Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Valsts loma augusi – un uz palikšanu

Valsts sektora atbalsts vīrusa krīzē izpaudies dažādos veidos. Viena no skaļāk izskanējušajām ziņām bija par paredzēto ievērojamo Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdi ekonomikā tuvāko gadu laikā, kas, ja netiks "izpļeckāta" sasteigtos un nekvalitatīvos projektos, var veicināt ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi. Nozīmīgs pavērsiens bija arī ES fiskālo grožu atlaišana, kas deva rīcības brīvību daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai, būt dāsnām pret saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Mēdz sacīt, ka krīzes brīdis atklāj, no kādiem māliem esam mīcīti. Valdībai vīrusa krīze bija lieliska iespēja parādīt iedzīvotājiem, ka tieši valsts var būt stiprais plecs brīdī, kad no ārēju apstākļu radīta šoka cieš visi, un katram pašam izķepuroties patiešām nav iespējams. Šī apziņa palīdzētu nākotnē uzlabot mūsu sabiedrības ļoti zemo nodokļu maksāšanas kultūru. Diemžēl, jāsecina, ka iespēja nopelnīt lielāku cilvēku uzticību valstij līdz galam izmantota netika. No vienas puses, valsts atbalsts krīzes laikā ir stutējis ne vienu vien Latvijas uzņēmumu un ģimeni. No otras puses, atbalsta piešķiršanas process Latvijā bija ļoti smagnējs, dažkārt pat it kā negribīgs. To pavadīja novēlotas diskusijas, pēdējā brīža risinājumi un ilgstoša neskaidrība, vairojot nedrošību par nākotni.

Izpratne, ka nodokļu maksāšana ir visu mūsu interesēs, ir svarīga vienmēr, bet tā kļūs vēl svarīgāka, kad krīze būs pārvarēta, ES noteikumi atkal kļūs stingrāki un atgriezīsimies pie striktākas budžeta deficīta uzraudzības. Jau pirms vīrusa krīzes tika uzsvērts, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir pārāk zemi, lai nodrošinātu pienācīgus valsts pakalpojumus un sociālo aizsardzību. Pēdējā gada laikā redzamais valsts tēriņu kāpums bijis uz aizņemšanās rēķina. Turklāt, tas nav bijis tikai īstermiņa atbalsts. Pieņemti svarīgi lēmumi par finansējuma palielināšanu atsevišķās jomās, kas atspoguļosies valsts budžetā arī nākotnē, vēl vairāk aktualizējot nodokļu ieņēmumu celšanas nepieciešamību.

Jāatceras, ka vīrusa krīze būtiski atšķiras no "parastām", cikliskajām krīzēm. Tā ir ārējā šoka izraisīta relatīvi īslaicīga ekonomikas paralīze. Šādas krīzes rezultātā valsts sektoram ir plaši jāatbalsta viss privātais sektors, lai darboties spējīgi ekonomikas dalībnieki nebankrotētu īstermiņa problēmu dēļ. Krīzei atkāpjoties, valsts lomai ekonomiskās aktivitātes uzturēšanā, protams, jāsamazinās, ļaujot tautsaimniecībai nostāties uz savām kājām un kapitālismam darīt savu darbu – atsijāt vājos uzņēmumus no stiprajiem pēc-pandēmijas pasaulē. Taču vēsture rāda, ka valsts lomai "izplešoties", tā tik ātri pēc tam "nesaraujas". Turklāt politiķu pusē būs liels vilinājums vīrusa krīzē izmēģināto bezprecedenta atbalstu piemērot arī citās, pavisam parastās biznesa cikla krīzēs. Šāda pieeja ir nevēlama, jo apdraud valstu fiskālo stabilitāti un rada ekonomikas dalībniekos sajūtu, ka pret riskiem nodrošināties nav vajadzības, jo jebkuru krīžu brīdī valsts budžets tos izglābs.

Kopumā jāsecina – valsts sektoram spēlējot nozīmīgāku lomu ekonomikā, politiķu un ierēdņu rokās koncentrēsies ievērojami vairāk līdzekļu un varas nekā pirms Covid krīzes. Tas viss liek domāt, ka turpmākajos gados palielināsies arī riski, kas saistīti ar zemu publiskā sektora efektivitāti, rīcībpolitikas atkarību no šaurām interesēm, labas pārvaldības trūkumu un korupciju. Tādēļ vēl jo svarīgāka būs tiesībsargājošo institūciju, nevalstisko organizāciju un mediju loma kā efektīvas, godīgas un labi pārvaldītas demokrātijas sargiem.

Sašķeltāka un nevienlīdzīgāka pasaule

Kāpēc saka, ka krīze ir iespēju laiks? Tāpēc, ka krīzes situācijas parāda vājos punktus. Vīrusa uzliesmojumi izcēluši sabiedrības sašķeltību kā pasaulē, tā Latvijā. Daļa cilvēku parādīja, cik nenopietni uztver savas individuālās rīcības sekas kopējās atbildības katlā. Spītīga pretošanās kopējam aicinājumam palīdzēt iegrožot vīrusa izplatību, atsaucās lielākā kaitējumā kopējai sabiedrības veselībai. Latvijas gadījumā otrā viļņa neveiklā krīzes vadība un komunikācijas kļūdas vēl šo sabiedrības vieglprātību, vienaldzību un vispārējo nogurumu vairoja. Tas diemžēl ir radījis auglīgu augsni veikliem darboņiem, kas izmanto situāciju, lai kāpinātu savu personīgo popularitāti, un šķeltu sabiedrību ar dažādām sazvērestību teorijām.

Nepalīdz arī krasās atšķirības tajā, cik smagi krīzi izjūt dažādas cilvēku grupas. Finansiālā nevienlīdzība Latvijā jau pirms vīrusa krīzes bija viena no augstākajām ES, un krīzes ietekmē tā visticamāk tikai augs. Pateicoties valsts atbalstam, liela ekonomikas daļa spēja pēc šoka strauji atgūties, un arī darba tirgus kopumā krīzē turējies labi. Taču ir būtiskas atšķirības atkarībā no ienākumu līmeņa. Krīze vairāk skāra mazāk izglītotos un mazāk pelnošos, kamēr turīgākā sabiedrības daļa varēja strādāt attālināti un audzēt uzkrājumus. Vīruss ir izcēlis arī t.s. iespēju nevienlīdzību. Piemēram, bērniem no mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni, ir ievērojami sarežģītāk nodrošināt visu attālinātām mācībām nepieciešamo. Šī ir visas pasaules problēma – starptautiski pētījumi rāda, ka, mācoties attālināti vīrusa apstākļos, skolēnu zināšanās ir radušies robi, un tie ir lielāki tieši bērniem no nabadzīgajām ģimenēm. Iegūtās izglītības kvalitātes kritums var atspoguļoties arī šo bērnu nākotnes iespējās. Tāpēc, atgriežoties pie normālākas ikdienas, izglītības jomas resursi jāfokusē uz to, lai vīrusa krīzes radītos robus zināšanās novērstu.

Secināms, ka pandēmijas laikā ir izgaismotas plaisas, kas jau iepriekš sabiedrībā bija zināmas, taču nevienmērīgā finansiālā šoka dēļ ir vēl jo vairāk saasinājušās. Vienas no smagākajām Covid-19 sekām pasaulē un arī Latvijā ilgtermiņā var būt tieši krīzes radītais nevienlīdzības pieaugums. Labās ziņas - nevienlīdzības jautājumu risināšanai centrālā loma ir valdībai, kas vīrusa krīzes laikā jau ietrenējusies spēlēt nozīmīgāku lomu ekonomikā. Īstermiņā valdībai jāraugās, lai, izejot no krīzes, atbalsts netiktu pāragri pārtraukts tiem iedzīvotājiem, kas krīzē skarti visvairāk. Nozīmīgs rīks ir bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas, kam jābūt kvalitatīvām un jāatbilst reālajām tirgus vajadzībām. Savukārt ilgākā termiņā valdības uzdevums ir nodrošināt pieeju augstas kvalitātes izglītības sistēmai un infrastruktūrai, lai radītu pamatu labākām nākotnes iespējām visiem iedzīvotājiem.

Vīrusa krīze – palīgs cīņā ar klimata pārmaiņām

Pirms Covid-19 krīzes cīņa ar klimata pārmaiņām bija aktuāla, taču pat ES līmenī nebija pietiekama politiskā atbalsta Zaļā kursa mērķu sasniegšanai un nepieciešamā finansējuma atrašanai. ES lēmumi 2020. gadā ir pārspējuši vislielāko optimistu cerības, un vājinājuši eiro skeptiķu argumentus. Pandēmijas apstākļos parādīta teju neticama ES spēja solidarizēties, izveidojot 750 miljardu eiro vērtu Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas tiek finansēts, kopīgi aizņemoties. Tas ir arī plats solis adekvāta Zaļā kursa finansējuma virzienā, jo viens no šī mehānisma galvenajiem līdzekļu ieguldīšanas virzieniem ir tieši klimata pārmaiņu vadība.

Līdz ar šo progresu arī ES klimata mērķi ir kļuvuši ambiciozāki – ES līderi decembrī vienojās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efekta veidojošo gāzu izmešus par 55%, salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas nozīmē, ka ES kļūst par labvēlīgu vietu inovācijām un risinājumiem, kas vairos ilgtspēju. Tātad brīdī, kad "bizness pa vecam" sāks izmaksāt arvien dārgāk, tie, kas būs jau pārorientējuši savu uzņēmējdarbību uz ilgtspējīga biznesa pamatiem, visticamāk izspiedīs no tirgus tos, kuri palaida pielāgošanās iespējas gar degunu.

Pagājušais gads arī atnesis nozīmīgus pavērsienus globālajā klimata politikā. Ambiciozākus mērķus uzstādījis lielākais pasaules piesārņotājs – Ķīna. 2020. gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā Ķīnas prezidents paziņoja, ka CO2 emisijas Ķīnā sasniegs maksimumu 2030. gadā, bet oglekļa neitralitāte tiks sasniegta pirms 2060. gada. Komplektā ar klimata krīzes svarīgumu izprotošā Džo Baidena nākšanu pie varas ASV, tas nes būtiskas pārmaiņas globālās politikas retorikā, un ļauj cerēt, ka klimata krīzes risināšana turpmāk būs daudz nozīmīgāka starptautiskā prioritāte, nekā tā bijusi līdz šim.

2020. gads mums iemācīja, ka var realizēties arī tādi riski, kurus pirms gada uzskatījām par teju neiespējamiem - kurš varēja iedomāties, ka vīrusa dēļ pēkšņi ierastā dzīve mainīsies līdz nepazīšanai. Klimata pārmaiņas savukārt ir ne tikai iespējamība un risks, bet jau fakts, ar ko sastopamies ikdienā. Piemēram, ES Kopernika Klimata izmaiņu dienests ziņojis, ka 2020. gada novembris visā pasaulē ir bijis siltākais novembris novērojumu vēsturē. Klimata risku realizāciju mēs sākam izjust vien pamazām, taču, ja to ignorēsim, klimata pārmaiņu ietekme būs nesalīdzināmi postošāka nekā Covid-19 krīze.

Tāpēc, meklējot gaismu tuneļa galā, droši varam teikt, Covid-19 mums deva vērtīgās mācības un pat gatavoja nākotnes izaicinājumiem. No 2020.gada ekonomikas krituma Latvija atgūsies ātrāk nekā no iepriekšējās - finanšu - krīzes. Tomēr tālāku attīstību apdraud atsevišķas problēmas, kas ilgstoši atliktas otrajā plānā. Covid-19 krīze palīdzējusi mūsu automašīnai ieslēgt tālās gaismas un saprast pa kādiem līkumiem aiziet mūsu ceļš - ar kādiem ilgtermiņa riskiem mums jārēķinās. Mūsu ziņā ir tas, vai, izmantojot pandēmijas doto "skaidrāko skatu", mēs spēsim rīkoties un mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Swedbank ekonomiste: Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai

LETA, 12.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, ņemot vērā, ka līdz gada beigām laika ir atlicis maz un enerģija jānovirza Covid-19 krīzes risināšanai, atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Banku analītiķi: rosinātās izmaiņas nodokļu politikā var sekmēt ēnu ekonomiku

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas lielākās bankas peļņa sarukusi par 9 miljoniem

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa 2020. gada divos ceturkšņos bijusi 47 miljoni eiro, kas ir par 9 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Iemesls peļņas samazinājumam galvenokārt saistāms ar lielāku kredītuzkrājumu veidošanu.

Tīrie procentu ienākumi ir turpinājuši pieaugt, ko veicināja kredītportfeļa izaugsme – pusgadā kāpums par 2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu. Kredītportfelis ir audzis par 3 procentiem, turklāt pieaugums vērojams gan uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību kreditēšanā. Noguldījumu apjoms ir palielinājies par 14 procentiem, informē kredītiestādes pārstāvis Jānis Krops.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajā pusgadā ir sarukuši par 8 procentiem. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no karšu un maksājumu apkalpošanas. Citi ieņēmumi ir samazinājušies par 10 procentiem, ko pārsvarā ietekmēja mazāki ienākumi no apdrošināšanas biznesa.

Kopējie izdevumi gada griezumā ir palikuši nemainīgi. Pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar darbaspēku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku samazināšanu un ieguldījumiem digitālajos risinājumos. Savukārt administratīvie izdevumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" šodien ir laidusi klajā jaunu funkcionalitāti savam "Bank Link" pakalpojumam — maksājumu ierosināšanas iespēju arī no citu banku vai finanšu iestāžu kontiem. Tas ļaus interneta veikaliem un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem vienkāršot naudas saņemšanu, jo tiem varēs ienākt maksājumi no vairākām bankām, noslēdzot tikai vienu līgumu ar "Swedbank".

"Tiešsaistes maksājumu skaits ir būtiski pieaudzis — darījumu daudzums interneta veikalos un vietnēs šogad ir palielinājies par 30%. Esam arī novērojuši, ka cilvēki aizvien biežāk izvēlas norēķināties uzreiz tiešsaistē, tāpēc ir īpaši svarīgi klientiem radīt atbilstošu un gludu norēķinu pieredzi. Uzlabotais "Bank Link" pakalpojums atvieglos ikdienu interneta veikaliem, tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, valsts iestādēm, kā arī citiem interneta vietņu īpašniekiem, jo tie varēs ātri un vienkārši nodrošināt vairāku banku tiešsaistes norēķinu iespēju," skaidro "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

"Swedbank" risinājuma lielākā vērtība ir tas, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam vai internetveikalam jāveic tikai viena integrācija savā interneta vietnē, jāslēdz tikai viens līgums ar "Swedbank" un var būt tikai viens konts bankā maksājumu ierosināšanai no dažādām bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" noslēgusi papildu līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai saistībā ar Covid-19 varētu piedāvāt Latvijas uzņēmumiem finansējumu bez papildu nodrošinājuma, informē banka.

Aizdevumiem un līzinga pakalpojumiem būs pieejami aptuveni 17 miljoni eiro, lai stiprinātu komercdarbības veicināšanu krīzes apstākļos. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Eiropas Investīciju Fondam, kas ir palielinājis atbalsta programmu COSME un EaSI garantiju apmēru un atvieglojis finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Noslēdzot papildu līgumus ar EIF, COSME programmas ietvaros "Swedbank" plāno izsniegt aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EaSI programmas ietvaros uzņēmumiem, kuros nodarbināti līdz 9 cilvēkiem un kas gadā apgroza līdz 2 miljoniem eiro, būs pieejami aizdevumi līdz 50 000 eiro bez ķīlas. Plānotais finansējuma apjoms ar uzlabotiem garantijas nosacījumiem ir 10 miljoni eiro. Uzlaboto EIF atbalsta programmu COSME un EaSI mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar likviditātes jautājumiem, kas ir Covid-19 krīzes sekas un kas visvairāk varētu būt vajadzīgs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Uzņēmumi programmai varēs pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā "Swedbank" uzsāka 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Patlaban jau ir dzēsta lielākā daļa no šādām saistībām kopā 100 miljonu eiro apmērā, palīdzot vairāk nekā 2500 aizņēmējiem un 1100 galviniekiem, informē banka.

Šis solis ļauj atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti pēc iepriekšējās krīzes, taču saistības palikušas. Šādi "Swedbank" turpina savu jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Noslēguma fāzē banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 10 miljonu eiro apmērā.

"Pēc ļoti būtiskām izmaiņām Kredītiestāžu likumā varējām veikt pēdējo soli, lai palīdzētu atgriezties ekonomiskajā apritē atlikušajai klientu daļai, kam ir šāda iespēja un vēlme. Esmu gandarīts, ka šis process jau ir faktiski paveikts un šis solis ir veikts ātri un mērķtiecīgi," uzsver Reinis Rubenis, "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank internetbankai varēs pieslēgties arī ar pirksta nospiedumu vai sejas attēlu

Db.lv, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas "Swedbank" pakāpeniski sāks ieviest biometriju kā pieslēgšanās iespēju arī savā internetbankā.Tas nozīmē, ka klienti varēs izmantot pirksta nospiedumu (Touch ID) vai sejas atpazīšanu (Face ID), lai pieslēgtos internetbankai.

Līdz šim šāda tehnoloģija klientiem bija pieejama "Swedbank" lietotnē, lai pieslēgtos mobilajai lietotnei un veiktu vienu maksājumu līdz 100 eiro.

Turpmāk, arī izmantojot internetbanku, klienti varēs izvēlēties autentifikāciju ar biometriju: ievadīt datorā internetbankas lietotāja numuru un tad savā viedtālrunī autentificēties "Swedbank" lietotnē, izmantojot sejas atpazīšanas (Face ID) vai pirksta nospieduma (Touch ID) nolasīšanas funkciju.

Ar šo jauno iespēju ikdienas vajadzībām, piemēram, lai pieslēgtos savam kontam vai apskatītos bilanci, nebūs nepieciešams izmantot papildu rīkus kā Smart-ID vai kodu kalkulatoru. Drīzumā lietotāji arī internetbankā varēs apstiprināt maksājumus līdz 100 eiro desmit reizes pēc kārtas, izmantojot pierakstīšanos ar biometrijas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank kredītus studentiem plāno sākt izsniegt augusta vidū

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" gatavojas izsniegt valsts garantēto studiju un studējošo kredītu 2020./2021.mācību gadam un ir iesniegusi pieteikumu finanšu institūcijā "Altum", informē bankas pārstāvji.

Plānots, ka studiju un studējošo kredītus "Swedbank" sāks izsniegt no augusta vidus.

"Līdz ar jaunajiem grozījumiem studiju un studiju kredītu piešķiršanā augstākā izglītība Latvijā kļūst pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, un šobrīd darām visu, lai varētu būt daļa no šī atbalsta mehānisma. Šobrīd esam iesnieguši pieteikumu "Altum" par kredītu izsniegšanu, kā arī pielāgojam bankas sistēmas, lai vēlākais no augusta vidus jau varētu studentiem izsniegt kredītus ar "Altum" portfeļgarantiju. Atvieglotie nosacījumi kredītu noformēšanai un saņemšanai ļaus studentiem uzsākt mācību procesu bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu, kas nereti līdzšinējā sistēmā daudziem bija liels šķērslis," norāda Sergejs Romaņuks, "Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atklāj jaunu kopstrādes telpu

Db.lv, 30.09.2020

Reinis Rubenis, "Swedbank" vadītājs Latvijā, un Andris K. Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un priekšsēdētājs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zaļais bizness kā ilgtspējas princips

Rūta Kesnere, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 21.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu un cīņu pret klimata pārmaiņām arvien aktuālāks kļūst aprites ekonomikas jēdziens. Tās galvenā principa – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu un pēc iespējas vairāk pārstrādāt – īstenošana aizvien vairāk kļūst par biznesa ilgtspējas apliecinājumu.

Tajā pašā laikā Latvijai aprites ekonomikas iedzīvināšanā nemaz tik labi nesokas. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula vietnē makroekonomika.lv norāda, ka Latvija vēl arvien ir starp ES valstīm ar vismazāko materiālu īpatsvaru, kas ražošanā nonākuši atkārtoti, t.i., vēl 2016. gadā tas nesasniedza 4%. Tomēr potenciāls ir milzīgs.

Ekonomiste raksta: “ES valstīs kopumā aprites ekonomikas dēļ zaudētājas varētu būt būvniecības nozare (jaunu būvniecības tehnoloģiju ietekmē), būvmateriālu un elektronikas ražošana, tomēr neto efekts būtu pozitīvs – darba vietu kāpums līdz 2030. gadam par 700 tūkstošiem (galvenās ieguvējas – pakalpojumu nozares un atkritumu apsaimniekošana), un IKP būtu par 0,5% lielāks. Neto darbavietu pieaugums izvietotos galvenokārt Centrālajā un Austrumeiropā, kur valstis no intensīvākas resursu ieguves pārorientētos uz to pārstrādi un remonta pakalpojumiem. Tas gan nenozīmē automātisku solījumu Latvijai, turklāt Latvijā jau līdz šim sektoros, kas saistīti ar aprites ekonomiku, vērojams lielākais nodarbināto īpatsvars ES valstu vidū. Tomēr iezīmējas perspektīvās jomas, kur laikus veikti ieguldījumi atmaksāsies, piemēram, materiālzinātnēs, pārstrādes industrijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu mazgāto un mizoto dārzeņu produkcijas piedāvājumu vietējiem un eksporta klientiem, Iecavas novada zemnieku saimniecība “Upmaļi” veidos jaunu dārzeņu apstrādes cehu un noliktavu.Sadarbībā ar Swedbank ieceres īstenošanā tiks ieguldīts pusmiljons eiro.

Z/S ”Upmaļi” dibināta 1992.gadā un kā ģimenes uzņēmums attīstījies svaigo dārzeņu audzēšanas un tirdzniecības segmentā. Sākot savu saimniecisko darbību ar pāris siltumnīcām, saimniecība izaugusi līdz modernam uzņēmumam, kurā paplašināts saražotās produkcijas sortiments un palielināts ražošanas apmērs. Saimniecība audzē svaigos dārzeņus - kartupeļus, burkānus, sīpollokus un dilles - 100 hektāru platībā.

"Saimniecība “Upmaļi” pierāda, ka Latvijas laukos ir liels biznesa potenciāls. Šī saimniecība ilgus gadus ir saimniekojusi un attīstījusies tikai paļaujoties uz sevis nopelnīto. Tagad, spītējot Covid-19 radītajai nenoteiktībai, “Upmaļi” ir gatavi spert nākamo soli un ne tikai izmantot dažādu fondu līdzfinansējumu, bet arī piesaistīt banku kapitālu, lai straujāk investētu attīstībā," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mastercard paplašina Google Pay pakalpojumu, kopā ar partneriem to piedāvājot arī karšu turētājiem Austrijā, Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē un Rumānijā.

Izmantojot pakalpojumu Google Pay, lietotājiem ar piemērotām Android ierīcēm būs iespējams veikt pirkumus veikalos un tiešsaistē. Turklāt tas nodrošinās arī iespēju izmantot savus tālruņus, lai veiktu bezkontakta maksājumus.

Mastercard sniegs šo pakalpojumu sadarbībā ar dažādiem izsniedzējiem un Fintech uzņēmumiem, tai skaitā (bet ne tikai) ar Banca Transilvania, Bunq, CEC Bank, Curve, LHV Pank, Monese, N26, Paynetics, Revolut, Swedbank, Unicredit Bank Romania un Viva Wallet.

Latvijā sadarbības partneri ir N26, Revolut, Curve, Monese un Swedbank. Š

Kopš pandēmijas sākuma bezkontakta darījumu skaits visā Eiropā ir palielinājies līdz gandrīz 80 %. Tā kā patērētāji vēlējās samazināt skaidras naudas izmantošanas biežumu, daudzi sāka dot priekšroku bezkontakta norēķinu iespējai, novērtējot to kā drošu, ērtu un ātru norēķinu veidu – tās ir izmaiņas, kas, domājams, izturēs laika pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas "Swedbank" saņēmusi informāciju no Zviedrijas finanšu nozares uzrauga par izmeklēšanas uzsākšanu bankā, liecina "Swedbank" paziņojums.

Izmeklēšana uzsākta aizdomās par tirgus regulējuma pārkāpumiem.

Izmeklēšana vērsta uz laika posmu no 2018.gada 20.septembra līdz 2019.gada 20.februārim, un tā attiecas uz iekšējās informācijas izpaušanu, kā arī saistīta ar pienākumiem izveidot iekšējās informācijas sarakstu saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanas gadījumu atklāšanu bankā.

Banka Zviedrijā jau saņēmusi 455 miljonu dolāru sodu par aizdomīgu darījumu apstrādāšanu. Pēc paziņojuma bankas akcijas saruka par 4%.

Jau iepriekš ziņots, ka "Swedbank" tiek veiktas vairākas starptautiskas izmeklēšanas, kas sekojušas valsts televīzijas "SVT" raidījumam, kurā sniegta informācija, ka banka ļāvusi noritēt vairāk nekā 100 miljardu dolāru vērtiem aizdomīgiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru