«Šajā brīdī uzņēmēji rīkojas ļoti tuvredzīgi, atbalstot to, ko mēs dēvējam par labēju politiku. Pirmajā acu uzmetienā vienmēr liekas, ka vajag mazākus nodokļus, tāpēc arī uzņēmēju organizācijas kliedz, ka tie jāsamazina,» savu nostāju politikas jautājumā intervijā žurnālam Playboy pauž ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Viņš uzskata, ka uzņēmēji, pieturēdamies pie šādas pārliecības, kļūdās, jo paanalizējot, kuras valstis pasaulē ir sekmīgas, jāsecina, ka tās ir tās, kurās ir lieli nodokļi. «Skandināvija noteikti ir sekmīgāka nekā ASV vai Portugāle. Problēma ir tajā, ka ar zemiem nodokļiem ir grūti nodrošināt labu infrastruktūru. Uzņēmēji bieži neapzinās, cik daudz ir atkarīgs tieši no infrastruktūras, piemēram, ielām, luksoforiem, skolām, kā arī no policistiem, ārstiem. To visu apmaksā valsts. Tā dara vēl daudz ko citu, un patiesībā tas, ko es kā uzņēmējs pielieku klāt, ir tikai tāda neliela daļiņa. Ja man tas viss būtu jāpērk pašam, izmaksas būtu milzīgas. Ja valsts zemu nodokļu dēļ šos pakalpojumus nenodrošina, cilvēki to visu pērk paši, ļaudis dzīvo māju kompleksos, kuriem apkārt ir žogs un privātā apsardze. Viņi par to maksā, un būtībā tas arī ir nodoklis.»
Viņš uzskata, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičš kļūdās, uzskatīdams, ka nodokļu slogs nav jāpaaugstina: «Viņš vēlas tikai vienu – lai nodokļu palielinājums nepaaugstinātu cenas. Ilmāra Rimševiča vienīgā rūpe ir iekļauties Māstrihtas kritērijos. Tas nozīmē, ka viņam ir svarīgi, lai cenu līmenis brīdī, kad tiks vērtēts, ieviest eiro vai ne, nebūtu pieaudzis attiecībā pret iepriekšējo gadu. Bet tas ir jautājums par mākslīgi izdomātiem kritērijiem un vienu amatpersonu, kurai ir izdevīgi, ka šie kritēriji tiek izpildīti, nevis ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju.»
Jautāts, kāpēc I. Rimšēvičam varētu būt izdevīgi pieturēties pie šādas politikas, J. Ošlejs atbild: « Viņam ir izdevīgi, lai mēs ieviešam eiro, jo tad viņš dabū labu darbu Frankfurtē, pie Eiropas Centrālās bankas. Esmu par to pārliecināts.»
Kā zināms, ekonomists un uzņēmējs Ošlejs allaž pastāvējis uz to, ka lats ir jādevalvē. Tagad viņš atzīst, ka būtu ieguvējs, ja lats būtu devalvēts, jo viņaprāt, tādejādi tiktu palielināts pieprasījums Latvijas ekonomikā un pasūtījumu būtu vairāk «arī tad, ja eiro kredīti tiktu konservēti uz latiem, skaidrs, ka es vinnētu».
Runājot par to, kā tika realizēta krīzes pārvarēšana, viņš saka: «šis veids bija visnesekmīgākais». Krīzes laikā mēs kā uzņēmums nespējām norēķināties ar piegādātājiem, kavējām algu izmaksas. Mums nāca draudu vēstules, mums prasīja naudu, un mēs, protams, dažreiz uz šīm vēstulēm neatbildējām. (smejas) Tas nebija skaisti, bet mēs tikām cauri un patlaban esam ļoti sekmīgi. Tagad atdodam beidzamos parādus un ļoti, ļoti labi pelnām.
Kā zināms, ekonomists un uzņēmējs Ošlejs allaž pastāvējis uz to, ka lats ir jādevalvē. Tagad viņš atzīst, ka būtu ieguvējs, ja lats būtu devalvēts, jo viņaprāt, tādejādi tiktu palielināts pieprasījums Latvijas ekonomikā un pasūtījumu būtu vairāk «arī tad, ja eiro kredīti tiktu konvertēti uz latiem, skaidrs, ka es vinnētu».
Runājot par to, kā tika realizēta krīzes pārvarēšana, viņš saka: «Šis veids bija visnesekmīgākais. Krīzes laikā mēs kā uzņēmums nespējām norēķināties ar piegādātājiem, kavējām algu izmaksas. Mums nāca draudu vēstules, mums prasīja naudu, un mēs, protams, dažreiz uz šīm vēstulēm neatbildējām. (smejas) Tas nebija skaisti, bet mēs tikām cauri un patlaban esam ļoti sekmīgi. Tagad atdodam beidzamos parādus un ļoti, ļoti labi pelnām.»
