Būve

«Pa burbuli aizgājis» Lielbritānijas otrs lielākais būvuzņēmums

Lelde Petrāne, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

#Uzņēmumam ir 43 000 darbinieku visā pasaulē - 20 000 Lielbritānijā.

Tiks likvidēts būvniecības gigants Carillion, apdraudot tūkstošiem darbavietu, ziņo BBC.

Sarunas starp uzņēmumu, tā aizdevējiem un valdību nav rezultējušās ar vienošanos, kas glābtu Lielbritānijas otru lielāko būvniecības uzņēmumu.

Valdībai tagad būs jānodrošina finansējums, lai uzturētu Carillion pārvaldītos sabiedriskos pakalpojumus.

«Visiem darbiniekiem jāturpina strādāt, jūs arī turpmāk saņemsiet samaksu. Darbiniekiem, kas saistīti ar publiskā sektora līgumiem, joprojām ir svarīgs darbs darāms,» sacījis valdības pārstāvis Dāvids Lidingtons.

Carillion ir iesaistīta tādos lielos projektos kā ātrgaitas dzelzceļa līnija HS2, kā arī skolu un cietumu pārvaldīšana.

Carillion priekšsēdētājs Filips Grīns norāda, ka šī ir «ļoti skumja diena» uzņēmuma darbiniekiem, piegādātājiem un klientiem.

Uzņēmumam ir 43 000 darbinieku visā pasaulē - 20 000 Lielbritānijā. Carillion arī nodarbina tūkstošiem mazāku uzņēmumu. Tūkstošiem pašreizējo un bijušo darbinieku ir naudas līdzekļi Carillion pensiju fondos, kuros ir iztrūkums gandrīz 600 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.

Carillion ir nozīmīgi būvniecības projekti arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Torņa smailē atgriezīsies Cēsu Svētā Jāņa baznīcas krusts un lode

Monta Glumane, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas 80 metrus augstajā torņa smailē atgriezīsies dievnama vēsturiskais krusts un lode, kā arī ar tiem saistītie dekoratīvie elementi, kas tika demontēti un nodoti restaurācijai pirms četriem mēnešiem.

Kopā ar restaurēto vara krustu un citiem elementiem torņa smailē pacels arī atjaunoto un nozeltīto lodi, kurā tiks ievietota laika kapsula ar trīs vēstījumiem – no Cēsu pilsētas, no baznīcas draudzes, kā arī no AS «Būvuzņēmums Restaurators», kas pašlaik veic dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbus.

Arī demontējot krustu, tā 67 vietās cauršautajā lodē tika uzieta laika kapsula, kurā tika atrasti trīs 19. gadsimta vidū pierakstīti papīra ruļļi. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās arī cauršauta, bija bažas par tās satura stāvokli. Taču meistars, kas kapsulu izgatavojis, to bija aizvalcējis pamatīgi, lai rakstītās liecības saglabātos, tādēļ vēsturniekiem izdevās rakstīto atšifrēt, informē AS «Būvuzņēmums Restaurators».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā 76 gadu vecumā trešdien aizgājis plašu atzinību saņēmušais britu fiziķis Stīvens Hokings, pavēstīja viņa ģimene.

Ziņa papildināta pēc 4.rindkopas

Zinātnieks no dzīves mierīgi aizgājis miegā savās mājās Kembridžā.

«Mums ir lielas skumjas par to, ka šodien ir aizgājis mūsu mīļotais tēvs. Viņš bija dižs zinātnieks un izcils cilvēks, kura darbs un mantojums dzīvos daudzus gadus,» paziņojumā apliecināja viņa bērni Lūsija, Roberts un Tims.

«Viņa drosme un neatlaidība līdz ar viņa izcilību un humoru iedvesmoja cilvēkus visā pasaulē. Viņš reiz sacīja: »Visums nebūtu nekas īpašs, ja tas nebūtu mājas cilvēkiem, kurus jūs mīlat. «Mums viņa pietrūks mūžīgi.»

Hokings, kurš bija apveltīts izcilām prāta spējām, bet invaliditātes dēļ daudzus gadus bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā, kļuvis par apbrīnas un iedvesmas avotu cilvēkiem visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī uzsākti Kurzemes rajona tiesas ēkas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, lai izveidotu mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošas tiesu sēžu zāles, nodalot tiesnešu darba zonu no publiski pieejamās zonas. Būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 2,4 milj. eiro apmērā.

Pēc esošo telpu pārbūves un jaunas ēkas būvniecības kopējā tiesas vajadzībām paredzētā platība palielināsies no aptuveni 650 m2 līdz pat 1422 m2. Jaunajā piebūvē atradīsies sešas tiesu sēžu zāles un darba kabineti sešiem tiesnešu sastāviem.

Arī konvojēšanas process tiks nodrošināts ar atsevišķu ieeju un nodalītām telpām, lai uz tiesas zāli konvojētās personas tiktu nogādātas speciāli šim mērķim paredzētajās telpās, nenokļūstot publiskajā zonā. Esošā ēka pēc tās pārbūves un rekonstrukcijas tiks pielāgota tikai tiesu darbinieku un tiesnešu darba vajadzībām.

«Šobrīd Kurzemes rajona tiesa Ventspilī atrodas divos īpašumos, kuros nav nodrošināts nepieciešamais tiesas sēžu zāļu skaits un darba telpas tiesas darba nodrošināšanai,» atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1,5 miljoniem eiro atjaunos Padomju Savienības laika arhitektūras pērli

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar A/S «Būvuzņēmums Restaurators» par projektēšanas un būvniecības darbiem Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēkas atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Kopumā projektam piešķirti aptuveni 1,5 miljoni eiro.

«Projekta iecere bija jau 2016. gadā. Neskatoties uz vēsturiski sarežģīto un laikietilpīgo projekta virzību un finansējuma piesaisti, esam panākuši iespēju Daugavpils kultūras dzīvei un jaunajai paaudzei radīt sakārtotāku vidi un jaunu elpu turpmākiem sasniegumiem un mākslas pasākumiem,» stāsta Kitija Gruškevica, VNĪ valdes locekle.

Darbā pie objekta paredzēts izmantot modernās BIM (būves informācijas modelēšanas) sistēmas elementus. «Sākumā veiksim pilnus ēkas fasādes un jumta plakņu uzmērījumus. Lai ātri un precīzi varētu ēku uzmērīt, fasādes tiks skenētas, izmantojot dronu, uz kura uzstādīta lāzera skenēšanas iekārta – uz iegūto punktu mākoņa pamata tiks izstrādāts ēkas fasādes 3D modelis,» komentē Didzis Dumbris, A/S «Būvuzņēmums Restaurators» atbildīgais projekta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību gan tiešā, gan netiešā veidā

Latvijas Banka, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda būtu Lielbritānijas izstāšanās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību? Pēc ekspertu vērtējuma, Brexit ietekme būtu negatīva, gan tiešā veidā kavējot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, gan netiešā veidā - caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Šajā situācijā politikas veidotājiem jāņem vērā makroekonomiskie riski, tostarp plānojot nākamo gadu valsts budžetu, bet uzņēmējiem un patērētājiem rūpīgi jāizvērtē attiecības ar sadarbības partneriem Lielbritānijā.

Latvijas tautsaimniecības saite ar Lielbritāniju vērtējama kā mērena. Lielbritānija veido 6.5% Latvijas kopējā preču un pakalpojumu eksporta, Lielbritānijas investīcijas Latvijā veido 1.5% no IKP, un Latvijas valstspiederīgo naudas pārvedumi uz Latviju ir ap 0,6% no IKP. Taču Brexit var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību arī netiešā veidā caur to ES valstu tautsaimniecībām, kas ciešāk saistītas ar Lielbritāniju.

Latvijas Bankas vērtējumā Latvijas IKP līmenis 3 gadu laikā kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES - ja tā notiktu bez vienošanās uz labvēlīgiem nosacījumiem - varētu būt par 0.8% līdz 1.7% zemāks nekā gadījumā, ja Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Arēna Rīga vadītājs: pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana ļaus palielināt pasākumu skaitu un atsevišķos gadījumos tie varētu būt ekonomiski izdevīgāki nekā iepriekš, kad pulcēties iekštelpās varēja 500 cilvēku, tādu viedokli pauž "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš.

Runājot par to, vai izmaiņas, kas stāsies spēkā no 17.augusta, ietekmēs arī lielo koncertu organizatorus, Krastiņš sacīja, ka pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu.

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai 

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā,...

"Arēnas Rīga" gadījumā tādi koncerti, kad rīkotājs līguma slēgšanas brīdī norāda, ka viņu interesē 1000 apmeklētāji, notiek ārkārtīgi reti. Minimālais apmeklētāju skaits, kad varētu runāt par kaut kādu peļņu, varētu būt no 2500, 3000 skatītājiem un uz augšu.

Jautāts, kas patlaban notiek ar starptautisku koncertu organizēšanu, Krastiņš norādīja, ka situācija ir atbilstoša notiekošajam. Tā kā mākslinieki nevar brīvi pārvietoties pa visu Eiropu, lielās koncertturnejas nav ekonomiski izdevīgas, jo jādomā gan par tehniskā aprīkojuma nogādi pasākuma vietā, gan arī par apkalpojošo personālu, kas parasti ir diezgan liels.

"Ja, piemēram, Baltijā varētu notikt koncerti ar apmeklētāju skaitu līdz 5000, tas nenozīmē, ka grupai no Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas būtu ekonomiski izdevīgi dzīt desmit smagās automašīnas un 50 darbiniekus uz Latviju, Lietuvu vai Igauniju," skaidroja Krastiņš, norādot, ka jāņem vērā arī tas, no kuras valsts mākslinieki ierodas un vai viņiem nav jāievēro karantīna.

Pēc "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētāja sacītā, starptautisko koncertu industrija patlaban gaida situācijas uzlabošanos un tikai tad sāks plānot koncertturnejas. Tie mākslinieki, kuriem bija paredzēti koncerti multifunkcionālajā hallē, ir pārcelti uz nākamo gadu. Krastiņa ieskatā, jaunu koncertu izziņošana būs reta. Tas esot cieši saistīts ar ceļošanu un ne tikai Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā "Arēna Rīga" pārdzīvo Covid-19 krīzi, Krastiņš atzina, ka situācija ir smaga. Kopš 13.marta neviens pasākums "Arēnā Rīga" nav noticis. Ir samazinātas visas iespējamās izmaksas un atlaisti darbinieki.

"Mēs esam izmantojuši un plānojam izmantot visus iespējamos valsts atbalsta mehānismus un par tiem mēs esam ļoti pateicīgi. Tā mēs mēģinām izdzīvot šajā grūtajā laikā," sacīja Krastiņš, norādot, ka patlaban nav iespējams plānot kaut ko ilgstoši uz priekšu, jo "nenoteiktība ir mūsu jaunā realitāte".

Halles valdes priekšsēdētājs norādīja, ka septembrī atsāksies Kontinentālās hokeja līgas sezona un "Dinamo Rīga" sāks spēlēt "Arēnā Rīga" mājas spēles. Krastiņa ieskatā, tas būs neliels, bet tik un tā sākums tam, lai "Arēnā Rīga" atgrieztos kaut kāda dzīvība.

"Iepriekš uz pasākumiem hallē strādāja vairāk nekā 250 cilvēki. Patlaban vairums no darba ir atbrīvoti. Darbības atsākšana kaut vai nelielā apjomā palīdzēs mazināt zaudējumus. Mēs nerunājam par peļņu, bet gan par centieniem samazināt lielo mīnusu," sacīja Krastiņš.

Jautāts, vai Kontinentālā hokeja līga plāno izveidot, ko līdzīgu Nacionālās basketbola asociācijas tā dēvētajam "Disnejlendas burbulim", "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši. Plānots, ka Krievijas komandas ieradīsies Rīgā un nospēlēs spēles, ievērojot Latvijas likumus un noteiktos ierobežojumus, kā arī Kontinentālās hokeja līgas izstrādātās vadlīnijas.

"Vienkāršojot varu teikt, ka viņi "burbulī" ielidos un "burbulī" arī izlidos. Vienīgā saskarsme starp hokejistiem būs uz ledus. Visi riski ir pēc iespējas samazināti, lai sportisti nesatiktu vietējos iedzīvotājus un otrādi. Mēs saprotam arī to, ja situācija pasliktināsies, tas ietekmēs arī spēļu norisi," sacīja Krastiņš, atzīmējot, ka notiek gatavošanās arī šādam scenārijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Britu parlamentārieši atbalsta Brexit likumprojektu, pret kuru iebilst ES

LETA--AFP, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā

LETA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Norāda uz nepieciešamību vienoties ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu

LETA, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Eiroparlamentārieši noraizējušies par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar Brexit

LETA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, ir jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība, savā trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsvēris EP, tādējādi paužot bažas par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar plānoto Brexit vienošanos, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka EP īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Lielbritānijā, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti arī apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Lielbritānijas "neatkarīgās iestādes" patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju EP un Lielbritānijas parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

EP pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina 27 ES dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus pasākumus, lai aizsargātu Lielbritānijas pilsoņus to teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziepju burbuļu veidošana var būt mācību materiāls, ar kura palīdzību rotaļāšanās procesā apgūt burtus, ciparus, figūras un krāsas.

Burbuļu māksliniece un SIA "Burbuļu spēles" dibinātāja Alīse Potaša daudz strādā ar īpašajiem bērniem, kā arī ar burbuļu veidošanas darbnīcām ir apbraukājusi gandrīz visus Latvijas cietumus, piedaloties projektā "Ģimenes diena", lai sekmētu ģimenes saikņu nostiprināšanu un notiesāto iekļaušanos sabiedrībā. "Novēroju, ka burbuļiem piemīt "maģiskas" spējas – tie nomierina, iepriecina, sajūsmina, dod pārliecību par savām spējām. Bērniem patīk darboties ar burbuļiem un viņi ir gatavi to darīt ilgāk, nekā jebkuru citu nodarbi. Tāpēc sāku domāt, kā šai jautrajai rotaļai piešķirt papildus pievienoto vērtību un nonācu pie idejas, ka burbuļu veidošana varētu būt mācību materiāls, ar kura palīdzību rotaļājoties varētu apgūt burtus, ciparus, figūras, krāsas," stāsta A. Potaša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pilnā ātrumā uz priekšu

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sauc kā gribi, bet fakts, ka mājokļu cenu sadārdzinājums Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, sāk atgādināt tos apstākļus, kādi pirms desmit gadiem ievadīja nekustamo īpašumu tirgus burbuli.

Pagājušajā nedēļā Bloomberg ziņoja par Austrumeiropas un Centrāleiropas nekustamo īpašumu tirgu, kas pieņemoties karstumā, sasniedzot pirmskrīzes izaugsmes tempu. Citējot Bloomberg, tirgus attīstību atsevišķās valstīs varot raksturot ar vārdiem «pilnā ātrumā uz priekšu». Pašlaik tas gan vairāk attiecas uz tādām valstīm kā Čehija, Rumānija, Ungārija vai Polija, taču vēsmas no mūsu nosacītā reģiona dienvidu gala atpūš arī līdz Latvijai.

Paredzams, ka šīs pūsmas varbūt gluži brāzmās nepārvērtīsies, jo pa ceļam būs zaudējušas daļu spēka, tomēr vējš – vairāk vai mazāk – jūtams būs. Pašlaik situācija pie mums vēl ir visai rāma, un Latviju no minētajām valstīm atšķir gan nosacīti mierīgāka izaugsme nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības jomā, gan arī politiski vismaz pašreiz, šķiet, esam stipri lēnprātīgāki un stabilāki. Tikmēr čehi un rumāņi mij savas valdības, bet poļi aiz ūsām rausta Eiropas Savienības postulātus. Tomēr šķiet, ka politiskās virmošanās sevišķi neietekmē nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi un arī šīs jomas investori vispirms vēlas dzirdēt prognozes par Austrumeiropas ekonomisko potenciālu, un tikai pēc tam viņu dzirdes kanāli uztver ķildas parlamentos un valdībās. Šajā jomā Latvija it kā būtu pat pārāka – izaugsme tiek solīta apņēmīgi, un arī politika tiek turēta zināmos grožos. Protams, tajā pašā laikā par labi saturētu nevar dēvēt mūsu lielākās kaimiņvalsts ārpolitiku, kas, iespējams, tieši vai netieši, tomēr atstāj zināmu ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bitkoina burbuļa plīšanas var izvilt mācību – ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, vairumā gadījumu tā tas galu galā arī ir.

Ir teiciens – kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Ko tādu bieži vien var attiecināt uz tādu aktīvu cenām, kas pēc galvu reibinoša pieauguma agrāk vai vēlāk mēdz piedzīvot smagu piezemēšanos. Labāk, protams, ir, ja cenu kritums aprobežojas ar vienu aktīvu klasi, nevis, piemēram, plosoties krīzei, vērtība gāžas pilnīgi visam. Ja tā, tad šādi mirkļi ļauj gūt zināmas mācības. Šogad to sniedza notikumi virtuālo valūtu tirgū – ja vēl pagājušā gada Ziemassvētku vakariņās varēja izvērsties plašāka runa par to, kas tas tāds bitkoins ir un kā tas nākas, ka šāda virtuāla veidojuma vienības cena nupat sasniegusi gandrīz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmi, tad tagad, šķiet, drīzāk varētu gudri teikt – jā, tā jau domājām (protams, pēc kara jau visi gudri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pierādīs, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu

Linda Zalāne, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes Augstskolas absolvents, Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns, kura uzņēmumam patlaban filiāles ir ne tikai Valmierā, bet arī Rīgā un Rēzeknē, iecerējis pierādīt, ka pasaule negriežas tikai ap galvaspilsētu un, sanākot kopā, Valmieras un visas Vidzemes IT uzņēmumi ir pašpietiekami, spēj radīt jaunas lietas, attīstīt sevi un apmainīties ar zināšanām.

Nolūkā vairot ideju un zināšanu apmaiņu Wunder Latvia kopā ar sadarbības partneriem oktobrī rīkos konferenci ar mērķi veidot kopienu. «IT uzņēmumu blīvums Valmierā, salīdzinot ar Rīgu, ir mazāks, bet tas nenozīmē, ka nevaram izveidot kopienu. Patlaban katrs savā aliņā darbojamies, un jāapmainās ar pieredzes stāstiem. Man ir ideja sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru te izveidot arī kustību Valmiera TechGirls. Šāda kustība ir jau izveidota Rīgā, bet arī reģionos ir potenciāls ko tādu attīstīt,» pārliecināts E. Gabrāns.

Viņa vadītā uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms aptuveni desmit gadiem, un tas veido biznesa orientētas IT sistēmas. Lielāko daļu jeb 85% no apgrozījuma veido eksports uz Vāciju, Angliju un Somiju. «Vācijā lielākie mūsu klienti ir Burda medijs, dzērienu ražotājs Jägermeister un Vācijas autobūves uzņēmumu grupa Daimler AG. Arī Latvijā mums ir bijuši ambiciozi projekti, piemēram, izveidojām iekštīklu Latvijas dzelzceļam,» stāsta E. Gabrāns, kurš atklāj, ka vairāk nekā 50% Wunder Latvia darbinieku ir Vidzemes Augstskolas absolventi. Filiāļu izveide citās Latvijas pilsētās saistīta ar darbinieku kapacitātes trūkumu Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru