Jaunākais izdevums

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Vēlēšanās tika saņemtas 843 920 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 839 000 derīgas vēlēšanu zīmes. No visām derīgajām zīmēm 499 632 jeb 59,6% zīmju bija grozītas jeb tādas, kurās vēlētāji ar «+» bija atzīmējuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalsta, vai svītrojuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu neatbalsta.

Ar tukšu vēlēšanu aploksni nobalsojuši 2114 vēlētāju. 96 vēlēšanu aploksnēs bijušas saplēstas vēlēšanu zīmes, 15 aploksnēs - cita vēlēšanu apgabala zīmes. 2695 vēlētāji vēlēšanu aploksnē ievietojuši vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kā rezultātā neviena no šīm zīmēm nebija līdzskaitāma.

Pusgada laikā CVK vēlēšanu rezultāti būs jāizdod atsevišķā izdevumā, kam jābūt pieejamam valsts bibliotēkās.

Saskaņā ar likumu CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

No partijas «Saskaņa» jaunajā Saeimā Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem ticis ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs un Artūrs Rubiks.

Vidzemes apgabalā no «Saskaņas» saraksta nākamajā Saeimā iekļuvusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, deputāts Jānis Ādamsons un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Latgalē no «Saskaņas» saraksta Saeimā tikusi Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga un Daugavpils novada domes deputāts Edgars Kucins, 12.Saeimas deputāti Ivans Ribakovs, Jānis Tutins un Vladimirs Nikonovs, kā arī SIA «Rēzeknes slimnīcas» valdes loceklis Jānis Krišāns.

Kurzemē no «Saskaņas» saraksta nākamajā Saeimā ticis Liepājas domes deputāts Valērijs Agešins, savukārt no Zemgales apgabala - Saeimas deputāti Ivars Zariņš un Vitālijs Orlovs.

Partiju «KPV LV» no Rīgas apgabala nākamā parlamenta pārstāvēs Saeimas deputāts un bijušais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Artuss Kaimiņš, partijas premjerministra amata kandidāts un advokāts Aldis Gobzems, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, bijušais «RīgaTV 24» raidījuma vadītājs Didzis Šmits, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga un SIA «Jumburgs» valdes locekle Iveta Benhena-Bēkena.

No «KPV LV» Vidzemes saraksta Saeimā iekļuvusi uzņēmēja Linda Liepiņa, zvērināts advokāts Aldis Blumbergs, reģionālās pašvaldības policijas lietvede Ieva Krapāne un Ādažu novada domes deputāte, bijusī partijas «Saskaņa» deputāta amata kandidāte Karina Sprūde. Zemgales apgabalā no «KPV LV» nākamajā Saeimā iekļūs Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens, Jelgavas novada domes Ralfs Nemiro un SIA «Lietas MD» lielo klientu pārdošanas vadītājs Jānis Vitenbergs.

Saeimas vēlēšanu rezultātā Kurzemē «KPV LV» ieguvusi trīs deputātu mandātus un Saeimā strādās Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa palīgs un Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Atis Zakatistovs, kravas pārvadājumu uzņēmuma SIA «Monēta» finanšu vadītāja Ramona Petraviča un Kuldīgas novada domes deputāts Ēriks Pucens. Savukārt «KPV LV» no Latgales pārstāvēs Saeimas deputāta, «Saskaņas» deputāta kandidāta Anrija Matīsa palīdze Janīna Kursīte.

Jauno konservatīvo partiju (JKP) no Rīgas apgabala Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāte Juta Strīķe, kādreizējais Latvijas ekonomikas un finanšu uzraudzības administrators Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā Gatis Eglītis, lidostas «Rīga» padomes loceklis un satiksmes jomas eksperts Tālis Linkaits, Rīgas domes deputāte Linda Ozola un SIA «Your move» rīkotājdirektors Reinis Znotiņš. No Latgales apgabala JKP pārstāvēs Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska un Valsts ieņēmumu dienesta vecākais izmeklētājs Juris Rancāns.

JKP no Vidzemes Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāti, bijušais tieslietu ministrs, partijas premjerministra amata kandidāts Jānis Bordāns un Rīgas domes deputāte, operdziedātāja Evita Zālīte-Grosa, kā arī Jūrmalas domes deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla, Daugmales pamatskolas skolotāja Anita Muižniece un JKP Ētikas komisijas vadītāja vietnieks Normunds Žunna. No Zemgales JKP 13.Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāti Krišjānis Feldmans un Sandis Riekstiņš, bet no Kurzemes JKP darbu Saeimas deputāta amatā sāks Rīgas domes deputāts, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs Juris Jurašs un SIA «Hubbs» valdes priekšsēdētājs Uldis Budriķis, kurš ierindojies otrajā vietā dziedātājas Ievas Akureteres kandidatūras daudzo svītrojumu dēļ.

Partiju apvienību «Attīstībai/Par» nākamajā Saeimā no Rīgas apgabala pārstāvēs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzņēmējs Mārtiņš Staķis, Pasaules Dabas fonda valdes locekle Vita Anda Tērauda, ANO Attīstības programmas Ukrainā padomniece pretkorupcijas jautājumos Inese Voika un SIA «RHC Consulting» direktore Marija Golubeva. Vidzemes apgabalā no «Attīstībai/Par» Saeimā iekļuvis Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kardiologs Andris Skride, SIA «ACT» finanšu direktore Inese Ikstena un rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska.

No Latgales apgabala «Attīstībai/Par» mandātu 13.Saeimā ieguvuši Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars, savukārt no Zemgales apgabala - Bauskas novada domes deputāts Artūrs Toms Plešs un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes dekāns Ilmārs Dūrītis. Bet no Kurzemes - bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK no Rīgas apgabala pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde, kā arī Saeimas deputāti Rihards Kols, Ritvars Jansons un Aleksandrs Kiršteins. No Vidzemes apgabala deputāta krēslus iegūs partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, deputāts Jānis Dombrava un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Nacionālo apvienību no Latgales pārstāvēs Rēzeknes domes deputāts Edmunds Teirumnieks, no Kurzemes apgabala Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule un Talsu novada pašvaldības deputāte Ilze Indriksone, savukārt no Zemgales apgabala - Saeimas deputāti Edvīns Šnore un Inguna Rībena.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) no Rīgas apgabala Saeimā pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša. No Vidzemes apgabala ZZS Saeimā pārstāvēs Ministru prezidents Māris Kučinskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Saeimas deputāts, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

No Latgales apgabala ZZS nākamajā Saeimā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, no Kurzemes - Saeimas deputāti Gundars Daudze un Jānis Vucāns, bet no Zemgales - Saeimas deputāts Viktors Valainis un satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Partiju apvienību «Jaunā Vienotība» no Rīgas apgabala nākamajā Saeimā pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāti Andrejs Judins un Ojārs Kalniņš. No Vidzemes apgabala «Jauno Vienotību» pārstāvēs Saeima deputāti Inese Lībiņa-Egnere un Ainars Latkovskis, no Latgales - Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, no Kurzemes - ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bet no Zemgales - labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām CVK nebija saņēmusi sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem, kam varētu būt bijusi ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, kā arī Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā CVK nav apstrīdēts neviena vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas protokols. Līdz ar to CVK nolēma apstiprināt visu 1078 vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus, kādi tie publicēti 13.Saeimas vēlēšanu interneta vietnē «https://sv2018.cvk.lv».

13.Saeimas vēlēšanas notika šā gada 6.oktobrī. Atbilstoši Satversmei 13.Saeimai uz pirmo sēdi jāsanāk novembra mēneša pirmajā otrdienā - 6.novembrī, kad arī izbeidzas 12.Saeimas pilnvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeima CVK vadītājas amatā apstiprina Kristīni Bērziņu

LETA, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā apstiprināja Kristīni Bērziņu, kura līdz šim pildījusi CVK Informācijas nodaļas vadītājas amatu.

Bērziņas kandidatūru atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 32 parlamentārieši.

Līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara kandidatūru atbalstīja 29 deputāti, bet pret balsoja 56 parlamentārieši.

Bērziņu CVK vadītāja amatam izvirzīja koalīcijas partijas, bet Cimdaru - opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Bērziņa CVK vadītājas pienākums sāks pildīt rīt, 22.martā.

Bērziņa iepriekš pauda, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt.

Viņa vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - CVK priekšsēdētāja amatam varētu virzīt par vēlēšanu komunikāciju atbildīgo Kristīni Bērziņu

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatu virza CVK Informācijas nodaļas vadītājas Kristīnes Bērziņas kandidatūru.

Koalīcijas pārstāvji parakstījuši iesniegumu par Bērziņas virzīšanu.

Bērziņa apliecināja, ka pēc koalīcijas pārstāvju aicinājuma ir piekritusi kandidēt uz CVK priekšsēdētāja amatu.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja norādīja, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt, norādīja CVK priekšsēdētāja amata kandidāte.

Amata pretendente vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa (AT) viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs otrdien, 30.oktobrī.

AT Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018.gada 18.oktobra lēmuma «Par iesniegumu» atcelšanu.

18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis.

AT aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka otrdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā.

Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā plkst.10.

Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājā vēlēšanu iecirkņos tehnisko ķibeļu dēļ bijusi «diezgan nepatīkama gaisotne»

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Uz valsts finansējumu pusmiljona eiro apmērā varētu pretendēt 10 partijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valsts finansējumu saņems septiņas parlamentā iekļuvušās un vēl trīs «aiz strīpas» palikušās partijas, kas savā starpā sadalīs aptuveni 583 000 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot balsis no visiem 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Politisko organizāciju finansēšanas likums paredz, ka valsts budžeta finansējumus tiek piešķirts politiskajai organizācijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Šīm partijām kalendārā gada laikā no valsts budžeta tiek piešķirts 0,71 eiro par katru iegūto balsi. Tā kā uz vēlēšanām šogad aizgāja mazāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, tad mazāka varētu kļūt arī no valsts kases partijām kopumā izmaksājamā summa.

Pēc CVK datiem par nobalsojušo skaitu, «Saskaņa» iegūs valsts finansējumu 118 653 eiro apmērā, «KPV LV» - 85 387 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 81 432 eiro, bet partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - 72 196 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi sākuši strādāt dežūrrežīmā

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilūzijas par Latviju kā viedvalsti gaist

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pasēdēju 30 min. un uzrakstīju programmatūru, kas ļauj nodrošināt datu apmaiņu starp iecirkņiem vēlēšanu laikā. Kad palaidu, izrādījās, ka nestrādā. Rezultāts tāds pats, kā IT speciālistiem, tikai lētāk un ātrāk»; «Latvija – valsts IT projektu meka.

Cilvēki, kuri vēlas nobalsot ne savā iecirknī, to vismaz šobrīd nevar izdarīt, jo attiecīgā CVK sistēma «uzkārusies», nostrādājot knapi stundu»; «no Latvijas var mācīties, kā nevajag organizēt vēlēšanas, kā neiepirkt vilcienus, kā nebūvēt ceļus un kā jebkuru IT projektu var novest līdz bezjēdzībai,» – šādas un līdzīgas zobgalības nedēļas nogalē klejoja tvitertelpā par īstenībā traģisku neveiksmi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanā. Proti, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sistēmas kļūmes dēļ iepriekšējā balsošanā nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī, kā sākotnēji bija noteikts.

Tādēļ Valsts prezidents steidzamības kārtā izsludināja grozījumus Vēlēšanu likumā, kuri noteica, ka aizvadītajā piektdienā ir pagarināts iecirkņu darba laiks. Tam sekoja Saeimas Juridiskā biroja paziņojums, ka izmaiņas likumā, kas veiktas vēlēšanu laikā, var radīt situāciju, ka aizvadītās EP vēlēšanas var tikt apstrīdētas Satversmes tiesā. Šis haoss un bardaks nav smieklīgs, tas ir traģisks. CVK atbildība noteikti vēl tiks vērtēta, taču šis gadījums liek domāt arī par to, cik atbilstošas realitātei ir Latvijas pretenzijas uz viedvalsts statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Daļa EP vēlēšanās zaudējušo partiju rezultātus neapstrīdēs, daļa tomēr gatava to apsvērt

LETA, 26.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.

No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.

Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam bijusi iecirkņos 94. un 92.vidusskolā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pirms Saeimas vēlēšanu dienas balsis nodevuši 2,18% balsstiesīgo

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mudinātu iedzīvotājus būt politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās, daži uzņēmēji Rīgā vēlēšanu dienā rīko īpašas akcijas.

Piemēram, galerija Istaba savā Facebook profilā vēsta, ka visus, kas uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu tajā, cienās ar kafiju.

Būt atbildīgiem, politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās nepaliekot vienaldzīgiem par savas valsts nākotni aicina arī viesnīcas Roma bāra Mazais Otto komanda - vēlēšanu dienā klientiem, kas viesmīlim vai bārmenim uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu vai bildi ar sevi pie vēlēšanu urnas, visiem ēdieniem un dzērieniem tiks piemērota 25% atlaide.

Esam aktīvi, neesam vienaldzīgi, dzeram tējas, savā Facebook profilā aicina Kaņepes Kultūras centrs. Visi, kas pie bāra uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu, saņems tējai 100% atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Cimdars: Vajadzētu veidot centralizētu datu bāzi, lai līdzvērtīgi varētu izmantot gan pases, gan eID kartes

Db.lv, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav informācijas par nopietniem pārkāpumiem, kas varētu būt atstājuši iespaidu uz vēlēšanu rezultātu, preses konferencē pēc vēlēšanu noslēguma sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.

«Esam saņēmuši kritiku par to, ka pasu reģistrēšana ar spiedogiem neapmierina daudzus. Vēlētāju apliecībām nevajadzētu vispār būt, jo, iepriekš tika veidots koncepts par to, kā balsot ar eID kartēm.

Vajadzētu veidot centralizētu datu bāzi, lai līdzvērtīgi varētu izmantot gan pases, gan eID,» viņš sacīja.

Pastāv cerība, ka uz 3.lasījumu gaidāmais grozījums Eiroparlamenta vēlēšanu likumā par to, ka varētu būt tiešsaistes datu apmaiņa starp vēlēšanu iecirkņiem uz Eiroparlamenta vēlēšanām, to tālāk attīstot pašvaldību vēlēšanās un pēc tam iegūtu kārtību, lai 2022.gada Saeimas vēlēšanās varētu izmantot šo instrumentu kā centralizētu datu bāzi, lai līdzvērtīgi varētu izmantot gan pases, gan eID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru