Būvniecība un īpašums

Papildināta - Eksperts: Skonto stadionam noteikta neadekvāti augsta cena; zemes gabals jāsadala sīkāk

Žanete Hāka, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Skonto stadiona izsoles neveiksme pamatojama ar piedāvājumā esošā objekta augsto cenu un grandiozo izmēru, kas kopumā ir četri hektāri, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsver, ka izsoles sākumcena ir 277 EUR/m², kas ir neadekvāti augsta cena zemei, kuras sastāvā ietilpst nerentabla vienība - futbola stadions. Papildus tam investoru izdevumus vairos stadiona nojaukšanas izmaksas, atzīst A. Šmits.

Ņemot vērā, ka šis ir ilgtermiņa projekts, kura piemērotākais izmantojums ir daudzdzīvokļu ēku un komercplatību būvniecība, investoriem jābūt pilnīgai pārliecībai par ieguldīto līdzekļu rentabilitāti, ko tiešā veidā nosaka uzturēšanās atļauju izsniegšana pret nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr šobrīd konfrontējošo pušu debates par uzturēšanās atļaujām un Imigrācijas likuma grozījumu neskaidrā nākotne mazina investoru interesi, piebilst nozares eksperts.

A. Šmits investoru naudas piesaistīšanai saskata risinājumu - lai palielinātu objekta pārdošanas iespējamību, zemes gabals jāsadala sīkākās apbūves vienībās, kas neapšaubāmi vairos potenciālo investoru interesi, saka eksperts.

Tā kā banku aktivitātes kreditēšanas jomā šobrīd ir īpaši zemā līmenī, tas nestimulē pieteikšanos izsolei, jo neviens investors nav gatavs ieguldīt pirkuma summu pilnā apmērā, apgalvo A. Šmits.

Savukārt Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns uzskata, ka noteiktā izsoles cena ir atbilstoša šī īpašuma vērtībai, un, ņemot vērā zemes gabalu izdevīgo atrašanās vietu Rīgas klusajā centrā, nav uzskatāma par šķērsli investoru intereses izraisīšanai. Īpašuma atrašanās vieta nosaka arī to, ka tuvāko gadu laikā stadiona šeit vairs nebūs.

Tamlīdzīgas sporta būves no pilsētu centriem aiziet, atdodot vietu ienesīgākiem īpašumiem – dzīvokļiem, biroju, tirdzniecības telpām, dažādiem izklaides objektiem, skaidro eksperts, uzsverot, ka tieši stadions ir arī viens no būtiskākajiem investoru piesaistes šķēršļiem, jo īpašuma pircējam būs jāveic ne vien tā nojaukšana, bet arī jāizskaidro sabiedrībai, kāpēc Rīgai tiek atņemts vienīgais starptautiskajām prasībām atbilstošais futbola stadions.

Investori nevēlas reputācijas risku, jo stadionu pirktu nevis, lai nodarbotos ar futbola biznesu, bet gan, lai būvētu birojus, tirdzniecības telpas un dzīvokļus. Ja stadiona uz šīs zemes nebūtu, izsole būtu notikusi. Būtu trīs, četri reāli pircēji, kas piedalītos vairāksolīšanā, domā Latio pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka piektdien plānotā Skonto stadiona izsole nenotiks, jo līdz šim brīdim neviens investors oficiāli vēl nav reģistrējies un nav iemaksājis nepieciešamo drošības naudu, lai piedalītos izsolē, tāpēc plānoto izsoli nolemts atcelt, informēja AS Reverta Komunikācijas un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Lai arī iepriekš bija vērojama aktīva interese par izsoli, neviens konkrēts pircējs līdz šodienas pēcpusdienai nav pieteicies. Lai to izdarītu, investoriem bija nepieciešams reģistrēties izsolei, pārskaitot tās rīkotāja SIA NIF Projekts 5 norēķinu kontā nodrošinājuma naudu jeb 10% no nekustamā īpašuma noteiktās vērtības. Skonto stadiona gadījumā tie ir 1,25 miljoni eiro. Izsoles sākumcena noteikta 12,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reverta par 13,8 miljoniem eiro pārdevusi savā valdījumā esošo Skonto kompleksu futbola kluba Skonto prezidenta amatu šonedēļ pametušā Vladimira Koļesiņičenko firmai SSA.

Kā informēja Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, interesi par Skonto kompleksu iegādi izrādīja vairāki investori. Pēc rūpīgas izvērtēšanas par izdevīgāko atzīts SIA SSA piedāvājums. Šā gada 15.jūlijā darījums, tostarp naudas pārskaitījums, tika pilnībā pabeigts. Atgūtie naudas līdzekļi jau tuvākajā laikā tiks atmaksāti Valsts kasei.

Ozoliņa atgādina, ka savulaik AS Parex banka izsniegtā kredīta mērķis bija Skonto stadiona iegāde un attīstība. Ilgstošu kredītsaistību nepildīšanas dēļ 2011.gadā objektu pārņēma lielākais nodrošinātais kreditors – AS Reverta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā iekļuvušajā Skonto futbola stadionā Rīgā uzstādīti atpakaļ krēsli un apgaismojums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) izpilddirektors Edgars Pukinsks.

Skonto stadions skandālā nokļuva pirms nepilna mēneša, kad pēc īpašnieku SIA Adventika Group un SIA Light, kam pieder daļa kustamā manta, strīda tika demontētas apgaismes lampas, kā arī vairākos sektoros noņemti krēsli.Situāciju īpaši uztraucošu radīja fakts, ka 9.jūnijā Latvijas izlasei jāuzņem Portugāles futbola valstsvienība, bet Skonto stadions ir vienīgais, kurš Latvijā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Pēc ilgāka neskaidrību perioda 19.aprīlī LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka panācis vienošanos ar iesaistītajām pusēm un viss stadionā būs kārtībā.

Vēl jāveic gaismu kalibrēšana, bet pēc būtības viss ir salikts vietā un jāsakārto tikai nianses," pastāstīja Pukinsks. "Visu testa režīmā izmēģināsim Latvijas kausa finālā 17.maijā, uz to arī, visticamāk, atbrauks cilvēks no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA), lai veiktu pārbaudi, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Skonto stadiona kompleksa īpašnieku septembra nogalē kļuvusi nekustamo īpašumu jomā strādājošās Rudzīšu ģimenes uzņēmums MANI Group, liecina Zemesgrāmatas informācija.

Zemesgrāmatā reģistrētā kopējā stadiona un tam piegulošo zemesgabalu pārdošanas summa ir 35 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās Parex bankas problemātisko aktīvu pārvaldītāja AS Reverta.

Reverta jūlija vidū stadionu un zemi par 13,8 miljoniem eiro pārdeva bijušā futbolista, futbola kluba Skonto prezidenta amatu vasarā pametušā Vladimira Koļesņičenko firmai SSA.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA sacīja, ka jau vasarā stadions tika pārdots par summu, kas pārsniedz tirgus cenu.

Šo īpašumu tirgojām vairāk nekā gadu un zinām, kāda bija tirgus cena. Stadiona pārdošana notika restrukturizācijas darījuma ietvaros un Reverta"atguva ne tikai visu izsniegto kredīta summu, bet pat vairāk par to, sacīja Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežeckis: Stadiona Daugava rekonstrukcija ir izsmiekls sportam

LETA, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skaidrs, ka Skonto stadions tiks pārdots, un es pats vien to atpirkšu. Uzskatu, ka man tas ir jādara, ņemot vērā, ka savulaik esmu šo projektu radījis, attīstījis, ieguldījis tajā līdzekļus, ņemot lielus kredītus,» intervijā Dienas Bizensam pauda stadiona projekta attīsītājs Guntis Indriksons.

Tajā pašā laikā viņš norādīja: «Vienkārši pašreiz vēl nav īstais laiks to darīt», paužot, ka tas varētu notikt pēc apmēram sešiem astoņiem mēnešiem.

Runājot par summu, par kuru stadions varētu tikt atpirkts, G. Indriksons norādīja, ka tā ir par augstu. Banka Reverta paziņojusi, ka izsoles sākumcena - 12,6 miljoni eiro - netiks samazināta. «Manuprāt, tā [izsoles sākumcena - red.] ir noteikta par augsta. Turklāt tik lielu summu es nemaz neesmu bankai parādā,» pauda G. Indriksons. Pēc viņa domām, adekvāta summa par šo darījumu būtu no astoņiem līdz desmit miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien plānotā Skonto stadiona izsole nenotiks, jo līdz šim brīdim neviens investors oficiāli vēl nav reģistrējies un nav iemaksājis nepieciešamo drošības naudu, lai piedalītos izsolē, tāpēc plānoto izsoli nolemts atcelt, informēja AS Reverta Komunikācijas un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Lai arī iepriekš bija vērojama aktīva interese par izsoli, neviens konkrēts pircējs līdz šodienas pēcpusdienai nav pieteicies. Lai to izdarītu, investoriem bija nepieciešams reģistrēties izsolei, pārskaitot tās rīkotāja SIA NIF Projekts 5 norēķinu kontā nodrošinājuma naudu jeb 10% no nekustamā īpašuma noteiktās vērtības. Skonto stadiona gadījumā tie ir 1,25 miljoni eiro.

«Rīkojot izsoli, centāmies uzrunāt un informēt iespējami plašu interesentu loku. Tagad apsvērsim citas pārdošanas formas un iespējas. Taču, ņemot vērā objekta izdevīgo atrašanās vietu un ģeogrāfisko novietojumu, izsoles atcelšanu neuzskatām par neveiksmi, jo objekta vērtība nemazināsies. Tā pat varētu pieaugt, ko noteiks nekustamo īpašumu tirgus attīstība un pircēju finansiālās iespējas,» skaidro M. Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Standarta procedūra, un nekā vairāk – tā pagājušajā nedēļā izsludināto publisko apspriešanu par Krišjāņa Barona ielas 116A sporta kompleksa pārbūvi Dienai raksturoja Latvijas Futbola federācijas (LFF) Stadionu un infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuks. Jaunā LFF stadiona tehniskais projekts izlases vajadzībām ir gatavs, atlikusi vienīgi tāda formalitāte kā sabiedrības atbalsta saņemšana pašlaik teritorijā esošo koku ciršanai, trešdien raksta laikraksts Diena.

Projekta īstenošanas ietvaros paredzēts nocirst četras kļavas, 16 liepas, divas blīgznas un 35 papeles. Ja atbalsts tiks saņemts, jau nākamnedēļ tiks rīkota jaunā stadiona būvniecībai paredzēta preses konference.

«Pirmām kārtām nekādas aizķeršanās nebūs. Tie, kas ar to nodarbojas ik dienas, saka, ka nebūs problēmu. Ja ļaujam vaļu fantāzijai un pieņemam, ka iebildumu būs vairāk nekā atbalsta, tad mums vēl rūpīgāk būs jāsagatavo argumenti. Un mums tādi ir. Galu galā – jaunajā projektā tiks iestādīti citi koki,» akcentēti paskaidroja Žuks. LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis gan norādīja, ka tik un tā tiek gaidīts atbalsta apstiprinājums no sabiedrības. «Jo vairāk atbalsta, jo labāk. Stadions taču ir vajadzīgs?! Tas nemaz nav apspriežams,» Mežeckis norādīja uz maz ticamo varbūtību, ka Latvijas futbola izlase vismaz uz brīdi būs spiesta palikt bez stadiona, kurā aizvadīt oficiālās spēles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedomājieties, ka vēlaties pirkt telefonu, bet nevis to arī iegādājaties, bet aizdodat naudu kādam paziņam, lai to izdarītu viņš, un pēc tam viņam par šo pašu telefonu samaksājat divarpus reižu dārgāk, - pēc tā viņš, protams, atdod jūsu aizdoto naudu. Tieši šādi īstenībā ir noticis ievērību radījušais Skonto stadiona tālākpārdošanas darījums, kurā figurējošā summa ir 35 miljoni eiro - to skaidri parāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija. Savukārt gan īpašumu tirgus, gan nodokļu eksperti ir vienisprātis divās lietās - tā noteikti ir «shēma», bet ar neizprotamu jēgu, raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā nedēļā vairāki mediji informēja par it kā pārsteidzošu faktu - tikai divarpus mēnešu pēc tam, kad Skonto stadiona kompleksu bijušā futbolista Vladimira Koļesņičenko SIA SSA nopirka par 13,8 miljoniem eiro, tā to spējusi pārdot tālāk jau par 35 miljoniem eiro. Par šādu summu stadiona kompleksu septembra beigās iegādājusies SIA MANI Group, kuras īpašniece ir Nataļja Rudzīte - diezgan pazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja Ivara Rudzīša dzīvesbiedre, kurai pieder daudzu nekustamā īpašuma projektu uzņēmumu kapitāldaļas.

Pavirši aplūkojot zemesgrāmatas datus, patiešām var rasties secinājums, kas, piemēram, aģentūras LETA publicētajā ziņā izteikts ar apgalvojumu, ka pārdošanas summa ir «2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās Parex bankas problemātisko aktīvu pārvaldītāja a/s Reverta».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Daugavas un līdzšinējā Latvijas Universitātes stadiona rekonstrukcija ir tikai tāls sapnis, reģionos palēnām tiek sakārtota sporta infrastruktūra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunajā plānošanas periodā Daugavas stadiona degradētās teritorijas 10,6 ha platībā Grīziņkalnā revitalizācijai no ERAF plānots piesaistīt 40 milj. eiro. Kopējais šim mērķim piesaistāmais finansējums ir 47 milj. eiro, 7 milj. eiro plānots valsts budžeta līdzfinansējums, informē Izglītības un zinātnes ministrijā. Finansējuma sadalījums pa gadiem gan vēl nav noteikts, jo tas atkarīgs no projekta turpmākās virzības. Topošajā nākamā gada budžeta projektā šim mērķim nauda nav paredzēta.

DB jau iepriekš (28.08.) ziņoja, ka projekta ietvaros paredzēts izveidot vairākus nozīmīgus sporta infrastruktūras objektus – vieglatlētikas un futbola stadionu ar tribīnēm vismaz 10 tūkst. skatītāju, multifunkcionālu vieglatlētikas manēžu, multifunkcionālu sporta halli, kas būtu piemērota arī hokejam, vieglatlētikas un futbola treniņlaukumus, kā arī dažādiem sporta veidiem piemērotas multifunkcionālas zāles. Projektu paredzēts sadalīt divās daļās – pirmā tiktu īstenota no 2015. gada rudens līdz 2018. gada pavasrim, bet otrā – no 2018. gada rudens līdz 2020. gadam. Otrā posma īstenošanā paredzēts atvēlēt teritoriju arī privātām investīcijām, līdz ar to nevar izslēgt, ka projekta īstenošanas gaitā papildu ES un valsts naudai tiktu piesaistīti arī citi finanšu līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Cīņa par katru centu

Žanete Hāka, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Revertai veicies līdz šim?

Vispirms jāatgādina, ka Reverta nav radījusi to problemātisko aktīvu kopumu, pie kura pašlaik notiek darbs. Šos aktīvus Reverta pārņēma tādā stāvoklī un sastāvā, kādus tos savulaik radīja bijušie Parex bankas akcionāri, tāpat Reverta pati nerada zaudējumus – tie radušies vēsturiski un tos ir radījuši bijušie akcionāri. Revertas uzdevums ir veikt darbības, lai šos zaudējumus pēc iespējas mazinātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Zemgalē

Elīna Pankovska, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru