Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Ar Gunta Ulmaņa morālu atbalstu reiz dibinātā partija Jaunlatvija nepievienosies partiju apvienībai Pat labu Latviju (PLL), ko šobrīd vada eksprezidents. Tā ceturtdienas vakarā izlēma partijas biedru pilnsapulce, kur par pievienošanos PLL nobalsoja tikai trīs jaunlatvieši.

Pēc balsojuma gan atklājās, ka pilnsapulcei nav kvoruma, lai pieņemtu juridiski saistošus lēmumus – no 203 partijas biedriem bija ieradušies nedaudz vairāk kā 70, bet kvorumam bija nepieciešams nedaudz vairāk kā 100 biedru līdzdalība. Tādēļ tika nolemts 22. jūlijā sasaukt atkārtotu pilnsapulci, kur ceturtdienas lēmumi tiks pārbalsoti. Juridiski pēc trim nedēļām ir iespējams mainīt partijas domas par pievienošanos PLL. «Tā, protams, var sanākt,» DB atzina Jaunlatvijas līderis Didzis Šmits. Vienlaikus viņš solīja, ka pats 22. jūlijā balsos pret pievienošanos PLL, tāpat kā ceturtdien. «Es domāju, ka mēs vadīsimies pēc tā spirituālā balsojuma, kas bija šodien. Es savu viedokli nemainīšu,» solīja D. Šmits.

Kustības Par Labu Latviju (PLL) aktīvista Ulda Oša uzņēmums Konsorts no valsts saņems 12 000 latu, lai izpētītu Sēnītes ceļa projekta «ietekmi uz valsts budžetu», kamēr PLL, kuras ekonomisko programmu izstrādā U. Osis, jau publiski paudusi atbalstu šī 130 miljoni latu vērtā projekta ātrākai virzībai.

Tas, ka U. Osis vada partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) priekšvēlēšanu ekonomiskās programmas izstrādi, raisījis jautājumu, cik objektīvs varētu būt Konsorta sniegtais izvērtējums. PLL aktīvi atbalsta privātās un publiskās partnerības (PPP) projektu īstenošanu, kas plānots arī Sēnīte-Rīga ceļaposma izbūvē. To savukārt liedz Latvijas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Satiksmes ministrijas, kas ir valsts interešu pārstāvis Latvijas Valsts ceļos, valsts sekretārs Anrijs Matīss DB sola, ka ministrijas vadība prasīs no uzņēmuma skaidrojumu par šo noslēgto līgumu. «Mēs noteikti pārbaudīsim šīs bažas par līguma lietderību un nepieciešamību,» solīja A. Matīss. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Valsts ceļi kā kapitālsabiedrība lēmumus par šādu līgumu slēgšanu pieņem neatkarīgi un Satiksmes ministrija nav bijusi informēta par šo konkrēto gadījumu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Politisko partiju apvienība "Vienotība" (JL, PS, SCP) šodien sāks oficiālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, šodien tiekoties ar esošajiem koalīcijas partneriem.

Plkst.13.30 "Jaunā laika" Saeimas frakcijā paredzēta "Vienotības" tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienību, bet plkst.14.30 - ar apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Patlaban netiek plānotas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Jau vakar pēc provizorisko Saeimas vēlēšanu rezultātu uzzināšanas, "Vienotība" politiķi uzsvēra, ka primārās ir sarunas ar esošajiem koalīcijas partneriem, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļāva, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt nopietns arguments Valsts prezidentam atkārtoti nominēt viņu premjera amatam, kuru viņš ir gatavs pildīt arī turpmāk.

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).

Uz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014.gadā varētu tikt veidota jauna partija uz pašreizējās politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) bāzes, Latvijas Radio pieļauj PLL valdes priekšsēdētājs Ivars Kalvišķis.

«Tas ir viens no maniem uzdevumiem

Par politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmējs Ivars Kalvišķis, Db apliecināja PLL preses sekretārs Arno Pjatkins.

DB.lv jau vēstījis, ka šomēnes vairāki redzami uzņēmēji paziņoja, ka vairs nedarbosies PLL, kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti.

No PLL valdes priekšsēdētāja amata februāra sākumā atkāpās eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš no PLL saraksta ir ievēlēts par 10. Saeimas deputātu.

Kādreizējais a/s Laima prezidents I. Kalvišķis ir viens no PLL dibinātājiem.

PLL valdē turpmāk darbosies arī piecu apvienību veidojošo politisko partiju – Tautas partijas, LPP/LC, Latgales tauta, Ogres novadam un Vienota Rēzekne priekšsēdētāji.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi, intervijā laikrakstam Neatkarīgā atbild kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

A. Ēķim daļēji piederošā Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) pēdējās nedēļās veidojusi politiskas diskusijas, kas publiskajā telpā uztvertas arī kā Tautas partijas un LPP/LC topošo apvienības slēpta politiskā aģitācija. A. Ēķis arī vada kustību Par labu Latviju (PLL), kura sestdien kopā ar TP un LPP/LC paziņos par kopīgas vēlēšanu apvienības veidošanu. Intervijā Neatkarīgajai A. Ēķis apgalvo, ka LNT žurnālistu redakcionālo darbu neietekmējot, turklāt vēlēšanās viņš nekandidēšot un sestdien dibināmajā apvienībā neiesaistīšoties, paliekot tikai kustībā PLL.

Partija Par labu Latviju (PLL) samierinājusies ar vēlēšanu rezultātiem un tāpat kā līdz šim ir gatava darbam opozīcijā. To biznesa portālam db.lv apliecināja viens no Par Labu Latviju (PLL) līderiem Andris Šķēle. Mēs redzam precīzu mandātu vadošajai koalīcijai un acīmredzot iedzīvotāji ir noticējuši solījumiem, piemēram, par PVN nepacelšanu, Latvijas televīzijas ziņās sacīja A. Šķēle.

«Mēs jau līdz šim esam bijuši opozīcija, piespiežot premjeru Valdi Dombrovski pieņemt virkni būtisku lēmumu, un to ari turpināsim darīt,» klāsta A. Šķēle.

Exit poll (vēlētāju aptauja) rezultāti parāda, ka PLL ir ieguvuši aptuveni 8 % balsu. PLL līderis vairakkārt uzsvēra, ka vēlot veiksmi esošajai koalīcijai un rūpīgi sekošot solījumu pildīšanai, tā ļaujot noprast, ka ja vēlēšanu rezultāti atbildīs exit poll datiem, PLL strādās opozīcijā.

«Krīzes periods ir atņēmis balsis tiem, kas vadījuši valsti krīzes gados,» teica A. Šķēle, komentējot rezultātus.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Prognožu portāla Triobet.com eksperti pēdējās nedēļas laikā būtiski samazinājuši politisko partiju Saskaņas centrs (SC) un Par labu Latviju (PLL) izredzes veidot nākamo valdību.

Triobet.com prognozes liecina, ka šī brīža partiju koalīcija, visticamāk, arī veidos nākamo valdību. Turklāt, neatkarīgi no prezidenta nosauktā premjera kandidāta, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) tiek prognozēta izšķirošā balss tās veidošanā.

Kā papildus iemeslus prognožu samazināšanai eksperti min pēdējā laika notikumus, kas, pirmkārt, norāda, ka prezidentam daudzos valstij būtiskos jautājumos ir diametrāli pretēji uzskati ar abām šīm partijām. Otrkārt, neskatoties uz iedarbināto masīvo priekšvēlēšanas kampaņu, PLL būtībā turpina cīņu par 5% barjeras pārvarēšanu.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

PLL kampaņa bija mēģinājums Šleseru pasniegt kā Musolīni 2010 gada kopiju, kas arī bijis iemesls, kādēļ kampaņa izgāzās, LTV raidījumā Izvēlies Nākotni pauda Edgars Jaunups, Vienotības kampaņas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka PLL kampaņa bijusi huligāniska un piebilda, ka «to, ko huligāniski varēja sasniegt, to viņi sasniedza».

Kopumā E. Jaunups atzina, ka Vienotības rezultāts varētu būt labāks nekā viņi cerējuši.

Savukārt kādreizējais politisko kampaņu autors Jurģis Liepnieks uzskata, ka PLL premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers šādu rezultātu vēlēšanās būtu panācis arī bez Tautas partijas sabiedrības, tāpēc tās vietas Saeimā, kuras no PLL saraksta būs ieguvuši TP cilvēki, uzskatāmi par Šleseram nozagtām. Viņš arī norāda, ka, runājot par PLL neveiksmīgo startu vēlēšanās, teicienu «No sūda pīrādziņu neuztaisīsi» nevar attiecināt uz visiem LPP pārstāvētajiem cilvēkiem. Tur esot arī daudzi cienījami uzņēmēji un reģionālie līderi, kas nav pelnījuši šādu kopēju apzīmējumu.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

No Par labu Latviju (PLL) 10. Saeimas vēlēšanās kandidēs arī Tautas partijas bijušie ministri – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, veselības ministre Baiba Rozentāle un kultūras ministre Helēna Demakova, kura savulaik paziņoja par aiziešanu no politikas.

Kā zināms, ar pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā startēs TP līderis Andris Šķēle un šīs būs viņa pirmās vēlēšanas kopš viņš oficiāli pameta politiku, 2003. gada janvārī noliekot 8. Saeimas deputāta mandātu. Arī H. Demakova kandidēs no Zemgales, bet M. Riekstiņš un B. Rozentāle – no Rīgas. Uz atgriešanos Saeimā cer arī kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kura vadībā TP iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nespēja iekļūt galvaspilsētas domē. Arī A. Ārgalis savulaik ir nolicis 8. Saeimas deputāta mandātu, lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās. Viņš 10. Saeimā kandidēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. Starp deputātu kandidātiem, kurus TP valde trešdienas vakarā deleģēja PLL sarakstam, minami arī esošās Saeimas deputāti Māris Kučinskis, Kārlis Leiškalns un Oskars Spurdziņš.

Uzņēmēja un partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) biedre Ieva Plaude-Rēlingere jūlijā Patentu valdē (PV) reģistrējusi preču zīmi, ko veido balts aplis uz sarkana apļa fona, zem kura izvietots drukātiem burtiem veidots paraksts «par labu Latviju».

Kā liecina publikācija PV oficiālajā vēstnesī Patenti un preču zīmes, preču zīme attiecināta uz reklāmu, darījumu vadīšanu, uzņēmumu pārvaldīšanu un biroja darbiem.

Kā liecina PLL interneta mājaslapā pieejamā informācija, balsts aplis uz karmīnsarkana apļa fona ar tās pašas sarkaniem drukātiem burtiem veidotu parakstu Par labu Latviju! veido arī PLL logo.

PLL logo no Plaudes-Rēlingeres reģistrētās preču zīmes atšķiras ne tikai ar izmantotās sarkanās krāsas toni un apļu proporcijām, bet saukļa beigās lietoto izsaukuma zīmi.

Kā ziņots, PLL pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodibināja Tautas partija un Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš. Apvienība Saeimā ieguva astoņas vietas.

Tikai dažas nedēļas pirms apvienības Par labu Latviju (PLL) dibināšanas, eksprezidentu Gunti Ulmani iesaistīties politikā aicinājusi viena no Vienotības līderēm Solvita Āboltiņa. Tomēr G. Ulmanis atteicies, kā argumentu minot, ka «neies politikā, jo uzskata, ka procesus var ietekmēt kā eksprezidents», šo sarunu atceras politiķe.

Tāpat viņa saklausījusi skepsi G. Ulmaņa tābrīža vērtējumā par topošo PLL. S. Āboltiņu tādēļ izbrīnījusi eksprezidenta parādīšanās PLL vadībā tikai pāris nedēļu vēlāk, jo radies iespaids, ka eksprezidents tam piekritis pēkšņu motīvu vadīts. Konkrētu piedāvājumu nākt Vienotības sarakstā S. Āboltiņa eksprezidentam neesot izteikusi, bet uzdevusi konkrētu jautājumu, vai viņš nevēlas nākt aktīvajā politikā. Politiķe uzskata, ka tas bijis skaidrs signāls G. Ulmanim - šādā gadījumā Vienotība ar viņu rēķinātos.

G. Ulmanis šo telefonsarunu atceras kā mazāk konkrētu, nekā S. Āboltiņa. Lai gan abi šad tad tiekoties un apspriežot politiku, pēdējo reizi tas bijis pirms vairākiem mēnešiem, bet konkrētā saruna bijusi tikai sazvanīšanās. «Neslēpšu, bija tāda saruna, bet tāds konkrēts, lietišķs piedāvājums bija tikai no Par labu Latviju,» DB stāsta G. Ulmanis. Viņš nepiekrīt S. Āboltiņas secinājumam, ka lēmums par labu PLL bijis pēkšņs. «Tas nav viena acumirkļa lēmums. Paskatieties uz to lielo kuģi, kuram es tagad esmu pie stūres – vai tad to tā vienā minūtē var izlemt?» saka eksprezidents.

Vēlēšanu komisijas šobrīd saskaitījušas balsis 799 no 1013 iecirkņiem. Pagaidām līderos ir Vienotība, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, seko apvienība Par labu Latviju, kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Par Vienotību nobalsojuši 31,06% vēlētāju, par Saskaņas centru - 23,51%, bet par ZZS - 21,82%. Par apvienību "Par labu Latviju" nobalsojuši 7,90% balstiesīgo, bet par Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 7,57%, raksta diena.lv.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1,35%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (32,25%) un Vienotība (32,06%), kam seko ZZS (11,43%), VL-TB/LNNK (8,60%) un PLL (8,57%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40,88%) un ZZS (25,74%), seko Saskaņas centrs (10,22%), VL-TB/LNNK (9,32%) un PLL (6,68%).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) vēlēšanu kampaņā nav pieļautas kādas kļūdas, un vēlēšanu rezultāti vairāk skaidrojami ar Latvijas sabiedrības miegainību reaģēt uz kādu apdraudējumu, uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks, kurš veidoja arī PLL vēlēšanu kampaņu.

«Īsos vārdos jāsecina, ka sabiedrība acīmredzot ir vadījusies pēc Status Quo principa - situācija, kāda tā ir, cerībā, ka viņa lēnām uzlabosies... man ir sajūta, ka uzreiz pēc budžeta pieņemšanas daudziem būs vilšanās,» teica Stendzenieks, piemetinot, ka pulksteņa pendele, kas liecina par sabiedrības noskaņojumu, svārstās ar sešu līdz astoņu mēnešu intervālu.

Uz jautājumu, vai PLL kampaņā tomēr bijuši kādi trūkumi un vai tās veidošanā kļūdaini noteikts sabiedrības noskaņojums, reklāmists atbildēja noraidoši.

«Nē, es to neuzskatu par kļūdu - tā bija vienīgā iespēja nostāties opozīcijā [premjera Valda] Dombrovska valdībai,» sacīja Stendzenieks, atsaucoties uz bažām par saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ: