Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Novembra beigās reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ziemassvētki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. To izveidojusi liepājniece Irēna Otaņķe, vēsta irliepaja.lv.

Uzņēmums, ko nodibinājusi I. Otaņķe kopā ar meitu, nodarbojas ar mājražotāju produkcijas tirdzniecību.

Ziemassvētku tirdzniecības vieta esot Rīgā, lielveikalā Mols.

Ziemassvētku dibinātāja portālam atzinusi, ka piereģistrēt uzņēmumu ar šādu nosaukumu nav bijis sarežģīti.

Kā liecina komercreģistrs, SIA ar nosaukumu Ziemassvētki izveidota pirmo reizi, joprojām nav reģistrēti uzņēmumi, piemēram, ar nosaukumu Jaunais gads vai Lieldienas, raksta irliepaja.lv.

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Turpinot rubriku «Kā top?», kurā portāls Db.lv piedāvā ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, šonedēļ piedāvājam aplūkot, kā tiek vārītas ziepes Stenders ražotnē Mūkusalas ielā.

Stenders ziepju ražošanā vissarežģītākais ir radīt pareizo dizainu – ne vien ķermenim, bet arī acīm baudāmas ziepes. Turklāt ziepēm vajadzīgajā apjomā tiek pievienotas dažādas eļļas un krāsvielas, un rezultāts visvairāk ir atkarīgs no ziepju gatavošanas meistara prasmes, iepazīstinot ar ražošanas procesu, stāsta Stenders rāzošanas nodaļas vadītāja Līga Ozoliņa.

Lai ražotu vairāk nekā 30 ziepju veidus, atkarībā no sezonalitātes un pasūtījumu daudzuma Stenders ražotnē strādā no 40 līdz 60 cilvēkiem. Ziepju klāstā atrodamas ziepes ar sūklīti to viducī, kazas piena ziepes, ziepes rozes zieda formā u.c.

SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš:

Laiks strauji uz priekšu rit

Vienus tas saudzē, citus tas sit

Kamēr Šveice ir miera osta

Eiro kaujas pulveri osta

Štati krūmos nemet plinti

Negrib tie sastapt fiskālo klinti

Investors arī aiz bailēm ir stīvs

Laibors frankam jau negatīvs

Grieķija budžeta tēriņus griež

Neba nu gribas - parāds to spiež

Vasarā dzirdējām Spānijas raudas

Aizgāja procentos milzum daudz naudas

Augustā Dragi tam pielikta punktu

Eiro cena nu lēkā pa jumtu

Latvija pasaulē veiksmes stāsts

Noņemts tai krīzes lūzera lāsts

Latam tiek solīts pēdējais gads

Uz euro vai eiro mums nākotnē skats

Diezgan šogad jau lēkājis tirgus

Laiks ir staļļos pūtināt zirgus

Nākamgad melnā čūska kad nāks

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Turpinot aizsākto tradīciju ieskatīties, kā top Latvijā ražoti produkti, Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Cido sulu ražošanas procesā.

Sulu ražošana notiek raiti un, ja visas sastāvdaļas ir uz vietas ražotnē, ilgāko laika posmu aizņem sulas koncentrāta un ūdens sajaukšana un maisīšana - tās ir aptuveni 40 minūtes. Tālāk notiekošā pasterizēšana, sulas dzesēšana un pildīšana ilgst vien dažas minūtes, pārliecinājās Db.lv. Vairāk par sulas ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!

Sulu ražošanā ir diezgan noteikts tehnoloģiskais process, tādēļ ražošanas rekordu uzstādīšana ir visai grūta, taču, atskatoties pagātnē, lielākā jauda, kas bijusi Cido ražotnē, ir 140 tūkstoši litru sulas iepretim 120 tūkstošiem litru, kas ir vidējā sulas ražošanas jauda vienā dienā, atklāj Cido attīstības vadītāja Inese Rone.

Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām

«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.

Atgādina par sevi

Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.

Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Māsas Inese Freidenfelde un Dace Skuča pandēmijas laikā uzsākušas biznesu un radījušas "pikniKarbu".

Jau kādu laiku iepriekš I.Freidenfeldei bijusi doma uzsākt savu biznesu, bet neviena no idejām nebija tik ļoti pārliecinoša, lai ar to startētu. "Tomēr šā gada maijā uzgāju sociālajos tīklos informāciju par piknikgroziem ASV. Ideja likās tik interesanta, jo pašas bieži saskārāmies ar problēmu, ka nav pārdošanā kārbas, kur vienuviet ir foršas uzkodas, ko ņemt līdzi uz dārza ballīti, vai izbraucienā ar kuģīti, vai atpūtai pie jūras, nav tādu piedāvājumu, lai garšas kārpiņas varētu baudīt un tas viss būtu vienuviet," stāsta I.Freidenfelde.

Veicot tirgus izpēti, viņa sapratusi, ka Latvijā nav nekas līdzīgs, tāpēc uzrunājusi māsu Daci kopīga biznesa uzsākšanai.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Par darba trūkumu audio reklāmas lauciņā nav jābaidās – tās būs nepieciešamas tikpat ilgi, cik ilgi pastāvēs radio .

Pēc reklāmu daudzuma, kas dzirdamas radio, varot spriest, ka Valmierā un Latvijā cilvēki uzticas audio reklāmām un tās varot dzirdēt diezgan bieži. «Te ir radio Valmiera, kas vietējiem uzņēmumiem dod iespēju izvietot savas reklāmas, un viņi skaidri zina, ka viņus sadzirdēs tieši šajā reģionā,» norāda Toms Bergs, audio reklāmu studijas 80art vadītājs.

Protams, radio mainās un piemērojas mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, par neatņemamu radio sastāvdaļu ir kļuvusi saziņa Twitter, ir web kameras u.tml., bet pašos pamatos radio nav mainījies – vadītāju sarunas, dziesmas un reklāmas. Savukārt, runājot par reklāmas tirgus tendencēm, Toms norāda, ka audio reklāmas joprojām esot gana populāras, lai gan straujākā izaugsme ir reklāmām internetā. «Radio reklāma ir 30 sekunžu gara, un neviens nejaucas pa vidu,» tās priekšrocības uzsver Toms.

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Daudzu gadu garumā Latvija bijusi zināma kā Ziemassvētku eglīšu importētāja, taču jau šogad lielākais šo kociņu audzētājs Latvijā SIA MGLS plāno eksportēt vismaz 10 000 eglīšu.

Kāpēc Latvija Ziemassvētku eglīšu tirgū aktīvi iesaistās tikai tagad un kādi faktori ietekmē šo kociņu audzēšanas biznesu, skaties jau šovakar, 10.decembrī, plkst.22.00 laikraksta Dienas Bizness kopīgi ar valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži tapušajā pētījumā LTV1 raidījuma Viss notiek ietvaros.

Lai arī Ziemassvētki ir vieni no Latvijā visvairāk atzīmētajiem svētkiem, īpašo svētku eglīšu audzēšana ir salīdzinoši jauns mūsu valsts mežsaimniecības virziens – tas prasa visai ievērojamus kapitālieguldījumus, taču tajā pašā laikā sola pietiekami ātru atdevi un plašas eksporta tirgu iespējas, petījumā atklāj Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

2012. gada pastmarku izdošanas plānu Latvijas Pasts noslēdz ar divām dažādas nominālvērtības pastmarkām sērijā Ziemassvētki. Nākamo filatēlijas jaunumu plānots izdot 2013. gada 11. janvārī.

Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta sestdien, 1. decembrī, no plkst. 10 līdz 16 pasta centrā Sakta, Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Ziemassvētkiem veltītas pastmarkas Latvijas Pasts izdod kopš 1992. gada, un šogad sērija papildināta ar divām jaunām pastmarkām. Jauno pastmarku vizuālais izskats veidots atbilstoši tradicionālajai Ziemassvētku tematikai – ar svētku eglīti un zem tās paslēptām dāvanām. Pirmās dienas aploksnē attēlots ziemas skats ar apsnigušu eglīšu ieskautu māju un sniegavīru, savukārt pirmās dienas zīmogā attēlota izrotāta Ziemassvētku eglīte. Jauno pastmarku dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere.