Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV prezidenta Donalda Trampa izvirzītā ultimāta Irānai termiņu, pēc kura bija gaidāmi postoši uzbrukumi Irānai.

Tramps svētdien brīdināja, ka līdz otrdienas plkst. 20.00 pēc Vašingtonas laika (trešdien plkst. 3 pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atkārtotai atvēršanai. Viņš draudēja dažu stundu laikā sagraut visus Irānas tiltus un elektrostacijas, ja Irāna neizpildīs ultimātā prasīto.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānas naftas eksporta terminālim Hārkas salā. Dienas gaitā naftas cenas tomēr stabilizējās, WTI markas jēlnaftas cenai Ņujorkas biržā nedaudz palielinoties, bet "Brent" markas jēlnaftas cenai Londonas biržā nedaudz samazinoties.

Galvenie ASV biržu indeksi lielāko dienas daļu kritās, bet dienas beigās kritumu daļēji nomainīja kāpums pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka ir saņemts Pakistānas priekšlikums pagarināt ultimātu Irānai par divām nedēļām.

ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.

Latvijas nacionālās aviokompānija "airBaltic" svētdienas vakarā veica patlaban pēdējo, ceturto repatriācijas reisu no Dubaijas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ceturtajā repatriācijas reisā atradās 145 pasažieri.

Iepriekš "airBaltic" 6. martā no Dubaijas uz Rīgu izpildīja divus ministrijas organizētus reisus Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ar abiem reisiem Rīgā atgriezās 280 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Ņemot vērā pieprasījumu, 7. martā tika izpildīts vēl viens - trešais "airBaltic" reiss no Dubaijas uz Rīgu, ar kuru Latvijā atgriezās 144 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči otrdien paziņojis, ka Irāna turpinās cīnīties tik ilgi, cik būs nepieciešams, tādējādi apšaubot ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu, ka konflikts drīz beigsies.

Irāna dažas stundas pēc Trampa paziņojuma sāka jaunu uzbrukumu vilni pret ASV sabiedrotajām Persijas līča valstīm, un Aragči faktiski noraidīja iespējamas sarunas ar ASV, norādot, ka Teherānai ir "ļoti rūgta pieredze sarunās ar amerikāņiem".

Tramps pirmdien izteicās, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Tas drīz beigsies, un, ja tas atkal sāksies, viņi cietīs vēl smagāk," pirmdien preses konferencē Floridā paziņoja Tramps. "Mēs jau esam uzvarējuši daudzos veidos, bet mēs neesam uzvarējuši pietiekami," viņš piebilda.

ASV prezidents arī piedraudēja Irānai ar vērienīgu uzbrukumu, ja Teherāna bloķēs naftas piegādes.

Tomēr Aragči intervijā "PBS News" norādīja, ka karadarbība turpinās un Irāna ir gatava to turpināt. "Mēs esam labi sagatavojušies turpināt uzbrukt viņiem ar savām raķetēm tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra ministrs.

Naftas cena pasaules tirgū ceturtdien sasniegusi četros mēnešos augstāko līmeni, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa draudus uzbrukt Irānai.

"Brent" markas jēlnaftas cena rīta tirdzniecības sesijā pieaugusi par 2,4% līdz 70,06 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš septembra, bet "West Texas Intermediate" markas jēlnaftas cena palielinājusies par 2,6% līdz 64,82 dolāriem par barelu.

Kā ziņots, Tramps trešdien atkārtoti izteica draudus uzbrukt Irānai, jo "laiks iet uz beigām", lai panāktu vienošanos par kodolieročiem.

"Cerams, ka Irāna ātri sēdīsies pie sarunu galda un vienosies par godīgu un taisnīgu vienošanos bez kodolieročiem, kas būtu izdevīga visām pusēm. Laiks iet uz beigām," ASV prezidents pauda sociālajos tīklos, norādot, ka "uz Irānu dodas milzīga armāda".

"Kā es jau reiz teicu Irānai - noslēdziet vienošanos! Viņi to nedarīja, un notika operācija "Midnight Hammer", nopietni postījumi Irānai. Nākamais uzbrukums būs daudz smagāks," brīdināja Tramps.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.

Naftas cenu pieaugums palielina bažas par inflācijas paaugstināšanos un rada galvassāpes centrālajām bankām. Tikmēr aizdevumu procentu likmes pieaug, un investoriem ir grūti identificēt drošās aktīvu klases.

Martā akcijas, obligācijas un zelts piedzīvoja cenu samazināšanos.

Vēsture atkārtojas, bet vai Tramps šoreiz piekāpsies?

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu prezidentūru, pasludinot tirdzniecības tarifu karu pasaulei. Šogad kopā ar Izraēlu viņš uzsāka uzbrukumus Irānai. Abu šo notikumu sākums ir līdzīgs, ja tos mērām eiro izteiksmē: pasaules akcijas pagājušā gada martā samazinājās par 7,5 % un šogad par 4,9 %. Tomēr pagājušajā gadā pēc akciju krituma vēl par 12 % ASV prezidents tomēr atlika tarifu ieviešanu. Tirgi stabilizējās, un globālās akcijas pieauga par aptuveni 8 % visā 2025. gadā. Šoreiz diemžēl viņš nav vienīgais lēmumu pieņēmējs, un atkāpties var nebūt tik viegli.

Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Sākotnēji bija paredzēts, ka pamiers beigsies jau sestdien.

Tramps sacīja, ka vienošanās tika panākta pēc viņa tikšanās ar Izraēlas un Libānas vēstniekiem un pārstāvjiem Ovālajā kabinetā.

"Tikšanās noritēja ļoti labi! ASV sadarbosies ar Libānu, lai palīdzētu tai aizsargāt sevi no "Hizbollah". Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām," rakstīja Tramps. "Bija liels gods būt šīs ļoti vēsturiskās tikšanās dalībniekam!"

"Es domāju, ka ir ļoti labas izredzes panākt mieru. Es domāju, ka tam vajadzētu būt viegli," žurnālistiem sacīja Tramps. Tomēr iepriekš viņš izteicās, ka nesteigsies izbeigt karu ar Irānu, piebilstot, ka Tuvajos Austrumos ieradies trešais amerikāņu aviācijas bāzeskuģis.

Reaģējot uz ASV un Izraēlas triecieniem Irānai, naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien paziņojusi par straujāku naftas ieguves kvotu palielināšanu, nekā bija gaidīts iepriekš.

OPEC+ valstis, kuru vidū ir Saūda Arābija un Krievija, kā arī Persijas līča valstis, kas varētu visvairāk ciest no uzbrukuma Irānai, vienojušās par produkcijas palielināšanu līdz 206 000 barelu dienā.

Jaunie ieguves apjomi tiks piemēroti, sākot ar aprīli, teikts OPEC+ paziņojumā.

Paziņojumā nav pieminēti triecieni Irānai, bet norādīts uz optimistiskajām pasaules ekonomikas prognozēm un veselīgo situāciju pasaules tirgū.

ASV prezidents Donalds Tramps šodien brīdinājis Teherānu, ka to gaida jauni pārsteigumi.

"Skatieties, kas šodien notiks ar šīm nenormālajām padibenēm," savā platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

Neraugoties uz iepriekšējiem izteikumiem, ka karš pret Irānu drīz varētu beigties, Tramps šodien uzsvēra, ka ASV militārais spēks ir nepārspēts un ASV ir neierobežots daudzums munīcijas un daudz laika.

Viņš apgalvoja, ka Irānas jūras un gaisa spēki ir iznīcināti, tāpat kā tās raķetes, droni un citi aktīvi.

Tramps jau otrdien piedraudēja Irānai ar smagu bombardēšanu, ja tā mēģinās bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem naftas eksporta ceļiem.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka raķešu triecienus Irānai, kas veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā.

Dabasgāzes cena trešdien samazinājusies par 20% pēc tam, kad ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien sarukusi līdz 42,5 eiro par megavatstundu.

Kā ziņots, ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Kopš Irānas un ASV panāktās pamiera vienošanās, kuras ietvaros Irāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu, to škērsojuši divi kuģi, trešdien liecina vietnes "Marine Traffic" dati.

Hormuza šaurumu šķērsojis Grieķijai piederošs sauskravu kuģis "NJ Earth" un ar Libērijas karogu braucošais kuģis "Daytona Beach", vēstī "Marine Traffic".

Kā ziņots, ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Ārlietu ministrija (ĀM) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina ĀM ieraksts sociālajos tīklos.

Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem.

ĀM uzsver, ka drošības situācija Ēģiptē patlaban nav mainījusies. ASV vēstniecības Ēģiptē, Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ceļojuma brīdinājumi nav mainījušies.

ĀM akcentē, ka ir grūti paredzēt turpmāko situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tāpēc katram ceļotājam ir rūpīgi jāizvērtē brauciena nepieciešamība. Turklāt Ēģiptes gaisa telpa ir atvērta, taču, slēdzot citu valstu gaisa telpas, var rasties neplānotas izmaiņas reisos uz un no Ēģiptes.

Atbilstoši otrdien ĀM sniegtajai informācijai Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši 676 valstspiederīgie. Visvairāk - 576 - atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, 30 - Izraēlā, 25 - Katarā, 21 - Omānā, astoņi - Kuveitā, seši - Saūda Arābijā, pa pieciem - Bahreinā un Jordānijā.

Akciju cenas trešdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas pieauga, Irānai atsakoties atvērt Hormuza šaurumu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par pamiera pagarināšanu.

Tas, ka Hormuza šaurums faktiski paliek slēgts, neietekmēja akciju cenas Volstrītā, kur tās visu dienu pieauga.

Naftas cenas kāpa, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu, Irānai asi kritizējot Trampa lēmumu turpināt Irānas ostu blokādi.

Lai gan pamiera pagarināšana dod lielāku iespēju sarunām, "kavēšanās arī palielina bažas, ka konflikts varētu ieilgt", sacīja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons. "Tas arī var norādīt uz [Irānas] režīma pastiprināto nodomu turpināt karu."

Irānas Revolucionārā gvarde trešdien uzbruka trim kravas kuģiem Hormuza šaurumā, divus sagrābjot un vienu apšaudot.

Baltais nams paziņoja, ka Tramps neuzskata šo kuģu sagrābšanu par pamiera pārkāpumu, jo tie nebija ASV vai Izraēlas kuģi.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, ASV prezidentam Donaldam Trampam atkal apsverot triecienu Irānai un šādi pastiprinot ģeopolitisko saspīlējumu.

"Tuvo Austrumu saspīlētajam stāvoklim draudot uzliesmot no jauna, naftas cenas ir krasi kāpušas, paceļot enerģētikas milžu akciju cenas," sacīja "Wealth Club" vecākā investīciju stratēģe Suzanna Strītere.

Tirgi izvērtēja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmumu nemainīt procentlikmes un tehnoloģiju nozares uzņēmumu peļņu.

Tramps brīdināja, ka Irānai vajag sarunu ceļā panākt vienošanos par savu kodolprogrammu, kuras mērķis Rietumu ieskatā ir atombumbas radīšana.

"Nākamais uzbrukums būs daudz ļaunāks! Nelieciet tam notiikt atkal," piebilda Tramps, atgādinot par ASV triecieniem Irānas kodolobjektiem jūnijā.

"Meta" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 10%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par aptuveni 10%.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, samazinoties cerībām uz miera vienošanos starp ASV un Irānu.

Tirgos nedēļas sākumā bija optimisms pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka triecieni Irānas enerģētikas infrastruktūrai tiek atlikti, un viņa apgalvojuma, ka starp abām pusēm notiek miera sarunas.

Neskaidrība par šīm sarunām, visu konfliktā iesaistīto pušu uzbrukumu turpināšanās un Hormuza šauruma blokāde pasliktināja tirgu noskaņojumu.

"Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests atzina, ka karš rada "tiešām nervozus investorus". "Katru dienu ir viens vai divi stāsti, kas tiešām nosaka akciju [cenu] virzību, un viss pārējais izriet no tā."

"Kad naftas cena pieaug, tirgus situācija ir tā pati: akcijas un obligācijas tiek izpārdotas," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet naftas un gāzes cenas pieauga Irānas kara ietekmē.

Akciju cenu kritums Volstrītā palēninājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par soļiem tirdzniecības aizsardzībai Hormuza šaurumā. Šajā šaurumā, pa kuru tiek veikta apmēram piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu, satiksme lielākoties ir apstājusies, kopš ASV un Izraēla sestdien sāka militārus uzbrukumus Irānai.

Jēlnaftas cenas otrdien turpināja pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2024. gada jūlija.

Naftas cenu kāpums nedaudz palēninājās pēc Trampa paziņojuma, ka ASV karaflote nepieciešamības gadījumā eskortēs naftas tankkuģus Hormuza šaurumā.

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Irānas prezidenta paziņojuma, ka valstij ir nepieciešamā griba kara izbeigšanai. Šis paziņojums vairoja cerības, ka karš Tuvajos Austrumos drīz varētu beigties.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns otrdien telefonsarunā ar Eiropadomes priekšsēdētāju sacīja, ka Irānai "ir nepieciešamā griba izbeigt šo konfliktu, ja tiks izpildīti būtiski nosacījumi, jo īpaši dotas garantijas, kas nepieciešamas, lai novērstu agresijas atkārtošanos".

"Šī ir pirmā konkrētā komunikācija no Irānas puses, kas šķiet pārbaudāma," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Tirgus ir gaidījis labas ziņas pēc pēdējo piecu nedēļu krituma."

Tirgus maz reaģēja uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu paziņojumu, ka Izraēla turpinās graut Irānas "terora režīmu" un militārā kampaņa vēl nav galā.

Pezeškiāna paziņojums arī veicināja naftas cenu krišanos.

Kiberdrošība Latvijā nereti nozīmē vienu no diviem - vai nu ārvalstu risinājumu tālākpārdošanu, vai konsultantu, kas izsniedz sertifikātu un pazūd. OffSeq ir izvēlējies citu ceļu. Šis Rīgā dibinātais uzņēmums ir radījis hibrīdu modeli, kurā sistēmu ielaušanās testi, tumšā tīmekļa monitorings un nepārtraukta draudu izlūkošana nav atsevišķi pakalpojumi, bet vienota ekosistēma. Un tagad tai pievienojas fiziska tehnoloģija - pasīvie sensori robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Neapzinātie riski, par kuriem ir pēdējais laiks domāt

Skaitļi ir nepārprotami. Saskaņā ar CERT.LV datiem, 2025. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā fiksēts vēsturiski augstākais manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits - 923 gadījumi vienā ceturksnī. Apdraudēto iekārtu skaits ir astoņkārtīgi pieaudzis, pārsniedzot 730 tūkstošus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kiberincidentu skaits Latvijā ir seškāršojies.

Dominējošais drauds? Krāpšana un sociālā inženierija - psiholoģiskas manipulācijas, kas apiet jebkuru antivīrusu programmu vai ugunsmūri, jo mērķē nevis uz tehnoloģiju, bet uz cilvēku. CERT.LV norāda, ka pastiprinās sociālās inženierijas uzbrukumi ar mākslīgā intelekta rīku un automatizācijas pielietojumu. 2025. gadā izkrāptās summas Latvijā sasniedza rekordaugstu līmeni — vismaz 23,7 miljonus eiro, kas ir par 48 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Trauslie pamiera nosacījumi aizvadītā mēneša garumā sniedza tirgiem optimisma stimulu, ko atbalstīja pieaugošā uzņēmumu peļņa. Rezultātā akcijas aprīlī pieauga un sasniedza jaunus visu laiku maksimumus.

Tomēr naftas cenas joprojām ir paaugstinātas, palielinot inflācijas gaidas, tāpēc galvenās procentu likmes joprojām ir augstākas nekā gada sākumā. Lai arī aprīlī pieauga akciju cena, bet ASV dolārs, zelts un valdības obligācijas samazinājās.

Trausla situācija Tuvajos Austrumos

Amerikas Savienotās Valstis, Izraēla un Irāna ir panākušas provizorisku vienošanos par pamieru, kā rezultātā samazinās militāro uzbrukumu skaits reģionā. Līdz ar to investoru cerības strauji pieauga līdz augstākajam optimisma līmenim, savukārt akciju tirgi sasniedza jaunus rekordus.

Tomēr satiksme caur Hormuza jūras šaurumu joprojām ir ierobežota, un naftas cenas aizvien ir augstas. Aprīļa beigās Brent jēlnaftas cena bija 114 ASV dolāri par barelu, kas ir gandrīz divas reizes augstāk nekā gada sākumā. Arī inflācijas gaidas joprojām ir palielinātas, liekot centrālajām bankām izlemt, vai pastiprināt monetāro politiku, palēninoties ekonomikas izaugsmei un vājinoties darba tirgus rādītājiem. Eiropā analītiķi šogad prognozē trīs procentu likmju paaugstinājumus par 25 bāzes punktiem.

Igaunijas valdība nolēmusi atteikties no maijā plānotās energoresursu akcīzes nodokļa celšanas, lai aizsargātu mājsaimniecības un uzņēmējus no ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai radītā degvielas cenu pieauguma.

Premjerministrs Kristens Mihals žurnālistiem ceturtdien teica, ka lēmums atteikties no citos apstākļos paredzētā akcīzes nodokļa palielinājuma atspoguļo "pieaugošas nestabilitātes un kāpjošu cenu laiku".

Viņš piebilda, ka Finanšu ministrija izstrādās atbilstošu likumprojektu, ko valdība izskatīs nākamnedēļ.

Igaunijas valdība arī plāno pievienoties starptautiskajiem centieniem tirgū laist naftas rezerves, lai mazinātu cenu spiedienu tirgū, teica Mihals.

Finanšu ministrija lēš, ka nodokļu paaugstināšanas atcelšana varētu samazināt valsts ieņēmumus par 30-40 miljoniem eiro, atkarībā no globālajām naftas cenām, teica ministrijas Fiskālās politikas departamenta Valsts finanšu nodaļas vadītāja Kadri Klaosa.

Karš pret Irānu līdz šim Savienotajām Valstīm izmaksājis aptuveni 25 miljardus ASV dolāru (21 miljardu eiro), trešdien paziņoja augsta ranga Pentagona amatpersona.

Aprēķinā iekļauti visi izdevumi, kas radušies kopš operācijas "Epic Fury" sākuma, Pārstāvju palātā atklāja Aizsardzības ministrijas amatpersona Džūls Hērsts III. Lielākā daļa šīs summas iztērēta munīcijai.

Hērsts paziņoja, ka Pentagons ar Baltā nama starpniecību lūgs papildu budžetu, lai finansētu operācijas pret Irānu, tiklīdz būs gatavs pilnīgs konflikta izmaksu novērtējums.

ASV un Izraēla 28. februārī sāka uzbrukumus Irānai. Teherāna atbildēja ar pretuzbrukumiem Izraēlai un Persijas līča valstīm, kā arī faktiski nobloķēja Hormuza šaurumu.

Savienotās Valstis atbildējušas ar Irānas ostu blokādi.

Lai gan pašlaik starp karojošajām pusēm ir noslēgts pamiers, konflikta beigas nav redzamas, un sarunas starp Vašingtonu un Teherānu ir nonākušas strupceļā.