Jaunākais izdevums

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Cik katrs ražotājs var, tik arī ražo. Protams, olu ražošanas biznesā Latvijā daudz kas atkarīgs no nozares līdera AS Balticovo, kuram ir vairāk nekā divi miljoni dējējvistu, kas nodrošina vairāk nekā 85% no visa Latvijā saražotā olu apjoma. Kopumā pērn Latvijā tika saražoti 800 miljoni vistu olu, kas ir par 50 miljoniem olu jeb 6,7% vairāk nekā 2016. gadā, kad šis apjoms bija 750 miljoni olu. Jāņem vērā, ka Latvijas iekšējā tirgū no šī saražotā olu daudzuma tiek realizēts nedaudz mazāk par 50%.

Savukārt lielākā daļa saražoto olu tiek realizēta ES brīvajā tirgū – lielākoties Igaunijā, Lietuvā, Čehijā. Protams, abas Baltijas kaimiņvalstis un vēl vairāk Austrumeiropas olu ražošanas līderis Polija (46 miljoni dējējvistu) Latvijā pārdod kādu daļu savas saražotās produkcijas. Šogad ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu olu ražotāji izjūt Ukrainas olu ražotāju ienākšanu tirgū, it īpaši tāpēc, ka šīs valsts ražotājiem pašlaik nav jāspēj izpildīt tās prasības attiecībā uz vistu labturību, barību un vides aizsardzību, kādas tiek izvirzītas tiem, kuri ražo olas ES. Faktiski ir radusies situācija, kurā ir jautājumi par godīgu konkurenci, jo Ukrainā ražotās olas ir lētākas nekā šeit ražotās. Pie Latvijas un citu ES dalībvalstu olu ražotājiem nāk kontrolējošo iestāžu inspektori un mēra vistu sprostu lielumu, skatās, vai ir vistu nagu vīles un citi izklaides atribūti, veic analīzes, bet neko tādu neprasa konkurentiem no Ukrainas. Protams, Ukraina, parakstot brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, apņēmās līdz 2025. gadam ieviest dējējvistu labturības prasības, bet pagaidām nekā vairāk par solījumiem nav, un to savos ziņojumos arī rāda tie eksperti – inspektori, kuri bijuši vizītēs Ukrainas olu ražošanas kompleksos. ES ir arī noteikusi kvotas, cik daudz Ukrainas ražotāji drīkst ievest bez muitas barjerām. Tāda dīvaina situācija, ka jākonkurē ar tiem, kuriem nav jāievēro prasības.

Tā nav godīga konkurence, un ne vien olu ražošanas nozarē. Pret šādu negodīgu attieksmi pret saviem pašmāju ražotājiem protestē visi lopkopības nozarē strādājošie ES lauksaimnieki, jo tādu labturības un vides aizsardzības standartu prasību kā ES nav nevienā citā valstī, ar kuru jau ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi vai tie ir slēgšanas pārrunu procesā, – jāsaprot, ka augstu ražošanas standartu prasību izpilde sadārdzina produkcijas pašizmaksu, pat nerēķinot citas atšķirības, kaut vai darbinieku sociālās garantijas, dzīves līmeņa atšķirības utt. Veikalos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija un ir olas no Ukrainas, bet to marķējums ir tāds pats kā ES ražotajām, kas neatbilst realitātei. Tā ir arī patērētāju maldināšana un nepieredzēts nonsenss – vienam konkurentam ir jāievēro daudz dažādu stingru prasību, jāveic atzīšanas procedūras (lai ražotne tiktu iekļauta attiecīgā reģistrā un varētu ražot olas, kuras tirgot ES), bet otram nekas no tā vismaz pagaidām nav vajadzīgs, turklāt marķējums ir identisks. Eiropas Komisija ir informēta par šo absurdo situāciju.

Dzīvnieku draugi ik pa brīdim rīko kādas skaļas akcijas Eiropā par putnu turēšanu sprostos.

Jā, šādas akcijas ir bijušas, un ir naivi domāt, ka nākotnē to vairs nebūs. Vienlaikus tiek ignorēts fakts, cik tad īsti maksās to vistu olas vai putnu gaļa, kas būs audzēti brīvās turēšanas apstākļos. Pilsētas iedzīvotājiem bieži vien ir visai miglains priekšstats par to, cik lielas platības būs vajadzīgas, lai šādas prasības realizētu dzīvē. Piemēram, izlaižot tikai Balticovo vistas brīvā dabā, būs vajadzīga platība visa Iecavas novada izmērā. Tie būs daudzi tūkstoši hektāru, kuros tiks turēti putni, bet vēl ir jautājums, piemēram, par viena miljona putnu koncentrācijas ietekmi uz apkārtējo vidi – smaku, skaņu. Interesanti, ka zinātnieki pētījumi liecina, – vistām ir agrarofobija, jo tām ir dabīga vēlme slēpties un vajag slēptuves. Pētījumu dati liecina, ka liela daļa to vistu, kurām ir iespēja doties pastaigā, nemaz šo iespēju neizmanto un savu drošo māju nepamet. Interesanti būtu, ja dzīvnieku draugu akciju laikā visi lielveikali no saviem plauktiem izņemtu dzīvnieku izcelsmes produktus, tādējādi tirdzniecībā būtu tikai augļi un dārzeņi. Nebūtu ne vien gaļas un piena produktu, bet arī kulinārijas, konditorejas izstrādājumu. Tā būtu uzskatāma aina, kas parādītu, kāda tad būtu ikdiena bez bieži kritizētās industriālās lauksaimniecības. Diemžēl parastais pircējs par šādu notikumu attīstības scenāriju, visticamāk, pat neaizdomājas.

Visu interviju Olu kaujas Latvijā lasiet 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības

Valters Zirdziņš: Labs ēdiens un godīga pieeja šeit nevienam nav vajadzīga

Mana pieredze: Cep kūkas bez olām

No olas līdz cālim

Restorāni dalās pieredzē par laimīgo vistu olu izmantošanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» apgrozījums aizvadītajā gadā bija 48,67 miljoni eiro un uzņēmums gadu noslēdzis ar 5,37 miljonu eiro peļņu, informēja uzņēmumā par akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem «Balticovo» finanšu rezultātiem.

Pēc aplēsēm, «Balticovo» apgrozījums pērn ir sarucis par apmēram 7%, savukārt peļņa kritusies vairāk nekā uz pusi.

Kompānijā arī informēja, ka 2018. gadā «Balticovo» saražoja 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika saražoti 686 miljoni olu.

«Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps paskaidroja, ka «Balticovo» pārdošanas rezultāti ir jāvērtē kā likumsakarīgi un normāli, jo 2018.gadā tirgi nomierinājās un pieprasījums pēc eksporta olām atgriezās iepriekšējā līmenī salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad Eiropā un aiz tās robežām bija olu deficīts. Togad vairākās valstīs no tirdzniecības izņēma miljoniem olu indīgas vielas «Fipronil» klātbūtnes konstatēšanas dēļ Nīderlandes un Beļģijas uzņēmumos saražotajās olās, un bija vērojams olu cenu kāpums biržās. Tamdēļ «Balticovo» kā viens no uzņēmumiem, kuri vistām nodrošina drošus un veselībai nekaitīgus turēšanas apstākļus, 2017.gadā izmantoja paaugstināto pieprasījumu un kāpināja apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo, ieguldot 5 miljonus eiro, plāno būvēt jaunu olu pārstrādes cehu

Žanete Hāka, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Anita Kantāne, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs AS «Balticovo» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,640 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums ieķīlajis visu mantu par labu «OP Corporate Bank plc». Jaunā komercķīla reģistrēta 21.decembrī. Uzņēmumam šobrīd ir aktuālas divas komercķīlas.

AS «Balticovo» ir lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā. Uzņēmums Latvijas tirgū realizē aptuveni vienu trešdaļu no saražotās produkcijas, bet pārējo saražoto produkciju tas eksportē.

2017.gadā AS «Balticovo» neto apgrozījums pieauga līdz 52,343 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 10,862 miljonus eiro. Uzņēmumam pērn izdevies panākt apgrozījuma pieaugumu, gan saražojot vairāk vistu olu, gan olu vidējās realizācijas cenas pieauguma dēļ.

AS «Balticovo» pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 283 darbiniekus, kas bija par 13 darbiniekiem vairāk nekā 2016.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien iemūrēta kapsula AS «Balticovo» jaunā projekta – ārpus sprostiem turēto vistu kūts – pamatos, informē uzņēmumu pārstāvji.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 8 miljonus eiro, un pirmās divas kūtis kopā nodrošinās 260 000 jaunas putnu vietas.

«Jaunā projekta realizēšana ir pārdomāta atbilde uz Skandināvijas un Rietumeiropas pieprasījumu pēc 2. numura jeb ārpus sprostiem dētām olām un olu produktiem. Lai arī pašmāju tirgū šis pieprasījums ir samērā neliels, tas arvien palielinās eksporta tirgos. Aug pieprasījums gan pēc olām, gan augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, vārītām olām, olu kulteņiem un citiem produktiem, kas Latvijas tirgū vēl tikai sāk savu uznācienu, bet eksporta tirgos jau ir ļoti pieprasīti. Jaunās kūtis nodrošinās 260 000 jaunas dējējvistu vietas, kas AS «Balticovo» dējējvistu un jaunputnu vietu skaitu pacels pāri 3 miljonu slieksnim,» skaidro AS «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Madonā atklāta Balticovo lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietne

Ilze Žaime, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 800 000 eiro, olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo Madonā atklājis lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni 20 000 putniem.

Vistām tagad pieejams astoņus hektārus liels pastaigu laukums - katram putnam aptuveni četru kvadrātmetru platība.

«Ar zemniekiem, kas līdz šim nodrošināja brīvi turētu vistu olas, sadarbība netiek pārtraukta. Pieprasījums pēc ārpus sprostiem dētām olām aug, īpaši no Ziemeļvalstīm un Rietumeiropas. Katra Balticovo vista valsts budžetā gadā «ieripina» 3 eiro. Investīcijas ir salīdzinoši lielas, jo jāņem vērā, ka laukā vistas brīvprātīgi uzturas tikai vasaras mēnešos. Aukstajiem mēnešiem tām paredzēts ziemas dārzs. Šāda tipa novietnes uzņēmums nākotnē vēlētos paplašināt, taču konkrētu plāni vēl nav,» saka Valdis Grimze, AS Balticovo padomes priekšsēdētājs. Tam trūkst zeme, jo nepieciešamās platības ir milzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ovostar Union paziņojis par iekārtu iegādi Latvijas olu ražotnei 26 miljonu eiro vērtībā, taču vistu novietņu kompleksa izveidei nepieciešamo A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju nav saņēmis, noskaidroja db.lv.

SIA Gallusman, kas vēlas īstenot Ovostar Union olu ražotnes projektu Latvijā, ir ietekmes uz vidi procedūras sākumā, db.lv skaidro Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) direktors Arnolds Lukšēvics.

Vidējais laiks, kurā Eiropas Savienībā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ir deviņi mēneši, pauž A. Lukšēvics. Pirms šādas atļaujas saņemšanas Gallusman noskatītajās teritorijās fermu celtniecības darbi nevar notikt. Par iegādātajām iekārtām VPVB direktors saka: «Tas ir uzņēmēja biznesa risks. Šodien var iepirkt, rīt pārdot. Var noliktavā uzglabāt gadu, ja ir izdevīgi iepircis. Tā ir viņa izvēle.»

SIA Gallusman pārstāvis llvars Boreiko db.lv skaidro, ka ražotnes būvniecību plānots uzsākt 2019.gada otrajā pusē, taču precīzs būvniecības uzsākšanas laiks šobrīd nav nosakāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD par Ovostar Union: Putnu gripa nešķiro novietnes pēc lieluma

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gallusman plāno attīstīt Ovostar Union ražotnes projektu, kurā putnu turēšanas metode ir kūtī bez sprostiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atzīst, ka tā rīcībā nav informācijas par vairāku miljonu dējējvistu fermām, kurās turēšanas metode ir turēšana kūtī.

«ES dalībvalstīs nav tipiski būvēt, uzturēt dējējvistu fermas, kurās turēšanas metodes ir turēšana kūtī vai brīvā turēšana ar milzīgu putnu skaitu,» skaidro PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.

Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas labturības prasības dējējvistu novietnēm ar dažādiem turēšanas veidiem, tajā skaitā arī turēšanai kūtī. Noteikumos nav specifisku ieteikumu, cik lielai, ar kādu putnu skaitu ir jābūt dējējvistu fermai, kur dējējvistu turēšanas metode ir turēšana kūtī.

Uz jautājumu, vai putnu gripa tik lielās fermās var būt risks, PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova atbild: «Slimības, tai skaitā, putnu gripa, «nešķiro» novietnes pēc lieluma – slimības ienešanas risks pastāv jebkurai novietnei – kā pavisam mazai, tā arī ļoti lielai. Līdz ar to biodrošības pasākumi ir jāievēro, neatkarīgi no novietnes lieluma. Attiecīgi izstrādāti un ievēroti biodrošības pasākumi šo slimības ienešanas risku samazina.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Par AS Balticovo valdes priekšsēdētāju ieceļ Vladimiru Mhitarjanu

Zane Atlāce - Bistere, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzot augstus mērķus un iekarojot jaunus tirgus, AS Balticovo padome ir pieņēmusi lēmumu valdes priekšsēdētāja amatā iecelt līdzšinējo valdes priekšsēdētāja vietnieku Vladimiru Mhitarjanu, informē uzņēmumā.

«Vladimirs Mhitarjans ir pierādījis sevi kā komandas spēlētāju, kuram ir lieli plāni. Uzskatām, ka šādas izmaiņas nāks par labu uzņēmuma turpmākajai attīstībai un panākumu gūšanai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā,» teic padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

«Madonas brīvās turēšanas putnu novietnes atklāšana bija pirmais solis uz zaļāku ražošanu un dzīvnieku labturību, nu jau aktīvi strādājam arī pie plastmasas aizvietošanas ar kartonu, kā arī drīzumā veikalu plauktos mūsu produkcija būs atrodama Bio-Based TetraPak iepakojumā, nodrošinot ne tikai kvalitatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību, bet arī esot atbildīgiem pret vidi. Mēs nedomājam tikai par rītdienu, mēs domājam arī par parītdienu,» norāda V.Mhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Balticovo reģistrē jaunu komercķīlu 7,2 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Balticovo reģistrējusi jaunu komercķīlu 7,2 miljonu eiro vērtībā, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir OP Corporate Bank plc.

Par labu ķīlas ņēmējam putnkopības uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Pagājušajā gadā AS «Balticovo» saražojusi 649 miljonus vistu olu, kas ir par 37 miljoniem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 48,67 milj.EUR un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 5,37 miljonus eiro. Statistiku dati rāda, ka AS «Balticovo», pēc tā apgrozījuma apjoma, ir Iecavas novada lielākais uzņēmums.

2018.gadā ražotājs ar darba vietām nodrošināja 306 darbiniekus un VID administrētajos nodokļos samaksāja 4,97 milj.EUR, tostarp 1,92 milj.EUR – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo attīrīšanas iekārtu modernizācijā investē 2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" ekspluatācijā nodevusi bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekts realizēts 12 mēnešu laikā, un tā kopējās izmaksas sasniedz teju 2 miljonus eiro.

Attīrīšanas iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku ekvivalentam jeb dubultam Iecavas novada iedzīvotāju skaitam.

Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pilnībā automatizētas, un to vadība ir datorizēta, kas avārijas gadījumā nodrošina, ka nenotiek neattīrīto notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē. Iekārtas iesākumā nodrošina mehānisku priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju priekšattīrīšana, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu, un tad bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze. Papildu drošībai izplūdē ir uzstādīta mikrofiltrācijas iekārta, kas Latvijā ir vienīgā tāda tipa iekārta un nepieļauj pat vissmalkāko suspendēto vielu nonākšanu apkārtējā vidē. Kas attiecas izmdūņām, kas atdalītas no ūdens, pēc attīrīšanas tās nonāk biogāzes rūpnīcā "Egg Energy", bet smiltis tiek nodotas atkritumu apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 19.04.2018

Baiba Gulbe, «Fazer Bakery Baltic» komunikācijas direktore:

1. 1891. gadā izveidojās zīmols «Fazer». Uzņēmuma nosaukumā atpoguļojas dibinātāja uzvārds. «Fazer» uzņēmumi strādā astoņās valstīs un piederību katrai konkrētajai vietai norāda valsts. «Fazer Latvija» ir uzņēmums, kas strādā Latvijā maizes un saldumu tirgū.

2. «Uzņēmuma nosaukums ir daļa tā identitātes, tāpēc būtu svarīgi ņemt vērā to, kādā jomā uzņēmums strādās un kādi ir mērķa tirgi. «Fazer» pieredze apliecina, ka vienkāršs un labskanīgs nosaukums, kas ir viegli uztverams arī ārpus vienas valsts robežām, dod iespējas veiksmīgi strādāt un attīstīties dažādos tirgos un dažādos biznesos. Arī tad, ja sākotnēji ir doma strādāt tikai vietējā tirgū, būtu ieteicams padomāt par to, lai nosaukums būtu labskanīgs ne tikai latviski. Tāpat, būtu vērts papētīt, vai izvēlētais nosaukums latviski, citā valodā mērķa tirgū nav saprotams atšķirīgi,» komentē B.Gulbe.

Informācijai: Uzņēmuma mēneša apgrozījums ir aptuveni 2 miljoni eiro. Kopumā «Fazer» zīmols ir sastopams vairāk nekā 1200 Latvijas veikalos.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzzini, kā radušies uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bite nosaukumi.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu un kādus padomus tie dotu jaunajiem, topošajiem uzņēmējiem.

Atbildes lasāmas raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Kā radās uzņēmumu Mans Rajons, Mil, PIPARMĒTRA, The Words Of Latvian,PIKU.LV nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jebkura uzņēmuma attīstības tempu un konkurētspēju nosaka tas, cik veiksmīgi un ātri varam apgūt jaunākās tehnoloģijas un cik efektīvi spējam tās izmantot sava biznesa izaugsmē. Kā rāda pieredze, Latvijas vairumtirgotāji spēj būt pietiekami konkurētspējīgi, ja vien savā domāšanā un biznesa procesu pārvaldībā ir atvērti modernajām tehnoloģijām un nebaidās no tām.

Lai aktualizētu vairumtirgotāju izaicinājumus tehnoloģiju kontekstā un apzinātu tehnoloģiju sniegtās iespējas nozarei, Elva Baltic sadarbībā ar Microsoft organizē semināru Attīstības perspektīva V: tehnoloģiju iespējas vairumtirgotājiem.

Seminārs norisināsies 16. oktobrī Park Inn by Radisson viesnīcā. Tā fokuss būs vērsts uz tehnoloģiju lomu tieši vairumtirdzniecības nozarē, mītu atspēkošanu un vērtīgām demonstrācijām. Tāpat ar savu pieredzi dalīsies tādi Latvijā pazīstami uzņēmumi kā SLO Latvia un Balticovo, stāstot par biežāk sastopamajām kļūdām un veiksmes stāstiem informācijas tehnoloģiju kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo, kura valdes priekšsēdētājs ir Vadims Vlasovs, plāno ieguldīt 700 000 eiro olu pārstrādes un olu produktu fasēšanas iekārtās. Potenciālie pretendenti var pieteikties iepirkumu konkursā līdz 5.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets neplāno piešķirt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi Ukrainas un Latvijas investoru uzņēmumam SIA Gallusman, kas plāno Latvijā izveidot olu ražotni, jo tas neatbilst izvirzītajiem kritērijiem. 89% uzņēmuma daļu pieder Nīderlandē reģistrētai kompānijai Ovostar Union N.V. PLLC, kuras patiesā labuma guvēji ir Ukrainas pilsoņi Boriss Bieļikovs un Vitālijs Veresneko. Savukārt atlikušās Gallusman 11% daļas pieder bijušajam AS Balticovo vadītājam Arnim Veinbergam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Balticovo padome ir pieņēmusi lēmumu valdes priekšsēdētāja amatā iecelt līdzšinējo valdes priekšsēdētāja vietnieku V. Mhitarjanu. Uzņēmuma padome pauž, ka pārmaiņas nāks par labu uzņēmuma turpmākajai attīstībai un panākumu gūšanai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, un V. Mhitarjans sevi pierādījis kā komandas spēlētāju, kuram ir lieli plāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības

Laura Mazbērziņa, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no sprostos dētām olām un dzīvnieku labturības politikas publicēšana ir jau starptautiska tendence, kura iezīmējas arī Latvijā. Līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos dētas olas apņēmušies nu jau vairāki veikalu tīkli - Stockmann, Rimi, Supernetto un Maxima, savukārt Sky jau pašlaik tirgo tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas.

Eiropā šādu pāreju veic tādi mazumtirdzniecības tīkli kā Tesco, Aldi, Coop, Carrefour, Spar un Lidl, kas plāno uzsākt darbību arī Latvijā.

«Īpašu uzmanību mēs pievēršam nozīmīgu ražošanas ciklu sastāvdaļām, kas būtiski ietekmē produkta īpašību saglabāšanu un ētiskiem aspektiem, piemēram, dzīvnieku turēšanas, barošanas un pagatavošanas metodēm. Kā, piemēram, viens no pasākumiem ir pāreja uz brīvās turēšanas apstākļos dētu veselo olu pārdošanu. Mērķtiecīgs darbs tiek turpināts, lai līdz 2025. gadam varētu piedāvāt tikai brīvās turēšanas apstākļos dētas vistu olas,» teikts veikala paziņojumā.

Veikalos par apstākļiem, kādos turēta vista, vēsta pirmais cipars olas marķējumā: «3» nozīmē turēšanu sprostos, «2» nozīmē turēšanu kūtī, «1» nozīmē turēšanu brīvos apstākļos, savukārt «0» – turēšanu bioloģiskā lauksaimniecībā. Zinātnieki un dzīvnieku labturības organizācijas atzīst turēšanu sprostos par vissliktāko dzīvnieku labturībai. Brīvās turēšanas apstākļi vistai nozīmē lielāku platību, kustību brīvību un iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā un saules gaismā.

Komentāri

Pievienot komentāru