pusfabrikātus un cita veida produktus no tiem Francijas reģioniem, kuros atklāta ārkārtīgi lipīgā putnu gripa.

Situācija Francijā patiešām ir sarežģīta, pēdējā mēneša laikā izplatījušies pat trīs putnu gripas paveidi, aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Jons Miļus. Situācija nepavisam nav iepriecinoša, jo arī Vācijā un Holandē izplatās putnu gripa, tādēļ situācija Eiropā nav mierīga, viņš piebilda.

Miļus sacīja, ka pagaidām putnu gaļas ievešanas aizliegums attieksies tikai uz produkciju no Francijas, tomēr nav izslēgts, ka vīrusa izplatīšanās dēļ aizliegumu var paplašināt uz citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Lieldienām, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina – iegādājoties pārtikas produktus svētku galdam un olas krāsošanai, jābūt vērīgiem – jāseko līdzi informācijai preces marķējumā un jāpievērš uzmanība pārtikas produktu derīguma termiņam. PVD aicina iegādāties produktus pārdomāti, neveidojot lielus pārtikas uzkrājumus.

Gatavojoties svētkiem, PVD atgādina:

- Pārtikas produktus iegādājieties legālā tirdzniecības vietā. Nepērciet nezināmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes pārtikas produktus, neiegādājieties tos neatļautās tirdzniecības vietās!

- Iepērkoties pievērsiet uzmanību tirdzniecības vietas tīrībai un apstākļiem, kādos pārtikas produkti tiek tirgoti.

- Kārtīgi izpētiet produkta marķējumu - paskatieties, kāds ir tā derīguma termiņš un kādā temperatūrā produkts jāuzglabā, lai tas nesabojātos.

- Pārliecinieties, vai pārtikas produkta iepakojums nav bojāts un vai veikalā tas ir uzglabāts atbilstošos apstākļos.

- Nebaidieties preci pasmaržot, lai pārliecinātos, vai tai nepiemīt produktam netipiska smarža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izplatījis brīdinājumu neiegādāties SIA Eko paipalas ražotās olas tur konstatēto antibiotiku dēļ, uzņēmums lēmumu izņemt produkciju no veikaliem apstrīdēs, informēja Eko paipalu līdzīpašnieks Boriss Murevičs.

«Esam iesnieguši minētās partijas analīzes neatkarīgā laboratorijā Eiropas Savienībā un divu nedēļu laikā gaidām atzinumu. Uzņēmums pilnībā atbilst visiem ES sertifikātiem un putnu labturībai, līdz ar to ļoti grūti pieļaut iespēju, ka olās nokļuvušas antibiotikas. Protams, var gadīties, ka zināms piemaisījums bijis putnu barībā, neizslēdzam, protams, arī konkurentu darbības,» sacīja uzņēmējs.

Viņš norādīja, ka patlaban fermā tiek turēts 30 000 paipalu un to likvidācijas gadījumā, kā arī pēc tam, kad no veikaliem tiks izņemtas pārdošanā esošās olas, zaudējumi būšot ļoti lieli.

«Patlaban nevaru pateikt, cik lieli zaudējumi var būt. Pēc tam, kad būs lēmums no laboratorijas, plānojam PVD lēmumu apstrīdēt un attiecīgi lemsim par zaudējumu piedziņu,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Viedoklis: Vairums Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pirkt brīvībā turētu vistu olas

Solvita Gulbe, Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties.

Piemēram, Dānijā jau šobrīd sprostos turētu vistu olas pērk tikai ap 25% patērētāju, kamēr Latvijā tie ir 98%. Šādu izvēli nosaka vispārēja valsts labklājība un dzīves līmenis.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas, tāpat kā Lietuvas, olu ražotāji olas ražo saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda gan novietnes, gan veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc, ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lieldienās varēs krāsot arī strausu olas

Dienas Bizness, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās Lieldienās balto olu deficīts nav gaidāms, un līdz arī to cenas veikalos ir zemākas nekā pērn. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienās pārdošanā būs arī strausu olas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū baltās olas jau esot nopērkamas kopš marta vidus, taču tirgotāji lēšot, ka vislielākais pieprasījums pēc tām varētu būt nedēļas beigās – Lielajā piektdienā un sestdienā.

Tā kā šogad vistu audzētāji un olu importētāji parūpējušies, lai Lieldienās netrūktu ne balto, ne brūno olu, šogad arī to cenas ir mērenākas nekā pērn, norāda laikraksts. Pēc Maxima Latvija preses sekretāra Ivara Andiņa teiktā, šogad baltās olas Maxima veikalos maksā par 36% lētāk nekā pagājušajā gadā, savukārt brūno olu cena ir tāda pati kā pērn. Arī ELVI veikalos baltās olas šogad maksājot vismaz par trešdaļu lētāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar to, ka paipalu olu ražotāja SIA Eka paipalas (iepriekš Eko paipalas) produkcijā pirms nedēļas atklāta aizliegtā antibiotika hloramfenikols, uzņēmums saņēmis no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu izkaut fermā esošos putnus, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks Boriss Murevičs.

«Veicot pārbaudes uzņēmumā, PVD ir konstatējis, ka aizliegtā viela olās ir nonākusi, jo paipalas tika barotas ar barību, kuras sastāvā ir hloramfenikols. PVD uzlicis par pienākumu nosūtīt uz kautuvi un nogalināt novietnē esošās vaislas paipalas un gaiļus. Lai patērētajiem vairs nerastos šaubas par produkta drošību un kvalitāti, izpildīsim šo lēmumu, kā arī nomainīsim paipalu barības piegādātāju,» norādīja Murevičs.

Viņš arī norādīja, ka aizliegtā viela olās nonākusi, putnus barojot ar Lietuvas uzņēmumā Kauna grūdai pirkto barību.

Tāpat Murevičs atzina, ka, neraugoties uz notikušo, uzņēmums pēc barības piegādātāja nomaiņas atsāks olu ražošanas procesu, vienlaikus uzturot spēkā lēmumu PVD spriedumu apstrīdēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn visu veidu mājputni Latvijā izdēja 800 milj. olu jeb vidēji dienā 2,2 milj. olu, par 6,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Uz vienu iedzīvotāju tās bija 410 olas gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Saražoto olu rekords tika sasniegts 1985. gadā, kad tie bija 880 milj. olu. Salīdzinoši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā gadā ieguva četrreiz mazāk – zem 200 milj. olu gadā.

Visvairāk olu iegūst Zemgalē, pēdējos gados aptuveni 90 % no kopējā olu daudzuma. Baltijas valstu vidū 2016. gadā Latvijā saražoja visvairāk olu uz vienu iedzīvotāju gadā – 383, Lietuvā – 275, Igaunijā –151.

Viena dējējvista gada laikā izdēj 285 olas jeb vidēji 24 olas mēnesī.

2016. gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 207 olas jeb aptuveni 17 olas mēnesī. Pirms 10 gadiem olu patēriņš bija identisks. Pilsētās un laukos šis rādītājs būtiski neatšķiras. Nedaudz vairāk olu apēd laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās olās Zviedrijā eksperti atklājuši salmonellas baktēriju, un Zviedrijas olu ražotāju aizstāvības organizācija tādēļ aicinājusi pircējus izvairīties no ārvalstu produkcijas. Tikmēr Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pamatu satraukumam neredz, Db.lv apstiprināja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Baktērijas pārbaudi Zviedrijā veica Zviedrijas olu ražotāju nozares organizācija, un šie rezultāti nevar tikt uzskatīti par oficiālas kontroles rezultātiem. Turklāt organizācija pārbaudīja 75 olas, no kurām vienā tika konstatēta ne pārāk bīstamā baktērija, tādēļ «trauksmes zvanus» jāzvana nav, Db.lv norādīja I. Meistere.

Latvijā ražotajās olās tika atklāts tikai viens baktēriju paveids, ko par bīstamu neuzskata nedz Latvija, nedz ES - ES normatīvi neparedz sankcijas pret uzņēmumu šādos gadījumos, pauda PVD pārstāve. Mikrobioloģiskais piesārņojums var būt jebkurā dabiskā produktā, un atklātā baktērija nevar nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, ja produktu termiski apstrādā, piemēram, cep vai vāra, norādīja PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Olu cena turpina samazināties

Žanete Hāka, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā saražoti 698,2 milj. dažādu mājputnu olu – par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada – 272 olas. Olu vidējā realizācijas cena pērn bija 0,69 eiro par 10 olām.

2015. gadā Latvijas veikalos 10 vistu olas maksāja vidēji 1,37 eiro, kas ir par 0,03 eiro mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu. Desmit gados visdārgāk olas maksāja 2012. gadā – 1,59 eiro par 10 olām. Cenu krituma ietekmē pēdējos gados ir palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja olām – 2012. gadā viens strādājošais par savu neto mēnešalgu varēja iegādāties 3,1 tūkst. olu, bet viens pensionārs par savu mēneša pensiju – 1,6 tūkst. olu. 2014. gadā viens strādājošais varēja nopirkt jau 4,0 tūkst. olu, bet viens pensionārs – 1,9 tūkst. olu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka apzinās - nesen iegādātajās mazajās reģionālajās filiālēs Daugavpilī un Madonā būros audzēto vistu apstākļi, lai arī atbilst ES noteiktajām prasībām, tomēr ir vēl uzlabojami un putnu fermām nepieciešams veikt modernizāciju. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis esot nākotnē Madonas kūtis pārveidot par brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu kūtīm, kas patērētājiem nodrošinātu 1. numura brīvās turēšanas apstākļos dētas olas.

«Publiskotajā video, ko uzņēmuši dzīvnieku aizstāvji, redzami kadri no nemodernizētajām novietnēm Madonā un Daugavpilī, kurās atrodas putni dzīves stadijā, kad notiek dabīga putnu atspalvošanās - putni maina spalvu. Tas ir dabisks process, taču sprostos dzīvojošu putnu spalvas atjaunojas lēnāk, jo putni viens otru knābā. Tieši tāpēc putniem fermās tiek īsināti knābji, lai putni viens otru netraumētu, kā arī lai putnam ērtāk būtu satverama un uzņemama pilnvērtīga barība. Knābja īsināšana notiek putna 7-9 dienu vecumā, kad knābītis vēl nav ticis apasiņots, līdz ar to putnam netiek nodarītas sāpes,» skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt patēriņu, palielināt tirgu lielākais olu ražotājs a/s Balticovo ievieš jaunus produktus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas olu tirgus ir atšķirīgs no Eiropas. Pie mums olu produkti veido pavisam nelielu daļu no kopējā olu tirgus – aptuveni 15–20%. Savukārt citās Eiropas valstīs šī attiecība – olas un olu produkti – ir aptuveni puse uz pusi. «A/s Balticovo palielinās olu produktu sortimentu, piedāvājot jaunus produktus ar lielāku pievienoto vērtību, piemēram, bezglutēna pankūku mīklu, tajā pašā laikā būtiski nepalielinot kopējo olu produktu īpatsvaru,» DB stāsta a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Andris Platais. Šobrīd olu produkti veido 30% no uzņēmuma saražotās produkcijas, 70% ir olas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Anita Kantāne, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu gaļas piegādātāju produkcijā konstatētas salmonellas

Lelde Petrāne, LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo iegulda brīvi turētu vistu fermā

Sandra Dieziņa, 04.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Balticovo vairāk nekā 250 hektāru plašajā ražošanas teritorijā pabeigta ceturtā kūtī brīvi turētu vistu novietnes rekonstrukcija, kur ieguldīti 700 tūkstoši eiro.

Kopā uzņēmumā atrodas divi miljonu dējējvistu. Eiropā kopā ir 360 miljoni dējējvistu. Gandrīz trīs miljoni dējējvistu atrodas Latvijā. Kopā uzņēmuma teritorijā ir sešpadsmit vistu novietņu. AS Balticovo eksportē līdz 70% no savas produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru