Jaunākais izdevums

ATD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023.gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022.gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 37 377 783 pasažieri, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023.gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.

ATD apkopoto statistikas datu analīze pa sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023.gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā - 22,51 miljoni pasažieru, kas ir par 4% vairāk, nekā 2022.gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,68 miljoni pasažieru. 2023.gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023.gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri.

Savukārt visstraujākais pasažieru skaita pieaugums 2023.gadā ir vērojams vilcienu maršrutos, kuros kopumā pārvadāti 17,14 miljoni pasažieru, kas ir par 9% vairāk, nekā 2022.gadā, kad vilcienos kopumā tika pārvadāti 15,70 miljoni pasažieru. No visiem 2023.gadā vilcienu maršrutos pārvadātajiem pasažieriem 92% jeb 15,76 miljoni tika pārvadāti Pierīgas zonu tarifa maršrutos un 8% jeb 1,38 miljoni - pārējos reģionālās nozīmes dīzeļvilcienu maršrutos. 2023.gadā vilcienu maršrutu tīklā kopumā veikti 612,38 miljoni pasažierkilometru, no kuriem elektrovilcienu maršrutos tika veikti 62% jeb 381,84 pasažierkilometru, bet dīzeļvilcienu maršrutos - 230,53 miljoni pasažierkilometru, kas veido 38% no visiem 2023.gadā vilcienu satiksmē veiktajiem pasažierkilometriem. Vidējais pārvadājuma attālums ar vilcieniem 2023.gada 12 mēnešos bija 35,73 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi AS “Pasažieru vilciens” padomes sēde, kurā tika nolemts par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju apstiprināt esošo uzņēmuma valdes locekli Raiti Nešporu, informē "Vivi".

Raitis Nešpors AS "Pasažieru vilciens" valdes locekļa amatu ieņem no 2021. gada 15. aprīļa. Kopš 1997. gada Nešpors guvis pieredzi vadošos amatos. 2016. gadā iecelts par VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekli. No 2017. gada līdz 2020. gadam Nešpors ir bijis VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs. Raitis Nešpors ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis.

Raitis Nešpors ir absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu, iegūstot profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un iestāžu un organizāciju vadībā. Banku augstskolā iegūts bakalaura grāds finansēs.

“AS “Pasažieru vilciens” prioritāte ir ieviest jaunos elektrovilcienus, saglabājot paredzamus un precīzus pasažieru pārvadājumus. Raitis Nešpors ir pieredzējies satiksmes nozares profesionālis, un pildīs valdes priekšsēdētāja pienākumus, līdz konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Konkurss uz šo amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā”, informē AS “Pasažieru vilciens” padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, norādot, ka līdz jauna valdes priekšsēdētāja izvēlēšanai uzņēmuma valde strādās divu cilvēku sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektrovilcieni piektdien, 15.decembrī, sāks kursēt uzreiz vairākos maršrutos, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš norādīja, ka Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir gatavs nodot "Pasažieru vilcienam" kopumā 15 jaunos elektrovilcienus, un vēl joprojām notiek šo vilcienu pieņemšanas process.

Vienlaikus Grigulis atzīmēja, ka mērķis ir 15.decembrī jaunos vilcienus ieviest uzreiz vairākos maršrutos.

Tāpat kompānijas vadītājs minēja, ka visus 32 jaunos elektrovilcienus Čehijas uzņēmums paredzējis piegādāt "Pasažieru vilcienam" līdz nākamā gada vidum. "Skatīsimies, lai viņi arī pieturas pie šī plāna," piebilda Grigulis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka līdz ar jauno elektrovilcienu ieviešanu vecie vilcieni vairs netiks izmantoti pasažieru pārvadāšanai. "Vecie jeb esošie vilcieni jau būs ļoti reta parādība," teica Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

AS Pasažieru vilciens vadītājs atkāpjas no amata

Db.lv, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu publisko spiedienu AS “Pasažieru vilciens” (PV) komandai, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis pieņēmis lēmumu atkāpties no amata, informē PV.

Šodien līnijā Rīga-Tukums un saistītajās līnijās tika ietekmēta vilcienu kustība, tā atjaunota plkst. 8.28.

“Šī rīta reisu atcelšanas vai kavēšanās iemesls nav saistīts ar jauno ritekļu uzticamību, bet gan ar problēmām dzelzceļa infrastruktūrā. Proti, tika konstatēti strāvas padeves pārrāvumi," norāda R.Grigulis.

Februārī tika atjaunota vilcienu kustības precizitāte 98,6%, kas ir iepriekšējā gada līmenī, 17 jaunie elektrovilcieni ir pieejami satiksmei un otro mēnesi pēc kārtas mums ir pieaugošs pārvadāto pasažieru skaits.

“Krīze ir pārvarēta. Tomēr šī rīta incidents rāda, ka mēs nevaram mazināt modrību, katram darbiniekam no konduktora līdz valdes loceklim jārīkojas precīzi pēc izstrādātā risku mazināšanas plāna ar visaugstāko atbildību. Transporta nozarē nemainīgi saglabāsies dažāda rakstura incidenti un tikai no saskaņotas darbības ik dienu, stundu, minūti, ir atkarīgs vai atrisinām to labākajā veidā,” skaidro Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 59,777 miljoni eiro, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pieauga par 39,8% - līdz 844 579 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

2023.gadā "Pasažieru vilciens" pārvadāja 17,134 miljonus pasažieru, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2022.gadā.

"Pasažieru vilciena" ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem 2023.gadā veidoja 20,7 miljonus eiro, kas ir par diviem miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2022.gadā.

Pērn maksas pasažieru tirgus daļa veidoja 45,4%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt vilcienu piepildījums 2023.gadā sasniedza 49,1%, kas ir par 2,1 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā.

Vilcienu precizitāte jeb rādītājs, kas apliecina, cik reisu ir izpildīti saskaņā ar vilcienu kustības grafiku, 2023.gadā bija 98,4%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka pieejamība ir jāpalielina uz publiskā sektora rēķina

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express plāno sākt pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciena maršruts no Viļņas līdz Tallinai atkarīgs no Latvijas un Igaunijas vienošanās

LETA/BNS, 27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 549 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī lidosta "Rīga" apkalpojusi 471 tūkstoti ceļotāju, un līdz ar to pasažieru skaits kopš gada sākuma pārsniedzis 6,1 miljona atzīmi, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rādītājiem.

Ņemot vērā pārvadājumu prognozi decembrim, līdz gada beigām lidosta "Rīga" varētu apkalpot 6,6 miljonus pasažieru, kas ir par 1,3 miljoniem vairāk kā gadu iepriekš.

Piektā daļa jeb 93,4 tūkstoši (+7% pret 2022.gadu) pasažieru novembrī lidostu "Rīga" izmantojuši kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem, bet 377,3 tūkstoši (+9% pret 2022.gadu) - tiešajiem lidojumiem.

Mēneša laikā apkalpoti 4635 pasažieru, kravas un citi lidojumi (+ 6% pret 2022.gada novembri), savukārt vidējais pasažieru lidojumu aizpildījums pārsniedz 70% un bijis līdzīgs kā pērnā gada novembrī. Novembrī pieprasītākie bijuši pasažieru lidojumi uz Londonu, Helsinkiem, Oslo, Tallinu un Frankfurti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā lidostā "Rīga" apkalpoti 6,63 miljoni pasažieru - par 23% vairāk kā gadu iepriekš, informē lidosta.

Lidostā pērn strādāja 20 aviokompānijas, kopumā apkalpots vairāk kā 61 tūkstotis lidojumu. Arī 2023.gadā Rīgas lidosta ir bijusi līdere Baltijas valstīs, apkalpojot 42% no kopējā Baltijas aviopasažieru skaita un 40% visu lidojumu.

Tiešo pasažieru skaita ziņā lidosta "Rīga" ir atgriezusies pie pirmspandēmijas laika rādītājiem, un šogad atsevišķos mēnešos pat tika apkalpots vairāk tiešo pasažieru kā 2019.gadā. Savukārt salīdzinājumā ar 2022.gadu tiešo pasažieru skaits audzis par 23% un pārsniedza 5,2 miljonu atzīmi.

Piedāvātais maršrutu tīkls no Rīgas ir veicinājis transfēra un tranzīta pasažieru skaita atjaunošanos. Tranzīta pasažieru plūsma ir stabilizējusies, un 22% pasažieru jeb vairāk nekā 1,4 miljoni Rīgu izmantojuši kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem. Salīdzinājumā ar 2022.gadu tas ir pieaugums par 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Rīgas sabiedriskajā transportā atkal tiks ieviestas tā dēvētās "puteņa biļetes", šodien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Intensīvas snigšana slaikā šādas biļetes Rīgā tiek ieviestas, lai samazinātu personisko transportu ielās, mazinātu sastrēgumus un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu.

Ar derīgu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību ceturtdien, 30.novembrī, Rīgas sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Ķirsis aicināja visus autovadītājus izmantot sabiedrisko transportu un rīdziniekus, ja iespējams, strādāt attālināti.

Kā iepriekš informēja SIA "Rīgas satiksme" stipras snigšanas laikā šādu iespēju bija izmantojuši vairāk nekā 10 000 pasažieru.

Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes, naktī uz ceturtdienu Rīgā debesis būs apmākušās, gaidāma ilgstoša snigšana, kas turpināsies arī ceturtdien pa dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijā apmēram 80 pilsētās streiko vietējā sabiedriskā transporta darbinieki

LETA/DPA, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā apmēram 80 pilsētās vietējā sabiedriskā transporta darbinieki piektdien rīko vienas dienas streiku.

Pasažieri ir brīdināti rēķināties ar samazinātu braucienu skaitu vai vispār atceltiem braucieniem autobusu, tramvaju un metro maršrutos visās Vācijas federālajās zemēs, izņemot Bavāriju.

Šī protesta akcija notiek dienu pēc tam, kad 11 Vācijas lidostās notika drošības kontroles darbinieku streiki. Pagājušajā nedēļā vilcienu mašīnistu streika dēļ Vācijas nacionālā dzelzceļa sistēma bija gandrīz paralizēta uz piecām dienām.

Gandrīz visās Vācijas federālajās zemēs pašlaik notiek sarunas par sabiedriskā transporta darbinieku atalgojumu. Arodbiedrība "Verdi" piedalās kolektīvās sarunās ar sabiedriskā transporta uzņēmumiem, pārstāvot apmēram 90 000 darbinieku aptuveni 130 pašvaldību transporta aģentūrās. Sarunas notiek vienlaicīgi, un pagājušajā nedēļas nogalē tajās netika panākta nekāda vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajos elektrovilcienos biļešu reģistratori varētu sākt darboties janvārī, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka pašlaik tiek veikti dažādu veidu biļešu testi, iestatījumi un uzlabojumi, lai biļešu reģistratorus jaunajos elektrovilcienos pasažieri varētu sākt izmantot janvārī.

Tāpat PV pārstāvji minēja, ka tiek strādāts pie tā, lai pārējos vilcienos izlīmētu kvadrātkodus, ar kuriem pasažieri varētu reģistrēt braucienus.

Vienlaikus PV pārstāvji norādīja, ka pēc biļešu pašreģistrācijas ieviešanas pie biļešu reģistratoriem un ar kvadrātkodiem samazināsies konduktoru kontrolieru loma tieši biļešu reģistrācijā, tomēr viņiem būs jāpilda citi uzdevumi.

Tādējādi PV pārstāvji uzsvēra, ka kompānija pašlaik neplāno samazināt konduktoru skaitu, proti, konduktoru vakances joprojām būs aktuālas, jo jauno elektrovilcienu būs vairāk - 32 sastāvi, kamēr līdz šim pasažieru pārvadāšanā izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Lietuvas-Polijas robežas esošie jaunie elektrovilcienu vagoni tiek vesti uz Latviju

LETA, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektrovilcienu vagoni, kas atrodas uz Lietuvas-Polijas robežas, tiek vesti uz Latviju, aģentūrai LETA skaidroja "Škoda Group" pārstāvji, komentējot sociālajos tīklos izplatītās jauno elektrovilcienu vagonu bildes uz Lietuvas-Polijas robežas.

Tādējādi uzņēmuma pārstāvji apstiprina, ka bojātie elektrovilcieni netiek vesti atpakaļ uz Čehiju, kā arī vilcienu pēdējie montāžas darbi un tehniskās apkopes darbi notiks Rīgā "Škoda Group" speciālistu uzraudzībā.

"Škoda Group" pārstāvji arī uzsvēra, ka uzņēmums saskaņā ar līgumu turpina piegādāt jaunos elektrovilcienus uz Latviju, papildinot, ka jauno elektrovilcienu pārvadāšanu nodrošina uzņēmuma ārējais piegādātājs, kurš ievēro Starptautiskās autotransporta organizācijas (IRU) standartus.

Uzņēmums kopā ar AS "Pasažieru vilciens" turpina risināt tehniskās problēmas, lai nodrošinātu jauno vilcienu pieejamību pēc iespējas ātrāk, kā arī nodrošinātu efektīvu apmācību "Pasažieru vilciena" personālam jauno vilcienu apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumā par elektrovilcieniem AS "Pasažieru vilciens" valde ir atbildīga par visu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš atgādināja, ka ir pagājuši apmēram trīs mēneši, kopš "slavenās vilcienu inaugurācijas ceremonijas, kur bija daudz pogu spiedēju", bet tagad šie pogu spiedēji pamukuši, kad jārunā par atbildību saistībā ar elektrovilcienu nedienām.

Rinkēvičs nākamajā nedēļā tiksies ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), lai pārrunātu satiksmes nozarē aktuālus jautājumus, tostarp elektrovilcienu problēmu. Satiksmes ministrija līdz šim 9.martu bija iezīmējusi kā laiku, kad vilcieniem būtu "jāsāk ripot, bet tie neripo", akcentēja prezidents.

"Pirmā atbildība, ko gribu redzēt un saprast, ko "Pasažieru vilciena" valde ir darījusi kopš 2017.gada. Viņi ir atbildīgi par visu," norādīja Rinkēvičs, ļaujot noprast, ka uzņēmuma valde varētu būt "pirmās galvas, kam jāripo" saistībā ar problēmām ar elektrovilcieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru