Jaunākais izdevums

Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem, secināms no otrdien valdības sēdē paustā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka rudenī, kad sagaidāms Covid-19 izplatības pieaugums, ierobežojumus varētu ieviest attiecībā uz tām vidēm, kurās būs pret Covid-19 nevakcinēti cilvēki, kas darbojas dzeltenajā un sarkanajā drošības režīma.

"Atļaut strādāt tikai zaļajā režīmā un cerēt, ka šāda darbība nebūtu jāpabalsta, laikam būtu diezgan utopiski. Droši vien rudenī mūs sagaida ļoti sarežģīti lēmumi," Pavļuta sacīto komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulim nepiekrita finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Mēs esam novirzījuši ļoti lielus līdzekļus pārkvalifikācijai. Cik ilgi valsts var finansēt? Uzņēmējdarbība uztur valsti un pakalpojumus, nevis valsts uztur uzņēmējdarbību," norādīja politiķis.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir iespējams vakcinēties pret Covid-19. "Jebkura tāda saruna, ka mums kaut kas jādomā, atvirza cilvēkus no vakcinācijas," uzskata politiķis.

"Ja mums ēdināšanā attīstās jauni biznesi ar peļņu, kādas mums ir morālās tiesības atbalstīt tos, kas nestrādā, kas nevar pārkvalificēties?" jautāja ministrs, piebilstot, ka valdība rīkotos noziedzīgi pret uzņēmumiem, kas attīstās, subsidējot tos, kas nespēj pārorientēties.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atgādināja, ka jebkuram valsts iedzīvotājam no 12 gadu vecuma ir iespēja vakcinēties, vajadzīga tikai gribēšana.

"Ja mēs stāstām sabiedrībai, ka mēs gatavojamies jaunai pabalstu sērijai, es domāju, ka šī ir nepareiza ziņa. Faktiski tagad cerēt uz jauniem pabalstiem nav vietā. Ekonomika ir izaugsmes stadijā, ekonomika attīstās. Ja cilvēki neizvēlas vakcinēties, tad, nenoliedzami, šim cilvēkiem būs kaut kādā veidā lielāki apgrūtinājumi," pauda premjers.

Pašlaik nav indikāciju, ka valdībai būtu jāiet dīkstāves pabalsta atjaunošanas virzienā, uzskata Kariņš. "Uzņēmējiem šobrīd paļauties, ka atkal atsāksies šie pabalstu plūdi divu miljardu eiro apmērā, nebūtu pareizais signāls," sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli var pieteikties līdz 17.maijam, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Atbalstam uzņēmēji par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), parasti var pieteikties līdz nākamā mēneša 15.datumam, tomēr, ņemot vērā, ka 15.maijs ir sestdiena, komersanti pieteikumus šomēnes var iesniegt līdz pirmdienai, 17.maijam.

Atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē.

VID no 2020.gada 1.decembra līdz šā gada 6.maijam, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 129 645 313 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

VID informācija liecina, ka līdz 19.martam paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā pēc 13 863 iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 6 938 518 eiro apmērā.

Jaunzeme norādīja, ka vidējā dīkstāves pabalsta summa mēnesī šajā nozarē strādājošajiem bijusi 501 eiro.

VID vadītāja skaidroja, ka vidējā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā, ka šajā nozarē strādājošo alga iepriekš tika deklarēta minimālās algas apmērā.

Jau vēstīts, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā deputāti pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro atbalstu dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.

Komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā viens no risinājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā atbalsta sniegšana. Par šāda rosinājuma izskatīšanu būtu jālemj valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atšķiras uzņēmēju un finanšu ministra viedoklis par Covid-19 atbalsta turpināšanu

LETA, 09.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šīs valdības pastāvēšanu pagarina aizņēmumu pieejamība!

Jānis Goldbergs, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kāpēc Reira demisija, šeit ir jāprasa premjera demisija! Reirs viens pats nepieņem šādus lēmumus, un mēs redzējām Saeimā... Opozīcijas deputāti mēģināja vest pie prāta, labot kļūdu, pateikt, ka pieņēmām nepareizu lēmumu. Koalīcija nodemonstrēja pilnīgu ignoranci šajā jautājumā. Vienu uztaisīt par grēkāzi – es nepiekrītu!"

Tā pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā TV24 tiešraidē raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu sacīja Grāmatvežu asociācijas locekle un ZZS biedre Lienīte Caune.

Pēc būtības šī ir viena no pirmajām skaidrajām norādēm par premjera demisijas nepieciešamību, kas balstīta finanšu apsvērumos, nevis strīdos par vakcinācijas kārtību, masku valkāšanu vai citiem valsts ne saimnieciskas darbības jautājumiem, kas nereti tiek izcelti kā primārie, lai arī nekādi neietekmē Latvijas finanšu stāvokli un stabilitāti.

Tādēļ Dienas Bizness lūdza skaidrojumus par pašreizējo situāciju un dziļāku pamatojumu, kādēļ kardināli jāmaina valdības vadības stils kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekonomikai nevajadzīgie

Monta Šķupele, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas jaunajā luksofora sistēmā un kad tā atkal oficiāli varēs atsākt darbu, taču tas nenozīmē, ka pakalpojumi netiek sniegti.

Plaukst pakalpojumu sniegšana neoficiāli, kas līdzi nes ne tikai neieņemtus nodokļus valstij, bet arī riskus sabiedrības veselībai, Dienas Biznesam pauž Verdant Eco SPA dibinātāja un vadītāja Dace Šrādere.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija skaistumkopšanas nozarē un jūsu uzņēmumā?

Šī brīža situācija ir krahs pēc jau ļoti smaga gada. 2020. gads sākās ar haosu nozarē, bailēm, neziņu, tukšiem saloniem. Turpinājās cerīgi, ar pastiprinātiem sanitārajiem noteikumiem, dīkstāves pabalstu piešķiršanu. Vasarā klienti pamazām sāka atgriezties, vēl bija tūristi, pārsvarā somi. Daudziem saloniem, to skaitā arī mums, tas ir ļoti būtisks faktors. No pērnā gada 21. decembra visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti. To spiežot epidemioloģiskā situācija. Klienti zvana, daži lūdz, citi agresīvi pieprasa pakalpojumus, vēl citi pieklājīgi apvaicājas, kad salons varētu būt vaļā. Pēc piektdienas, 5. februāra, MK konferences diemžēl tā arī nekas nekļuva skaidrs – kur skaistumkopšana atrodas jaunajā luksofora sistēmā, vai nozare tiks atvērta ātrāk nekā pirms noteiktā ārkārtas stāvokļa beigām – 6. aprīļa. Skaidrs ir tas, ka cilvēki tik ilgi nav gatavi gaidīt. Mūsu uzņēmumā darbinieki, speciālisti samaksu vienmēr ir saņēmuši oficiāli, tādēļ tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā ir nauda izdzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības vadītāja un atbildīgajiem ministriem, lai aicinātu nekavējoties lemt par ēdināšanas nozares darbības atsākšanu pēc “lokdauna” jeb “mājsēdes” 15.novembrī, kā arī valsts atbalsta sniegšanu līdz ārkārtas stāvokļa beigām nākamā gada 15.janvārī un nozares atveseļošanās periodā pēc šī datuma.

Ņemot vērā, ka atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, valdībai un nozarei ir jābūt skaidram darbības plānam vismaz trīs līdz sešus mēnešus uz priekšu, uzskata LRB.

Jau jūlijā LRB aicināja Veselības ministriju (VM) un Ekonomikas ministriju (EM) savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības un arī atbalsta plānu rudens un ziemas sezonai, paredzot skaidrus nozares darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumu tūlītēju sniegšanu.

"Diemžēl tas netika izdarīts, un, neraugoties uz vairāk nekā 95% darbinieku vakcināciju, Latvijas ēdināšanas nozare atkal ir dīkstāvē un neziņā par nākotni, kad un kādā apmērā uzņēmēji un darbinieki saņems valsts solīto atbalstu. Vēlamies atgādināt, ka rēķini un algas uzņēmējiem ir jāmaksā regulāri, un arī darbiniekiem nauda ir vajadzīga katru dienu," pauž LRB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir ne tikai likusi sarauties kopējai Latvijas tautsaimniecībai, kā rezultātā pieaudzis bezdarbnieku skaits, bet arī transformējusi ēnu ekonomiku, it īpaši tajās sfērās, kurām tika liegtas legālas darba iespējas

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie uzņēmēji. Latvijā un Eiropā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteiktie aizliegumi ar pārtraukumu pagājušajā vasarā ir spēkā jau vairāk nekā gadu, un to ietekme uz ēnu ekonomiku vēl tiek pētīta. 2020. gads tiek marķēts ar Covid-19, un arī pērnā gada 12. martā un atkārtoti no 9. novembra Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi vairākām tautsaimniecības jomām būtiski lika ierobežot vai pat pilnībā apturēt savu biznesu, tādējādi ne tikai atstājot bez iespējām legāli strādāt, bet pieprasījums tirgū pēc attiecīgajām precēm un pakalpojumiem bija sava veida injekcija ēnu ekonomikai.

Lai arī Latvijā tika ieviests bezprecedenta risinājums – dīkstāves pabalsti, tomēr tie nespēja apturēt darba ņēmēju skaita (par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) samazināšanos. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2021. gada februārī šādu darbinieku bija 797 034, bet 2020. gada februārī, kad Covid-19 vēl nebija sasniedzis Latviju, – 813 879. Daudz lielāku starpību var ieraudzīt 2020. gada maijā, kad šādu darba ņēmēju skaits bija 792 568, bet 2019. gadā (pirms pandēmijas) maijā 822 925. Tas nozīmē, ka darba ņēmēju, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bija par vairāk nekā 30 000 mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Atceļot ierobežojumus, ir loģiski pakāpeniski samazināt sniegto atbalstu

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valdība atceļ ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, tad ir loģiski arī pakāpeniski samazināt ierobežojumu dēļ sniegto atbalstu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Runājot par to, vai valstij būtu jāturpina sniegt atbalstu tām nozarēm, kuras var pilnvērtīgi strādāt tikai tad, ja ir vakcinēti darbinieki vai klienti, Kariņš aicināja paturēt prātā, ka sniegtais atbalsts ir nodokļu maksātāju aizņemtā nauda, kas nav nopelnīta un kas nākotnē būs jāatdod.

Premjers norādīja, ka ir rūpīgi jāizvērtē katrs aizņemtais cents. Viņš skaidroja, ka pandēmijas karstākajā brīdī, kad daudzas nozares bija pilnībā slēgtas, atbalsts bija jāsniedz un ar tā palīdzību bezdarbs valstī tika noturēts zemā līmenī. Kariņš atzīmēja, ka Latvijas Bankas analītiķi atzinuši, ka to izdevies panākt ar ļoti plašiem dīkstāves un apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ko valdība ir sniegusi, aizņemoties naudu nodokļu maksātāju vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rosina sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu rudens un ziemas sezonai

Db.lv, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu rudens un ziemas sezonai.

Plānā jāparedz skaidri nozares darbības nosacījumi un efektīvi atbalsta mehānismi dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos. LRB uzskata, ka visu interesēs ir radīt tādu nozares atbalsta sistēmu, kas sekmē uzņēmējdarbību, nevis veicina dīkstāvi, un viens no šādiem instrumentiem ir pazeminātā PVN piemērošana, ko uzņēmēju atbalstam jau ieviesušas 20 Eiropas Savienības valstis.

"Nozare uzskata, ka atbildīgajām ministrijām, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un epidemioloģisko situāciju Latvijā un Eiropā, kā arī Pasaules Veselības organizācijas ekspertu un epidemiologu ieteikumus, ir nekavējoties jāizstrādā skaidri saprotams nozares darbības plāns vismaz tuvākajiem sešiem mēnešiem. Iepriekšējā periodā ilgi diskutētais, kopīgi izstrādātais un valdības apstiprinātais "luksofora" princips diemžēl nekad tā arī netika iedzīvināts, pēkšņi aizstājot to ar grūti realizējamo "koridoru" pieeju. Tāpēc uzņēmēju vidū pastāv nopietnas bažas, ka arī šoruden, strauji mainoties epidemioloģiskajai situācijai, viesmīlības nozares darbības regulējumā atkal varētu iestāties haoss un masveida bankrotu vilnis," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru