Ekonomika

Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē

Jānis Šķupelis, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Ja kāds, pandēmijai sākoties, vēl cerēja, ka tās laikā cilvēki vairāk laika pavadīs mājās un tādējādi arī nodosies domām par lielākām ģimenēm, tas izrādījies velti. Šādiem apcerējumiem darbi sekojuši nav, un faktiski šis viss Rietumvalstīs tā arī ir palicis vien domu līmenī. Proti, viena no Covid-19 pašām būtiskākajām sekām ir izrādījusies pilnvērtīga demogrāfiskā bedre.

Jāņem vērā, ka vairākās Rietumvalstīs cilvēku skaits plaka un sabiedrības novecojās jau pirms šīs pandēmijas. Lielā daļā gadījumu šādām valstīm no dramatiska iedzīvotāju skaita krituma atļāvusi izvairīties vien imigrācija. Notiekošajam nenoliedzami būs liela ietekme uz nākotni. Ja sabiedrība kļūst arvien sirmāka, parasti veidojas ļoti labi apstākļi tam, lai arī ekonomiskā dinamika būtu vēsāka.

Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un spiedienu arvien celt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstī var arī saražot mazāk produktu un pakalpojumu, un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi savukārt nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas. Ja to nav, tad uz jautājuma zīmes nonāk arī šādi piedāvātie labumi.

Ir ekonomisti, kas brīdina, ka ekonomiskā ziņā krišana demogrāfiskajā aizā var nozīmēt arī dažādus deficītus un augstākas cenas. Bieži tiek norādīts, ka šādā vidē arvien mazāk tiek domāts par inovācijām. Ir daudzi brīdinājumi, ka attīstības valstis straujiem soļiem pietuvojušās stagnācijas scenārijam, kad mazāks cilvēku skaits kaut ko rada, patērē un arī uzņēmumi tādējādi sāk atlikt savas investīcijas. Tas var arī, piemēram, nozīmēt, ka izpētes un attīstības nolūkos tiek nodarbināts arvien mazāks cilvēku skaits, kas var rezultēties ar lēnīgāku progresu.

Latvieši izzudīs

Dažādi pētījumi liecina, ka diemžēl demogrāfiskā bilde visdrūmākā izskatās tieši mūsu valstij. Jeb – kas citiem vēl tiek zīmēts nākotnē, mums jau ir realitāte tagad. Uz Latvijas spējās iztukšošanās fona atliek vien jautāt, kam vispār šāds tik strauji sarūkošs tirgus vēl varētu būt interesants. Ir manāmas aplēses, ka 2021. gadā mūsu valstī varētu būt nomiruši par 17 tūkst. vairāk cilvēku nekā piedzimuši. Pandēmijas pirmajā gadā mūsu valstī piedzima 17 552 bērni, kas bija jauns antirekords. 2021. gads šajā ziņā, iespējams, būs pat vājāks. No 2021. gada janvāra līdz oktobrim Latvijā bija nomiruši gandrīz divreiz vairāk cilvēku nekā piedzimuši. Šajā ziņā līkne ir vairāk nekā briesmīga, to var pastiprināt arī, piemēram, iedzīvotāju emigrēšana prom no mūsu valsts, ja atkal būs vispārējā vēlme pēc šīs pandēmijas meklēt labāku dzīvi citur.

Visu rakstu lasiet 11.janvāra numurā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks

Armanda Vilciņa, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Draugi, nav labi” bija vārdi, ko minēja ministru prezidents A. K. Kariņš, Covid-19 krīzē. Man, iespējams, jāsaka šie paši vārdi, taču ne vairs par pandēmiju, bet par paša premjerministra teikto š.g. 19. maijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Paskaidrošu trīs iemeslus, kāpēc.

Pirmkārt, premjers, šķiet nebija uztvēris acīmredzamo pamatojumu, kāpēc uzņēmēju organizācijas pauda nostāju šobrīd nemainīt ekonomikas ministru. Uzņēmēju biedrību pozīcija (vismaz pilnīgi noteikti – LTRK) bija balstīta ne tik ļoti ministra darba vērtējumā, bet vairāk apsvērumos, ka šajos ekonomikas “turbulences” apstākļos mainīt ministru mainīšanas pēc ir bezatbildīgi.

Otrkārt, ja uzņēmēji savu viedokli būtu balstījuši darba novērtējumā, tad pirmais, kuram būtu jāuzsaka darbs, būtu A. K. Kariņa partijas biedrs no Jaunās Vienotības – finanšu ministrs J. Reirs. Atgādināšu, ka pavisam nesen SKDS veiktajā uzņēmēju aptaujā , kurā tika aptaujāti >750 dažādu lielumu uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas un dažādām jomām, finanšu ministrs saņēma viszemāko novērtējumu – 3,6 balles no 10. Skolā ar 3 ballēm apzīmē “vāji”. Starp citu, atlaistajiem ministriem - M. Golubevai un J. Vitenbergam - šajā aptaujā bija augstāks novērtējums nekā pašam premjerministram un valdībai kopumā (4,2 balles no 10).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 12.07.2022

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru