Orientēties uz vietējo tirgu nav ilgtspējīga politika 

Gaidot, ka šī gada beigās varētu tikt izsludināti konkursi vērienīgu objektu celtniecībai, pēc apgrozījuma lielākās būvkompānijas Latvijā Skonto būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis lēš, ka dzīvība nozarē varētu atgriezties vien nākamā gada vidū

Lāsma Vaivare, 23.09.2016
1/5

DB 23. septembra vāks

Fragments no intervijas:

Gan jūs, gan arī citi būvnieki jau vairākkārt teikuši – šis gads būvniecības nozarei nekādi nav uzskatāms par labāko. Kāds šis gads ir Skonto būvei?

Es jau pagājušajā gadā norādīju, ka šis gads būvniecībā Latvijā būs ļoti pieticīgs. Tas bija paredzams. Nemākulīgā Eiropas fondu plānošana noved situācijā, kad kompānijas, kas orientējušās tikai uz vietējo tirgu, nonāk problēmās. Es paredzu, ka problēmas turpināsies līdz gada beigām un arī vēl nākamgad – konkursi tiks izsludināti tikai uz gada beigām, kamēr vēl tiks noslēgti līgumi, šur tur vēl jāprojektē... Dzīvība būvniecības tirgū Latvijā varētu atgriezties tikai 2017. gada vidū. Tas iespaido visus mak- roekonomiskos rādītājus valstī. Lauksaimniekus, ja nolīst lietus, uzpūš vējš, valsts kaut kā atbalsta, celtniekus tikai lamā. Orientēties tikai uz vietējo tirgu – tā nav ilgtspējīga būvuzņēmumu politika. Ja finiera vai zāļu ražotāji orientētos tikai uz vietējo tirgu, mēs par viņiem neko daudz nedzirdētu, nebūtu veiksmes stāstu. Latvijas ekonomika ir ļoti maza, normālam uzņēmumam – par mazu. Tāpēc jau pirms daudziem gadiem Skonto grupa, kurā ietilpst arī Skonto būve, nolēma iet arī uz citiem tirgiem – Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju, Eiropu vispār. Tirgiem, kurus mēs saprotam. Mēs neskatāmies uz bijušo PSRS valstu tirgiem, biznesa kultūra, kas ir tur, mums nav pieņemama. Skonto grupa mērķtiecīgi piecus gadus strādājusi, lai ieietu ārvalstu tirgos. Un tas ir atmaksājies, ko pierāda kaut vai šis gads, kad ap 30 objektu mums ir Eiropā un tikai daži Latvijā. Es iesaku visiem uzņēmumiem stāvēt uz divām kājām – ar vienu Latvijā, ar otru kaut kur citur –, jo ekonomika ir maziņa, valsts tiek pārvaldīta diezgan haotiski, tāpēc nekad nevar paredzēt, kādi apjomi būs nākamgad un kādi aiznākamgad.

Būvkompānijām, būvkompāniju grupām eksportu nodrošina, piemēram, konstrukcijas, to montāžas darbi. Jūs eksporta tirgos intensificējat arī pašu būvniecības sadaļu?

Mēs nepiegādājam tikai preces, piemēram, Skonto Prefab izgatavo dzelzsbetona ēku paneļus, karkasus un tos arī montē, Skonto Plan būvē fasādes – izgatavo un montē, Forta Medical ir modulārās būvniecības uzņēmums – moduļus izgatavo Tukumā un Ventspilī, bet montēs visā pasaulē. Mums visa produkcija ir ar servisu. Šobrīd ārvalstīs orientējoši strādā ap 500 mūsu darbinieku. Šogad nodibināta arī ģenerāluzņēmēja kompānija Zviedrijā SBC Construction AB, Skonto būves meitas uzņēmums. Pie mums ir vērsušies vairāki zviedru uzņēmēji, kuri vēlas, lai sniedzam ģenerāluzņēmēja pakalpojumus.

Ar ko mēs ārvalstīs varam konkurēt – joprojām ar cenu?

Tā nav cena. Ziemeļvalstīs vērojams liels celtniecības bums un būs tāds, es domāju, vēl gadus desmit, līdz ar to ir nepieciešami kvalitatīvi darba izpildītāji. Ārvalstīs strādājošie uzņēmumi ir 100% nodrošināti ar darbu šajā un arī 2017. gadā. Uzņēmumiem visas kapacitātes ir noslogotas pilnībā. Mēs varam būt lepni par to, ka esam šajos tirgos, mūs augstu vērtē un mūsu pakalpojumi ir nopirkti jau gadu uz priekšu.

Visu interviju Orientēties uz vietējo tirgu nav ilgtspējīga politika lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums