Finanses

Papildināta - Austrumu slimnīca četru gadu laikā zaudējusi 23,7 miljonus eiro

LETA, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Slokenberga uzskata, ka slimnīcas kapitāldaļu turētājai Veselības ministrijai (VM) jāstrādā pie tarifu uzlabošanas.

Viņa norādīja, ka slimnīcas menedžmenta optimizācijas rezultātā izdevies ietaupīt piecus miljonus eiro un slimnīca aktīvi plāno, kur vēl varētu ietaupīt. Tikuši piesaistīti divi neatkarīgi auditori, lai identificētu problēmas un izstrādātu plānu darbības efektivitātes uzlabošanai. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka RAKUS ieteikumi darbības uzlabošanai, kas bija atkarīgi no slimnīcas menedžmenta, ir paveikti un turpmākā darbība atkarīga no VM.

Kā vienu no risinājumiem Slokenberga saredz diagnozēs balstīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa jeb DRG modeļa ieviešanu, kas sākusies pagājušajā gadā. Izmantojot šo finansēšanas modeli, kad palīdzība pacientiem tiek apmaksāta pēc reālajiem izdevumiem, slimnīca var gada laikā stabilizēt situāciju, ja tā saņem tik, cik arī pakalpojumi izmaksā, uzskata Slokenberga.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu šogad slimnīcas līguma nosacījumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu ir par pieciem miljoniem eiro lielāki, taču arī šāds līguma pieaugums visdrīzāk nedos gaidīto rezultātu, un slimnīca arī šo gadu beigs ar zaudējumiem.

Tāpat Slokenberga norādīja, ka slimnīcā nav sācies maksātnespējas process un pagaidām situācija neatbilst nevienai no sešām maksātnespējas pazīmēm. Viņa gan vēlreiz norādīja, ka slimnīcai ir negatīvs pašu kapitāls.

Slokenberga beigās uzsvēra, ka slimnīca pacientiem turpinās nodrošināt pakalpojumus un sniegt visu nepieciešamo palīdzību.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) otrdien raidījumā 900 sekundes paziņoja, ka Austrumu slimnīcai ir visas maksātnespējas pazīmes. Ministrs sacīja, ka tagad viņam ir jādara viss, lai nepieļautu slimnīcas slēgšanu. Tiks izstrādāts rīcības plāns. «Tas ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem. Slimnīcas bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu apstiprinātā versijā vēl neesam redzējuši, bet slimnīcai ir negatīvs pašu kapitāls,» uzsvēra Belēvičs.

Jautāts, kā šāda situācija pieļauta, ministrs skaidroja, ka RAKUS nemitīgi informējusi nu jau bijušo Veselības ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu par šo problēmu, tomēr risinājums nav rasts. Viņš arī piebilda, ka pakalpojumu tarifi slimnīcā jau ilgi bijuši nepietiekami.

Ministrs arī norādīja, ka lūgt nepieciešamo naudu valdībai nav jēgas. Viņaprāt, ģeopolitiskās situācijas dēļ to iegūt nav ne mazākās cerības. «Ļoti iedziļināsimies pašreizējā situācijā,» noslēdza ministrs, drīzumā solot iepazīstināt ar konkrētu risinājumu.

papildināta visa ziņa

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos; zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VM plāno lūgt valdību atmaksāt valsts galvotos aizdevumus 11 slimnīcām

LETA, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gaiļezera daudzfunkcionālā Operāciju bloka izveidē ieguldīti 18,62 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas mīnusos, turklāt tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš .

Skaidrojums zaudējumiem no gada uz gadu nemainās – nepietiekams valsts finansējums. Vai nākamgad naudas būs vairāk, šobrīd vēl pāragri spriest. Veselības ministrija gan ir viena no četrām ministrijām, kam nākamgad solīts līdzekļus palielināt nevis samazināt, taču neticama ir iespēja, ka atrastos visi 159 milj. eiro, ko tā papildu prasījusi dažādiem mērķiem, tostarp ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifa paaugstināšanai. Pagājušās nedēļas beigās valdība vienojās Veselības ministrijai neatliekamajiem pasākumiem piešķirt 12 milj. eiro, tomēr jāņem vērā, ka darbs pie nākamā gada valsts budžeta vēl turpinās, līdz ar to vēl nav iespējams precīzi lēst, kā tiks sadalīti ministrijai papildu solītie līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija palielinājusi tai piederošās SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitālu par 1 587 743 eiro līdz 29 998 245 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim slimnīcas pamatkapitāls bija 28 410 502 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.decembrī.

Šis ir otrs šogad reģistrētais SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitāla palielinājums. Par tieši tādu pašu summu kā tagad decembrī slimnīcas pamatkapitāls tika palielināts šī gada janvārī un attiecīgās izmaiņas tika reģistrētas 8.februārī.

SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» reģistrēta 2007.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Veselības ministrija. Slimnīcas apgrozījums 2017.gadā bija 99,460 miljoni eiro un tā strādāja ar zaudējumiem 5,426 miljonu eiro apmērā. SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pērn nodarbināja 4236 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 22,527 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Austrumu slimnīcas finanšu direktore būs bijusī Microsoft un Bombardier finanšu speciāliste

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu direktori konkursa kārtībā izraudzīta finansiste Ieva Jauģiete, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu vadībā starptautiskos uzņēmumos gan Latvijā, gan ārzemēs, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Uz Austrumu slimnīcas finanšu direktora amatu pretendēja 33 kandidāti.

I. Jauģiete ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā Rīgas Ekonomikas augstskolā, pēc tam mācījusies maģistrantūras programmā Oksfordas starptautisko finanšu institūtā Lielbritānijā.

Ieva Jauģiete četrus gadus bijusi finanšu un administrācijas vadītāja tehnoloģiju uzņēmumā Ericsson Latvia. Pēc tam vairāk nekā 10 gadus strādājusi vadošos amatos starptautiskajā datortehnoloģiju uzņēmumā Microsoft, uzņemoties aizvien jaunus izaicinājumus. Bijusi Microsoft finanšu un administrācijas vadītāja Baltijas reģionā, pēc tam darba gaitas turpinājusi Minhenē kā Centrālās un Austrumeiropas finanšu kontroliere, vēlāk bijusi Microsoft finanšu kontroles vadītāja Krievijā un Nīderlandē. Pēdējā Ievas Jauģietes darba vieta bijis finanšu direktores amats uzņēmumā Bombardier Transportation Sweden AB Zviedrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Austrumu slimnīcu vadīs CSDD valdes loceklis Paeglītis

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē ceturtdien valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Imants Paeglītis, kurš pašlaik ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis, informē Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Undīne Šulca.

Atklātā konkursā uz RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu tika iesniegti deviņi pieteikumi. Ņemot vērā nominācijas komisijas locekļu sniegtos kandidātu izvērtējuma rezultātus, komisija vienbalsīgi nolēmusi izvirzīt valdes priekšsēdētāja amatam Paeglīti, kurš ieguva augstāko punktu skaitu.

«Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērsta pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I.Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi,» pēc tikšanās ar I.Paeglīti norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Austrumu slimnīcā taps lielākais RSU klīniskais studiju centrs Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākā gada laikā Austrumu slimnīcā taps lielākais RSU klīniskais studiju centrs, kas piedāvās ne tikai apmācības studentiem, bet visam slimnīcas personālam, informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.

RSU studiju centra 1. kārta tika pabeigta pērnā gada 19. maijā. Ieguldot RSU līdzekļus 943 000 eiro apmērā, studējošo apmācībai tika renovētas telpas 1042 kvadrātmetru platībā. 2. kārtā ir plānots apgūt līdzvērtīgu telpu apjomu līdzās jau esošajām RSU telpām, ieguldot to attīstībā līdzvērtīgu summu pirmajai kārtai. Plānots, ka telpas pilnībā tiktu labiekārtotas līdz 2019. gada sākumam.

Jaunais centrs top Austrumu slimnīcas kreisā spārna korpusā, kas, projektējot ēku, jau bija būvēts atbilstoši studiju vajadzībām ar klasēm un lielajām auditorijām. Tagad plānots to pielāgot modernu apmācību iespējām.

Ar apmācības procesam nepieciešamo telpu paplašināšanu RSU jaunais rektors Aigars Pētersons turpina attīstības procesu sadarbībā ar lielākajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā. «RSU turpina stratēģiski veidot apmācību «campusus» slimnīcās līdzās reālajam klīniskajam darbam, tāpēc esam gandarīti, ka līdzīga sadarbība attīstās arī citām lielākajām slimnīcām Rīgā un Latvijā, kā arī ārpus mūsu valsts robežām, piemēram, Vācijā,» uzsver A.Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Daļa personu, kurām reģistrēta maksātnespēja, iepriekš bijusi saistītas ar uzņēmējdarbību

Žanete Hāka, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Medicīnas darbinieki izvēlas vieglāko un ienesīgāko ceļu

Dace Skreija, speciāili DB, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka slimnīcas visā Latvijā sastopas ar tādu problēmu kā kadru trūkums, ko var skatīt kontekstā ar demogrāfijas un emigrācijas jautājumiem, kas izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nozarē piedāvāto atalgojumu un cilvēku maksātspējas pazemināšanos.

Tā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā pērn ir turpinājis augt stacionāri ārstēto pacientu skaits (2014. gadā 72,6 tūkstoši un 2015. gadā 73,1 tūkstotis; ar piebildi, ka ārstēšanas ilguma samazinājums no 8,1 dienas 2014. gadā līdz 7,9 dienām 2015. gadā ir ļāvis apkalpot vairāk pacientu – samazināt rindas), pieaudzis arī ambulatoro izmeklējumu skaits (2014. gadā – 505,6 tūkstoši un 2015. gadā – 518,2 tūkstoši). Pacientu skaita pieaugumu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Viesturs Boka skaidro ar medicīnas tehnoloģiski un intelektuāli augsto nodrošinājumu Austrumu slimnīcā, kura dēļ pacienti bieži ir ar mieru pieciest servisa ne tik augsto līmeni. Vienlaikus sarežģītais un lielais darba apjoms neatliekamajā medicīnā, operatīvajā ķirurģijā un onkoloģijā nav samērojams ar darba samaksas apmēru, tāpēc īpaši pieminētajās jomās slimnīca izjūt personāla trūkuma problēmas. Jaunie speciālisti bieži vien izvēlas strādāt nelielos veselības aprūpes centros, kur ar mazāk intensīvu darbu var saņemt lielāku atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apstājusies Austrumu slimnīcas «kuģa» grimšana

Lāsma Vaivare, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāvoklis ir smags, bet stabils – šo ārstu teicienu var attiecināt uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kas gadu cer noslēgt ar mazākiem zaudējumiem, nekā plānots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc pagājušā gada 8,7 milj. eiro lielajiem zaudējumiem šogad tika plānots labāks rezultāts – ap 7 milj. eiro mīnusā. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga cer, ka zaudējumi būs vēl mazāki – ap 5 milj. eiro. Lai arī slimnīcas budžeta izstrāde vēl nav sākta, arī nākamgad var cerēt uz zaudējumu samazināšanos. Ja vien situācija neuzlabosies radikāli, plusus gaidīt gan ir pāragri.

DB ziņoja (31.08.), ka puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas ar mīnusiem, tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš. Apjomīgākie ir Austrumu slimnīcai. Tā ir arī lielākā slimnīca Latvijā, apvienojot sešus stacionārus, kas turklāt neatrodas vienkopus – Gaiļezeru, Latvijas Onkoloģijas centru, Biķerniekus, Linezeru, Latvijas Infektoloģijas centru un Tuberkulozes un plaušu slimību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā piektdien atklāta līdz šim plašākā WiFi teritorija Latvijā - no šīs dienas visās Rīgas Austrumu slimnīcas publiski pieejamās vietās tiks nodrošināts bezmaksas WiFi, informē Lattelecom un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji.

Pirmajā etapā bezmaksas WiFi tīkls tiek ierīkots slimnīcas publiskajā zonā – tie būs kopumā 56 piekļuves punkti uzgaidāmajās telpās stacionāru poliklīnikās, uzņemšanas nodaļās un Neatliekamās medicīnas klīnikā, vestibilos un gaiteņos, kas uzņem lielāko pacientu, piederīgo un studentu plūsmu. Pieejas punkti tiks atzīmēti ar īpašām vizuālajām norādēm. Plānā iespējami tuvākajā nākotnē ir nodrošināt bez maksas interneta piekļuvi arī pacientiem ārstniecības nodaļās.

«Piedāvājot iespēju pieslēgties bezmaksas WiFi tīklam, mēs speram pirmo soli, lai realizētu ieceri nodrošināt bezmaksas interneta pārklājumu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros un padarīt to pieejamu plašākam cilvēku lokam – pacientiem un piederīgajiem uzgaidāmajās telpās, poliklīnikā un uzņemšanas nodaļās, mācībspēkiem un lielajai studentu saimei, kam iespēja izmantot internetu bez maksas ir ļoti svarīga,» papildina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slimnīcā dažu stundu laikā pēc pieraksta atvēršanas uz atsevišķiem izmeklējumiem tiek aizpildītas visas valsts kvotētās vietas

Lelde Petrāne, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1.februārī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tika atvērts pieraksts uz izmeklējumiem martā - magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju un osteodensitometriju. Jau līdz pusdienlaikam bija aizpildītas valsts apmaksātās vietas uz magnētisko rezonansi Latvijas Onkoloģijas centrā, bet līdz dienas beigām, saskaņā ar speciālistu prognozēm, tiks aizpildītas visas valsts kvotētās vietas uz pārējiem izmeklējumiem visā Austrumu slimnīcā, informēja slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.

Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane komentē, ka slimnīcas kapacitāte ir lielāka, t.i., slimnīcas resursi ļauj iedzīvotājiem sniegt vairāk konsultāciju un veikt vairāk izmeklējumu, pieprasījums pēc slimnīcas speciālistiem ir ļoti liels, diemžēl tam neseko valsts finansējums.

Izprotot situāciju, slimnīca šodien mobilizēja vairāk darbinieku visās reģistratūrās. Jau no agra rīta slimnīcas pieraksta tālruni vienlaicīgi mēģināja sazvanīt vairāki simti cilvēki, brīdī, kad zvanu rinda sasniedza 400, neizturot slodzi, sistēmā radās problēmas, ko gan operatīvi ar sakaru nodrošinātāju izdevās novērst. Informācijas centrs dažu stundu laikā saņēma aptuveni 600 pieraksta pieteikumus elektroniski. Daudzi cilvēki šodien bija ieradušies personīgi. Latvijas Onkoloģijas centrā «dzīvajā» rindā gaidīja aptuveni 150 cilvēki, Gaiļezerā 70 - 100 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 19. maijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā atklāts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju centrs (study campus).

Tā būs lielākā mācību bāze kādā no Latvijas slimnīcām. Tās modernizācijā augstskola ir ieguldījusi 943 tūkstošus eiro. Telpas 1042 m2 paredzētas 304 studentu vienlaicīgai apmācībai, nodrošinot teorētisko un klīnisko studiju kursu apguvi līdzās reālajam darbam slimnīcā. Kopumā studiju centrā ir 7 auditorijas.

Studentu vajadzībām 140 m2 platībā ir izveidotas rekreācijas zonas ar 32 stacionārām darba vietām. Tāpat studiju centrā uzstādītas arī modernas klīnisko prasmju apguvei paredzētas mulāžas.

«Tā kā RSU ir vadošā veselības aprūpes jomas augstskola Latvijā, tās studiju katedras ir visās universitāšu klīniskajās slimnīcās, kā arī citās attiecīgo jomu slimnīcās, piemēram, RSU studiju un pētniecības klīniskā bāze ir arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Jaunajā centrā RSU organizēs gan klīnisko, gan teorētisko kursu nodarbības. Plānots, ka centrā būs izvietotas arī dažādās mācību mulāžas, nodrošinot klīniskajā darbā nepieciešamo prasmju padziļinātu apguvi,» saka RSU rektors Jānis Gardovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru