Citas ziņas

Papildināta - Ārkārtas sēdē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Truksnis saglabā amatu

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Šodien notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē, pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt.

Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2.oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Tomēr jau sēdes sākumā pats Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,» teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

«Kad par to uzzināju no medijiem, »www.latvija.lv« reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,» apgalvoja Truksnis.

Viņš vairākkārt uzsvēra, ka ir «brīvs no jebkādām atkarībām» un pagājušajā nedēļā veicis analīzes Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas, kā arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā. «Narkoloģijas centra analīzes manis teikto apstiprina - esmu pilnīgi brīvs no atkarībām. Otras iestādes atbildi vēl gaidu, taču arī tur viss būs tīrs. Es jebkurā brīdī esmu gatavs veikt jebkādas pārbaudes, ekspertīzes un analīzes, ja ir nepieciešams to pierādīt,» sacīja mērs, norādot, ka neatbalsta nekādu narkotiku lietošanu.

Jautājuma ziņotājs Guntis Grūba («Tev, Jūrmalai») sacīja, ka sestdien notikušās Saeimas vēlēšanas jau tā parāda, ka uzticība pastāvošajai varai ir sarukusi. «Man nav pieļaujams, ka notiekošie procesi Jūrmalā grauj mums uzticību un izskanējusī informācija apdraud domes pastāvēšanu, no tiesiskā viedokļa raugoties,» teica Grūba, norādot, ka ZZS ir arī citi spēcīgi kandidāti, kas varētu turpināt vadīt domi.

Vēlāk sarunā aģentūrai LETA viņš apgalvoja, ka pats pērn redzējis, ka Truksnis ir neadekvātā stāvoklī. Viņš esot vērsies pie ZZS priekšsēdētāja Armanda Krauzes un aicinājis Truksni nomainīt. «Viņi teica, ka mērs ir izārstējies un darbspējīgs,» klāstīja Grūba, paužot viedokli, ka šis balsojums parāda ZZS cinismu pret saviem vēlētājiem un sabiedrību. Viņaprāt, arī šodien notikušais balsojums ir «rīkojums no ZZS vadības» un Trukšņa lēmumu ietekme būs redzama tikai ilgtermiņā.

Deputāts Uldis Kronblūms («Tev, Jūrmalai»/«Jaunā konservatīvā partija») pievērsās jautājumam, kas saistīts ar Trukšņa ienākumiem un tēriņiem. «Mediji vēsta, ka esat nopircis 17 000 eiro vērtu paklāju. Vai jūs par to maksājāt skaidrā naudā? Tāpat mani interesē, vai esat uzturējies miljonāra Jūlija Krūmiņa īpašumā Turaidas ielā?» prasīja Kronblūms. Truksnis uz atbildēja, sakot, ka ar izmeklēšanu saistītu informāciju viņš izpaust nedrīkst, bet par privātajiem pirkumiem viņam nav jāatskaitās. Vēlāk Kronblūms atklāja, ka vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai pārliecinātos, vai tiešām Truksnis nedrīkst šādu informāciju izpaust.

Tāpat viņš sacīja, ka netic Trukšņa teiktajam, ka viņš par sodu nav zinājis. «Žēl, ka cilvēki vadās pēc pavisam citiem principiem kā vajadzētu. Informācijas ir pietiekami, lai būtu šaubas gan par mēru, gan par viņa pieņemtajiem lēmumiem tagad un nākotnē. Kā tad ir strādājuši soda uzlicēji, ja viņš par to nav informēts? Parasti administratīvai sods par ātruma pārkāpšanu vai ko citu īsā brīdī nonāk pie tiesu izpildītājā. Tas ir vairāk nekā dīvaini,» teica deputāts.

Savukārt deputāts Ņikita Ņikiforovs (S) pauda viedokli, ka, balsoties uz vienu raidījuma sižetu, nevar izdarīt secinājumus. «Mums nav oficiālu dokumentu, kas pierādītu mēra vainu. Es ar viņu strādāju jau gadu un man nav nekādu šaubu par viņa spriestspēju vai darba spējām,» teica deputāts. Viņš arī norādīja, ka pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji zinājuši par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsākto kriminālprocesu saistībā ar partijas «No sirds Latvijai» un ZZS iespējamu nelikumīgu finansēšanu, taču Truksni vienalga ievēlējuši, kas nozīmē, ka viņam uzticas.

Balsojumā Trukšņa amata saglabāšanu atbalstīja «Saskaņas» un Zaļo un zemnieku savienības deputāti.

Kā ziņots, TV3 raidījuma «Nekā personīga» rīcībā ir informācija, ka Valsts policija Truksni sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Šļirce ar kokaīna paliekām pie Trukšņa atrasta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās kratīšanās kriminālprocesā par partijas «No sirds Latvijai» (NSL) un ZZS iespējamu nelikumīgu finansēšanu.

DNS analīzes apliecinājušas, ka uz šļirces ir Trukšņa DNS pēdas, un policija viņu sodījusi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu par narkotisku vielu neatļautu glabāšanu, ziņoja «Nekā personīga». Jūrmalas domē raidījumam nekādi komentāri par šo lietu netika sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas dzen ārā muzeju, kuram pateicoties nams atjaunots

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas Dubultos, Pils ielā 1, liek izvākties nesen izveidotajam «Zaļās atmodas» muzejam, lai gan ēkas restaurēšanai pašvaldība saņēma valsts budžeta naudu pret solījumu tajā veidot kultūrvides centru, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas».

Zaļās atmodas muzeja un vides izglītības centra ēkā patlaban ierīkotas ekspozīcijas, kas atgādina, ka Atmoda sākās vēl pirms Tautas frontes veidošanās - organizējot talkas izdemolētās baznīcās, parkos un kapsētās un sākot runāt par dabas aizsardzību.

Kā norāda muzeja vadītāja, rakstniece Lelde Stumbre, bez pastāvīgās ekspozīcijas telpās notiek izglītojušas stundas skolēniem, darbnīcas, semināri, izstādes. Muzejs durvis vēra tikai pirms nepilna gada, tādēļ šoks esot bijis milzīgs, jūlija beigās saņemot vēstuli no Jūrmalas domes, ar paziņojumu, ka līgums par ēkas apsaimniekošanu nu tiek lauzts. Neizpratni vairojis fakts, ka tieši no Jūrmalas domes savulaik nāca iniciatīva šādu muzeju vecajā ēkā ierīkot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieņēmumi no caurlaižu iegādes iebraukšanai Jūrmalā šosezon bijuši 2,91 miljons eiro, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Periodā no aprīļa līdz septembra beigām iegādātas 1,24 miljoni vienreizējās caurlaides - par 240 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Vislielākais caurlaižu skaits fiksēts nedēļas nogalēs jūlijā. Rekordliels vienas dienas caurlaižu skaits bijis 22. jūlijā, kad iegādāti 15 tūkstoši vienas dienas caurlaižu.

Pēc Jūrmalas domes novērojumiem, ik gadu ievērojami pieaug elektronisko caurlaižu iegāde, un divu gadu laikā elektronisko maksājumu skaits pieaudzis gandrīz četras reizes. Kopumā šīs sezonas laikā elektroniski iegādāti 39 % caurlaižu. Karstajās vasaras brīvdienās elektronisko maksājumu īpatsvars bijis lielāks – gandrīz 50 procenti. Populārākais elektronisko maksājumu veids ir «Mobilly».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kauguros par 7,5 miljoniem eiro veidos parku un jauniešu māju

Žanete Hāka, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanu noteikts uzvarējušais projekts

Lelde Petrāne, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Jūrmalas dome tomēr plāno par 38 935 eiro izsolīt namiņu, kurā savulaik vasarās uzturējušies dzejnieki Rainis un Aspazija.

Jūrmalas domes komitejās šis jautājums opozīcijas deputātu iebildumu dēļ tika skatīts vairākkārt. Tomēr, kā pastāstīja opozīcijas pārstāvis, deputāts Andris Čuda (VL-TB/LNNK), koalīcijas deputātu viedoklis un argumenti neesot mainījušies un arī aizvadītajā nedēļā notikušajā Izglītības un kultūras jautājumu komitejā domnieku pārsvars atbalstījis ideju par Salacas ielā 4 esošā īpašuma izsoli.

«Es uzskatu, ka uz šo īpašumu nav jāskatās kā uz dzīvokli, bet gan jāsaglabā tas publiskai pieejamībai. Neviens no šiem argumentiem netika komentēts un viņi vienkārši klusējot nobalsoja par izsoli,» apgalvoja Čuda.

Viņu satraucot arī tas, ka pēc izsoles tas kļūs par privātīpašumu un pašvaldība neplāno uzlikt par pienākumu jaunajam īpašniekam izvietot kādu informatīvu plāksni par ēkas vēsturi vai ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties astoņu pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei.

Nomas tiesības tiek izsolītas uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas domē.

Izsolei tiek piedāvāti astoņi pludmales nogabali - divi nogabali tiek izsolīti Lielupē, kā arī Pumpuros un Kauguros, viens nogabals Dubultos un viens Mellužos. Izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Izsoles sākumcena, atkarībā no atrašanās vietas, svārstās no 102 līdz 3435 eiro gadā (neieskaitot PVN). Izsoles solis 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jomas iela Jūrmalā ir populārs tūrisma objekts, kā arī pakalpojumu centrs iedzīvotājiem un viesiem. Uz tās atrodas dažādi restorāni, mazas un lielas kūrortviesnīcas, suvenīru bodītes un veikali. Jomas iela ir tūrisma magnēts un gājēju iela ar senu vēsturi, jo šāds statuss tai ir kopš 1987. gada. Jomas iela ir kūrortpilsētas sirds un centrs, kuru gadā apmeklē vairāki miljoni vienas dienas viesu, biznesa portālam db.lv stāsta Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

«Pēdējais lielākais jaunums Jomas ielā bija pērn, kad atvērās tirdzniecības centrs Korso, kur atrodas veikali, restorāns ar jumta terasi, kinoteātris un zinātkāres centrs Zili Brīnumi. Jomas iela arī ir viena no centrālajām pasākumu norises vietām, jo šeit notiek dažādi pilsētas pasākumi, piemēram, vasaras sezonas atklāšanas pasākuma Kūrorta svētki dienas programma maijā un ikgadējie Jomas ielas svētki jūlijā. Te arī atrodas Jūrmalas Kultūras centrs, kur visu gadu ir plašs kultūras piedāvājums, Horna dārzā pie Kultūras centra vasarā brīvdienās tiek rīkoti brīvdabas koncerti,» skaidro Z. Leite.

Pirms diviem gadiem tika apstiprināts lokālplānojums, lai regulētu arī Jomas ielas izskatu. Lokālplānojumā precizētas gan reklāmu, gan sezonas un īslaicīgas lietošanas būvju izvietojuma prasības pilsētā, lai vizuāli sakārtotu Jomas ielas telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB rosina apsūdzēt uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un bijušo basketbolistu Valteru

LETA, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par tirgošanos ar ietekmi ierosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, uzņēmēju un bijušo basketbolistu Valdi Valteru un uzņēmēju Haraldu Balodi.

KNAB informēja, ka birojs lūdzis prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai sākt kriminālvajāšanu pret trim personām par tirgošanos ar ietekmi.

Pēc KNAB sniegtās informācijas, kāda juridiska persona bija vērsusies tiesā pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Apmaiņā pret «palīdzību» juridiskās personas pārstāvji apsolījuši fiziskajai personai juridiskās personas kapitāldaļas. Pēc KNAB sniegtajām ziņām, uz projekta realizācijas laiku daļa no juridiskās personas kapitāldaļām pārgājušas fiziskās personas rīcībā. Pēc šādas vienošanās pašvaldība ar juridisko personu noslēgusi mierizlīgumu tiesvedībā, informēja KNAB. Pret nevienu pašvaldības amatpersonu birojs gan šajā lietā nav vērsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūra liek KNAB papildus izmeklēt lietu pret Krūmiņu un Valteru

LETA, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nolēmusi patlaban vēl nesākt kriminālvajāšanu aizdomās par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai un uzdevis KNAB turpināt izmeklēšanu, informēja Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Prokurors norādījis, ka krimināllietā iesniegtie pierādījumi nav pietiekami kriminālvajāšanas sākšanai pret lēmumā norādītajām personām un norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kas vēl būtu veicamas.

Kā iepriekš ziņoja KNAB, lieta ir saistīta ar kādas juridiskas personas tiesvedību pret kādu pašvaldību saistībā ar būvniecības detālplānojuma izstrādi. Lai atrisinātu domstarpības ar pašvaldību sev vēlamajā veidā, juridiskās personas pārstāvji esot vērsušies pie kādas fiziskas personas, lai tā ietekmētu konkrētās pašvaldības amatpersonu, jo uzskatījuši, ka šai fiziskajai personai ir ietekme uz pašvaldības amatpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Lockero», kas līdz šim Latvijā izgatavotās mantu glabātuves galvenokārt eksportēja, šā gada augustā savus skapīšus nolēma testēt arī Majoru pludmalē Jūrmalā, atrisot visiem zināmo problēmu - nepieciešamību pēc drošas mantu glabātuves pludmalē.

Pirmo mantu glabātuvi Majoru pludmalē «Lockero» uzstādīja augusta sākumā. Tā pagaidām darbojas testa režīmā, lai izvērtētu, kā modernās tehnoloģijas darbojas dabas un cilvēku ietekmē. Līdz šim izmēģināti dažādi ekrāni, pirms testa beigām plānots pamēģināt arī «Lockero» skapīšiem pieejamo funkciju - pirkstu skenēšanu, pēc kā tiek atpazīts skapīša lietotājs. Izmantojot šādu sistēmu, nav nepieciešami čeki un nekas cits kā tikai pirksta noskenēšana. Skeneris nolasa un atpazīst klienta pirksta gala kapilārus, līdz ar to cilvēka rokas var būt pat netīras vai slapjas, kā tas var gadīties, atrodoties pludmalē. «Tā bija sākotnējā ideja un mēs pie tās arī pieturēsimies. Majoros to pamēģināsim, kad šīs sezonas testa projekts ies uz beigām,» biznesa portālam db.lv stāsta «Lockero» līdzīpašnieks Raitis Stūrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunots Mellužu parka estrādes komplekss un gliemežvāka formas brīvdabas koncertestrāde, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Mellužu parkā atjaunotas estrādes kompleksa būves un labiekārtota parka teritorija.

Sākotnējā izskatā ir atjaunota koka estrāde. Saglabājot tās oriģinālo veidolu, restaurētas koka detaļas, bojātās ir aizstātas ar analogām jaunām. Skatītāju sēdvietu izvietojums ir veidots atbilstīgi vēsturiskajam koncertdārza iekārtojumam, kopumā izveidotas 625 sēdvietas. Pie estrādes ēkas ir atjaunotas vēsturiskās vīteņaugu sienas un uzstādīti karogu masti. Estrādes kompleksā ietilpst arī bārs jeb Piena paviljons, kura veco ēku sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nācās nojaukt.

Tās vietā, ņemot par pamatu paviljona vēsturisko veidolu, ir uzcelta jauna ēka. Tā ir papildināta ar koka treļļu konstrukcijām, kas veido nojumi un daļēji pilda skaņas izolācijas funkciju. Estrādes kompleksa teritorijā ir izbūvēts jauns gājēju celiņu tīkls, velosipēdu statīvi, ierīkoti apstādījumi un apgaismojums visai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Biznesa vieta: Uz Dubultiem pēc mākslas un čeburekiem

Kristīne Stepiņa, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubulti ir viena no dzīvākajām Jūrmalas pilsētas daļām, tā kūsā un mutuļo ne vien vasarā, bet arī mazāk aktīvajā sezonā

Tur ir mācību un ēdināšanas iestādes, baznīcas, poliklīnika, viesnīca, bodītes, kā arī sava mākslas stacija. Tā kā attālums līdz Rīgas centram ir aptuveni 20 km, Dubulti ir iecienīta rīdzinieku un ārvalstu tūristu atpūtas vieta.

Dubultu stacijas ēka ir būvēta 1977. gadā pēc arhitekta Igora Javeina ieceres, tā rada asociācijas ar bangojošu jūru. 2015. gadā veikta tās rekonstrukcija, kas pavēra iespējas tur realizēt dažādus mākslas projektus.

Viens no atpazīstamākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Dubultos ir bistro, veikals un konditorejas ražotne Dukāts, kura pirmsākumi meklējami 1991. gadā. Padomju laikā šajās telpās, kas atrodas pašā Dubultu centrā, mitinājās restorāns Rubīns. Tagad tur saimnieko Kalniņu ģimenes uzņēmums, kuru izveidoja bijušais Jūrmalas tirdzniecības pārvaldes priekšnieks Andris Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Satversmes tiesas šā gada 5. marta spriedumu kapsētu apsaimniekošana jomā, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde šobrīd vairs nepiemēro maksu par kapa vietas piešķiršanu un personām bez atlīdzības piešķir apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu, informē departamenta pārstāve Edīte Pūķe.

2019. gada 5. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-08-03, par antikonstitucionālām un neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam atzīstot Jūrmalas pilsētas pašvaldības Saistošo noteikumu Nr. 27 normas, kas noteica ikgadēju nomas maksu par kapavietu. Vienlaikus Satversmes tiesa spriedumā akcentējusi, ka citu Latvijas pašvaldību noteiktās maksas par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna tenisa kortu teritorija kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro

Zane Atlāce-Bistere/LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» plānotā Skanstes tramvaja līnijas projekta īstenošana ir atlikta vismaz uz gadu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

«Projekts nav apdraudēts, bet ieviešanas grafiks atliekas vismaz par gadu,» teica Matīss, runājot par Skanstes tramvaja līnijas projekta nākotni pēc tam, kad saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem par «Rīgas satiksmes» trim iepriekš veiktajiem iepirkumiem tam ir apturēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Viņš norādīja, ka šobrīd šajā projektā ir noslēgts tikai viens līgums - par projektēšanu, kamēr iepirkumi par jaunās tramvaju līnijas izbūvi, kā arī par attiecīgajā līnijā paredzētā ritošā sastāva iegādi, nav noslēgušies un, visticamāk, tiks sludināti no jauna. «Tāpēc te ir iespējama nobīde laikā, kas varētu būt par apmēram gadu, bet tas ir būtiski, lai sabiedrības interesēs būtu caurspīdīgs un skaidrs process, lai nebūtu kaut kādu zemūdens akmeņu, lai nebūtu apvainojumu, un vēlams, lai nefigurētu kompānijas, kuras jau šobrīd tiek apsūdzētas koruptīvos darījumos,» pauda Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru