Ekonomika

OPEC+ valstis vienojas par kopējo naftas ieguves apjoma samazinājumu

LETA--AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē otrdien vienojusies, ka kopējais naftas ieguves apjoms februārī un martā samazināsies.

Naftas ieguves apjoms OPEC+ valstīs kopumā saruks no 7,2 miljoniem barelu dienā līdz 7,125 miljoniem barelu februārī un 7,05 miljoniem barelu martā.

Tikmēr nedaudz naftas ieguves apjomu nolēmušas palielināt Krievija un Kazahstāna.

Lai nodrošinātu, ka tirgus netiek pārpludināts ar naftu laikā, kad ar koronavīrusa pandēmiju saistītie riski pieprasījumam saglabājas augsti, Saūda Arābija nolēmusi naftas ieguvi abos mēnešos samazināt par vienu miljonu barelu dienā.

Otrdien panāktā vienošanās iezīmē kompromisu starp abām lielajām naftas ieguvējjvalstīm, jo Krievija bija izteikusi vēlmi no februāra palielināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Iepriekšējā videoapspriedē, kas norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, OPEC+ valstis vienojās naftas ieguvi janvārī paaugstināt par pusmiljonu barelu dienā.

Tajā pašā sanāksmē OPEC+ arī vienojās rīkot sarunas katra mēneša sākumā, lai lemtu par ieguves līmeņa korekcijām nākamajam mēnesim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pirms FRS sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītājiem

LETA/AFP, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties nedēļai, kurā paredzētas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un OPEC sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana.

Naftas cenas kritās satraukumā par jēlnaftas pieprasījumu pēc Covid-19 gadījumu skaita strauja kāpuma Indijā, kas ir nozīmīga jēlnaftas patērētāja, un pirms OPEC un tās sabiedroto trešdienas sanāksmes.

Eiropas biržu indeksi pieauga. Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

"National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja pirmdienas tirdzniecības sesiju kā "nogaidošu" pirms saspringtas nedēļas ar daudzām ekonomikai svarīgām ziņām.

"Šī darbība atspoguļoja to, ka visi katalizatori vēl ir priekšā un neviens no tiem nav šodien," sacīja Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kāpa pēc OPEC+ valstu vienošanās, ka jēlnaftas ieguves apjoms pieaugs tikai nedaudz, savukārt bažas par inflāciju sekmēja akciju cenu krišanos.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un to sabiedrotās pēc videokonferences nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā.

Līdz konferences beigām naftas cenas pieauga par vairāk nekā 5%, sasniedzot kopš 2020.gada janvāra augstākos līmeņus, bet līdz tirdzniecības sesijas noslēgumam pieaugums samazinājās līdz 4,5-4,6%.

''Šodienas lēmums ir skaidri pozitīvs iznākums naftas cenām," sacīja "Thinkmarkets" analītiķis Favads Razakzada.

"Notiekot vakcinācijām [pret jauno koronavīrusu] pasaules svarīgajos reģionos, ceļojumu pieprasījumam vajadzētu atbalstīt cenas nākamajos mēnešos," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās ASV un pieauga Eiropā, savukārt ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sasniedza pēdējā gada laikā augstāko līmeni, ko sekmēja augošs optimisms par globālās ekonomikas atkopšanos.

Šis optimisms tomēr noveda līdz kritumam Volstrītā, pieaugot bažām, ka ekonomikas atkopšanās sekmēs inflāciju un pamudinās ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) ātrāk pacelt procentlikmes.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva sacīja, ka ekonomikas izaugsme paātrinās, bet brīdināja par aizvien lielākiem globālās ekonomikas nevienmērīgas atkopšanās riskiem.

"Mēs gaidām, ka inflācija paliks ierobežota, bet ātrāka ASV [ekonomikas] atkopšanās var izraisīt strauju procentlikmju kāpumu, kas var novest pie finanšu apstākļu krasas pastiprināšanas - un ievērojamām kapitāla aizplūšanām no jaunajām un attīstības ekonomikām," teica Georgijeva savā uzrunā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pieauga cerībā uz Covid-19 vakcīnas izstrādi, un optimismu palielināja arī jaunu ASV ekonomikas stimulu perspektīva.

Cerības radīja ASV biotehnoloģiju uzņēmuma "Moderna" paziņojums, ka mēneša beigās sāksies pēdējā stadija Covid-19 vakcīnas izmēģinājumiem uz cilvēkiem un ka izmēģinājumi pirmajā stadijā bijuši veiksmīgi.

"Nav nemaz jāsaka, ka vakcīna mainīs spēles noteikumus pandēmijā, ļaus atsākt normālu dzīvi, un uzņēmumi un mājsaimniecības atkal varēs uzplaukt," sacīja tirdzniecības grupas "Oanda" analītiķis Kreigs Erlams.

"Tāpēc nav pārsteidzoši, ka investori nedaudz sajūsminās par šo izmēģinājumu rezultātiem pat agrīnajās stadijās."

Kāpumu veicināja pazīmes, ka ASV varētu pieņemt jaunus ekonomikas stimulus Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai, jo republikāņu līderi Baltajā namā un Kongresā maina savu nostāju pret tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk pēc centrālo banku piesardzīgām prognozēm

LETA--AFP, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien kritās, tirgiem reaģējot uz piesardzīgām centrālo banku ekonomikas prognozēm, bet naftas cenas pieauga, Saūda Arābijas enerģētikas ministram aicinot citus eksportētājus ievērot OPEC+ vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu.

Lai gan vairāku valstu varas iestādes pēdējā laikā ir uzlabojušas savas ekonomikas prognozes, centrālās bankas brīdina, ka ātra un pilnīga ekonomikas atveseļošanās ne tuvu nav nodrošināta.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels sacīja reportieriem, ka atveseļošanās izskatās labāk par gaidīto, tomēr "vispārējā aktivitāte aizvien ir zemākā līmenī pandēmijas dēļ un ceļš uz priekšu arvien ir lielā mērā neskaidrs", un uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka nodrošinās bankām papildu pagaidu atvieglojumus, lai tām palīdzētu pārvarēt koronavīrusa Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, atvieglojot prasību attiecībā uz nepieciešamajām kapitāla rezervēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā kritās dienu pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumiem monetārās politikas jomā un pirms tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas.

Tirgus dalībnieki šonedēļ ir nogaidīšanas režīmā, lai gan ir paredzams ekonomiskās aktivitātes pieaugums otrajā pusgadā un nākamgad, pateicoties vakcinācijai pret Covid-19 un uzņēmējdarbības ierobežojumu mīkstināšanai.

Ir gaidāms, ka FRS atkārtos savu solījumu saglabāt ultrazemas procentlikmes līdz savu nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanai, kad otrdien noslēgsies tās divas dienas ilgā sanākme par monetārās politikas jautājumiem.

ASV centrālās bankas paziņojums tiks uzmanīgi izpētīts, meklējot pazīmes par ASV ekonomikas stāvokli un aizņemšanās izmaksu turpmāko kursu.

FRS sanāksmes ir svarīgas investoriem, kuri turpina bažīties, ka gaidāmā spēcīgā ekonomikas atkopšanās sekmēs cenu kāpumu un liks FRS politikas noteicējiem pacelt rekordzemās procentlikmes, ievadot to celšanu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien mainījās dažādos virzienos pēc otrdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija sekmējušas optimistiskas ziņas par potenciālām Covid-19 vakcīnām.

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosauca par "fantastisku" ziņu to, ka Lielbritānijas zāļu aģentūra atļāvusi ārkārtējā situācijā izmantot ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Eiropas un ASV investori gan pievērsa maz uzmanības šai ziņai.

"Tirgus reakcijas trūkums vedina pieņemt, ka šis lēmums varbūt jau bija plaši gaidīts," atzīmēja "CMC Markets UK" galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam, bet abu pārējo indeksu maiņas bija maznozīmīgas, investoriem izsverot ekonomikas vājuma pazīmes Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apstākļos pret tālāku progresu vakcīnu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju cenas pieaug

LETA--AFP, 05.01.2021

Eiropas akciju cenu kāpumu sekmēja vairāki kompāniju apvienošanās darījumi. Francijas autobūves koncerna "Groupe PSA" (PSA) akcionāri pirmdien apstiprināja apvienošanos ar Itālijas un ASV autobūves uzņēmumu "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA), lai izveidotu pasaulē ceturto lielāko autoražotāju.

Foto: zumapress.com/svanpix/leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV pirmdien kritās šīgada pirmajā tirdzniecības sesijā, ko noteica bažas par Senāta papildvēlēšanām Džordžijā un Covid-19 gadījumu skaita pieaaugumu, bet Eiropas un Āzijas akciju cenas pieauga.

Investori bažījas par papildvēlēšanām, kas otrdien notiks Džordžijā un noteiks, kurš politiskais spēks kontrolēs Senātu. Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, kas varētu iegūt arī kontroli pār Senātu, ja otrdien papildvēlēšanās par divām vietām Senātā uzvarētu demokrātu kandidāti.

"Tirgus dalībnieki sāk nervozēt, kad vienai no partijām ir skaidras izredzes uzvarēt," sacīja "FHN Financial" galvenais ekonomists Kriss Lovs. Viņš atzīmēja, ka investorus sevišķi uztrauc nodokļu politika.

Analītiķi norādīja arī uz satraukumu par ASV sabiedriskās veselības situācijas pasliktināšanos, jo Covid-19 gadījumu skaits pieaug laikā, kad daudzās ASV slimnīcās tikpat kā nav vietu jauniem Covid-19 pacientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, savukārt kriptovalūta "Bitcoin" kāpa līdz visu laiku augstākajai vērtībai pēc uzņēmuma "Tesla" paziņojuma par investīcijām šajā kriptovalūtā.

Naftas cenas kāpa līdz 52 nedēļu augstākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kāpumu cerībā par drīzu jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu un gaidāmu ekonomikas atkopšanos.

Tesla iegādājas Bitcoin 1,5 miljardu dolāru apmērā 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni...

Investori uzskata, ka ASV prezidentam Džo Baidenam izdosies panākt apstiprinājumu vairumam aspektu viņa ierosinātajā stimulu paketē, kuras apjoms ir 1,9 triljoni ASV dolāru, sacīja analītiķi.

ASV Finanšu ministrijas 10 un 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi pieauga, pastiprinot diskusiju par augstākas inflācijas riskiem.

"Augošas procentlikmes norāda uz ekonomikas uzlabošanos," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, piebilstot, ka ir maz liecību par vispārēju inflāciju ekonomikā.

"Akciju tirgus nav pārmēru nobažījies par inflācijas faktoru. Kādu dienu tas notiks. Pašlaik ne," teica O'Hērs.

"Bitcoin" vērtība sasniedza rekordlīmeni - 44 795,20 ASV dolārus - pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" būs liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidroja analītiķis.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma. To sekmēja OPEC un sabiedroto lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, jo pandēmija ir samazinājusi pieprasījumu.

ASV naftas kompānijas "Chevron" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Apache" akcijas cena - par 10%, bet "Halliburton" akcijas cena - par 5,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 31 385,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 3915,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,0% līdz 13 987,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 6523,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 059,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5686,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,0% līdz 57,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2046 līdz 1,2049 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3735 līdz 1,3741 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 105,39 līdz 105,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,71 līdz 87,67 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas bažās par inflācijas risku

LETA--AFP, 18.02.2021

Vērša un lāča simboli veiksmīgai un sliktai tirdzniecībai pie Vācijas biržas Frankfurtē.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties ar augstām akciju cenām un potenciālu inflācijas pieauguma risku.

Volstrītā Indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kritās, analītiķiem norādot uz satraukumu par Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos.

Eiropas akciju cenas samazinājās, un kritums bija arī lielā daļā Āzijas biržu.

Naftas cenas tomēr pieauga, turoties tuvu 13 mēnešos augstākajiem līmeņiem. Tās pēdējos mēnešos bija cēlušās pēc OPEC lēmuma samazināt ieguves apjomus, bet šonedēļ to kāpumu sekmēja arī ziemas aukstuma uzplūdi Teksasā, kuru dēļ samazinājās jēlnaftas ieguve šajā štatā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu, paceļoties virs 52 000 ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja kāpt, lai gan ASV un Āzijas biržās tās kritās, investoriem izvērtējot procentlikmju prognozes.

Akciju cenas pirmdien bija pieaugušas pēc pagājušās nedēļas krituma, mazinoties bažām par inflāciju un investoriem atzinīgi novērtējot progresu Covid-19 vakcīnu jomā.

Āzijas biržās otrdien bija kritums, un saruka arī akciju cenas Volstrītā, lai gan ASV medikamentu jomas regulators - Federālā pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) - sestdien apstiprināja izmantošanai valstī amerikāņu kompānijas "Jonhnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret Covid-19.

Jau pēc finanšu tirgu slēgšanas ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV līdz maija beigām sagādās pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.

"Šodienas tirdzniecības sesijā nebija vienotas tendences (..) investoriem mēģinot izvērtēt augošā obligāciju ienesīguma ietekmi pret spēcīgas ekonomikas atkopšanās perspektīvām, turpinoties Covid-19 vakcīnu izplatīšanai," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, Baidenam parakstot ASV ekonomikas atbalsta plānu

LETA--AFP, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nolemjot saglabāt nemainīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu un ASV prezidentam Džo Baidenam parakstot 1,9 triljonus dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu.

Baidens cer pēc iespējas ātrāk realizēt tā galvenos punktus, tostarp piešķirt vairumam amerikāņu līdz 1400 ASV dolāriem lielu finansiālu atbalstu, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā, palielināt resursus skolu ātrai atvēršanai un atbalstu uzņēmumiem un kopienām, ko smagi skārusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Nasdaq Composite".

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indekss pieauga līdz viena gada augstākajam līmenim. Palielinājās arī Londonas biržas indekss.

Daži ekonomisti bažījas, ka ASV federālās valdības dāsnums būs katalizators lielam inflācijas lēcienam, kas varētu likt Federālo rezervju sistēmai (FRS) pēkšņi mainīt savu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru