Būvniecība un īpašums

Papildināta ar FOTO: Ekspluatācijā nodod bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas pirmo kārtu

Žanete Hāka, 10.03.2016

Ansis Starks, KALVE Arhitekti arhīvs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

«Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas renovācijas projekts bija nopietns profesionāls izaicinājums tāpēc, ka tā ir pilsētvidē nozīmīga būve un sava laika arhitektūras paraugs, bet modernas medicīnas iestādes tehniskās prasībās šobrīd un pirms 100 gadiem ir ļoti atšķirīgas,» stāsta Būvprojekta autors, arhitekts Māris Pērkons (KALVE Arhitekti). «Mūsu mērķis bija ēkai atgriezt agrāko spožumu, izturoties ar cieņu pret oriģinālo projektu, vienlaikus arī meklējot risinājumus, kā ļaut ēkai atdzimt par mūsdienu slimnīcu, kas atbilst augstākajām drošības, vides pieejamības un medicīnas tehnoloģiju prasībām un kalpo savu pacientu vajadzībām un ērtībām.»

Ēka, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, pabeigta 1912. gadā pēc arhitekta Fridriha Šefela projekta Sarkanā Krusta slimnīcas vajadzībām. Pacientiem slimnīca tika atklāta 1919. gadā, un sākotnēji paredzēta ķirurģiskajām operācijām un žēlsirdīgo māsu apmācībai. Pēc arhitekta Aleksandra Klinklāva projekta slimnīcai 1933. gadā piebūvēti papildus korpusi. Latvijas neatkarības gados tā darbojās kā Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca, bet vēlāk tika pārdēvēta par Rīgas 4. slimnīcu. Pēdējie īrnieki slimnīcu pameta 1995. gadā, kad ēka tika atstāta novārtā, bet nepilnus 20 gadus vēlāk ēkai izdevās atrast jaunus īpašniekus, kuri iecerējuši atgriezt ēkai agrāko nozīmi.

Drīz ēkas pirmajā kārtā tiks atklāta ARS Diagnostikas klīnika, kas piedāvās privātos medicīnas pakalpojumus. SIA Medicīnas sabiedrība ARS plāno turpināt ēkas renovācijas darbus, lai tuvākajos gados atjaunotu slimnīcas ēku visā apjomā un pārvērstu to par pirmo privāto daudzprofilu slimnīcu, kas no jauna izveidota Latvijas neatkarības gados.

Patlaban jaunās klīnikas fokuss ir agrīnā vēža diagnostika, ko ļaujot realizēt tādas iekārtas, kuras ir ne tikai pirmās Baltijā, bet arī vienīgās Austrumeiropā. Piemēram, vienīgā Austrumeiropā pilnībā digitālā magnētiskās rezonanses iekārta un vienīgā Baltijā litotripsijas iekārta.

«Mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā izveidot pacientiem pieejamu daudzprofilu slimnīcu, kas būtu iecienīta ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Esmu pārliecināts, ka līdz ar jaunās slimnīcas atvēršanu izdosies veicināt arī medicīnas eksportu, jo mēs strādājam atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un labākajai pasaules pieredzei medicīnā,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.