Jaunākais izdevums

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Viņš sacīja, ka cer uz to, ka šāda palīdzības sniegšanas kārtība ir vienkārši paviršība, nevis pieņemta ar ļaunu nodomu. "Ceru, ka šos noteikumus vēl var mainīt un palīdzību iegūs arī tie uzņēmumi, kurus krīze skārusi vēl pavasarī," teica Majors.

Kā vēstīts, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā, valstī no 9.novembra līdz 6.decembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija. Krīzes skartajām nozarēm par šo laika periodu tiks izmaksāti dīkstāves pabalsti un subsidētas algas par kopējo summu 85,83 miljoni eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Valdībā atbalstītie EM izstrādātie priekšlikumi uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Plānots, ka darbības veidos, kuros darbojas uzņēmumi, kuriem ārkārtējās situācijas apstākļos saimnieciskā darbība ir apturēta, galvenokārt tiks izmantots dīkstāves atbalsts, savukārt darbības veidos, kuros darbojas uzņēmumi, kuriem ārkārtējās situācijas apstākļos ir daļēji ierobežota saimnieciskā darbība, 70% tiks izmantos dīkstāves atbalsts un 30% atbalsts algu subsīdijai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) otrdien žurnālistiem skaidroja, ka konkrēta atbalsta summa vēl tiks precizēta, jo EM atbalsta apmēru aprēķinājusi, ņemot vērā maksimālo iespējamo atbalsta saņēmēju skaitu.

Viņš uzsvēra, ka EM aprēķins ir indikatīvs, līdzīgi kā pavasarī, kad dīkstāves pabalstiem tika plānoti nedaudz vairāk kā 100 miljoni eiro, bet reāli tika izmaksāta puse.

EM pārstāvis Raimonds Aleksejenko valdības sēdē informēja, ka ministrija sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu un sarēķinās "konservatīvākas prognozes" par plānoto valsts atbalsta summu.

Jau ziņots, ka EM atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

EM izstrādātie priekšlikumi pirmdien, 9.novembrī, tika apspriesti finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienā arī koalīcijas partneru starpā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt, tostarp uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

EM priekšlikums paredz ieviest dīkstāves pabalstus - tā zemākais slieksnis būs 330 eiro, bet griesti - 1000 eiro. Papildus tam tiks izmaksāti 50 eiro par katru apgādājamo. Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts minimālā apjomā neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām. Dīkstāves pabalstus varēs saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Savukārt subsidētās darbavietas paredzētas 50% apmērā no šā gada augustā, septembrī un oktobrī deklarētās vidējās algas. Tās izmaksās darbiniekiem maksimāli 500 eiro apmērā. Šis atbalsts būs paredzēts tiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju, tomēr uzņēmums turpina darboties ierobežotā apmērā.

Kā atbalsts tiks sniegtas arī subsīdijas apgrozāmiem līdzekļiem tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju. Šis atbalsts plānots konkrētā apmērā no augustā, septembrī un oktobrī izmaksātām darba algām, par kurām nomaksāti visi nodokļi.

Vitenbergs atzina, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi tieši skar cilvēkietilpīgās nozares, piemēram, ēdināšanā, tirdzniecībā, izklaidē un skaistumkopšanas jomā kopā ir nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku, taču uzņēmēju un darbinieku skaits, kuru saimnieciskā darbība tieši ietekmēta Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, ir krietni lielāks.

"Lielai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespēja atsākt darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudziem uzņēmējiem uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus, tāpēc atbalsts ārkārtējās situācijas laikā būs visiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu skartajiem un ietekmētajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Iepriekš dīkstāves pabalsti tika maksāti no marta vidus līdz jūnija beigām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, šajā periodā tika izmaksāti 133 462 dīkstāves pabalsti 53,6 miljonu eiro apmērā. Kopumā šie pabalsti tika izmaksāti 55 179 darbiniekiem, tostarp 2388 pašnodarbinātām personām.

Vidējais izmaksātā dīkstāves pabalsta apmērs bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu pieteikumu tika saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu, no apstrādes rūpniecības - 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu nozares - 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares - 8,2% pieteikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izklaides pasākumu nozares darbība joprojām ir apturēta, tāpēc mēs plānojam lūgt valsts un valdības atbalstu, teica koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš akcentēja, ka situācija nozarē ir identiska tai, kāda tā bijusi kopš valstī izsludināja ārkārtas situāciju. Atkarībā no pasākumu organizatoru specifikas, darbība bijusi iespējama tikai minimālā apjomā, tomēr sarīkot rentablus komercpasākumus faktiski neesot iespējams.

Majors skaidroja, ka lielākā daļa pasākumu, kas pandēmijas laikā notikuši, ir saņēmuši līdzfinansējumu, jo šāda pasākumu rīkošanas forma ir teju vienīgā, kas iespējama Covid-19 laikā.

"Ierobežotās kapacitātes apstākļos gan pasākumu organizatoru, gan norišu vietu, gan tehnisko kompāniju darbība ir pilnībā apturēta. Mūsu uzņēmuma apgrozījuma kritums ir tuvu 100%," uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina sākt izmēģinājumus ar vakcinētu cilvēku laišanu kultūras un izklaides pasākumos

LETA, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārliecinātos, ka pret Covid-19 vakcinētām personām ir droši apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus, ir nepieciešams veidot šādus pilotprojektus, aģentūrai LETA uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš uzsvēra, ka patlaban ir pēdējais laiks domāt par šādu eksperimentu veikšanu visās jomās. Majors piebilda, ka viņš kā pilsonis neredz vairs argumentus, kāpēc vakcinēti cilvēki nevar apmeklēt, piemēram, muzejus ierobežotā skaitā.

"Tāpēc es ļoti ceru uz valdības kopējo noskaņojumu sākt kvalitatīvu diskusiju, lai varētu izstrādāt noteikumus, kādā veidā pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem ļaut apmeklēt pasākumus. Tagad tam ir īstais laiks un uz to ir jāiet, jo drīzumā būs pārāk liels sabiedrības spiediens, ja citās valstīs šie atvieglojumi tiks ieviesti ātrāk," skaidroja koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks.

Viņš arīdzan norādīja, ka industrija Latvijā, tāpat kā kolēģi visā pasaulē, rēķinās, ka nozares darbība varētu atsākties tikai ar atļauju vakcinētiem cilvēkiem apmeklēt pasākumus. Majors atzīmēja, ka tas neļaus nozarei atsākt darbību pilnā apjomā, vēršot uzmanību uz Veselības ministrijas priekšlikumu, ka vakcinācijas aptverei tuvojoties 50% un epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, no 15.jūnija varētu piešķirt iespējas apmeklēt kino, mūzikas, kultūras un sporta pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Festivālu "Positivus" ir iespējams sarīkot mēneša laikā, un tā norise būs atkarīga arī no tā, vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, aģentūrai LETA pavēstīja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs Ģirts Majors.

Jautāts, vai festivāls varētu notikt, ja tiks atcelti pulcēšanās ierobežojumi, Majors norādīja, ka tas nav atkarīgs tikai no tā, jo jāņem vērā, kāda būs situācija pasaulē.

"Tikpat svarīgi kā valdības lēmumi būs arī ceļošanas ierobežojumi - vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, un tas nav atkarīgs tikai no vietējās situācijas," akcentēja Majors.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada aprīlī apmeklētāju drošības dēļ tika nolemts uz 2021.gadu pārcelt festivālu "Positivus", kam bija jānotiek 2020.gada jūlija vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa trešdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu.

Majors iepriekš pauda viedokli, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana. Viņš jau toreiz pauda pārliecību, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.

Tagad prokuratūrai būs vēl iespēja apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gaidāms spriedums krimināllietā pret Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos Expo

LETA, 18.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness diskutē ar izklaides industrijas dalībniekiem par nozares iziešanu no pandēmijas izraisītās krīzes.

Diskusijā piedalās: Ģirts Majors - mūzikas festivāla Positivus rīkotājs, Lauris Aleksejevs - restorāna 36.līnija šefpavārs un līdzīpašnieks, Arvis Zēmanis - bāru un viesmīlības konceptu konsultants un attīstītājs, dažādu pasākumu un TV raidījumu vadītājs, Dainis Niedra - Zviedrijas spēļu kompānijas Enlabs AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA Optibet Baltijas reģiona izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts finansētais atbalsts ir īslaicīgs plāksteris

Ilmārs Šukjurovs, pasākumu aģentūras "EventAgency.lv" vadītājs, Biznesa augstskolas Turība doktorants, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, kultūras pasākumu varēs pārtraukt pavisam

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta pasākumu pārtraukšana būs kritiskais brīdis tautsaimniecībā un banku sektorā

LETA, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kritiskais brīdis, tostarp Baltijas valstu, tautsaimniecībās un bankās var iestāties, kad tiks pārtraukti pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi, intervijāatzina Eiropas Cen rālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

Viņa atgādināja, ka jau pandēmijas sākumā tika ieviesti daudzi atbalsta pasākumi.

"Ļoti būtiskas bija darba vietu saglabāšanas shēmas - tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju," uzsvēra Šnābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ap Covid-19 neliecina, ka būtu redzama infekcijas izplatības stabilizācija, tāpēc ierobežojošos pasākumus Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieteiktu stiprināt.

Pirmdien preses konferencē vaicāts, vai rekomendētu valdībai ieviest jaunus ierobežojumus, eksperts sākotnēji norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, atgādinot, ka jau vairākkārt uzsvērta drošības pasākumu nepieciešamība.

Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka vairākkārtīgi sabiedrība aicināta ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās.

Viņš norādīja, ka uzliesmojumi izplatās darba kolektīvos, un tos intensīvi skar Covid-19. Tāpat daļa cilvēku ar Covid-19 inficējas sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.

SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties ārkārtējai situācijai, iedzīvotājiem arī turpmāk būs jāievēro virkne ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītu ierobežojumu, pagājušajā nedēļā lēma valdība.

Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa neturpināt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada 9.novembra.

Ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus. Tādējādi arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.

No šodienas spēkā būs prasība lietot sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, tai skaitā arī darba vietās. Obligāta sejas masku lietošana tiek paredzēta arī sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atsevišķās pašvaldībās noteikti papildu drošības pasākumi pilsētas sabiedriskajā transportā

Db.lv, 25.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībās, kur kumulatīvās saslimstības rādītājs par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju, ir noteikti papildu drošības pasākumi, tai skaitā arī pilsētas sabiedriskajā transportā. Pilsētas sabiedriskajā transportā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no tā ietilpības, informē Satiksmes ministrija.

Papildu drošības pasākumi būs jānodrošina pašvaldībās, kur iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju. Pilsētas sabiedriskajā transportā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no tā ietilpības. Gadījumos, ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējas kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, ir jāmarķē sēdvietas, lai nodrošinātu distancēšanās prasības. Papildu drošības pasākumi noteikti Ministru kabineta rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un ir spēkā no š.g. 27. novembra.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) līdz katras nedēļas otrdienai savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par pašvaldībām, uz kurām attieksies papildu drošības pasākumi. Tie stāsies spēkā tās pašas nedēļas ceturtdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvprātīga nodokļu saistību izpilde ir daudz efektīvāka par kontroles pasākumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc VID datiem, dienests pagājušajā gadā veica trīs reizes mazāk nodokļu kontroles pasākumu nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā veikti kopumā 2264 nodokļu kontroles pasākumi, bet 2019.gadā - 6856 pasākumi.

Jaunzeme skaidroja, ka kontroles pasākumu samazināšanās ir saistīta ar VID stratēģijas maiņu, kas apstiprināta 2019.-2022.gadam.

"Tas nozīmē, ka mūsu galvenais pienākums un uzdevums ir maksimāli pārliecināt nodokļu maksātāju par nepieciešamību veikt savas uzvedības korekciju pirms kontroles pasākumu veikšanas. Kontroles pasākumi ir dārgi, un tie ne vienmēr dod vajadzīgo rezultātu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka brīvprātīga saistību izpilde ir daudz efektīvāka. Tādēļ mēs uzrunājam nodokļu maksātājus, izskaidrojam mūsu rīcībā esošo informāciju, un daudzos gadījumos uzņēmumi koriģē savus datus, iesniedz precizētās deklarācijas. Tādēļ arī zūd nepieciešamība pēc kontroles pasākumiem," teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tiks mazināti ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas vietās - pie galda iekštelpās varēs atrasties līdz četriem cilvēkiem, bet ārtelpās - līdz astoņiem cilvēkiem, turklāt apmeklētājiem nebūs jāievēro divu metru distance, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai".

Līdz šim virkne pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai minēta Ministru kabineta rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", tomēr ārkārtējā situācija izbeigsies 9.jūnijā. Tāpēc VM izstrādātajā noteikumu projektā iekļauti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

No noteikumu projekta izriet, ka arī pēc 9.jūnija sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos būs jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, bet uz apmeklētājiem, kuri sēž pie viena galdiņa, neattieksies prasība ievērot divu metru distanci.

Vienlaikus spēkā būs nosacījums, ka pie viena galdiņa iekštelpās varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki. Ārā pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā astoņi cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu tūrisma nozari no masveida maksātnespējas procesiem un sekmētu tās atkopšanos turpmākajos gados, Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar nozares pārstāvjiem sagatavojusi priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, kas ieviešami nekavējoties, informē EM.

"Cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Nozares darbība faktiski ir apstādināta - starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks," secina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lai sniegtu atbalstu tūrisma nozares komersantiem, EM piedāvā risinājumus trīs virzienos - komercdarbības aizsardzībai, izmaksu samazināšanai un apgrozījuma veicināšanai nākamajā tūrisma sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 25 000 jeb 2,7%, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs - pieaugums par 0,1%.

"Neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts - 70,1% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos," norādīja EM eksperts.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Viņš piebilda, ka jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

"Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija ierobežojumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, ņemot vērā, ka primāri tiek skartas darbaspēka intensīvās nozares - transporta pakalpojumi un pasažieru pārvadājumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība nozare, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos," atzina Ozols.

Viņš atsaucās uz Valsts ieņēmuma dienesta datiem, kas liecina, ka tieši skartajās nozarēs šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 134 000 darba ņēmēju, kas ir aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem atbilstošajā periodā.

"Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to ļaujot daļēji saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Tomēr neraugoties uz to, jāņem vērā, ka valsts intervences pasākumi var kompensēt ekonomisko aktivitāšu kritumu tikai īstermiņā, tādēļ ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, arī krīzes ietekme uz darba tirgu var pieaugt," uzsvēra EM eksperts.

Ozols prognozēja, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopumā 2020.gadā varētu samazināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz vidēji 8,3%.

"Situācija darba tirgū varētu uzlaboties sākot ar 2021.gada pavasara un vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes," sacīja EM pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī. Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru