ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Dažādi analītiķi uzskata, ka septembris nesīs vairākus faktorus, kas pazeminās jēlnaftas cenu pasaules tirgū. Lai gan augusta izskaņā naftas cena pieauga salīdzinājumā ar mēneša vidu un tika tirgota par 68 ASV dolāriem par barelu, nākotnē sagaidāms īstermiņa cenu kritums, norāda Circle K Latvia.

"Eksperti, kas ikdienā analizē naftas cenu kustību, samērā nepārprotami uzskata, ka diezgan augstajam cenu līmenim vasarā sekos neliels jēlnaftas cenu kritums aptuveni 7-8% apmērā rudens mēnešos, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu," sacīja Gatis Titovs, "Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā. "Cenu kritums ir sagaidāms, pamatojoties uz ražošanas apjomu pieaugumu gan OPEC+, gan ārpus OPEC esošajās valstīs un pasaules ekonomikas palēnināšanos."

Galvenā ietekme uz jēlnaftas cenu kustību joprojām ir ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamā rīcība un viņa tarifu politikas ietekme uz pasaules ekonomiku. Šobrīd stājušies spēkā papildu 25% tarifi Indijas precēm kā sods par Indijas nepārtraukto Krievijas naftas iepirkšanu.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas, kas noteiktas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Šāda rīcība varētu arī novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu ar ASV.

Divi informācijas avoti "Reuters" norādījuši, ka "Reliance Industries", kas ir Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs privātajā sektorā, plāno samazināt vai pilnībā pārtraukt importu.

"Krievijas naftas importa pārskatīšana turpinās, un "Reliance Industries" pilnībā saskaņo savu rīcību ar Indijas valdības pamatnostādnēm," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Arī valstij piederošie uzņēmumi "Indian Oil Corp.", "Bharat Petroleum Corp." un "Hindustan Petroleum Corp." pārskata līgumus, lai nodrošinātu, ka pēc ASV sankciju ieviešanas piegādes netiek saņemtas tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas stabilizējās. Āzijas biržās akciju cenas ievērojami kritās bažās par ASV-Irānas kara uzkurinātu inflāciju.

Nedēļas sākumā naftas un gāzes cenas bija ievērojami kāpušas, jo kara dēļ praktiski apstājās satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Šis kāpums uzkurināja bažas par inflāciju, kas var apslāpēt ekonomikas izaugsmi.

ASV prezidents Donalds Tramps centās mazināt bažas, otrdien paziņojot, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā un ka ASV apdrošinās šos pārvadātājus.

Tas palīdzēja naftas cenām stabilizēties trešdien, kad Ņujorkas un Londonas biržās jēlnaftas cena maz mainījās.

Volstrītas galvenie indeksi trešdien pieauga. Analītiķi atzina, ka investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka ASV privātajā sektorā februārī radīti 63 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš pērnā gada jūlija.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga. Palielinājās arī naftas cenas, jo ASV īstenotā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana izraisīja pieņēmumus par šī soļa ietekmi uz jēlnaftas piegādēm nākotnē.

Venecuēlā notikušais arī izraisīja naftas kompānijas "Chevron" akcijas cenas palielināšanos par vairāk nekā 5%, kas savukārt veicināja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" kāpumu līdz jaunam rekordam. Ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans sacīja, ka pozitīvā tirdzniecības sesija Volstrītā daļēji izskaidrojama ar jaunu investoru optimismu pēc mierīgās 2025. gada nogales.

Naftas rūpniecības pakalpojumu milža "Halliburton" akcijas cena pieauga par 7,8%. Palielinājās arī naftas ieguves uzņēmumu "ConocoPhillips" un "ExxonMobil" akciju cenas.

Pieauga arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumu un tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, investoriem turpinot sekot Tuvo Austrumu kara gaitai.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, bet pēc to slēgšanas Eiropas biržu indeksi kritās par aptuveni 1,5% un saruka arī galvenie Volstrītas indeksi.

Akciju tirgus ir satricinājuši ASV un Izraēlas sestdien sāktie gaisa triecieni pret Irānu. Teherāna uz tiem atbildējusi, uzbrūkot Persijas līča valstīm un praktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Naftas un gāzes cenas, kas trešdien bija stabilizējušās vai kritušās, ceturtdien atkal pieauga.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šo cenu kāpumu veicināja neapstiprinātas ziņas par Irānas triecienu tankkuģim Irākas tuvumā.

Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā, viņa administrācija nav minējusi laiku, kad šī kuģu eskortēšana varētu sākties, atzīmēja O'Hērs.

Astoņas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ dalībnieces svētdien paziņoja, ka ir vienojušās turpināt palielināt naftas ieguvi.

Alžīrijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Irākas, Kazahstānas, Krievijas, Kuveitas, Omānas un Saūda Arābijas par naftas ieguvi atbildīgie ministri tiešsaistes sanāksmē nolēma no nākamā mēneša palielināt ieguvi par 137 000 barelu dienā.

Šīs valstis, kas kopā pazīstamas kā V8, pēdējos mēnešos jau palielinājušas ieguvi par kopumā 2,2 miljoniem barelu dienā.

Naftas cenas pašlaik svārstās ap 65-70 ASV dolāriem barelā, un šogad tās ir nokritušas par 12%, jo ieguvējvalstis ārpus OPEC+ palielina piedāvājumu un tarifi ierobežo pieprasījumu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, investoriem izvērtējot ziņas par politiskajām krīzēm Francijā un Japānā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā līmenī. Pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Naftas cenas pieauga, tirgus dalībniekiem paredzot, ka astoņu OPEC+ valstu vienošanās turpināt palielināt naftas ieguvi nozīmēs mazāku papildu naftas daudzumu par to, kas bija radījis satraukumu.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu virs 3600 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas pieauga pēc pozitīvām tirdzniecības sesijām Eiropā un Āzijā.

"Politiska neskaidrība izraisa tirgu viļņošanos nedēļas sākumā, bet noskaņojums lielā mērā saglabājas pozitīvs," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu pārzine Sūzanna Strītere.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet naftas un gāzes cenas pieauga Irānas kara ietekmē.

Akciju cenu kritums Volstrītā palēninājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par soļiem tirdzniecības aizsardzībai Hormuza šaurumā. Šajā šaurumā, pa kuru tiek veikta apmēram piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu, satiksme lielākoties ir apstājusies, kopš ASV un Izraēla sestdien sāka militārus uzbrukumus Irānai.

Jēlnaftas cenas otrdien turpināja pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2024. gada jūlija.

Naftas cenu kāpums nedaudz palēninājās pēc Trampa paziņojuma, ka ASV karaflote nepieciešamības gadījumā eskortēs naftas tankkuģus Hormuza šaurumā.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz akcīzes pieaugumu alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem.

Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.

Saistībā ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā Eiropas Savienībā (ES) un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses gan variē - sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.