Papildināta - Līdz 1.jūlijam atliek veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

LETA, 17.1.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to šodien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā.

Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Likuma iesniedzēji uzsver, ka šogad 1.janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.

Iepriekš veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pieļāva, ka, atliekot veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, pilnajā grozā paredzētās ambulatorās palīdzības sniegšanai personām, kuras nav samaksājušas sociālo nodokli, vajadzēs papildu vienu līdz divus miljonus eiro.

Tomēr, cik precīzi izmaksās sistēmas ieviešanas atlikšana līdz vasarai, pagaidām nav skaidrs. Kā aģentūrai LETA skaidroja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča, precīzus aprēķinus varēs pateikt tad, kad būs pabeigti darbi pie apdrošināto personu datubāzes, un valsts veselības apdrošināšanas platformā būs integrētas visas nepieciešamās datubāzes.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

NVD pārstāve atzīmēja, ka finanšu līdzekļu apjoms ir atkarīgs arī no tā, kādas ir pacientu sūdzības par veselības stāvokli, diagnozes un kādi atbilstoši valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi ir nepieciešami, piemēram, tikai ambulators diagnostisks izmeklējums vai arī sarežģīta operācija stacionārā, kurai ir augstas izmaksas.

Kā ziņots, no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.

Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Pašlaik valsts veselības apdrošināšanas platformai, kas nodrošinās iedzīvotāju apdrošināšanas statusu atspoguļošanu tiešsaistē, sekmīgi pieslēgtas sešas no 13 lielajām valsts datubāzēm, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.