Nekustamais īpašums

Panikai par padomju laika dzīvojamo fondu nav iemesla, taču pārbaudīt vajag

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Satraukumam par padomju laika dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli nav pamata, tomēr tehniskais novērtējums ir vajadzīgs, un ne tikai padomju laika ēkām, norāda būvkompānijas Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Gan Rīgā, gan Latvijā sērijveida daudzdzīvokļu māju celtniecība aktīvi norisēja Padomju Savienības laikā. Šo māju normatīvajos aktos paredzētais lietošanas termiņš beigsies pavisam drīz. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija šogad plāno veikt 464. sērijas jeb tā saukto «lietuviešu projekta» māju pārbaudi.

Padomju Savienības laikā Latvijā atrisināja ļoti svarīgu un vērienīgu uzdevumu – īsā laika posmā liels daudzums ģimeņu bija jānodrošina ar atsevišķiem mājokļiem. «Lai panāktu iecerēto, tika izmantota tolaik visprogresīvākā būvniecības metode – paneļu. 464. sērijas mājas Latvijā sāka būvēt 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Šobrīd tām ir 50 un vairāk gadu, un tas ir daudz. Sevišķi tāpēc, ka mājas pieredzējušas vairākas iedzīvotāju paaudzes, un to tehniskā piemērotība nav pārbaudīta, nav veikti arī kapitālie remonti,» stāsta Ļ.Golands

Viņš norāda, ka padomju laikā būvēja atbildīgi, materiāli bija kvalitatīvi, aprēķini tika veikti pedantiski, taču nekas nav mūžīgs. Itin viss noveco, arī morāli. Piemēram, Rīgas vēsturiskais centrs, kas būvēts 20. gadsimta sākumā, bez renovācijas nav piemērots apdzīvošanai. «Nesen veicām pilnu 1913. gada ēkas renovāciju un, novērtējot padarīto darbu apjomu/paveiktos darbus/padarītos darbus, atklājām daudzus slēptus defektus. Piemēram, mājā sākotnēji bijusi krāsns apkure, taču, noņemot grīdas segumu, pamanījām bojājumus, kas radušies nelielu ugunsgrēku dēļ – tāpēc nācās nomainīt daudzas pārseguma sijas. Vai arī vērtējot kanalizācijas un ūdensvada caurules – tolaik tika izmantotas tērauda caurules, kas rūsē. Tās aizvietojām ar mūsdienīgām caurulēm, kas izgatavotas no drošiem un izturīgiem materiāliem,» stāsta eksperts.

«Tāpat ir ar padomju laika būvēm,» turpina speciālists, «tās ir labi uzceltas – saskaņā ar standartiem un tā laika tehniskajām iespējām. Šīm ēkām ir arī savas īpatnības – konstrukcijas dzelzsbetona paneļi ir ļoti droši, bet pārsegumi, jumts un logi – tādi, kādi tolaik bija tehnoloģiski iespējami. Turklāt Padomju Savienībā nerūpējās par energoefektivitāti un ēkas īpaši nesiltināja – energoresursi bija lēti un tos netaupīja.»

«Būvniecības progress pēdējo 50 gadu laikā noticis tik strauji, ka daudz kas ir jāmaina,» atzīst Ļ. Golands. Piemēram, šobrīd apkure ir ļoti dārga, tāpēc ir vērts mainīt apkures sistēmu, gādāt par jumta siltināšanu, starppaneļu šuvju hidroizolāciju, ēkas fasādes siltināšanu un logu nomaiņu. Šo darbu veikšanai nepieciešami finansiāli ieguldījumi, taču tā iespējams samazināt izdevumus par apkuri un parūpēties par ērtu dzīvošanu. Arī savu laiku nokalpojušās tērauda ūdensvada un kanalizācijas caurules ir jānomaina, lai nerastos noplūdes un ikdienā varētu lietot ūdeni bez rūsas piejaukuma.

Domājot par ekspertīzi, Golands uzsver, ka pārbaudīt vajag ne tikai hidroizolāciju, bet arī pārsegumu kvalitāti – daudzu gadu laikā vannas istabās un virtuvēs ir notikušas noplūdes, kas stipri ietekmē ēkas konstrukciju stiprību, tāpat kā pārplānošanas gadījumos neapdomīgi demontētās nesošās sienas.

«Mājokļa tehniskais novērtējums būtu jāveic reizi 5-10 gados,» piebilst speciālists. «Tas, protams, atkarīgs no ēkas vecuma. Jaunās ēkas, kuras būvējam pašlaik, ir paredzētas 80-100 gadiem, bet arī tām būs nepieciešama regulāra tehniskā pārbaude, lai nepieļautu kritiskas izmaiņas nesošajās konstrukcijās, un sīks remonts neapvērstos par būtiskiem zaudējumiem. Tas ir tāpat, kā ar automašīnas tehnisko apskati vai regulārām veselības pārbaudēm – labāk visu darīt preventīvi, nekā gaidīt līdz brīdim, kad uz ceļa nokritīs ritenis, jo šāds remonts ir ļoti dārgs un bīstams vadītājam un apkārtējiem. Ar ēkām gluži tāpat – labāk turēt kārtībā, nekā gaidīt, kamēr sāks brukt. Īpašums ir atbildība, un tas jāuztur labā tehniskajā stāvoklī, lai vienā brīdī uz galvas neuzkrīt jumts,» secina Ļ. Golands.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāju grupa Baltic Investment Group ir iegādājusies ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 128. Šajā adresē savulaik ir bijis gan zirgu tramvaja depo, gan noliktavu telpas un garāžas.

«Šobrīd Baltic Investment Group rēķinās ar 3 miljonu eiro lielām sakotnējām investīcijām, bet summa realizācijas gaitā varētu krietni palielināties,» teica Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Pēdējos gados telpas ir bijušas pamestas un pussagruvušas, un bojāja ielas kopējo skatu. Ļ. Golands uzskata, ka tagad šis rajons kļūs vizuāli pievilcīgāks - tiks atjaunotas ēkas un sakārtots iekšpagalms, ēkās tiks iekārtotas biroju telpas, tirdzniecības vietas un kafejnīcas.

Pēc Baltic Investment Group valdes locekļa Ļ. Golanda teiktā, objekts Dzirnavu ielā 128 sastāv no divām ēkām - viena atrodas pie Dzirnavu ielas, bet otra - tieši aiz tās, pagalmā. Šīs ēkas sākotnēji piederēja Rīgas zirgu tramvaja uzturētājiem, un tajās atradās tramvaju vagoni, kā arī tajās bija ierīkoti zirgu stendi. Laika gaitā šajā adresē ir bijušas arī noliktavu telpas un garāžas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,5 miljonus eiro, attīstītāju grupa Baltic Investment Group būvē jaunu dzīvojamo ēku Purvciemā, uz robežas ar Rīgas centru.

Jaunā ēka tiks uzcelta starp Dzelzavas maģistrāli un Ieriķu ielu – viena kvartāla attālumā no t/c Domina un Zemitānu tilta.

Attīstītāju grupas Baltic Investment Group (BIG) valdes loceklis Ļevs Golands atzīmē, ka atrašanās vieta šeit ir izdevīga māja tiks uzcelta dzīvojamā kvartāla iekšienē.

Piecstāvu ēka ir ieplānota ar apakšzemes garāžu, liftu, piektā stāva dzīvokļiem būs pieejamas terases. Mājas pagalmā ir iecerēts bērnu rotaļu laukums, līdzās mājai atradīsies apakšzemes stāvvieta, bet šobrīd nekoptā teritorija tiks labiekārtota un apzaļumota.

Baltic Investment Group (BIG) ir attīstītāju grupa, kas darbojas Latvijas dzīvojamā un komerciālā nekustamā īpašuma tirgū kopš 2010. gada. Grupas sastāvā ietilpst uzņēmumi, kas specializējas jaunu dzīvojamo un biroju ēku celtniecībā un esošo renovēšanā. Pašreizējo un perspektīvo Baltic Investment Group projektu portfeli veido vairāk nekā 11000 kv.m dzīvojamā īpašuma un 3000 kv. m komercplatību Rīgas un Jūrmalas centrālajos rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai cietīs tikai "zemes baroni"?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, zvērināts advokāts, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pētījums sniedz atbildi, cik drošas ir 464.sērijas ēkas

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Septiņstāvu nama būvniecībā Stabu ielā investēs 3,5 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna daudzdzīvokļu nama izveidē klusajā centrā Stabu ielā nekustamo īpašumu attīstītājs Baltic Investment Group kopumā investēs 3,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Topošā septiņstāvu ēka šobrīd ir uzcelta līdz ceturtajam stāvam. Plānots, ka jūlijā būvniecība sasniegs mājas augstāko stāvu un gaidāmi spāru svētki. Tam sekos nākamā celtniecības posma darbi - tiks uzstādīts jumta segums un logi, veikti iekšējās un ārējās apdares darbi, ierīkotas inženierkomunikācijas.

Jaunās ēkas būvniecība notiek vecu namu ielokā. Arī tagadējo būvdarbu vietā senāk bijusi māja, vēlāk tā kļuva par neapbūvētu vietu, tad - degradētu teritoriju, līdz zemi ar tehnisko projektu iegādājās attīstības grupa Baltic Investment Group, kas 2018.gada janvārī sāka mājas āra konstrukcijas būvniecību.

«Daudzdzīvokļu mājai Stabu ielā 100 ielas pusē būs seši stāvi, savukārt pagalma pusē - septiņi. Māja tiek būvēta ar ventilējamu fasādi un vienotu fasādes stiklojumu no pirmā līdz sestajam stāvam, kas nodrošina augstu energoefektivitāti. Vēl tiks uzstādīti alumīnija logu rāmji un trīsstikla pakešu logi, kas ir vislabākais risinājums skaņas un siltuma izolācijai,» sacīja Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ieguldot 3,8 miljonus eiro, atjauno arhitekta Alkšņa projektētu ēku Tallinas ielā

Žanete Hāka, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Renovēta daudzdzīvokļu ēka Tallinas ielā 86, kuru projektējis latviešu arhitekts Jānis Alksnis, informē Baltic Investment Group (BIG).

Māja būvēta 1913. gadā, un tā celta neoklasicisma stilā, kas raksturīgs vairākiem pazīstamā arhitekta darbiem, kuri tapuši pēc 1911.gada. Ēkas sākotnējā adrese ir Krāsotāju iela 32.

Iepriekš ēkā atradies daudzdzīvokļu īres nams (šis bija ēkas sākotnējais būvniecības mērķis), mācību iestāde, policijas iecirknis, pēc tam Ceļu satiksmes drošības direkcijas ēka.

Renovācijas laikā tika saglabāta un atjaunota Jāņa Alkšņa neoklasicisma stilā veidotā fasāde un ēkas vēsturiskā konstrukcija. Iekšpusē ēka tika pilnībā pārbūvēta – fasāde nosiltināta un apgaismota, uzlikts jauns, siltināts jumts, visi starpstāvu pārsegumi aizstāti ar jauniem (no betona), ievietoti koka pakešu logi, bet kāpņu telpas izremontētas, saglabājot vēsturisko autentiskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Baltic Investment Group (BIG) ir uzsācis jaunas daudzdzīvokļu ēkas celtniecību Ieriķu ielā, Rīgā, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas plānotas 3,5 miljonu eiro apmērā.

Piecstāvu ēkā, kuru plānots pabeigt 2022.g. vasarā, būs 36 dažādas platības dzīvokļi, 20 pazemes un 20 virszemes autostāvvietas, nelielam parkam līdzīga zaļā zona, rotaļu laukums, kā arī attīstīta infrastruktūra.

Projekta nosaukums “Ieriķu spāres” atspoguļo divas Rīgas nākotnes ēkas unikālās iezīmes - modernu arhitektūras risinājumu, atvērtās koka spāru konstrukcijas un fokusu uz dabīgo izejmateriālu izmantošanu projekta celtniecībā.

“Mājokļa izmaksas jaunajā projektā nebūs lielas un īpašuma iegādes cenas būs atbilstošas vidējo cenu kategorijai. Piemēram, dzīvoklim ar pilnu apdari, parketa grīdām, augstas kvalitātes logiem, akmens masas flīzēm un citiem dabiskajiem apdares materiāliem, kv.m., izmaksas būs sākot no 1.8 tūkst. eiro,” teic BIG grupas valdes loceklis Ļevs Golands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Padomju laikos celtās 467a.sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir ekspluatācijas drošas

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas

Evita Krūze, Civinity Latvija renovācijas projektu vadītāja, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi konkursu par pētījumu, kurā tiktu noskaidrota padomju laikā celto 103.sērijas daudzdzīvokļu ēku stiprību un stabilitāti, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Prognozētā līgumcena ir 98 000 eiro.

EM norādīja, ka Latvijā būtisks iedzīvotāju skaits dzīvo masveida apbūves ēkās, kas ir uzbūvētas 20.gadsimta 1950.-1980.gados un tās ilgstoši atrodas ekspluatācijā, tāpēc ir nepieciešams noteikt ēku konstrukciju un to mezglu tehnisko stāvokli, piedāvāt īpašniekiem efektīvus ēku atjaunošanas vai stiprināšanas risinājumus.

"Tas veicinās savlaicīgu ēku īpašnieku lēmumu pieņemšanu par atbilstošu konstrukciju pastiprināšanas darbu veikšanu, tādējādi palielinot ēkas vidējo kalpošanas ilgumu un novēršot veselības un dzīvības apdraudējuma risku," pauda ministrijā.

Attiecībā uz 103.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām ir izšķirami divu veidu projekti. Piecstāvu dzīvojamās ēkas pēc Latvijas PSR Celtniecības lietu komitejas projektu institūtā "Pilsētprojekts" izstrādāta tipveida projekta, kā arī 103.sērijas adaptētās trīsstāvu dzīvojamās ēkas lauku teritorijā. Ēku konstruktīvā shēma ir bezkarkasa ēka ar šķērsvirziena nesošām ķieģeļu sienām. Garenvirziena ārējās sienas paredzēts izveidot no pašnesošiem gāzbetona vai keramzītbetona sienu paneļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Tartu padomju laika nami pārtop energoefektīvos mākslas darbos

Monta Glumane, 04.10.2019

Turu ielas sienas gleznojums, kura autors ir latviešu mākslinieks Andris Vītoliņš.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu pabeigta desmit padomju laika daudzdzīvokļu namu, kas pievienojās SmartEnCity projektam, renovācija.

Pārējās septiņas ēkas plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Eiropas Savienības finansētajā projektā SmartEnCity laikmetīgā māksla satiekas ar viedās pilsētas projektēšanu. Tā ietvaros 17 padomju laika daudzdzīvokļu mājas Tartu centrā tiek pārveidotas par ļoti zema enerģijas patēriņa mājām, pārvēršot šo par viedu un energoefektīvu rajonu.

Turu ielas sienas gleznojuma pamatā ir latviešu mākslinieka Andra Vītoliņa skice. Tajā mākslinieks koncentrējas uz laimi un kā to atrast. Autors skaidro: «Idejiski mākslas darbs ir par laimes atrašanu. Par laimi, kas atrodama šeit, mūsu pašu valstīs, ne tikai attālās zemēs. Nav jābrauc uz Indiju vai Tibetu, lai justos laimīgs. Viss, kas mums vajadzīgs, ieskaitot laimi, ir tepat ap stūri. Tāpat kā koki».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigta vērienīgākā daudzdzīvokļu mājas renovācija Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī pabeigts vērienīgs daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekts Daugavas ielā 2, kurā kopumā ieguldīti vairāk nekā 1,7 miljoni eiro, informē Salaspils novada domes pārstāve Lolita Balcerbule.

120 dzīvokļu nams Daugavas ielā 2 ir būvēts vēl padomju laikā. 2009. gadā tika sasaukta mājas pilnsapulce, nodibināta iedzīvotāju biedrība un pieņemts lēmums pārņemt namu savā pārvaldībā.

Ēkai bija nopietni bojājumi: nodrupuši ķieģeļi un apmetums, mājas fasādē radušās plaisas, bojāti kāpņutelpu stikla bloki, nolietojušies logi, tāpēc tika veikts pamatīgs tehniskā stāvokļa audits un grunts ģeodēziskā izpēte, uz plaisām fasādē tika uzlikti marķieri. Tie uzrādīja, ka plaisas turpina paplašināties – māja burtiski veras vaļā, un tā steidzami jāglābj.

Risinājums bija 2016. gadā uzsāktā jaunā «Altum» energoefektivitātes programma, savukārt Salaspils novada pašvaldība apmaksāja projekta izstrādi un uzņēmuma «Salaspils siltums» speciālisti palīdzēja sagatavot visu nepieciešamo tehnisko un juridisko dokumentāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 9 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā Bonava Latvija pēdējā mēneša laikā pabeidzis divu dzīvojamo namu projektus Sermuliņu un Zasulauka ielās, informē uzņēmumā.

Dzīvokļu platība Bonava Latvija dzīvojamos namos ir no 42 līdz 82 kvadrātmetriem, tie ir piemēroti dzīvošanai kā lielākām, tā mazākām ģimenēm. Ēku būvniecība Sermuliņu ielā tika uzsākta 2017. gada nogalē, Zasulauka ielā – 2018. gada martā.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projekts Sermuliņu ielā atrodas Klusā centra tuvumā, Pētersalas - Andrejsalas apkaimē. 88 projekta dzīvokļi izvietoti divās četru un piecu stāvu ēkās. Savukārt zaļajā Šampēterī esošo Zasulauka ielas projektu veido piecus stāvus augsta ēka ar 45 dzīvokļiem.

Dzīvokļi šajos projektos tiek pārdoti ar pilnu iekšējo apdari, ērtiem balkoniem un dārziņiem pirmā stāva iedzīvotājiem, kā arī labiekārtotu un apzaļumotu teritoriju. Katram dzīvoklim bez papildu samaksas ir pieejama individuāla noliktavas telpa, kā arī slēdzamas koplietojamās telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu Siguldā izvēlas jaunās ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu

Laura Mazbērziņa, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā “Bonava Latvija” februārī ekspluatācijā nodevis sešu namu dzīvojamā projekta “Krasta kvartāls” otro ēku, informē uzņēmumā.

Namā jaunas mājvietas 96 dzīvokļos varēs rast vairāk nekā 190 iedzīvotāju.

“Līdz ar “Krasta kvartāla” otrās ēkas nodošanu ekspluatācijā, esam spēruši vēl vienu būtisku soli pretī dzīvojamā fonda atjaunošanai galvaspilsētā, iedzīvotājiem nodrošinot jaunus, kvalitatīvus un finansiāli pieejamus mājokļus. Un jau tagad redzam, ka šis projekts kļuvis aktuāls ne vien tiem, kuri ir sava pirmā mājokļa meklējumos, bet arī tiem, kuri savu esošo mājokli padomju laikos būvētās mājās vēlas nomainīt pret mājokli jaunā projektā. Arī Krasta ielas apkaime kļūst arvien pievilcīgāka dzīvošanai, sniedzot vairākas priekšrocības – dzīvi dinamiskā pilsētvidē, attīstītu infrastruktūru, zaļus parkus un skvērus, netālu esošo Ķengaraga promenādi garākām pastaigām, ko īpaši novērtē jaunās un topošās ģimenes un jaunie profesionāļi,” norāda "Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

Komentāri

Pievienot komentāru