Quantcast
Pārtika

Papildināta ar foto - Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņem Valmiermuižas alus, lielo – Cēsu alus

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 08.02.2015

Jaunākais izdevums

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā balvu ieguva SIA Valmiermuižas alus, vērtējot procentuālo alus tirdzniecības kopējo izaugsmi 2014.gadā, salīdzinot ar rezultātiem iepriekšējā gadā.

Nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū balvu saņēma AS Cēsu alus par aktīvu jaunu eksporta tirgu apguvi, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus par aktīvu darbību kaimiņvalsts eksporta tirgū – Igaunijā.

Nominācijā Ieguldījums veselīgas dzīves vides veidošanā balvu saņēma LIDO par zema alkohola satura (līdz 4,5%) alus ražošanu un popularizēšanu, tādējādi rosinot arī citus ražotājus koncentrēties uz alus ar zemāka alkohola saturu ražošanu.

Savukārt Videi draudzīgākā ražošanas uzņēmuma titulu ieguva AS Cēsu alus, kas veicis nozīmīgas aktivitātes energoefektivitātes uzlabošanā, ieviesis vairākus tā dēvētās tīrās ražošanas pasākumus, kā arī energoresursu un tehniskās pārraudzības informācijas sistēmu.

Nominācijā Gada alus reklāmas tēls visaugstāko novērtējumu guva AS Aldaris, bet veicināšanas balvu, kas rosinās uz turpmāku aktīvu darbību, saņēma SIA Alus Nams.

Nominācijā Gada alus iepakojums - SIA Bauskas alus - dāvanu iepakojums 1 l pudele ar kārbu.

Nominācijā Oriģinālākais alus kauss/glāze kā labākais gada veikums tika novērtēts AS Cēsu alus Alus Tavai pilsētai 0,5 l četras stikla glāzes, veltītas vienam Latvijas novadam.

Nominācijā Gada jaunums pārliecinoši uzvarēja LPKS LATRAPS ar pērn atklāto iesala ražotni Staļģenē, kas ir nozīmīga investīcija alus nozares attīstībā, jo Latvijas aldarus nodrošina ar Latvijā ražotu iesalu, tādējādi arī radot jaunas darbavietas.

Nominācijā Gada izaugsmes balva – gada veiksminieks par labāko tika atzīta Tērvetes alus darītava par ieguldījumu ražošanas attīstībā un modernizācijā.

Savukārt balva Par mūža ieguldījumu alus nozarē tika piešķirta ilggadējai AS Cēsu alus un AS Aldaris alus tehnoloģei un nozares ekspertei Astrīdai Ruško, kura ar alus nozari saistīta vairāk nekā pusgadsimtu. Viņa sniegusi lielu ieguldījumu alus ražošanas tehnoloģiju izkopšanā un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī bijusi iniciatore iesala ražošanas uzsākšanai Latvijā.

Aizvadītais gads nozarei bijis īpaši nozīmīgs ar rekordlielu jauno alus darītavu skaitu - patlaban valstī strādā pavisam 29 alus darītavas, kas ir par 7 vairāk nekā pērn. Darbību sākušas septiņas jaunas mazās alus darītavas (Tālavas alus, Eridan alus, Līgatnes alus, Miķeļa alus, alus BURSH, Madonas alus darītava BAUDALUS, Peter Brewhouse Beer).

11 nominācijām iesniegtos pieteikumus vērtēja starpresoru žūrijas komisija, kurā darbojās Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Iepakojumu asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas tūrisma attīstības biroja Live Riga, Latvijas Alus darītāju savienības, kustības Par labu alu un biedrības Alus brālība pārstāvji. Komisiju vadīja pārtikas inženieris-tehnologs, bijušais ilggadējais Cēsu alus vadītājs un alus darīšanas entuziasts K. Tomsons.

Latvijas alus gada balvu pirms četriem gadiem iedibināja biedrība Alus brālība, lai popularizētu sasniegumus nozarē, godinātu nozares veiksminiekus un stiprinātu nozarē strādājošo pašapziņu, kā arī veicinātu alus darītavu savstarpējo sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus sāk eksportu uz Lielbritāniju

Lelde Petrāne, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava uzsākusi eksportu uz Lielbritāniju.

Turpmāk "Valmiermuižas" alu varēs iegādāties arī bāros un veikalos Londonā, kā arī vēl 40 Anglijas un 3 Skotijas pilsētās. Šobrīd "Valmiermuižas" alus ir pieejams arī Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Plānots, ka šogad eksports kopumā veidos ap pusmiljonu eiro no "Valmiermuižas alus" apgrozījuma.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis stāsta: "2019. gadā daudz pūļu pielikts, lai attīstītu eksportu, kas mums šogad ir devis iespēju piedāvāt "Valmiermuižas" alu Lielbritānijā. Mēneša laikā esam piegādājuši atkārtotu pasūtījumu. Tā kā "Valmiermuižas alus" ir maza alus darītava, nesaņemsim subsīdijas eksporta attīstībai, jo tās pieejamas tikai lielajiem ražotājiem, bet eksportu audzēsim lēnām pašu spēkiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus: Atļauja tirgot alu internetā pavērtu jaunas eksporta iespējas

LETA, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļauja tirgot alu internetā pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas mazajām alus darītavām pavērtu iespēju attīstīt eksportu un nostādītu tās vienlīdzīgā konkurencē ar nozares spēlētājiem Eiropā, uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Ruņģis norādīja, ka pēdējos desmit gadus kopš "Valmiermuižas alus" darītavas izveides, ir sapņojis par mūsdienīgu iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot brūvējumus internetā ar piegādi. Tāpēc viņš "ļoti atbalsta" alus tirdzniecību internetā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām, kas ir atļauts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, būtu liels atbalsts nozarei Latvijā un pavērtu jaunas eksporta iespējas.

"Tā ir arī iespēja papildināt valsts budžetu ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paliks Latvijā," sacīja Ruņģis, atgādinot, ka jau pirms ārkārtējās situācijas iedzīvotāji varēja nopirkt alkoholu ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos ar piegādi uz mājām, tā Latvijas budžetam zaudējot nodokļu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn par 2 % audzis arī "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme - gandrīz par piekto daļu jeb 18 % - piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir "Kokmuižas" eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.

Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, "Valmiermuižas alus" šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb "alus ateljē", kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis "Valmiermuižas Baltijas porteris" un pieci dažādi "Kokmuižas" eili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas "Valmiermuižas alus" 29 darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu, kā arī alus darītava ir saņēmusi atļauju atlikt nodokļu nomaksu, pastāstīja tās saimnieks Aigars Ruņģis.

""Valmiermuižas alus" izmanto valsts atbalstu Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. No mūsu darbiniekiem 29 saņem dīkstāves pabalstu, un esam arī saņēmuši atļauju atlikt nodokļu nomaksu. Tāpat saņēmām akceptu "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumam, ja tāds būtu nepieciešams," sacīja Ruņģis.

Komentējot uzņēmuma sekmes ārkārtējās situācija slaikā, Ruņģis teica, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums aprīlī ir samazinājies par 35% salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli.

LANA: pārdoto alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies 

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas...

Tāpat viņš pastāstīja, ka "Valmiermuižas alus" ir ieviesis stingrus drošības pasākumus alus darītavā. "Visi, kuri var strādāt attālināti, strādā no mājām. Alus darītavā brūvēšana sadalīta divās maiņās, lai cilvēki savstarpēji nesatiekas. Tāpat arī esam atcēluši visas ekskursijas alus darītavā," teica Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka, ņemot vērā regulējumu ārkārtējās situācijas laikā, "Valmiermuižas alus" izveidojis internetveikalu, kas nodrošina piegādes uz jebkuru adresi Latvijā. Līdz maija beigām plānots sākt piegādes arī Eiropā.

Tāpat, ņemot vērā Covid-19 radītās izmaiņas Latvijas un Eiropas tirgū, "Valmiermuižas alus" izvērtē iespējas ražot jaunus alu veidus, kas varētu aizvietot alus importu. Tostarp "Valmiermuižas alus" darbnīcā radīti trīs "Kokmuižas" bezalkoholiskie eili, lai piedāvātu Latvijā darītu alternatīvu importētam bezalkoholiskajam alum.

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu 

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas...

"Uz kvalitātes rēķina nekad neesam taupījuši un negrasāmies to darīt, tāpēc šobrīd nopietni pārvērtējam savus tuvāko divu gadu investīciju plānus," sacīja Ruņģis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šajā krīzē smagākais periods jau ir aiz muguras, jo maijā arvien vairāk restorānu un bāru pakāpeniski atsāk darbu, kā arī ir atļauta iedzīvotāju ceļošana starp Baltijas valstīm. Tādējādi arī "Valmiermuižas alus" virtuve no piektdienas, 22.maija, atsāks darbu.

Kompānijā iepriekš informēja, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2019.gadā bija 5,7 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs AG" (ILAG), bet 16% - Vācijas uzņēmumam "Thinkflink GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ruņģis mazo alus darītavu izaugsmi ilgtermiņā saredz eksportā

LETA, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas «Valmiermuižas alus» apgrozījums šogad desmit mēnešos ir audzis par 10,4% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pastāstīja alus darītavas līdzīpašnieks un valdes loceklis Aigars Ruņģis.

Viņš informēja, ka 2017.gada desmit mēnešos «Valmiermuižas alus» apgrozījums sasniedzis 3,98 miljonus eiro. Alus darītavai strādājot ar pilnu jaudu vasaras sezonā, pārdotā alus apmērs pieauga par 4,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu un sasniedza 1,83 miljonus litru.

Tāpat Ruņģis norādīja, ka «Valmiermuižas alus» šogad desmit mēnešos ir arī būtiski - par 65% - audzējis eksporta apmēru, un alus darītavas eksports veido 7,4% no kopējā alus darītavas izbrūvētā alus apjoma.

Viņš minēja, ka «Valmiermuižas alus» pagājušajā gadā realizēja produkciju Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un Šveicē. Taču šogad uzņēmums produkciju realizē arī Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Nīderlandē, kā arī Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas, ieguldot 30 000 eiro.

Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA "Celmlauzis", pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus "Jaunaudze" un bezalkoholiskā APA "Dubultspēle".

Bezalkoholiskā alus popularitāte Latvijā strauji aug, norāda alus darītavā. Pašlaik Latvijā pircējiem pieejamas vairāk nekā divdesmit dažādas bezalkoholiskā alus garšas. Tomēr Latvijā pieprasītākās bezalkoholiskā alus garšas ir importētas. Tādēļ "Valmiermuižas alus" gada laikā radījis trīs dažādus bezalkoholiskos eilus, lai piedāvātu Latvijā brūvētu alternatīvu importētam bezalkoholiskam alum.

"Vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus ir importēts. Latvijas ekonomikai ir svarīgi, lai vairāk alus tiktu brūvēts Latvijā, dodot darbu Latvijas iedzīvotājiem. Sevišķi aktuāli tas kļuvis tagad, krīzes laikā, kad aktīvi jādomā par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No Rimi un Maxima plauktiem pazudusi daļa Valmiermuižas alus produktu

Zane Atlāce - Bistere, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus šogad sasniedzis savu maksimālo alus darīšanas jaudu. Neplānoti lielā pieprasījuma dēļ Valmiermuižas alus darītavai šovasar nepietika jaudas izbrūvēt iesala dzērienu Zelta Zirgs un alus kokteili Frišs pietiekamā apjomā, un ar to skaidrojams fakts, ka šie produkti pazuduši no lielveikalu plauktiem, biznesa portālam db.lv paskaidroja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Šīs nedēļas beigās iesala dzēriens Zelta Zirgs atgriezīšoties visos Rimi veikalos pietiekamā apjomā. Veikalu tīklā Maxima klasiskais Valmiermuižas gaišais alus atgriezīsies šonedēļ, savukārt par Friša un Zelta Zirga atgriešanos Maxima veikalu plauktos notiekot pārrunas.

2018. gada astoņos mēnešos SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 16%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 3,942 miljonus eiro.

«Valmiermuižas alu brūvējam tikai Valmiermuižā un alus darīšanas jaudu palielināt neplānojam,» stāsta A. Ruņģis. Mazā alus darītava astoņos mēnešos ir izbrūvējusi par 6,5% vairāk alus nekā 2017. gada attiecīgajā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus ieguldījis 30 000 eiro eila tipa alus ražošanā

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Valmiermuižas alus ir atjaunojusi vienu no Latvijas senākajiem alus zīmoliem Kokmuižas alus. Ar šo zīmolu atbilstoši 17. gs. alus brūvēšanas tradīcijām tiks darīti eila tipa ali. Pirmie divi eili jau ir izbrūvēti un to izveidē ieguldīti 30 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Pašreiz tiek plānots, ka Kokmuižas alus eili veidos ap 5% no kopumā Valmiermuižas alū izbrūvētā alus.

Alus ar zīmolu Valmiermuižas alus, atbilstoši pirms sešiem gadiem izvirzītajam mērķim, šobrīd ieņem ap 1% Latvijas alus tirgus. «Kāpināt apjomus, kā esam teikuši jau iepriekš, neplānojam. Taču aizvien biežāk cilvēki par labu atzīst restorānu ar ne tikai plašu vīna, bet arī izmeklētu alus piedāvājumu. Tāpēc piedāvāsim restorāniem arvien bagātākas un daudzveidīgākas alus garšas buķetes,» saka Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz 19.gs beigām, kad aldari iemācījās brūvēt alu zemākās temperatūrās un populārs kļuva lager jeb «apakšējās» raudzēšanas alus, Latvijā un citviet pasaulē bija pieejams tikai eils jeb «augšējās» raudzēšanas alus. Šobrīd Latvijā, alus baudītājiem kļūstot izglītotākiem un prasīgākiem pēc garšu daudzveidības, atdzimst pieprasījums arī pēc eila tipa alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus uzsāk piegādes uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Valmiermuižas alus sākusi ražot un par godu Kokmuižas svētkiem patērētāju vērtējumam nodevusi zīmola Kokmuižas toniku, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka toniks radies 19. gadsimta Indijā, angļu kareivjiem rūgto hinīna pulveri iejaucot cukurotā ūdenī.

Jaunais produktu nopērkams tirgotavā pie Valmiermuižas alus darītavas Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas mazā alus darītava «Valmiermuižas alus» šī gada pirmajos četros mēnešos piedzīvojusi izaugsmi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn - pārdotā alus litru apjoms pieaudzis par teju 5%, bet apgrozījums palielinājies par 13%.

SIA «Valmiermuižas alus» auditētais apgrozījums 2017. gadā ir 4 605 931 miljoni eiro, bet auditētā peļņa sasniedza 136 007 eiro. 500 000 eiro pērn ieguldīti jaunu garšu radīšanā un 2018. gada rudenī Valmiermuižā tiks atklāts mikrobrūzis jeb alus darbnīca. Tur varēs izbrūvēt mazākas alus partijas ar atšķirīgākām un vairāk nišas tirgum piemērotām garšām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus plāno pieckāršot eksporta apjomus

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu alus darītava Valmiermuižas alus noslēgusi ar 3,82 miljonus lielu apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī noieta kāpumu eksporta tirgos audzējusi par 38%, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šogad Valmiermuižas alus plāno turpināt izaugsmi līdzšinējā līmenī.

Pērn Valmiermuižas alus attīstībā ieguldījis 1,2 miljonus eiro. 1,1 miljons eiro ieguldīts portera alus pagraba izveidē un receptes slīpēšanā, kā arī 0,33 litru stikla pudeļu pildīšanas iekārtās. Papildus tam veikti ieguldījumi jaunu alus garšu radīšanā - tostarp 50 tūkst. eiro eilu darīšanā, 30 tūkst. eiro Degalus gatavošanā, kā arī alus darīšanā pēc oriģinālām receptēm mazās partijās par godu īpašiem svētkiem – festivāliem un teātra izrādēm.

Pērn nozīmīgākais eksporta tirgus bija Igaunija. Gada nogalē„Valmiermuižas alus sāka gaišā un tumšā alus eksportu uz Lietuvu, Zviedriju un Šveici. Savukārt šā gada sākumā eksporta tirgiem pievienojās arī Vācija. Tādējādi eksporta apjomi pērn auguši par 38% un šobrīd veido 2% no kopumā pārdotā alus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 30 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītava atklājusi vēstniecību Siguldas pils dārzā, informē uzņēmumā.

Tirgotava ar terasi ierīkota Siguldas pils dārzā, vēsturiskajā brūža namā. «Iespēja izveidot Valmiermuižas alus vēstniecību Siguldā nāca negaidīti un vēlējamies to izmantot. Uzskatu, ka pirmais gads ir savā ziņā iesildīšanās,» stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Par godu vēstniecības atklāšanai, Valmiermuiža izbrūvējusi īpašu veltījumu «Siguldas Ordeņa alu». Tiek strādāts arī pie idejas par vecā brūža nama atjaunošanu.

Valmiermuižas alus darītava, kā Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārti, jau septiņus gadus ir ciešā sadarbībā ar citiem «Enter Gauja» tūrisma klastera biedriem, tostarp - pašvaldībām, popularizē reģionu.

Bez Valmiermuižas alus tirgotavas un virtuves līdzās alus darītavai Valmiermuižā, pašreiz darbojas vēstniecība Rīgā, vasaras sezonā - vasarnīca pie Vaidavas ezera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus lielāku tirgus daļu iegūt Latvijā neplāno

Lelde Petrāne, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, SIA Valmiermuižas alus neauditētais apgrozījums ir audzis par 46%, sasniedzot 2,93 miljonus eiro. Gada izskaņā alus darītava ir investējusi 60 tūkstošus eiro un izveidojusi alus pagrabu alus brūvēšanai mazās partijās.

Šo gadu plānots noslēgt ar apgrozījumu 3,4 miljoni eiro. Izbrūvētā alus apjoms šā gada desmit mēnešos ir kāpis par 30%, sasniedzot 1,61 miljonu litru. Patlaban Valmiermuižas alus ieņem 1% no Latvijas alus tirgus.

«Lielāku tirgus daļu iegūt Latvijā neplānojam. Turpmāk liksim uzsvaru uz izmeklētu alu brūvēšanu,» turpmāko gadu izaugsmes virzienu Latvijas alus nozarē raksturo Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Šā gada nogalē, investējot 60 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus atklāja jaunu alus pagrabu. Katru gadu plānots izstrādāt vairākas jaunas receptes. To partijas būs līdz 5500 pudeļu. Katra pudele būs numurēta, norādot arī brūvēšanas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Valmiermuižas alus eksperimentējot izveido alternatīvu importa produktiem

Elīna Pankovska, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu alus darītava SIA «Valmiermuižas alus» kāpina saražotās un realizētās produkcijas apjomu, kā arī pievēršas jaunām garšām un produktiem.

Kopējais uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies par vairāk nekā 10% un sasniedzis 4,23 milj. eiro. SIA «Valmiermuižas alus» ar trijām darītavā radītām garšām piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2017» kategorijās «Importa aizstājējprodukts» un «Inovatīvākais produkts». Tostarp ir «Valmiermuižas kviešu alus», rabarberu zelteris «Gardu muti» un «Valmiermuižas gaišais degalus». Jāmin, ka uzņēmums šogad strauji kāpinājis arī eksporta apjomu un iekarojis citu zemju tirgus.

«Ejam izteikti tradicionālo ceļu, kombinējot četras sastāvdaļas – ūdeni, apiņus, iesalu un raugu –, un tā iegūstam garšu buķetes,» stāsta SIA «Valmiermuižas alus» valdes loceklis Aigars Ruņģis. Viens no konkursā pieteiktajiem produktiem «Valmiermuižas kviešu alus» arī tiek brūvēts pēc šī alus tīrības likuma. Atšķirība ir tā, ka kviešu alus nav tik rūgts, jo brūvēšanas procesā tiek izmantots krietni mazāk apiņu, nekā ierasts. Pēc viņa domām, šis produkts varētu izkonkurēt importa kviešu alu Latvijā. Viņš arī piebilst, ka Valmiermuižas alus darītava ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas brūvē šādu alu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokmuižas svētku ietvaros šajā nedēļas nogalē «Valmiermuižas alus darītavas» saimnieks Aigars Ruņģis svinīgi saņems Kokmuižas brūža atslēgas, lai turpmāk vēsturiskajā ēkā veidotu amata alus darītavu.

Ikvienam svētku apmeklētājam būs iespēja izstaigāt atjaunotās ēkas pirmo stāvu, iepazīt jauno Kokmuižas brūža tēlu, izzināt Kokmuižas alus darītavas vēsturi, degustēt Kokmuižas brūvējumus.

Db.lv jau ziņoja, ka, investējot trīs miljonus eiro, Valmiermuižas alus darītava nākamgad plāno izveidot amata alus darītavu Kokmuižā (Kocēnos).

«Esam apņēmušies tuvākajā gadā atjaunot leģendāro Kokmuižas brūzi Kocēnos, kurā brūvēt daudzveidīgus pasaules eilu stilus mūsdienīgā izpildījumā,» komentē A.Ruņģis.

Valmiermuižas alus darītava noslēgusi nomas līgumu ar Kocēnu pašvaldību uz 30 gadiem ēkai, kurā tiks atjaunots Kokmuižas brūzis. Plānots, ka darbi noritēs tuvākā gada laikā. Uzņēmums alus brūvēšanu Kokmuižas brūzī plāno jau nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks

Monta Glumane, 04.01.2019

Alus darītavas «Labietis» un alus bāra «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA “Valmiermuižas alus” valdes sastāvā, liecina Klientu Portfeļa monitorings.

No valdes locekļa amata 20.decembrī atcelts Gints Matisons un viņa vietā stājies Rihards Trumpe. Bez jaunieceltā valdes locekļa alus ražošanas uzņēmuma valdē turpina darbu arī viens no SIA “Valmiermuižas alus” patiesajiem labuma guvējiem – Aigars Ruņģis. Pastarpināti caur SIA “Valmiermuižas ieguldījumu Fonds” daļām Aigaram Ruņģim pieder 60% SIA “Valmiermuižas alus”.

Lursoft pieejamie dati liecina, ka līdz ar izmaiņām SIA “Valmiermuižas alus”, izmaiņas reģistrētas arī SIA “Valmiermuižas Pils” valdē, kur arī līdzšinējo valdes locekli Gintu Matisonu aizstājis Rihards Trumpe.

Iepriekš Rihards Trumpe nav ieņēmis amatus Latvijā reģistrētu uzņēmumu valdēs vai padomēs, tāpat arī jaunieceltais valdes loceklis nav neviena uzņēmuma dalībnieks vai arī patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus eksportu audzējis divas ar pusi reizes, apgrozījumu – par 11%

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus pērn kāpinājis gan izbrūvētā alus daudzumu, gan eksportu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn Valmiermuižas alus darītavā izbrūvēti 2,053 miljoni litri alus, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2015. gadā. Savukārt eksporta tirgos pārdots divas ar pusi reizes vairāk alus nekā gadu iepriekš. Rezultātā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, auga par 11%, sasniedzot 4,23 miljonus eiro.

Pagājušā gadā Valmiermuižā darītais alus tika eksportēts uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Šveici. Šā gada sākumā tika uzsāktas alus piegādes pasūtītājiem Somijā un Anglijā. 2017. gadā plānots eksportu dubultot līdz 10 % no izbrūvētā alus apjoma.

Sākot ar šo nedēļu, restorāniem un veikaliem tiek piegādāts alus, uz kura etiķetes uzsvērts - Crafted in Latvia/Darīts Latvijā, uzsver Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas tēma: PET pudeļu alus ēra aiztek

Raivis Bahšteins, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru