Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.
Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.
Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.