«Ekskluzīvu preču tirgotāji pārsvarā «noapaļo» cenas. Šajā ziņā ar noapaļošanu visvairāk «grēko» Baltic Taxi, kas 3 latus pielīdzina 5 eiro, bet pareizi jābūt 4,27 eiro». Kā norādīja Baltic Taxi, H. Danusēvičs ir kļūdījies un braucieni no lidostas tiek nodrošināti sadarbībā ar Nordeka, nevis Baltic Taxi. Turklāt uzņēmums ir veicis labojumu mājaslapā, un pieci eiro ir pielīdzināti 3,51 latam.
To savā paziņojumā pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība. Kā konstatējis LTA prezidents Henriks Danusēvičs, dubultā cenu atspoguļošana ne visur rit raiti un ne visur cenas norādītas pircējiem pārskatāmi. Tipisks piemērs dažādai cenu atspoguļošanai ir veikali un pakalpojumu sniegšana lidostā «Rīga», kur pazīstams ziepju tirgotājs lielākajai daļai preču vispār nenorāda cenas un tur, kur izliktas cenu zīmes, uz tām ir tikai lati. «Neveiksmīgas cenu zīmes ir turku operatora veikalos, kur vispirms ir valūtas nosaukums viens aiz otra (Ls, EUR), tad seko cipari. No ērtības viedokļa valūtas nosaukumam vajadzētu būt savietotam ar summu. Pie tam ne katrs lidostas apmeklētājs saprot, ka lats ir vērtīgāks par eiro. Daļa tirgotāju, kam ir mazas cenu zīmītes, uzsākot dubulto cenu atspoguļošanu, vairs nenorāda cenu par preces mērvienību (vienam litram vai kilogramam),» vēsta LTA prezidents.
Viņš atgādina, ka no 1. oktobra visiem preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā preces un pakalpojumus fiziskām personām, jānorāda preču, kā arī pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro un papildus vēl arī cenu par mērvienību preču cenu salīdzināmībai. Viņš skaidro, ka lielākā daļa tirgotāju, tostarp Drogas, Eiroaptieka, Elvi, Mego, Narvesen, Prisma, Stockman, dubulto cenu atspoguļošanu uzsāka jau pirms 1.oktobra. Sākot no šā datuma cenu abās valūtās norāda arī mazie tirgotāji, kam cenu atveidošana ir darbietilpīgs roku darbs.
LTA arī skaidro, ka izmaksām nevajadzētu pārsniegt 0,2 – 1% no tirgotāja gada apgrozījuma, jo tad pie gada standarta inflācijas eiro ieviešana nepārsniegs 10% no tās. Pārējais esot sekas no energoresursu un izejvielu cenu kāpuma, kvalificēta darbaspēka trūkuma. H. Danusēvičs arī klāsta, ka viena no problēmām ir jautājums par eiro priekšpiegādi. «Bankas pašreiz piedāvā tādu variantu, ka tirgotājiem decembra vidū jāizņem no kases nauda janvāra apgrozījuma apmērā, lai saņemtu eiro priekšpiegādi, kas nodrošinās janvārī saņemot no pircējiem latus, atlikumu izsniegt eiro. Bet nepieciešamais, bankās «iesaldējamais» naudas daudzums varētu nebūt konkrētā uzņēmuma rīcībā, kā arī tas būtiski ierobežo tirgotāju darbaspējas «viskarstākajā» tirdzniecības laikā ap gadumiju, kad būs liels pieprasījums pēc precēm un tās jāiepērk. Mūsuprāt, bankām vajag izsniegt eiro priekšpiegādi kā īstermiņa kredītu, atbilstīgi izvērtējot klientu-tirgotāju kredītvēsturi un valstij nepieciešamības gadījumā sniegt garantiju mazajiem, mikro un vidējiem uzņēmumiem,» tā LTA prezidents.
