Jaunākais izdevums

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Ekonomists uzsver, ka sekmīgai stabilizācijas programmai ir jābūt finansiāli ilgtspējīgai, lai tādējādi varētu atjaunot kreditoru, uzņēmēju un iedzīvotāju uzticību. Parasti stabilizācijas programmai ekonomikas izaugsmi jāatgriež divu trīs gadu laikā, kā notika Latvijas gadījumā. Lai to sasniegtu, bija jāseko dažiem noteikumiem, ko Latvija, atšķirībā no Grieķijas, izdarīja.

Oslunds norāda, ka, lai ātri atjaunotu uzticamību, reformām jānotiek jau pašā krīzes sākumā. Latvija ķērusies pie grūtām fiskālajām korekcijām, kamēr Grieķija vēl kādu laiku «muļķīgi» centusies stimulēt savu ekonomiku. Zviedrijas ekonomists norāda, ka smagas krīzes apstākļos valsts izdevumu samazināšana ir daudz sarežģītāka nekā ienākumu palielināšana. Latvijas gadījumā valsts budžeta izdevumu samazināšana veidoja divas trešdaļas no kopējās fiskālās korekcijas, kas tādējādi samazināja valsts izdevumus. Tas ļāva Latvijai ienākumu nodokli noturēt 21%, uzņēmumu ienākumu nodokli 15% apmērā.

Tikmēr Grieķija saglabājusi augstus valsts budžeta izdevumus gan 2010., gan 2011. gadā. Lai kļūtu finansiāli ilgspējīga un atrisinātu savu krīzi, Grieķijai vajadzēja valsts budžeta izdevumus samazināt līdz 40% no IKP. Lai gan patlaban Grieķija ir veikusi finanšu korekcijas, tās nākušas pārāk vēlu un pārāk mazā apmērā.

Ekonomists norāda, ka strauja un apņēmīga tēriņu samazināšana veicina reformas. Latvijas valdība par 30% samazināja birokrātisko aparātu, slēdza pusi no valsts aģentūrām, par 26% samazināja vidējo valsts sektorā strādājošo algu un par 35% ministru algas, savukārt pensijas un sociālie pabalsti tikpat kā netika aiztikti. Griezumi noveda pie deregulācijas un jau 2011. gadā Latvija piedzīvoja jaunu uzņēmumu dibināšanas bumu.

Latvijā 2009. gada janvārī notika viena vardarbīga protesta akcija, bet martā Valdis Dombrovskis kļuva par premjeru, savu amatu saglabājot arī turpmāk. To Olsunds skaidro ar sabiedrības uzticību valdībai, kas redzot, ka arī valdība samazina tēriņus, nolemj arī pati savilkt jostas.

Oslunds atzīst, ka Latvijā joprojām liela problēma ir augstais bezdarba līmenis, kas 2012. gadā samazinājies līdz 13,5%. Viņš norāda, ka Latvija patlaban iet cauri apjomīgām strukturālām izmaiņām un reālām korekcijām nepieciešams ilgāks laiks. Tāpat tikai pakāpeniski var mainīties sabiedrības nevienlīdzība.

Db.lv jau vēstīja, ka par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeli izcēlušās pasaules ekonomistu diskusijas. Janvāra sākumā apjomīgu rakstu Latvijai veltīja prestižais ASV laikraksts The New York Times.

Savukārt asus vārdus Latvijai veltījis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kurš norādījis, ka situācija esot vēl pārāk smaga, lai varētu runāt par Latvijas veiksmes stāstu. Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atzinis, ka Latvijas valdība ir gājusi pārāk tālu taupības politikas ieviešanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Krugmans par Latviju: kas ir šī ekonomika, kuras reālais IKP ir 15% zem pirmskrīzes līmeņa?

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viedokļi par to, ka Latvija ir veiksmes stāsts, ir dažādi, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka Latvijai ir jāizmanto šis pozitīvais starptautiskais tēls savā labā.

Latvijas Universitātes rīkotajā diskusijā premjers uzsvēra Latvijas ārpolitiskā tēla maiņu kopš 2008.gada līdz šodienai. «2008.gadā tēls tuvāk bija «nothing special» (tulk. no angļu val. - nekā īpaša) un valsts tā tika uztverta,» atgādināja valdības vadītājs. Taču tagad Latvija tiek uztverta kā veiksmes stāsts, lai arī pašā Latvijas sabiedrībā par šo terminu ir dažādi viedokļi un diskusijas. Taču starptautiski Latvija tā tiek uztverta - kā veiksmes stāsts, uzsvēra valdības vadītājs.

Pēc viņa domām, Latvijai būtu savā labā jāizmanto šis pozitīvais tēls, ir jāstrādā pie investīciju piesaistes un jāveicina vēl lielāka ekonomiskā aktivitāte. Turklāt pozitīvi ir vērtējams, ka Latvija ir iezīmējusies Ziemeļvalstu grupā, kas no ekonomiskās attīstības viedokļa ir ļoti liela priekšrocība, kas būtu jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Premjera Dombrovska veiksmes stāsta ēnas puses

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Šnepsts: Latvijas piens ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu

Dienas Bizness, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā galaprodukta apjomi ir niecīgi. Faktiski Latvijas piens viennozīmīgi ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu. Ministru prezidents Dombrovskis lielījās ar straujo IKP izaugsmi. Te redzam, kā tā izaugsme veidojas: zemnieks Jānis pārdod pienu kooperatīvam, to ieskaita IKP; kooperatīvs pārdod to pašu tonnu Latvijas pienam, atkal to pierēķina IKP; tad Latvijas piens to pašu pārdod uz Lietuvu, ko atkal pierēķina IKP. Un, lūdzu, mums ir straujākā izaugsme, visi laimīgi, bet patiesībā nekā. Jo papīrs pacieš visu, otrdien intervijā laikrakstam Diena saka nozares eksperts Jāzeps Šņepsts.

Fragments no intervijas

Jau sākotnēji saucāt Latvijas piena izveidi par afēru.

Tas viss pasākums no paša sākuma ir afēra afēras galā. Lai «uzfrišinātu» ciparus, Latvijas piena bilancē ir ielikts zīmols Trikāta divu miljonu vērtībā, bet maksātnespējīga uzņēmuma zīmols patiesībā ir nulles vērts. Tā ir kārtējā afēra, par ko nezin kāpēc neviens nerunā. Sākotnēji zīmolu Trikāta par 500 tūkstošiem nopirka pats kooperatīvs, pēc tam to ieskapēja Latvijas pienam, kur pa ceļam cena uzauga uz diviem miljoniem.

Politiķi šo projektu atbalstīja, neviens tagad atbildību neuzņemas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ekonomikas sildīšana ar ieguldītāju aptīrīšanas elementiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB kārtējo reizi samazinātā eiro bāzes procentlikme var izrādīties kā mironim plāksteris – kreditēšanu stimulē reāla ekonomikas izaugsme, bet tā pašlaik eirozonā ir apdraudēta.

Līdz ar Eiropas centrālās bankas (ECB) pieņemto lēmumu par bāzes procentu likmes samazināšanu līdz jaunam rekord- zemam līmenim samazināsies arī komercbanku kredītu procentu likme, tie kļūs lētāki, intervijā Latvijas Televīzijai saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tas jau būtu skaisti, tikai komercbankas veic kreditēšanu uz pavisam citiem principiem. Proti, bankas aizdod naudu, ja ir pārliecinātas, ka kredītņēmējs naudu spēs atdot, nevis tāpēc, ka bāzes procentu likme šobrīd ir īpaši zema. Eirozona pašlaik pārdzīvo grūtus laikus, no vienas puses, to spiež superparādos iegrimušās valstis kā Grieķija, Itālija, Spānija, Portugāle un Kipra, kas vismaz uz brīdi ir paglābušās no finanšu kolapsa, taču cieš no augsta bezdarba un citām krīzes sekām. No otras puses, ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs uzņēmumi aiz bailēm par ģeopolitisko un ekonomikas stabilitāti atturas no investīcijām, līdz ar to kreditēšana ir sarukusi līdz minimumam, ko ECB pašlaik mēģina visiem līdzekļiem stimulēt. Produktīva kreditēšana ir svarīga, jo veicina izaugsmi, nodarbinātību un ieņēmumu pieaugumu, kamēr pretējā tendence liek ECB arvien uz leju koriģēt eirozonas IKP prognozes un vairo apdraudētības sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ezeros atrodamā zemes dzīļu resursa sapropeļa izmantošanas iespējas nav apgūtas nesakārtotās likumdošanas dēļ, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Sapropelis ir ezerdobes pamatnē ilgākā laika periodā bioķīmisku un fizikālu pārvērtību rezultātā – sajaucoties minerāliem komponentiem – veidojušies ezeru organiskie nogulumi. Jau XX gadsimta otrajā pusē zinātnieki izpētīja, ka sapropeli var izmantot ne tikai kosmetoloģijā un ārstniecībā, bet arī lauksaimniecībā, lopkopībā, būvmateriālu ražošanā un ķīmiskajā pārstrādē. Par šo ezeru dzīļu bagātību, kas veidojas, ūdenstilpei aizaugot, netika aizmirsts arī XXI gadsimta pirmajā desmitgadē. Inovatīvām idejām atvērti uzņēmēji, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus ne tikai tūrisma attīstībā viņiem piederošos ezeros un to apkaimēs, bet arī ilgtspējīgā biznesa attīstībā, arī saimnieciski domājošas pašvaldības ar jauniem spēkiem ķērās pie idejas par racionālu sapropeļa izmantošanu. Turklāt speciālisti sapropeļa izņemšanā no aizaugošiem ezeriem saskatīja arī videi draudzīgus ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: EK pozitīvais atzinums - tikai puse no uzvaras

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā līdzšinējo problēmu mērķtiecīgu paslaucīšanu zem tepiķa, Latvijas politiķu paziņojumi izklausās pārāk labi, lai tiem ticētu.

Latvijas vadošos politiķus sasniegušas divas priecīgas ziņas no Briseles – Eiropas Komisija atzinusi, ka valsts atbalsta pasākumi (lasi: ieguldītie miljoni valsts naudas) bijušajai Parex bankai (tagad a/s Citadele un a/s Reverta), tāpat kā nacionālajai aviokompānijai airBaltic, bijuši likumīgi. Latvijas veiksmes stāsta veidotāji līdz ar to medijos lepni izgriež krūtis un saka, ka tagad tikai abiem «sāpju bērniem» žigli jāatrod privātie investori. Taču tā jau nu vairs galīgi neesot nekāda problēma, jo pēc airBaltic rindā stāvot jau vismaz 10 investoru, bet par Citadeles potenciālajiem pircējiem ar segvārdiem Baklažāns, Jūrnieks un Kapri pēc konfidenciālas valdības informācijas noplūdes tagad ir informēta pat tante Bauskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krieviņš: nevaram ik gadu pirkt plazmas televizorus un neveidot uzkrājumus

LETA, 08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš nepiekrīt viedoklim, ka Latvijas veiksmes stāsts, cīnoties ar ekonomisko krīzi, bija būvēts uz nabadzīgo valsts iedzīvotāju rēķina.

Ierēdnis pauž nostāju, ka no ekonomiskās krīzes cieta pilnīgi visi, vienīgi atšķirība tā, ka turīgākiem cilvēkiem krīzi pārvarēt bija vieglāk, jo viņi bija izveidojuši tādu kā drošības spilvenu.

«Es ceru, ka šī būs mācība mums visiem - katru gadu vai katru otro gadu mēs nevaram atļauties līzingā pirkt jaunas automašīnas, mēs nevaram pirkt katru gadu plazmas vai šķidro kristālu televizorus, mēs nevaram dzīvot stingri pāri saviem līdzekļiem un neveidot uzkrājumus,» teica PKC vadītājs.

Krieviņš uzsvēra, ka Latvijā iedzīvotājiem ir jāmācās un ir jābūt gataviem dzīves laikā nomainīt vismaz divas līdz trīs profesijas un pastāvīgi mācīties, lai darba tirgū joprojām ieinteresētu darba devējus. Viņš šajā ziņā Latviju salīdzināja ar citām Eiropas valstīm, kur, piemēram, Dānijā mūžizglītībā ir iesaistīti 30%-35% iedzīvotāju, Igaunijā tie ir 15%, bet Latvijā - vien 5%, kas norādot uz to, ka Latvijā iedzīvotājiem ir pārāk liela pašapmierinātība un cerība, ka nekas nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Papildināts - Kalvītis: Lipmanam jāmaina sava attieksme

Andrejs Vaivars, Dienas Bizness, 31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Kirovs (Lipmans) kā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents iedomājas, ka ir priekšnieks hokeja klubiem. Nevis mūsu iecelts cilvēks federācijā, bet gan priekšnieks visiem, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena nu jau ieilgušo konfliktu starp LHF un hokeja klubu Rīgas Dinamo komentē šā kluba valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Uzbrukt vadošajai hokeja saimniecībai Latvijā, kas uztur gan U-18, gan U-20, gan pieaugušo izlases, un tajā pašā laikā mēģināt jau uz priekšdienām novelt vainu par iespējami neveiksmīgu startu olimpiskajā kvalifikācijā – tas mums ir aizskaroši. Domāju, ka viņam viennozīmīgi ir jāmaina sava attieksme, jo tādā veidā vairs nevar strādāt. Viņš nav priekšnieks mums, viņš ir priekš tā, lai palīdzētu mums. Federācijai jākalpo saviem biedriem, klubiem, nevis jābūt tai par priekšnieku. Tas ir attieksmes jautājums,» tā ekspolitiķis.

Viņš arī nenoliedz, ka paša vadītā kluba sasniegumi šobrīd ir uzskatami par vājiem, un arī skatītāju atbalsts var beigties situācijā, ja zaudējumi spēlēs kļus par regulāru parādību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Medijs: Austrumeiropas tehnoloģiju nozarei ir cerība

Gunta Kursiša, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiktu izveidota Eiropas karte, kurā būtu izgaismotas valstis ar tehnoloģiju sasniegumiem un lielāko start-up uzņēmumu aktivitāti, Lielbritānija spīdētu tikpat spoži kā Baltijas valstis – tā, aprakstot situāciju Eiropā tehnoloģiju un jaunu, inovatīvu uzņēmumu jomā, Wall Street Journal blogā raksta medija tehnoloģiju redaktors Bens Rūnijs (Ben Rooney).

Viņa aprakstītajā inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu kartē ik pa laikam izgaismotos Francija, bet Vidusjūras reģions izskatītos diezgan padrūms. «Siltas vēsmas» nāktu no Turcijas un «pat no Krievijas», tomēr lielāko daļu centrālās un, it sevišķi Dienvidaustrumu daļas, klātu tumšs plīvurs.

Tajā pašā laikā šis plīvurs slēpj «nenoliedzamus talantus» un šajā reģionā inovatīvās tehnoloģijas lēnām sāk attīstīties. WSJ tehnoloģiju redaktors ar šī reģiona valstīm domājis Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju u.c Eiropas Dienvidaustrumu valstis.

Eiropas karti tehnoloģiju uzņēmumu ekspertam palīdzēja «uzburt» Austrijas pilsētā Hofsburgā notiekošais pasākums Pioneer's Festival, kurā pulcējās iesācējuzņēmēji no vairākām Eiropas reģiona valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā, kas veikts Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā, noskaidrots, ka vairāk nekā puse - 54% Latvijas iedzīvotāju - ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, kamēr 41% atzinuši, ka ir neapmierināti.

Respondenti, raksturojot to, kāpēc ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk norādījuši, ka te ir skaista vide, daba (72%). Salīdzinoši bieži minēti arī tādi iemesli kā laba ekoloģiskā situācija, tīra vide (52%), attīstīta kultūras dzīve (47%) un personiski iemesli (46%). Savukārt respondenti, kuri atbildēja, ka ir neapmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk to skaidroja ar vājām iespējām gūt pieņemamus ienākumus (70%), ar to, ka politiķi neņem vērā sabiedrības viedokli (55%), ir bezdarbs, grūti atrast darbu (51%) un pie varas ir nepiemēroti cilvēki (41%).

«Vairums cilvēku ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, tomēr satraukumu no valsts politiskā viedokļa raisa fakts, ka apmierinājuma pamatā ir ģeogrāfiski, estētiski un ekoloģiski apsvērumi (patīk zaļā un skaistā daba), kamēr politiskā vide izvirzās pirmajā vietā, kad runa ir par netīkamajām iezīmēm. Par spīti pēdējā laikā pat konstitūcijas līmenī paceltajām diskusijām par nacionāliem jautājumiem vai atsevišķām privātās dzīves iezīmēm respondenti šīs problēmas neierindo starp būtiskākajām. Tas, iespējams, norāda, ka politiskais diskurss un publiskās cīņas ir ļoti tālas no pilsoņu ikdienas rūpēm un motivācijām un droši vien ir viens no iemesliem, kāpēc politiskais process tiek uzskatīts par nepatīkamu,» uzskata sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ekonomists: Pārejot uz eiro, būs vieglāk pārdot vēl atlikušo Latvijas zemi, īpašumus un dabas bagātības

Dienas Bizness, 09.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu dzirdējis apgalvojumu, ka, pārejot uz eiro, ārvalstu investīciju apjoms jau nākamajā gadā pieaugs par 18%. Ekonomiska pamatojuma šādai prognozei nav. Taču, ja runājam par ārvalstu investīciju lielāku pieplūdumu, tad to var pateikt arī vienkāršākiem vārdiem. Pārejot uz eiro, būs vieglāk pārdot vēl atlikušo Latvijas zemi, īpašumus un dabas bagātības, nekā to varētu izdarīt par latiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā izteicies ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.

«Manuprāt, apgalvojumiem, ka atteikšanās no nacionālās valūtas ir faktors, kas pastiprināti piesaista ārvalstu investīcijas, nav nekāda pamatojuma nedz ekonomikas teorijā, nedz pasaulē notiekošajos procesos.

Es atļaujos apšaubīt vispārpieņemto uzskatu, ka ārvalstu investīcijas ir neapšaubāms labums. Ne visas ārvalstu investīcijas atstāj vienādu ietekmi uz ekonomiku. Nekustamo īpašumu pārdošana, kas ir galvenā ārvalstu investīciju forma Latvijā, ir pielīdzināma tam, ka alkoholiķis pārdod grāmatas un mēbeles, lai iegūtu naudu pudelei. Taču arī rūpnīcu un cita veida uzņēmumu pārdošana ārvalstniekiem nebūt nav vērtējama tikai pozitīvi. Kāds izskatās «veiksmes stāsts» Latvijas izpratnē? No ievestām izejvielām ar ārvalstīs ražotām iekārtām, kas nopirktas par ārvalstu investoru naudu, tātad pieder viņiem, ēkās, kas pārdotas ārvalstu investoriem, no ārvalstīm iebraukuši strādnieku ražos produktu «ar pievienoto vērtību», kas domāts eksportam - tātad, ko patērēs ārvalstnieki. Kas paliks Latvijai? Skaitļi par IKP pieaugumu un «veiksmes stāsts»,» sacījis ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir unikāla kontrastu zeme, kura reizēm, izbrīna, turklāt bieži vien atgādina aizgājušo padomju laiku farsu

To intervijā Dienas Biznesam atzīst bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis. Viņaprāt, Latvijā notiekošajam nav ekonomiska un loģiska izskaidrojuma, tāpēc augot pārliecība par iracionāliem argumentiem, kurus zina saujiņa izredzēto, bet tos neatklāj vienkāršajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijas tautsaimniecībā?

Vienkāršā atbilde būtu dīvaina, savdabīga, kura nepakļaujas loģikai. Kāpēc?! Gan amatpersonas, gan analītiķi un eksperti Latvijai prognozē IKP pieaugumu, pat tiek paredzēts kopējo darbavietu skaita palielinājums. Būtībā visai dzīvei jākļūst labākai. Esmu ar abām rokām, lai tas tā būtu. Latvija tiek dēvēta par veiksmes stāstu, bet kādēļ cilvēki šo valsti, kurā «viss iet uz augšu», turpina pamest? Krīzes laikā glābiņš tika meklēts vecajās ES dalībvalstīs, bet tagad šie laiki ir pagātnē. Oficiālie dati rāda, ka aptuveni 645 000 iedzīvotāju Latvijā dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Tas nozīmē, ka apmēram 30% valsts reālo iedzīvotāju teju 11 gadus pēc Latvijas uzņemšanas ES dzīvo uz nabadzības robežas. Vai šie ļaudis tic, ka Latvija ir veiksmes stāsts, ko atzīmē arī citu Eiropas valstu amatpersonas, ciemojoties Latvijā? Stājoties ES, taču tika runāts par kardinālu dzīves apstākļu uzlabošanu, nevis dzīvošanu uz nabadzības sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš: Jāmaina domāšana

Anda Asere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rozes bodes īpašniece: Saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņu gadu laikā inovāciju un tehnoloģiju konference TechChill no pārsimt entuziastu apmeklēta pasākuma aug līdz starptautiskai konferencei, kur nākamgad februārī plāno sagaidīt 2000 apmeklētājus

«TechChill ir audzis gan pēc apjoma, gan arī pēc satura. Sākumā tā vairāk bija tāda savējo dzimšanas dienas ballīte. Līdz ar to arī atmosfēra un saturs bija personīgāks. Tagad pasākums ir izaudzis un kļuvis, ja tā var teikt, profesionālāks. Pamata ideja gan nav mainījusies, TechChill ir vieta, kur satikties jaunajiem uzņēmējiem ar citiem uzņēmējiem un investoriem. Katras stadijas uzņēmējs var atrast, ko savu. Neskatoties uz to, ka startup bieži vien tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri dzīvo internetā, realitātē biznesu veido cilvēku personīgais kontakts. Saturiski tas turpinās būt par cilvēkiem un viņu pieredzi. Mēs vienmēr esam centušies dalīties ar konkrētiem cilvēku stāstiem un pieredzi, no kā citi var mācīties. Mūsu vēlme ir ne tikai redzēt, bet arī palīdzēt veidot Latvijas veiksmes stāstus. Nekas tā nesilda sirdi kā ziņa, ka kāds ir noslēdzis darījumu pēc dalības TechChill,» stāsta Ernests Štāls, TechHub Riga līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Bordo lidostu Francijā.

«Bordo ir airBaltic astotais šā gada jaunais vasaras galamērķis no Rīgas,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents.

airBaltic lido no Rīgas uz Bordo divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu, ceļā pavadot aptuveni trīs stundas un 30 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Bordo ir no 79 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft nesen paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT kompānija DPA, kurai ir filiāles Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Gruzijā, šomēnes atvērs pārstāvniecību arī Igaunijā, lai veicinātu ieiešanu Skandināvijas tirgū, teica DPA direktors Juris Vilders.

«Igaunijā strādā ļoti daudz skandināvu, un daudzi igauņi ir pārcēlušies strādāt uz Skandināviju. Ir sanācis tā, ka krievi strādā ar krieviem, latvieši ar latviešiem, igauņi ar igauņiem un zviedri ar zviedriem. Bet pašlaik ir tā, ka zviedri strādā arī ar igauņiem,» skaidroja J. Vilders. Filiāles projekts Igaunijā kuru katru brīdi noslēgšoties, un tas kalpošot par vadības centru darbībai visā Baltijas reģionā.

Uz jautājumu, vai Igaunijā, kas slavena kā IT lielvalsts, Latvijas IT uzņēmums varēs būt cienīgs konkurents vietējiem projektiem, Vilders atbildēja apstiprinoši un skaidroja, ka, viņaprāt, Igaunijas reputācija esot nedaudz pārspīlēta. «Ja būtu jāsalīdzina IT nozares panākumi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tad īsti neredzu neko tādu, kas man ļautu Igauniju īpaši izcelt,» uzskata J. Vilders un kaimiņvalsts labo slavu skaidro ar Igauņu tendenci sevi slavēt par katru mazāko panākumu. Diemžēl Latvija un Lietuva tik veiksmīgi sevi nav parādījusi, kaut arī, objektīvi raugoties, tās ne ar ko sliktākas IT jomā neesot, uzsvēra DPA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bruegel ekonomists: Latvija ir ļoti dārgs veiksmes stāsts

Nozare.lv, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, pauž Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.

«Jāatzīst, ka Latvija (...) tagad ir visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Šai ziņā - tas ir veiksmes stāsts. Tomēr cena par šo, šķiet, bija pārāk augsta: milzīga recesija, bezdarbs un, protams, tas, ka tik daudzi cilvēki pameta valsti, ilgtermiņā ļoti negatīvi ietekmē Latvijas izaugsmes potenciālu,» saka ekonomists.

Lūgts salīdzināt Latvijas [iekšējā devalvācija] un Islandes [valūtas devalvācija] krīzes pārvarēšanas modeļus, Darvašs sacīja, ka, viņaprāt, Islandes stāsts esot «veiksmīgāks» un tā sociālās izmaksas - krietni zemākas.

«2008. un 2009.gadā Islandes krona kopumā zaudēja ap 50% savas vērtības. Tā tiešām bija. Islande arī piedzīvoja hiperinflāciju. Taču, raugoties uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem, Islande krīzi pārvarēja nesalīdzināmi labāk. IKP kritums Islandē bija ap 10%, kamēr Latvijā tas saruka par 25%. Islandē bezdarbs nepieauga vairāk par 10%, Latvijā tas pārsniedza 20%. Neraugoties uz milzīgo (krietni smagāku, nekā Latvijā) finanšu sistēmas sabrukumu, Islandes reālā ekonomika cieta mazāk nekā Latvijā,» sacīja Darvašs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi startup uzņēmumi, lai arī tiek saukti pat par Latvijas Skype, ir reģistrēti citur un nodokļus mūsu valstij neatstāj, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan arvien biežāk dzirdēts, ka Latvija top par Eiropas startup uzņēmumu zelta āderi, patiesībā līdz tam vēl ir tālu. Vēl vairāk – daļa startup uzņēmumu izvēlas reģistrēties citās valstīs mūsu nesakārtotās likumdošanas dēļ.

Viens no spilgtiem piemēriem ir Bitfury – startup uzņēmums, kas attīsta tā saucamo Blockhain tehnoloģiju, kas tiek izmantota ne tikai BitCoin maksājumu darījumu apstiprināšanai, bet arī dažādās citās jomās. Uzņēmums darbojas no 2011. gada, un šogad tā saņemto investīciju apmērs sasniedz jau 90 milj. ASV dolāru. Uzņēmums ir savas nozares līderis, tā bāzes mītne ir ASV, Sanfrancisko, ar ofisiem Vašingtonā, Londonā un Amsterdamā. Tas patiešām ir savas jomas veiksmes stāsts un pakalpojumus sniedz, algojot augstākā līmeņa profesionāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru