Foto

Papes dabas parka aizdedzināšanā, visticamāk, vainojami tūristi

Dienas Bizness, 21.05.2014

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

Jaunākais izdevums

Gruzdošās vietas Papes dabas parkā vēl aizvien turpina dzēst Latvijas valsts mežu darbinieki. Pagājušās sestdienas pievakarē liesmas sāka plosīt priežu pamežu. Uguns ierobežota jau tās pašas dienas vakarā, bet vietas pieskatīšana jāturpina. Vietvietām vēl dūmo, bet mežiniekiem kremt cēlonis – nevērīgi tūristi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ugunsgrēka vietu ierobežo jūra un Papes dabas parka meža ceļš, kurš iezīmēts daudzos tūrisma ceļvežos. Ugunsgrēkā izdegusi aptuveni 10 hektāru liela meža platība septiņus kilometrus no Jūrmalciema. Ugunsgrēks sācies blakus pieminētajam ceļam, un liesmas pa vējam traukušās kāpās jūras virzienā. Visticamāk, nenodzēsts izsmēķis vai dzirkstele no izpūtēja, tomēr pierādītas informācijas nav, norāda Kursas Laiks. Tikai laimīga sagadīšanās ļāvusi ierobežot uguni.

Vēja virzienam kaut mazliet mainoties, nelaime varējusi izvērsties par katastrofu, kuras sekas nebūtu mazākas kā nesen notikušajā ugunsgrēkā Kuršu kāpās Lietuvā, kur cietuši simtiem hektāru kāpu meža, atklājis Latvijas valsts mežu Nīcas iecirkņa pārzinis Kārlis Altītis.

«Un kādēļ te vajadzēja ierīkot tūristu taku un izsludināt to pa visu pasauli? Svētdien īsā laika posmā mums garām pabrauca divdesmit automašīnu un vairāki motociklisti. Lielākā daļa bija ar ārzemju numuriem. Viņi grib aizbraukt pie jūras, uzsliet teltis, atpūsties. Ne vienmēr tūristi nokļūst, kur plānots, bet mežu tagad dzēšam mēs,» sacījis K. Altītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Dārziņš senču zemē ir aizliegts

Dienas Bizness, 07.01.2015

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža - pār dzimto zemi zaļa «sērga» - Papes dabas parks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, Kursas Laiks pamanījis savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem «Privati valda», dažviet mazākiem burtiem «Privātīpašums». Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pa Papes–Rucavas ceļu joprojām ganās savvaļas zirgi un govis

Dienas Bizness, 23.01.2015

Fotogrāfijā redzams, ka viens no zirgiem pārplēsis aizmugurējo cisku uz dzeloņstieplēm.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pārtrauc patvaļīgu būvniecību Papē

Dienas Bizness, 30.01.2015

Avots: Kursas Laiks

Jaunākais izdevums

Šonedēļ Rucavas novada Būvvalde anulējusi būvatļauju sešu vasaras namiņu būvniecībai Papes ciema īpašumā Šalkas. Tam par iemeslu bijusi īpašnieku patvaļīga rīcība, pārlieku smagas tehnikas izmantošana, zemsedzes bojāšana kāpu zonā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Rucavas novada Būvvalde trīs privātpersonām, kuru īpašumā ir Šalkas, pērn izsniegusi būvatļauju sešu vasaras namiņu celtniecībai. Īpašnieki noslēguši līgumu par celtniecības darbu veikšanu ar uzņēmumu SIA Liepājas celtnieks.

Šobrīd objektā fiksēti vairāki pārkāpumi. Piemēram, objektā bijusi smagā tehnika, kuras svars pārsniedz 18 tonnas. Tās izmantošana bojājusi zemsedzi kāpu aizsargjoslā, kā arī pievadceļu. Izbraukāti arī kaimiņu zemesgabali. Aizliegtās vietās izvietoti būvmateriāli un tehnika, kāpu aizsargjoslā izbērti būvgruži.

«Kurš par nodarījumu ir atbildīgs un kādas būs soda sankcijas, lemsim turpmāk,» apliecina Rucavas novada Būvvaldes vadītājs arhitekts Uldis Ekšteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vides inspektors: Niedru pļauja norit korekti

Dienas Bizness, 02.03.2015

Par šādi izbraukātu ceļu pie Mazzuļģu mājām satraucas papenieki.

Foto: Aculiecinieka foto

Jaunākais izdevums

Apsekojot Rucavas – Papes pieguļošos niedru tīrumus Papes ezerā Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori konstatējuši, ka zemes nomnieki, pļaujot niedres, nav pārkāpuši zemes nomas līguma noteikumus, kas radītu vērā ņemamu nodarījumu aizsargājamajai teritorijai, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.

Portāls no Papes iedzīvotājiem saņēma fotogrāfijas, kas liecināja par iespējamu kaitējumu dabas parkam Pape.

Zemes nomas līgumā noteikts, ka nomniekam liegts iebraukt ceļus vai veikt darbības, kas izraisa zemes eroziju.

«Iepriekš, ja nebija ledus, Papes ezerā neviens niedres nepļāva. Tagad ar smagajiem kombainiem izbraukā visas malas,» sūrojās papenieks. Viņš nobažījies par iebraucamo ceļu niedrājā pie Mazzuļģu mājām un to tuvumā.

«Niedru novietņu nospiedumi un izbraukumi apvidū izveidojušies jau iepriekš un no tiem izvairīties pilnībā nav iespējams, jo nomniekam ir nepieciešama telpa niedru izvešanai. Izbraukumi nav tādi, kas izraisa zemes eroziju. Tie ir nelieli, risas neveidojas un nav uzskatāmi par kaitējumu, kas noteikts līgumā ar nomnieku,» pēc teritorijas apsekošanas apgalvoja vecākais valsts vides inspektors Edgars Bertrams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaujas senielejā Disnejlendas nebūs

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Gaujas Nacionālajā parkā vērojams liels uzņēmējdarbības un apmeklētāju blīvums. Izpratne par dabar vērtībām atšķiras

«Pēdējā laikā aizvien aug to cilvēku skaits, kuri, dzīvojot nacionālajā parkā, saskata arī šīs teritorijas pievienoto vērtību. Tie parasti ir izglītotākie cilvēki ar augstāku atbildības sajūtu. Viņi šeit nedzīvo ar vēlmi tikai patērēt pieejamos resursus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas resursi vajadzīgi, lai cilvēkus priecētu, garīgi un fiziski uzlādētu, tāpēc kopumā sabiedrībā būtu jāmaina izpratne par nacionālo parku vērtībām,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Viņa pārziņā ir Latvijā pirmais, vecākais un teritorijas ziņā lielākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks (GNP) -, kas izveidots 1973. gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Veidos dabas aizsardzības plānus 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām

Žanete Hāka, 17.03.2015

Foto: DAP

Jaunākais izdevums

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā top jauni skatu torņi un platformas

Dienas Bizness, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpinās dabas infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daudzviet šogad taps jauni skatu torņi un platformas, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Vidzemē šogad tiks izbūvēti divi jauni skatu torņi. Viens no tiem tuvākajā laikā tiks pabeigts dabas liegumā Korneti – Peļli, savukārt otrs drīzumā taps ainavu apvidū Ziemeļgauja. Skatu tornis dabas liegumā Korneti – Peļli būs 27 metru augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Otru torni aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Valkas novada Zvārtavas pagastā dabas baudītāji iegūs tuvāko mēnešu laikā. Tā būvniecība jau ir uzsākta. No tā 27 metru augstumā varēs redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus. Blakus šim tornim tiks izbūvēts arī stāvlaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dabai draudzīga saimniekošana prasa kompromisus

Dienas Bizness, 27.04.2015

Rāznas Nacionālais parks

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

«Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā,» Dienai uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Rāznas Nacionālais parks ir jaunākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, tas dibināts 2007. gadā.

«Rāznas Nacionālā parka teritorija ir unikāla un skaista,» uzsver A. Zeize un bilst, ka «Daugavpils Universitātes zinātnieki vienmēr aktīvi iesaistījušies šīs teritorijas pētniecībā». 1997. gadā tieši Daugavpils Universitātes mācībspēki izstrādāja rekomendācijas Rāznas ezera sateces baseina funkcionālajam zonējumam, bet pēc diviem gadiem Latvijas Dabas aizsardzības fonds piešķīra finansējumu Daugavpils Universitātes projektam par dabas parka Rāzna izveidošanu.

2001. gadā astoņas pagastu pašvaldības - Andrupenes, Andzeļu, Ezernieku, Čornajas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Rundēnu - parakstīja nodomu protokolu par Rāznas Nacionālā parka izveidošanu. «Tas, ka šai teritorijai ir nacionālā parka statuss, lielā mērā ir pašvaldību nopelns. Pašvaldības bija ieinteresētas mērķtiecīgā teritoriju attīstībā, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības (ES) finansējumam un te ieplūstu ES nauda,» uzsver A. Zeize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināts dabas aizsardzības plāns dabas Daugavas ielejas parkam

Žanete Hāka, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Jūnija sākumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda rīkojumu tika apstiprināts pirmais SIA Metrum izstrādātais dabas aizsardzības plāns dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, informē SIA Metrum.

Šādus plānus sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to sagatavošanā tiek iesaistīts plašs dažādu jomu speciālistu loks, tostarp sertificēti sugu un biotopu eksperti - ornitologi, entomologi, ihtiologi.

Dabas aizsardzības plānu izstrāde ir jauns Metrum plānošanas nodaļas darbības profils. Pēdējo trīs gadu laikā ir sagatavoti un ar ministra rīkojumu apstiprināti tikai pieci dabas aizsardzības plāni. To izstrāde ir garš un sarežģīts process, un atsevišķos gadījumos, nespējot rast kompromisu starp dažādām interešu grupām, tie tā arī netiek apstiprināti ar ministru rīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē turpinās dabas tūrisma infrastruktūras atjaunošana

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisināsies dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parkā Sauka taps jauns skatu tornis. Jau izbūvēti tā pamati, metāla karkass un uzsākta nesošo konstrukciju izbūve. Piegādāti kokmateriāli skatu torņa būvniecībai.

Savukārt dabas parkā Kuja tiks uzstādīts jauns informācijas stends. Šajās nedēļās tiek veikti nepieciešami sagatavošanās darbi un teritorijas labiekārtošana.

Dabas parkā Daugavas loki šovasar tiks izbūvēta Dinaburgas dabas taka vairāk nekā puskilometra garumā, laipas izbūve uz balstiem, taps kāpnes, tiltiņi un skatu platforma, kā arī tiks izbūvēts stāvlaukums un uzlabota informācijas infrastruktūra. Takā jau ir demontētas vienas kāpnes (no Dinaburgas pilskalna) un daļa no kāpņu margām (līdz Dinaburgas pilskalnam). Lielākajā takas daļā uzbērts jaunais takas segums.

Komentāri

Pievienot komentāru