Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Mēbeļu eksports 2023. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 97, 58 milj. eiro, kas ir par 24, 3% jeb teju 31 milj. eiro mazāks nekā analogā laikā pērn, kad bija 128, 85 milj. eiro līmenī.

"Latvijas mēbeļu ražotāju tradicionālie noieta tirgi stāv uz vietas, Skandināvijas tirgos ir sava veida stagnācija, kas arī ietekmē eksporta rādītājus," situāciju komentē Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā prezidents un SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš piebilst, ka cenu krituma nav, bet tieši pretēji ir cenu kāpums, jo izmaksas Latvijā ir pieaugušas." Cik katrs ražotājs sarunās ar saviem partneriem ārzemēs spēja, tik arī dabūja cenu indeksāciju," tā J. Griķis.

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus...

Viņš arī pašmāju tirgū 2023. gada pirmos mēnešus uzskata par sava veida izdzīvošanas laiku. To apliecinot arī mēbeļu importa dati, kuri rāda, ka šogad tas bijis tikai 40, 39 milj. eiro līmenī, kamēr analogā laikā pērn 51, 8 milj. eiro — kritums par 22%. "Augusts jau bija salīdzinoši labs mēnesis, bet kāds būs gads kopumā, pašlaik vēl pāragri spriest, jo mēbeļu segmentā ļoti nozīmīgs ir tieši otrais pusgads, jo īpaši septembris, oktobris, novembris," uz jautājumu par to, kāda situācija ir pašlaik, atbild J. Griķis. Viņš secina, ka ierastais darba ritms ir pazudis jau kopš Covid-19 pandēmijas.

"Faktiski pēc pandēmijas laika svētkiem mēbeļu segmentā ir savdabīga krīzes situācija ar jautājumu, kas būs tālāk, tomēr tas nav pamats nokārt degunu, un, piemēram, Nakts mēbeles ver vaļā dārgo mēbeļu salonu Polijā (Heavens Polska), kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem un eksportētājiem," optimismu nezaudē J. Griķis.

Visu rakstu Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Kriptovalūtu tirgum augustā kopumā bija lejupejoša tendence – vadošās kriptovalūtas piedzīvoja kritumu vidēji par 9 %.

Tomēr strauju palēcienu kriptovalūtas piedzīvoja pēc Grayscale – viena no lielākajiem kripto aktīvu pārvaldītājiem – negaidītās uzvaras tiesā pret ASV Vērtspapīru un biržu komisiju, norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē.

Mēneša pirmajā pusē kriptovalūtu tirgus bija ļoti stabils, bez straujām izmaiņām. Situācijā mainījās 15. augustā, kad kriptovalūtu tirgus vērtība kritās, sekojot kārtējam bāzes procentu likmju paaugstinājumam. Savukārt 29. augustā varēja novērot pilnīgi pretēju kriptovalūtu tirgus reakciju.

Pēc Grayscale uzvaras tiesā pret ASV Vērtspapīru un biržu komisiju kriptoaktīvi dažu stundu laikā piedzīvoja strauju kāpumu vidēji par 6 %. Tiesas spriedums paver ceļu Bitcoin ETF (biržā tirgoto fondu) izveidei ASV biržās. Tas atvieglos kriptovalūtu pieejamību institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, tādejādi ievērojami kāpinot kopējo pieprasījumu pēc kriptoaktīviem. Tomēr straujais cenu kāpums bija īslaicīgs, jo kriptovalūtu vērtība pēdējā mēneša laikā atkal nokritās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, kādā tā bija pirms tiesas lēmuma.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Krievijas centrālās bankas direktoru padome otrdien ārkārtas sanāksmē nolēma būtiski palielināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā straujo rubļa kursa kritumu.

Banka bāzes procentlikmi palielināja par 3,5 procentpunktiem līdz 12%.

"Šis lēmums paredzēts, lai ierobežotu cenu stabilitātes riskus," norāda banka.

Banka novērojusi, ka rubļa vērtības kritums negatīvi ietekmē patēriņa cenas, tādējādi pieaugušas prognozes par inflācijas kāpumu.

Jau vēstīts, ka Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada 23.marta, kad bija apritējis mēnesis kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, un pārsniedza 100 rubļus par ASV dolāru.

Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru sarukusi par aptuveni 30%.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Kriptovalūtu cenas pēdējā laikā piedzīvojušas gan pamatīgus kritumus, gan kāpumus. Lai gan kriptovalūtu tirgus pašlaik neizskatās īpaši iedvesmojoši investīciju veikšanai, daudzi šobrīd spekulē par Wall Street Memes cenas kāpumu. Tas gaidāms līdz ar žetona iepriekšpārdošanas beigām, kad $WSM tiks kotēts biržās.

Pēdējo divu mēnešu laikā projekta atbalstītāju skaits ir ievērojami pieaudzis un aktivizējis meme monētu kopienu, kurā ir vairākas ietekmīgas personas, tostarp miljardieris un inovators Elons Masks. Arī lieli investori izrāda interesi par šo iepriekšpārdošanu, un viens investors paziņoja, ka Wall Street Memes ir ieguldījis vairāk nekā 1 miljonu ASV dolāru.

Tagad, kad Wall Street Memes iepriekšpārdošana beidzot ir pārsniegusi 25 miljonu ASV dolāru robežu, situācija sāk uzkarst vēl vairāk – ir atlicis mazāk nekā viens mēnesis, lai pievienotos un kļūtu par vienu no pirmajiem $WSM investoriem.

Kas ir Wall Street Memes un kāpēc tajā investēt?

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas brīdi nosaka nevis peļņas sadali, bet tā aprēķināšanas brīdi.

LTRK aģentūrai LETA pauda, ka organizācija kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm.

Tāpat LTRK uzsver, ka nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs. "Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās," viņš uzsver.

Tirdzniecības centrs “Spice” pabeidzis interjera atjaunošanas projektu, kura laikā, investējot 9 miljonus eiro, renovēti 7565 kvadrātmetri no tirdzniecības centra platības.

Pārbūves darbi īstenoti dažādos segmentos, iekļaujot gan dekoratīvo margu un grīdas flīžu nomaiņu, gan jaunu apdares risinājumu ieviešanu. Tai skaitā rekonstrukcijas darbi notika arī nozīmīgās tirdzniecības centra zonās, piemēram, ieejas portālos, ātrijos un Modes, Palmu alejās. Veicot vērienīgos rekonstrukciju darbus apmeklētājiem pieejamajās tirdzniecības centra telpās, domāts arī par darbinieku labbūtību, renovējot tiem paredzētās atpūtas telpas. Papildu tam ieviesti nozīmīgi, ilgtspējīgi risinājumi, kas ļāvuši samazināt tirdzniecības centra ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi.

“Pēdējo 10 gadu laikā tirdzniecības centru funkcija ir ievērojami mainījusies – tā vairs nav tikai vieta, kur iegādāties noskatīto preci, bet tie ir kļuvuši arī par brīvā laika izklaides galamērķi. Veidojot jauno interjeru, mūsu uzmanības centrā bija un būs apmeklētāja pieredze un emocionālā labsajūta. Tieši tādēļ esam spēruši drosmīgu soli un atkāpušies no ierastā, tirdzniecības centriem raksturīgā interjera, vienlīdzīgās lomās nostādot tik ļoti nepieciešamo funkcionalitāti un estētisko baudījumu, integrējot interjerā elementus ar pievienotu māksliniecisko vērtību,” stāsta Iveta Priedīte, tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Sešu gadu laikā vairāk nekā 20 000 uzņēmumu neto apgrozījums pieaudzis par 62,67%, peļņa - par 59,58%, samaksāto nodokļu apmērs - par 46%, savukārt darbinieku skaits tikai par 0,4%.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 21 450 kompāniju atlases grupas finansiālās darbības rādītājiem laikā no 2017. līdz 2022. gadam pēc to iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka analizēti tika uzņēmumi, kuri iesnieguši gada pārskatus par visiem gadiem laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam un kuriem 2017. gadā apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. eiro.

SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka analizējot finanšu datus par Latvijas uzņēmumiem, kuri iesnieguši gada pārskatus laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam, redzams, ka 2017. gadā to apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. EUR, tāpēc varam izdarīt vairākus secinājumus. Pētījumā ietverto uzņēmumu grupas (kopskaitā analizēti 21 450 uzņēmumu dati) rezultāti pa gadiem parāda, ka, salīdzinot 2017.gadu ar 2022.gada rezultātiem, 62,67% uzņēmumiem apgrozījums ir pieaudzis, 59,58% uzņēmumiem ir pieaugusi peļņa, 37,13% uzņēmumiem ir pieaudzis darbinieku skaits.

eSIM lietotāju skaits telefonos gada laikā palielinājies par 61%, bet viedpulksteņos – par 22%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati.

Kā informē “Tele2”, lai arī eSIM lietotāju skaits aug, tas kopumā vēl ir salīdzinoši neliels, jo ne visās ierīcēs pieejams eSIM un ir nepieciešams laiks, lai vecās ierīces tiktu pakāpeniski aizstātas ar jaunām, kas atbalsta šo pakalpojumu.

Šobrīd eSIM pakalpojums ir pieejams gan “Tele2” priekšapmaksas klientiem, gan pēcapmaksas klientiem, kuri izmanto “Zelta Zivtiņa” pēcapmaksas karti.

“Ja raugāmies, piemēram, uz eSIM pakalpojumu priekšapmaksas karšu klientiem, būtisks ieguvums ir iespēja daudz ātrāk un ērtāk pieslēgt mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī elastīgi mainīt tarifu plānus atbilstoši personīgajām vajadzībām. Šis pakalpojums ir ļoti piemērots arī tūristiem, kuri eSIM var iegādāties jau pirms ierašanās Latvijā, turklāt vienlaicīgi telefonā var izmantot gan priekšapmaksas eSIM, gan nepieciešamības gadījumā arī savu pastāvīgo pieslēgumu,” stāsta “Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš novembra vidū pievienojās Pjotram Avenam daļēji piederošā Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” direktoru padomei, intervijā Ukrainas medijam nv.ua norādījis, ka runas par “Kyivstar” nacionalizāciju būtu solis atpakaļ.

“Ukrainai būs vajadzīgi milzīgi privātā sektora ieguldījumi, ārvalstu tiešie ieguldījumi un atbalsts no Eiropas un ASV privātā sektora, lai pārvarētu kara sekas. Ja netiks aizsargātas īpašumtiesības, tostarp akcionāru tiesības Amerikas Savienotajās Valstīs, un netiks saglabāti uzņēmumi, kas sniedz labumu Ukrainas tautai, tā būs stratēģiska kļūda Ukrainai, kas padarītu Ukrainas atjaunošanu un atbalstu šai valstij turpmākajos gados daudz grūtāku un dārgāku, un kapitāla plūsmas daudz ierobežotākas,” intervijā pauž Maiks Pompeo.

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sāk darbu Pjotram Avenam daļēji piederošā Kyivstar direktoru padomē 

Bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kā neatkarīgs direktors pievienosies Pjotram Avenam...

Pēc viņa teiktā “Kyivstar” ir svarīga Ukrainas ekonomikas pērle. ““Kyivstar” ir neticami labi kalpojis Ukrainas tautai un bijis neticami dāsns. Pēdējo divu gadu laikā tas bijis arī nozīmīgs dalībnieks, palīdzot Ukrainas tautai,” intervijā nv.ua saka bijušais ASV valsts sekretārs.

M.Pompeo “Kyivstar” direktoru padomē darbosies kā konsultāciju kompānijas “Impact Investments” partneris, kas ir ASV nesen izveidota stratēģisko un finanšu konsultāciju un ieguldījumu sabiedrība.

“Es ar lepnumu pievienojos “Veon” un “Kyivstar” izcilajā kalpošanā Ukrainas iedzīvotājiem, nodrošinot būtisku savienojamību un digitālos pakalpojumus veselības, izglītības, uzņēmējdarbības izaugsmes un izklaides jomā. Es arī izsaku atzinību “Kyivstar” mātesuzņēmumam “Veon” par tā vadošo lomu investīciju veikšanā Ukrainā ar savu ilgtermiņa apņemšanos un iniciatīvu “Investēt Ukrainā tagad!””, kompānijas “Veon” paziņojumā norāda M. Pompeo uzsverot, ka tieši ar privāto uzņēmumu un investīciju palīdzību Ukraina nodrošinās savu ekonomisko nākotni un panākumus.

“Veon” jau šā gada jūnijā paziņoja par apņemšanos ar meitasuzņēmuma “Kyivstar” starpniecību investēt 600 miljonus ASV dolāru Ukrainas atveseļošanā. Ieguldījumi tiks veikti “Kyivstar” infrastruktūras projektos, nodrošinot būtisku savienojamību un 4G pakalpojumus visā valstī, attīstot visiem ukraiņiem pieejamus augstākā līmeņa digitālos pakalpojumus un kopienas atbalsta projektus. Apņemoties sniegt pakalpojumus Ukrainā, “Veon” ir pilnībā pametis Krievijas tirgu, pārdodot savu meitaskompānijas “Vimpelcom” par pusi no tā vērtības, jo Krievija apstiprina ārvalstu aktīvu pārdošanu tikai pēc 50 % atlaides noteikšanas.

Jautāts, vai ārvalstu investori ir gatavi nākt uz Ukrainu, Maikls Pompeo teic, ka pirms dažiem mēnešiem bijis Kijivā kopā ar privāto investoru grupu no būvniecības nozares līdz telekomunikācijām. “Viņi meklēja veidus, kā atrast vietas, kur varētu ieguldīt, gūt peļņu saviem akcionāriem, bet vienlaikus veikt svarīgo rekonstrukcijas un atjaunošanas darbu, kas jāveic Ukrainā. Es domāju, ka amerikāņu investori ir pilnībā gatavi to darīt, bet viņiem tas jādara ar pārliecību, ka viņi var ieguldīt Ukrainā tā, lai viņu uzņēmumi gūtu peļņu, ka pret viņu darbiniekiem tiks nodrošināta laba attieksme un kapitāls, ko viņi ieguldīs Ukrainā, būs pasargāts no konfiskācijas vai nacionalizācijas,” saka Pompeo.

“Veon” ir Amsterdamas biržā kotēts mobilo sakaru operators (VON.AS) un tas ir 100% Ukrainas telekomunikāciju uzņēmuma “Kyivstar” īpašnieks.

M. Pompeo bija 70. ASV valsts sekretārs no 2018. līdz 2021. gadam un sestais Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors no 2017. līdz 2018. gadam. Iepriekš M. Pompeo pārstāvēja Kanzasas štatu ASV Pārstāvju palātā no 2011. līdz 2017. gadam. Viņš ir absolvējis ASV Militāro akadēmiju Vestpointā un Hārvardas Juridisko skolu.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.