Foto

Papildināta ar foto - Kurzemes konditorsMatss paplašinājies ASV un Čehijas tirgos

Gunta Kursiša, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums Matss pērn apgrozījis 2,56 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2012. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmuma eksporta apjoms gada laikā ir palielināts par 12%, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Turpmāko trīs gadu laikā SIA Matss vadība plāno uzņēmuma apgrozījumu dubultot un sasniegt piecus miljonus eiro gadā. DB jau rakstīja, ka iepriekš aptuveni 15% no apgrozījuma uzņēmumam ienesa eksports. Ģeogrāfija ir diezgan plaša – Lielbritānija, Īrija, Vācija, Somija, Izraēla un Igaunija, palaikam arī ASV, Kipra.

Šogad uzņēmums plāno koncentrēties uz produktu ar ilglaicīgu uzglabāšanas termiņu, piemēram, saldētu maizi un cepumiem, ražošanu un tirdzniecību. Tāpat uzņēmums saglabās arī svaigās maizes tirdzniecību vietējā tirgū. Latvijā kompānija sadarbosies ar SIA Saldus maiznieks, kas maijā sāk SIA Matss ražotās rupjmaizes Brencis, Mājas saldskābmaizes, Graudu maizes, Brenčmaizītes u.c. produktu tirdzniecību.

Pērn uzņēmums izstrādāja jaunu zīmolu Cannelle Bakery, ieviešot vairākus jaunus produktus.

Kopš 2012. gada uzņēmumā investēti 150 tūkstoši eiro.

SIA Matss attīstījusi ražošanu Skrundā un Saldū.

SIA Matss 2012. gadā iegādājās jaundibināts uzņēmums SIA Maiznīca Kursa, kura īpašnieki ir kādreizējais SIA Fazer maiznīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis un bijušais SIA Staburadzes konditoreja valdes priekšsēdētājs Bruno Ansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc riska kapitāla piesaistes SIA Cannelle Bakery vēl vairāk koncentrējas uz saldētas produkcijas ražošanas attīstību, noieta paplašināšanu eksportā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kurzemē ne Liepājā, ne Ventspilī vairs nav maizes ražotāju. Tuvākā maiznīca ir Kuldīgā, bet tas arī viss, tālāk ir tikai Rīgā un viņpus galvaspilsētai. Savukārt Saldū ir pat divi maizes izstrādājumu ražotāji. Iespējams, tas tāpēc, ka neviens no mums negāja pret straumi. Valstī ir trīs lielie maizes ražotāji, kas dominē tirgū, pārējie ir nišas spēlētāji, kam ir atšķirīgs piedāvājums. Mēs esam aizgājuši no svaigās maizes un startējam citos segmentos, un tiešu konkurenci no lielajiem maizes ražotājiem nejūtam. Taču vienlaikus konkurējam ar lielākajiem piegādātājiem saldēto produktu un cepumu segmentos, kur katrā ir savi atšķirīgi spēles noteikumi. Saldus maiznieks ir labs reģionālais spēlētājs. Katram ir sava vieta,» saka Ivars Skrebelis, SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes reģiona maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums SIA Matss maina nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts par Cannelle Bakery, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lai sekmētu ražošanas modernizēšanu, ražotņu apvienošanu un saldēto produktu līniju attīstību, uzņēmums piesaistījis alternatīvā investīciju fonda FlyCap investīcijas. Pilnveidota arī uzņēmuma pārvaldība, izveidojot padomi, kurā strādās FlyCap un uzņēmuma īpašnieku pārstāvji.

Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka 2013. gadā veiktā tehnoloģiju modernizācija un jauna zīmola Cannelle Bakery, kā arī jaunu produktu izstrāde bija pirmais solis uzņēmuma nākotnes nodrošināšanai. Uzņēmuma attīstības stratēģijas prioritāte ir eksporta izvēršana. Uzņēmums veicis tehnoloģiju renovāciju, lai nodrošinātu stabilu augstas kvalitātes produktu ražošanu, jau 2013. gadā ieviesis zīmolu Cannelle Bakery, fokusē ražošanu uz produktiem, kas piemēroti eksportam – saldēti maizes un konditorejas izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atrod veidu būt īpašiem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cannelle Bakery uzsvaru liek uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu

Ļaujoties jauniem izaicinājumiem, Ivars Skrebelis pirms astoņiem gadiem piekrita piedāvājumam savas maizes ražošanas nozarē uzkrātās zināšanas un pieredzi izmantot SIA Cannelle Bakery attīstībā Saldū. Cehs šeit darbojas jau kopš 1973. gada, taču bija pienācis laiks inovācijām. Laiks parādījis, ka virziens, kādu uzņēmums izvēlējies, izrādījies pareizais. Apgrozījums pēdējos gados strauji aug.

Savulaik Cannelle Bakery ražotne atradās ne tikai Saldū, bet arī Skrundā. Tā kā attīstīt biznesu divās mazās vietās, kas atrodas tuvu viena otrai, nav racionāli, uzņēmuma vadībai nācās izlemt, kuru saglabāt. Izvērtējot katras plusus un mīnusus, svaru kausi nosvērās par labu Saldum. Te ir aktīvāka uzņēmējdarbības vide, lielāka darbaspēka pieejamība, pašvaldība ir atvērtāka, ar plašāku skatījumu uz procesiem. «Saldus jau vēsturiski bijis industriālais centrs un arī šobrīd spēcīgi attīstās. Citas lielās Kurzemes pilsētas varētu apskaust, cik daudz un kādu nozaru firmas šeit darbojas, lai arī cilvēku ir relatīvi mazāk,» vērtē I. Skrebelis. «Šeit veidojas sava uzņēmējdarbības vide, ko būtiski neietekmē lielās pilsētas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) akceptējusi Zviedrijas apdrošinātāja «Telia Forsakring» filiāles atvēršanu Latvijā, liecina FKTK publiskotā informācija.

Pēc FKTK vēstītā, Latvijā filiālei ir tiesības sniegt apdrošināšanas pakalpojumus īpašuma apdrošināšanā pret uguns un dabas stihiju postījumiem, kā arī īpašuma apdrošināšanā pret citiem zaudējumiem.

FKTK šogad 8.janvārī informējusi Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādi, ka tā neiebilst, ka «Telia Forsakring» atver filiāli Latvijā.

Apdrošināšanas kompānijas filiāles Latvijā juridiskā adrese ir Lielvārdes iela 8A.

«Telia Forsakring» filiāle Latvijā komercreģistrā iegrāmatota 2018.gada 20.novembrī, liecina «Firmas.lv» informācija. Filiāles vadītājs ir Matss Jūhans Gregorsons (Mats Johan Gregorsson).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas produktus prezentē Berlīnes starptautiskajā izstādē Zaļā nedēļa

Lelde Petrāne, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes Starptautiskā pārtikas un lauksaimniecības produktu izstāde Zaļā nedēļa notiek no 17. līdz 26. janvārim, tajā arī šogad kopš 1994.gada piedalās Latvija ar savu kopstendu, kurā Vācijas un citu valstu patērētājiem prezentē Latvijas pārtikas produktu daudzveidību.

Šodien rit izstādes sestā diena.

Katrā no četrām stenda stūru tirgošanās letēm ir iespēja pagaršot un iegādāties Latvijas uzņēmumu saražoto produkciju un iepazīties ar ceļošanas iespējām mūsu valstī.

Izstādes Zaļā nedēļa ietvaros Latvijas nacionālajā stendā katru dienu notiek visdažādāko produktu degustācijas, kurus ražotāji iedevuši līdz, lai ar tiem iepazīstinātu Vācijas iedzīvotājus:

A/S Cēsu alus dažādie gāzētie bezalkoholiskie un vieglie alkoholiskie dzērieni.

SIA Nissi vakuumā iepakoti dārzeņi, kartupeļi, bietes, pelēkie zirņi.

SIA Spilva mērces, augļu biezeņi.

SIA Silvanols uztura bagātinātāji un dabīgi atveseļošanās līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LGS apmācīs gaisa satiksmes vadības dispečerus

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

VAS «Latvijas gaisa satiksme» aviodispečeru darba vieta Rīgas lidlauka tornī Starptautiskajā lidostā «Rīga»

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 1. maijam interesenti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar aviāciju un kļūt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem, var pieteikties un iesniegt dokumentus VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS), kas Latvijā nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus un pašlaik komplektē 10 studentu grupu, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

«Pašlaik ne tikai Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē strauji palielinās aviolidojumu skaits. LGS pagājušajā gadā vadīja gandrīz par 9 procentiem vairāk lidojumu nekā gadu iepriekš. Arī šī gada pirmajos mēnešos lidojumu skaits palielinās, un līdz ar to aug arī dispečeru darba apjoms. Protams, ka tas reizē ar Latvijas lidostu, tajā skaitā reģionālo lidostu attīstību liek domāt par jaunu dispečeru sagatavošanu,» skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Paredzams, ka pēc studentu atlases mācības, kas notiks Helsinkos, sāksies jau augustā.

LGS topošajiem dispečeriem mācību laikā nodrošinās stipendijas un apmaksās dzīvošanas vietu, bet pēc mācību beigām garantē interesantu, labi apmaksātu darbu un sociālo garantiju paketi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Garie maizes plaukti rāda, ka jaunam lielam spēlētājam vietas īsti nav

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarbniekiem piedāvās mācīties valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādēs

Žanete Hāka, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs» īstenošanu, informē NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru