Sākot ar 21. oktobri, Omniva privātpersonu e-pašapkalpošanās platformā mana.omniva.lv ir atkal iespējama dāvanu piegāde uz ASV līdz 100 ASV dolāru vērtībā, informē uzņēmums.

Dāvanas ir nekomerciālas preces, ko viena persona sūta otrai bez maksas. Visu pārējo sūtījumu reģistrācija uz ASV tiks atjaunota privātpersonu pašapkalpošanās sistēmā līdz 31. oktobrim un biznesa klientu pašapkalpošanās sistēmā līdz 10. novembrim.

"Tas nozīmē, ka no šodienas privātpersonas varēs reģistrēt sūtījumus uz ASV Omniva e-pašapkalpošanās vidē mana.omniva.lv, ja sūtījums ir dāvana, kuras vērtība nepārsniedz 100 ASV dolāru. Mēs tagad varam nodrošināt korektu muitas deklarēšanas un savlaicīgas piegādes procesu," norādīja Omniva Grupas pagaidu komercdirektors Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Omniva, līdzīgi kā citas Eiropas pasta kompānijas, augustā beigās apturēja sūtījumu piegādi uz ASV, kad stājās spēkā jaunā ASV prasība - deklarēt un maksāt muitas nodokļus arī par sūtījumiem ar nelielu vērtību. Diemžēl brīdī, kad šis likums stājās spēkā, nepieciešamie īstenošanas noteikumi - procedūras sūtījumu deklarēšanai un muitas nodokļu pārskaitīšanai ASV - vēl nebija izstrādāti.

Omniva Grupas Baltijas valstīs 2025.gadā piegādājusi 36 miljonus, bet kopumā visā pasaulē – vairāk nekā 50 miljonus sūtījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais apjoms ir pieaudzis par 11%. Savukārt Latvijā Omniva 2025.gadā piegādājusi par 10% vairāk sūtījumu nekā pērn.

“Vislielākais pieaugums bija starptautisko tranzīta sūtījumu segmentā, taču straujš pieaugums vērojams arī piegādēs Latvijā un Lietuvā. Sūtījumu apjomi Igaunijā joprojām ir ļoti augsti, taču salīdzināmi ar iepriekšējo gadu, kas atspoguļo ekonomisko nenoteiktību vietējo patērētāju vidū un ārkārtīgi intensīvo konkurenci piegādes tirgū,” norādīja Omniva Grupas komercdirektors Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Omniva komandas līdere Latvijā Agnese Grīnberga uzsvēra, ka Latvijā sūtījumu apjoms 2025. gadā sasniedza 11,0 miljonus vienību, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Gada noslēguma ceturksnī Latvijā tika piegādāti gandrīz 3,0 miljoni sūtījumu, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, apliecinot stabilu pieprasījuma pieaugumu.

Omniva, vadošais sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Baltijā, 2026. gada sākumā uzsāks kopienu pakomātu uzstādīšanu Latvijā. Nākamā gada sākumā plānots uzstādīt pirmās 20 iekārtas, kas sniegs iedzīvotājiem ērtākas un pieejamākas sūtījumu saņemšanas un nosūtīšanas iespējas. Līdz gada beigām uzstādīto iekārtu skaits ievērojami pieaugs.

Jaunie kopienu pakomāti ir daļa no uzņēmuma piecu gadu sadarbības ar tehnoloģiju uzņēmumu Jetbeep, kas ir uzsācis bezvadu pakomātu sērijveida ražošanu. Šīs kompaktās, ar baterijām darbināmās iekārtas darbojas neatkarīgi no elektrības un fiksēta interneta pieslēguma, ļaujot tās ātri un elastīgi izvietot dažādās vietās.

"Kopienu pakomāti ir nākamais solis ērtuma un pieejamības nodrošināšanā sūtījumu piegādē. Mēs redzam lielu potenciālu šiem risinājumiem, lai uzlabotu klientu pieredzi un nodrošinātu pakalpojumu pieejamību Latvijā. Šobrīd jau esam apzinājuši pirmās vietas, kur šie pakomāti tiks uzstādīti un aktīvi strādājam pie nākamajām potenciālajām uzstādīšanas vietām," saka Omniva komandas līdere Latvijā Agnese Grīnberga.

Igaunijas Republikas valdība šodien devusi atļauju sākt sagatavošanās darbus AS Eesti Post (Omniva) privatizācijai.

Lēmuma mērķis ir nodrošināt uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju, palielinot uzņēmuma iespējas piesaistīt investīcijas un samazinot valsts uzņēmējdarbības risku, kā arī nodrošināt pasta pakalpojumu pieejamību Igaunijā.

Šodien pieņemtais valdības lēmums ietver analīzes un sagatavošanās posma uzsākšanu, kura laikā tiks piesaistīti finanšu un juridiskie konsultanti. Balstoties uz šīs izpētes rezultātiem, valdība 2026. gadā lems, vai un kādā formā turpināt privatizāciju. Omniva Grupas vadītājs Marti Kuldma (Martti Kuldma) uzsvēra, ka papildus kapitāla piesaiste radītu uzņēmumam jaunas iespējas. “Pasta tirgus strauji mainās – vēstuļu apjoms samazinās, bet sūtījumu bizness aug. Privātā kapitāla piesaiste ļautu mums investēt jaunās tehnoloģijās un uzlabot pakalpojumu kvalitāti gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.”

Latvijas Nacionālās Operas un baleta Jaunajā zālē 13.novembrī norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gadskārtējā Gada balvas apbalvošanas ceremonija. Šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits.

10 dažādās nominācijās tika godināti darba devēji, kas investē ilgtspējā, savos darbiniekos un kvalitatīvā darba vidē, kā arī veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzlabo uzņēmējdarbības tēlu un sekmē kvalitatīvu dialogu ar valdību.

Pirmoreiz LDDK Gada balva tika pasniegtas 2014. gadā, kā arī nemainīgi jau 11 gadus godinām Gada tautsaimnieku. Šogad LDDK Gada balvu kategorijā "Gada tautsaimnieks 2025" saņēma SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Tika godināti uzņēmumi, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts prioritārajās jomās - aizsardzība, demogrāfija, izglītība.

Kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" balva pasniegta AS "Latvijas Finieris".

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Ar vietējo tirgu vien labklājību neuzcelsim, – eksports ir obligāts ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Taču pašlaik Latvija nebūt “nenosmeļ visu krējumu”. Lai konkurētu enerģiskāk, mums jānoņem rokas bremze lielajiem Latvijas uzņēmumiem un stratēģiski jāfokusējas uz eksportu, kura preču un pakalpojumu kopējais apjoms ir pielīdzināms aptuveni divām trešdaļām no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.

Latvijas valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības ar daudzu miljardu apgrozījumu veido būtisku daļu ekonomikas. Tomēr eksportā to īpatsvars ir niecīgs (izņēmums ir AS “Latvenergo”, kas apgroza pat 73 % nozares eksporta). Tātad tikai daļa ekonomikas nes jaunu naudu Latvijai, otri sēž mājās. Ne bez iemesla: valsts kapitālsabiedrības ir viena no visvairāk diskriminētajām uzņēmumu grupām Latvijā. Likumdošanā iebūvēts, ka šīm kapitālsabiedrībām jāturas tikai pie tiem uzdevumiem, kurus savulaik izvirzīja PSRS Valsts plāna komiteja, vieniem jācērt koki, otriem jāpiegādā pasts. Jebkādas atkāpes un brīvdomīgi centieni darboties brīvajā tirgū pēc normāliem biznesa principiem, visticamāk, tiktu uztvertas kā tirgus kropļošana. Tikmēr jūs šodien apmeklējāt “Omniva” pakomātu un saņēmāt sūtījumu, izmantojot Igaunijas valstij 100 % piederoša pasta uzņēmuma pakalpojumus. Kāpēc Igaunijas valsts uzņēmumam Latvijas tirgū ir vairāk tiesību nekā “Latvijas Pastam”, kuram katra “kustība” jāsaskaņo ar Ministru kabinetu?

VAS "Latvijas pasts" no trešdienas uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm un atsevišķiem galamērķiem, ko ietekmē ģeopolitiskās situācijas izraisītie aviācijas satiksmes ierobežojumi un loģistikas pārrāvumi, informēja uzņēmumā.

Jau vēst'ts, ka arī "Omniva" uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm.

"Latvijas pastā" informē, ka uzņēmums atsāks pieņemt sūtījumus, tiklīdz situācija Tuvo Austrumu reģionā stabilizēsies vai uzlabosies.

Tikmēr pieņemts lēmums apturēt sūtījumu pieņemšanu, jo patlaban nav iespējams nodrošināt prognozējamu sūtījumu apmaiņu ar Afganistānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu, Bruneju Darusalamu, Ēģipti, Irāku, Irānu, Izraēlu, Jordāniju, Jemenu, Kuveitu, Kataru, Libānu, Omānu, Palestīnu, Saūda Arābiju, Sīriju un Sudānu.

Sūtījumi, kas patlaban atrodas pie "Latvijas pasta" vai sadarbības partneriem, tiks uzglabāti šķirošanas centros, lai tos vēlāk apstrādātu pēc FIFO ("first in, first out") principa, prioritāri piegādājot senākos sūtījumus.