Foto

Papildināta - FOTO: Jaunatklātajā HansaMatrix rūpnīcā Ventspilī ražos modernākos IT produktus

Dienas Bizness, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

«Jaunās rupnīcas telpas un uzstādītās jaunās ražošanas iekārtas ļaus mums būtiski palielināt Ventspils ražotnē saražotās produkcijas apjomu un nodrošināt labāku klientu servisa līmeni. Ventspilij tas dos jaunas inženieru darba vietas gan Ventspils Augstskolas inženierijas fakultātes nodaļas absolventiem, gan arī vienkāršāku ražošanas operāciju veicējiem,» saka «HansaMatrix» vadītājs Ilmārs Osmanis.

««HansaMatrix» ir pamatots iemesls lepoties ar ražošanas attīstību un ieguldījumu augsto tehnoloģiju izaugsmē Latvijā. Esam gandarīti «Citadeles» finansējumu izsniegt augstam intelektuālajam potenciālam un pasaules klases iekārtām, lai nodrošinātu ražotnei nepieciešamās jaudas. Ražojošo uzņēmumu kreditēšana ir viena no bankas «Citadele» prioritātēm, jo tas nozīmē ražošanu, jaunas darbavietas, eksporta potenciālu, uzņēmuma, pilsētas un valsts attīstību. Latvijas tautsaimniecībai jebkura veida ražošana ir būtiska, bet šāda pasaules tirgū konkurētspējīga uzņēmuma devums Latvijas eksporta izaugsmei kopumā ir ļoti būtisks,» saka bankas «Citadele» Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Māris Macijevskis.

Jau rūpnīcas atklāšanas dienā apmeklētāji varēja aplūkot, kā tiek izgatavoti plašu atpazīstamību ieguvušie bezpilota lidaparāti AirDog. «Mūsu skatījumā «HansaMatrix» ir labākais elektronikas nozares ražotājs Baltijā un Skandināvijā. Vienmēr ir izvēle – ražot kaut kur tuvumā, vai Āzijā. Mēs izlēmām ražot Latvijā, jo ticam «HansaMatrix» kvalitātei un gribam atbalstīt savējos ražotājus, kas sasnieguši tik augstu līmeni. Domāju, ka mēs kopā parādīsim, ka Latvijā var radīt produktus, kas ir unikāli visas pasaules mērogā,» stāsta viens no «Helico Aerospace Industries» līdzīpašniekiem Jānis Spoģis, piebilstot, ka pirmie Latvijā saražotie AirDog pircējiem tiks piegādāti septembrī.

««Swedbank» ir izveidojusies ļoti sekmīga sadarbība ar «HansaMatrix» grupu. Jaunā ražotne Ventspilī ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas un eksporta apjomus. Esam gandarīti, ka varēsim palielināt sniegtos eksporta faktoringa pakalpojumus, lai uzņēmums var turpināt ekspansiju ārvalstu tirgos,» komentē «Swedbank» valdes loceklis Reinis Rubenis.

papildināts viss teksts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biržas oficiālajā sarakstā plāno iekļaut augsto tehnoloģiju ražotājas HansaMatrix akcijas

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža Nasdaq Riga sākusi kotēšanas procedūru augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājas AS HansaMatrix akciju iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Nasdaq Riga valdes lēmums par akciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas, teikts biržas paziņojumā.

HansaMatrix līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām ir tikai iesniegts pieteikums akciju iekļaušanai biržā, tāpēc patlaban nekādu sīkāku komentāru nebūs. «Vēl jau viss var notikt, pieteikumu var arī noraidīt. Kad akcijas tiks iekļautas biržā, tad arī sniegsim sīkāku komentāru,» sacīja Osmanis.

Kā ziņots, HansaMatrix (iepriekš SIA Hanzas elektronika) pērn par 26% palielinājusi apgrozījumu, liecina Firmas.lv informācija. HansaMatrix apgrozījums pērn sasniedza 13,47 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2014.gadā sasniegto 10,74 miljonu eiro apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums astoņos mēnešos 16,4 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada augustā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos astoņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 16,4 miljonus tonnu, informē brīvostā.

Tiesa, 2015.gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums deviņos mēnešos 17,7 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada septembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,3 miljoni tonnu kravu. Pirmajos deviņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 17,7 miljonus tonnu, informē brīvostas pārvaldē.

2015.gada deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai «noķertu» lielās strukturālās izmaiņas, Ventspilī katru gadu vajadzētu uzbūvēt divas jaunas industriālās ēkas. Tas būtu jādara arī citās pilsētās Latvijā – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī. Valsts mērogā būtu jāizstrādā un jārealizē rūpniecības nacionālā attīstības programma, ņemot vērā Latvijai nelabvēlīgos ģeopolitiskos lēmumus», uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Fragments no DB intervijas:

Kā pēdējos gados ir mainījusies ekonomiskā vide Ventspilī?

Krievija 2002. gadā pieņēma Krievijas ostu attīstības programmu, kurā noteica sasniedzamo mērķi, ka 2010. gadā 90% no visām tās importa un eksporta kravām tiks pārkrautas Krievijas ostās. Mēs sapratām, ka tas ir stratēģisks ģeopolitisks lēmums, kuru ietekmēt nevarēsim. Tāpēc rosināju izstrādāt Ventspils industrializācijas politiku, kuru īstenojam apstrādājošās rūpniecības segmentā. Šajos gados Ventspils brīvostas industriālajās teritorijās ir radīti vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi – es runāju tikai par tiem, kas izveidoti sadarbībā ar Ventspils domi un brīvostas pārvaldi, kuros pašvaldība un brīvosta ir ieguldījusi savus resursus infrastruktūras attīstībā. Tas ir izbūvējusi pievedceļus un stāvlaukumus, ūdensvadu un kanalizāciju, pievilkusi elektrību. Kopumā šajos uzņēmumos izveidots papildus 1400 jaunu darbavietu. Publiskajā infrastruktūrā investēts ap 40 milj. eiro, bet privātās investīcijas ir virs 100 milj. eiro. Šajā laikā nodarbināto skaits ostas terminālos ir samazinājies aptuveni par 1300 darbavietām. Nosacīti varam teikt, ka šis samazinājums ir kompensēts ar darbavietu palielinājumu industriālajā sektorā. Nodarbinātības struktūrā Ventspilī savu īpatsvaru būtiski ir samazinājusi transporta nozare, kas vēsturiski ir bijusi ļoti liela, taču ir palielinājies darbavietu skaits rūpniecībā. Nebijām domājuši samazināt nodarbināto skaitu paši, taču lasot lēmumus, kurus pieņem kaimiņš, mums jārēķinās ar realitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju jaunos virzienos

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Aug prasības pēc tīrības

Kristīne Stepiņa, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu specifiskus produktus farmācijas, medicīnas, biotehnoloģijas, pārtikas un citās nozarēs, ir nepieciešama īpaši kontrolēta un droša darba vide jeb tīrā telpa, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā ir specifiska darba vide, kas ir paredzēta un pielāgota konkrētam mērķim. Lai varētu kontrolēt mikroklimatu, nodrošināt nemainīgu, sterilu vidi un stabilu temperatūru bez ārējās vides ietekmes, tās izveidošanā tiek izmantotas īpašas tehnoloģijas. Šādā telpā pastāvīgi tiek veikta izvēlētajam standartam atbilstoša gaisa apmaiņa, filtrācija, kā arī īpašas procedūras personālam, jo visbiežāk tieši cilvēki ir tie, kuri pārnēsā visvairāk mikroorganismu, ko satur kosmētikas un smaržu daļiņas, putekļi u.c. Tīrajām telpām piemērojamās prasības ir noteiktas ISO standartā.

Laika gaitā šādas telpas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu arī biotehnoloģijas, pārtikas u.c. nozarēs. Pērn tīrās telpas ieguva klīnikas iVF Rīga cilmes šūnu centrs, kurā tika izveidota nacionālā cilmes šūnu banka. Pētniecības un elektronikas preču ražošanas nolūkiem kontrolētā un monitorētā vide radīta arī Ventspils augsto tehnoloģiju parkā.

Komentāri

Pievienot komentāru