Finanses

Papildināta - Krievijā atklāj nelegālu shēmu naudas izvešanai caur nerezidentu kontiem Latvijā un Igaunijā

Žanete Hāka, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas atbildīgās institūcijas atklājušas nelegālu shēmu ārvalstu valūtas izvešanai ārpus robežas, informē Krievijas Iekšlietu ministrija.

Aizdomās tiek turēts īpašnieks vairākiem uzņēmumiem, kuriem ir fiktīvas organizācijas pazīmes, kā arī bijušie un esošie finanšu iestāžu vadītāji.

Saskaņā ar dokumentētām liecībām, likuma pārkāpēju vārdā tā saucamā vienas dienas firma noslēdza fiktīvus ārējās tirdzniecības līgumus ar ārvalstu personām par šķietami dārgu testa iekārtu piegādi. Tad, izmantojot viltotus dokumentus, tika pārskaitīti naudas līdzekļi uz nerezidentu kontiem bankās Latvijā un Igaunijā. Patiesībā Krievijā netika ievestas preces, par kurām tika veikta samaksa. Pēc institūciju rīcībā esošās informācijas, pāri robežai nelikumīgi izvests vairāk nekā viens miljards rubļu.

Par šo pārkāpumu iespējams cietumsods no pieciem līdz desmit gadiem.

Policija veikusi kratīšanu 15 aizdomās turamo dzīves un darba vietās, kā arī komerciestāžu un finanšu institūciju birojos.

Aizdomās turamie ir aizturēti, un viens no apsūdzētajiem atrodas apcietinājumā, bet vēl diviem piemērots mājas arests.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Marija Makareviča portālam db.lv sacīja, ka, saņemot pilnu informāciju no Krievijas kolēģiem, komisija veiks faktu pārbaudi, lai pārliecinātos par darījumos iesaistīto banku rīcības atbilstību likuma prasībām.

Latvijā ir ieviesta starptautiskajiem standartiem atbilstoša likumdošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā, kas paredz, ka katrai bankai ir jāizveido tāda iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina, ka tiek novērsti jebkuri mēģinājumi iesaistīt banku, tā saucamajos, naudas atmazgāšanas darījumos. Bankai ir jāpazīst savi klienti, jānovērtē tiem piemītošie riski (un augsta riska gadījumos jāveic klientu padziļināta izpēte, iegūstot informāciju par klienta darbības veidu, sadarbības partneriem, plānoto darījumu apmēru un naudas līdzekļu izcelsmi. Jebkuru aizdomu gadījumā banku pienākums ir par to ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam), atgādina komisijas pārstāvji.

Saņemot informāciju no Krievijas Centrālās bankas, FKTK varēs pārliecināties par Latvijas kredītiestāžu lomu un rīcību minētājā gadījumā. Arī līdz šim FKTK pievērsusi uzmanību līdzīgiem darījumiem, pārbaužu laikā pārliecinoties, ka bankas ir ieguvušas pietiekamu pārliecību par to, ka darījumā iesaistīto preču kustība patiešām ir notikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir zināt, ka iemaksātās drošības naudas izcelsme ir legāla, nevis – kurš to ir devis

Tā DB norāda aptaujātie juridiskās nozares pārstāvji. Jautājums kļuvis aktuāls, jo Saeimas deputāts Andrejs Judins ir iesniedzis priekšlikumu par iemaksātās drošības naudas izcelsmes uzrādīšanu. Priekšlikums paredz, ka pēc drošības naudas samaksāšanas ir jāziņo par naudas izcelsmi un jānorāda arī personas, kas to devušas. Tomēr ne visi ir vienisprātis, ka šādu normu likumā vajadzētu ietvert.

Vēl diskutēs

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija gan vēl nav sākusi skatīt šos grozījumus Kriminālprocesa likumā, līdz ar to diskusijas par A. Judina iesniegto priekšlikumu vēl ir tikai priekšā. Deputāts norāda, ka drošības naudas summas var būt ievērojamas, tāpēc šāds regulējums ļautu izvairīties no nelegāli iegūtu līdzekļu izmantošanas drošības naudas iemaksai. Pēc viņa norādītā, ja drošības naudas apmēri sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro, tad ir būtiski gūt pārliecību, ka naudas izcel sme ir legāla un personas, kas to iemaksā – zināmas. Savukārt pašreizējais regulējums, kad nekas nav jāatklāj, palielina risku, ka nelegāli iegūti līdzekļi tiek izmantoti drošības naudas iemaksām. Šobrīd spēkā esošais likums neuzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt drošības naudas izcelsmi. Iesniegtie grozījumi paredz, ka persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus naudas iemaksai, kā arī piešķirtās naudas apmēru. Grozījumi paredz, ka iesniegtos dokumentus pievieno krimināllietai. Pagaidām gan nav skaidrs, kā varētu tikt pārbaudīts, vai norādītā informācija par naudas devēju ir patiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu (NĪ) iegāde, it īpaši īpašumos, kuri domāti uzturēšanās atļauju ieguvei, bieži saistīta ar nelegālas naudas atmazgāšanu, šodien Notāru dienas atklāšanas pasākumā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs uzsver, ka naudas atmazgāšana bieži tiek izmantota, piemēram, iegādājoties "zelta vīzu", jeb uzturēšanās atļauju.

FID pārstāvis pauž viedokli, ka pašlaik pircējiem nav obligāti jānorēķinās starp Latvijā reģistrētām bankām. "Pašlaik ir situācija, ka viens Krievijas pilsonis, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja var nepārdot īpašumu citam Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju - neizmantojot Latvijā reģistrētu banku. Līdz ar ko neesot skaidra naudas izcelsme un tādā veidā tiekot legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi.

Tāpat kāda amatpersona ar NĪ iegādes palīdzību var mēģināt legalizēt iegūto kukuli, piemēram, maksājot par īpašumu ar bankas starpcienību zem īpašuma tirgus vērtības, bet pārējo daļu nomaksājot skaidrā naudā, kuras izcelsme arī bieži vien nav izkontrolējama.

Komentāri

Pievienot komentāru