Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā jau bez visas pandēmijas demogrāfiskā bilde izskatījās visai bēdīga. Tomēr šobrīd pieejamie dati liecina, ka Covid-19 Vecajā kontinentā šādus izaicinājumus būs vien pastiprinājis – turklāt pamatīgi

Demogrāfiskās tendences nav nekāda joka lieta. Tām uz dažiem biznesiem ietekme būs nekavējoties. Pamatā uz tiem, kas orientējas uz produktiem un pakalpojumiem, kuri nepieciešami bērnu aprūpei un labsajūtai. Tomēr ilgākā termiņā sekas demogrāfiskajai bedrei būs daudz plašākas un dziļākas, tur ietekmēti tiks gandrīz visi sabiedrībā notiekošie procesi, arī, piemēram, investīciju atdeve.

Nav cilvēku – nav ekonomikas

Grūti būt kādai ekonomikai, ja nav cilvēku – sarūkošs cilvēku skaits nozīmē mazāku tirgu, un sabiedrība kļūst arvien mazāk interesanta no ekonomiskā un ražošanas potenciāla skatupunkta. Piemēram, grūtības atrast nepieciešamos darbiniekus var būt uzņēmumiem. Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un turklāt – spiedienu palielināt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Samazinoties strādājošo skaitam, valstī var tikt saražots mazāks produktu un pakalpojumu apmērs un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas.

Tas viss – gausa, neproduktīva ekonomika, krītošs dzīves līmenis, augsti nodokļi – sabiedrības var iegrūst tādā kā apburtajā aplī, kad jaunās ģimenes vēl lielākā mērā nevēlas pat uzdrošināties domāt par bērniem, kas šo problēmu arvien pastiprina. Jāņem vērā, ka pandēmijas laikā valdības ļoti brangi aizņēmušās no nākotnes. Tomēr šajā nākotnē daudzās sabiedrībās vairs var nebūt cilvēku, kas rēķinus nomaksā, – nodokļu maksātāju piedāvājuma trūkums tādējādi visai šaubīgi liek izskatīties dažādu valstu, piemēram, labklājības sistēmām. Tāpat tas dīvaināk liek izskatīties varbūtībai izaugt no pandēmijas parādiem (process, kad ekonomikas aktivitāte ir straujāka par parādu pieaugumu). Katrā ziņā valdības runā par dažādiem attīstības plāniem. Tajos gan arvien lielākā mērā droši vien vērā būtu jāņem tas, ka šajās valstīs vienkārši nebūs cilvēku, kam tas viss tiek plānots.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 30.marta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 30.03.2021

Dalies ar šo rakstu

"Esam sapratuši, ka, lai ietekmētu politiķus, drīzāk jāstrādā ar pārējo sabiedrību, to pašu tanti Bauskā vai onkuli Tukumā," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis.

"Jo tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus".

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 30. marta numurā lasi:

  • Spēles noteikumi - Saeimā asas debates par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izmaiņām.
  • Tēma - statistika par Latvijas preču eksportu pasaulē. Eksporta izaugsmes cerības un realitāte. Uzņēmēju pieredze eksporta ziņā.
  • Infrastruktūra - biznesa skepse par iecerēto ostu pārvaldes reformu.
  • Demogrāfija - pandēmija padziļina ekonomikai bīstamo dzimstības bedri.
  • Īpašums - biroju nomai iesaka vienu iznomāšanas standartu.
  • Portrets - Aldis Circenis, arhitekts un dizainers, Rīgas Krēslu Fabrika dibinātājs.
  • Tendences - dolārs pozīcijas var neatdot.
  • Brīvdienu ceļvedis - Gundega Skudriņa, Skudras Metropole vadītāja un radošā direktore.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru