Jaunākais izdevums

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī «KPV LV», «Attīstībai/Par!», nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, kā arī «Jaunajai Vienotībai». Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā «KPV LV», «Attīstībai/Par!», JKP, nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā Vienotība». Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību «Attīstībai/Par!», pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja «plānu B» - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību». Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru, kā arī atsāka konsultācijas ar partijām.

Atsākoties konsultācijām, «Attīstībai/Par!» premjera amata kandidāts Artis Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru, un kā kompromisa risinājums piedāvāts Kariņš.

Kariņš, vēl nesaņemot nomināciju premjera amatam, sāka konsultācijas ar partijām par valdības izveides iespējām un piedāvāja veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - JKP, «KPV LV», «Attīstībai/Par» un nacionālā apvienība.

Kariņš piedāvāja, ka «Jaunā Vienotība» jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. «Attīstībai/Par!» piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus. JKP varētu vadīt Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet «KPV LV» - Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. VL-TB/LNNK varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.

Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo «KPV LV» iekšlietu ministra amatam izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, tomēr «KPV LV» savu nostāju nemainīja. Līdz ar to konsultācijās ar partijām arī Kariņam pagaidām neizdevās rast risinājumu un izveidot valdību ar stabilu vairākumu parlamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam.

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, beidzoties dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem,» žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Ja partijas līdz pirmdienai nevienosies par premjera amata kandidātu, cita iespēja tām vairs netiks dota

LETA, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.

«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.

Vaicāts par iespējām jaunajā valdībā iekļaut «Saskaņu», prezidents atgādināja, ka neviena cita no parlamentā ievēlētajām partijām nav izteikusi gatavību sadarboties ar «Saskaņu», līdz ar to šāds scenārijs pagaidām neesot iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus - Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku (AP).

Vēlētāji vēlēšanās vairāk ir izvēlējušies «jaunās» partijas, tāpēc mana pirmā izvēle par premjera amata kandidātu bija starp šīm partijām, izvēli pirmo Ministru prezidenta nomināciju uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam LTV «Rīta panorāmā» skaidroja Vējonis. Pirmajam kandidātam izveidot valdību nav izdevies, bet tālāk izvēle sākotnēji notikšot starp Gobzemu un Pabriku.

Pēc prezidenta vārdiem, «vairāk jaunās politikas pārstāvis» būtu Gobzems, jo Pabriks jau ir bijis politikā, taču no otras puses, Pabrika pieredze esot vērtējama arī kā plus, jo tas ļautu viņa vadītai valdībai ātrāk kvalitatīvi sākt darbu.

Sabiedrība ir pateikusi, ka vēlās jaunu politiku, un šādi premjera amata kandidāti vēl ir, piebilda prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vējonis aicina Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

19. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās Pasaules Ekonomikas foruma organizētajā Jauno čempionu ikgadējā sanāksmē (Vasaras Davosā) Tjaņdziņā, Ķīnas Tautas Republikā.

Avots: Valsts prezidenta Preses dienests

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijai piemīt visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par galveno Ķīnas kravu loģistikas centru Baltijas reģionā. Attīstot sadarbību ar Lielā akmens industriālo un loģistikas parku Minskā, aicināju Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru Joslas un ceļa iniciatīvas kontekstā,» pēc tikšanās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ķīna ir svarīgs Latvijas sadarbības partneris. Latvija augstu novērtē valstu divpusējo dialogu, kā arī kopīgo ES-Ķīnas dialogu Stratēģiskās partnerības ietvaros. Savukārt Ķīnas iniciatīva »16+1« formātā ir efektīvs instruments, kas papildina līdzšinējās sadarbības formas,» atzīmēja R. Vējonis.

Latvija ir ieinteresēta jaunu Ķīnas investīciju piesaistē. «Jau šodien mēs varam piedāvāt plašas investīciju iespējas ne tikai tradicionālajā transporta un loģistikas nozarē, bet arī jaunajās industrijās, piemēram, dzīvības zinātnēs un zaļajās tehnoloģijās,» atzīmēja Raimonds Vējonis. Puses izteica gandarījumu par jau uzsākto Pekinas Genomikas Institūta kopprojektu dzīvības zinātņu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.

Vējonis atzina, ka tikšanās laikā 13.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji viņu informēja, ka pagaidām nevienam no līdz šim izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem nav izteikta vairākuma atbalsta parlamentā.

«Nevienam no kandidātiem nav izteikta vairākuma parlamentā, tāpēc šodien nevirzīšu nevienu Ministru prezidenta amata kandidātu, bet aicināju partijas turpināt diskusijas, lai meklētu kopsaucējus un piedāvātu vienu kandidātu, kas varēs iegūt vairākuma atbalstu,» sacīja Valsts prezidents.

Valsts augstākā amatpersona norādīja, ka konsultācijas tiks turpinātas jaunnedēļ, 26.novembrī. Vējonis no politiķiem sagaida aktīvu rīcību, izvirzot priekšlikumus iespējamajam Ministru prezidenta amata kandidātam, kam būtu atbalsts parlamentā. Vējonis pauda, ka pašlaik nepieciešams izveidot ilgstoši darboties spējīgu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vējonis par kandidēšanu uz prezidenta amatu: Nesaku nē un nesaku jā

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis joprojām vēl neatklāj, vai šovasar atkārtoti kandidēs uz augsto amatu.

«Nesaku nē un nesaku jā,» iespējas kandidēt uz prezidenta amatu šorīt telekanālā LNT komentēja Vējonis.

Vējonis prezidenta amatā nonāca 2015.gadā un šogad varētu pretendēt uz otro termiņu šajā amatā, taču valdošās koalīcijas pārstāvji, starp kuriem vairs nav Zaļo un zemnieku savienības, no kuras rindām ir nācis Vējonis, pārliecinoši sliecas par labu jurista Egila Levita ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Vējonis izteicās, ka lēmuma pieņemšanai «vēl jau ir laiks», jo kandidātus prezidenta amatam varēs sākt pieteikt pēc mēneša - no 9.maija. Vienlaikus no viņa teiktā bija noprotams, ka viņš tomēr labprāt vēlētos turpināt iesākto, sakot - ja tu esi sācis darīt kādu darbu, kāpēc gan neizmantot šo iespēju pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Pērn Vējonis bija uzkrājis 178 237 eiro un 1041 ASV dolāru, kas ir par 5352 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad aptuveni sešu mēnešu laikā viņš savus uzkrājumus palielinājis par 17 905 eiro.

Visvairāk Vējonis uzkrājis AS «Citadele banka» - 164 801 eiro. AS «SEB banka» uzkrāti 26 035 eiro un 1041 ASV dolārs, AS «SEB atklātais pensiju fonds» - 2857 eiro, bet 2448 eiro uzkrāti «SEB Dzīvības apdrošināšanā».

Šogad Vējonis no Valsts prezidenta kancelejas algā saņēma 31 723 eiro, kā arī kompensāciju 8112 eiro. Savukārt AS «Citadele banka» Vējonim procentos izmaksājusi 32 eiro. Eksprezidents nav deklarējis nedz parādsaistības, nedz izsniedzis aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpat Vējonis nav deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Jaungada uzrunā akcentēja Latvijas simtgadē uzplaukušo tautas pašapziņu, atgādinot, ka «Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim».

Prezidents norādīja, ka Latvijas valsts simtgades gadā «paši sevi ieraudzījām no jauna - [to,] cik Latvija ir liela un stipra», un arī nākotnē raugāmies «ar jaunām cerībām un lielu darba sparu».

«Ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule,» uzsvēra Vējonis, atgādinot, ka Latviju apsveikt ieradās daudzu valstu vadītāji.

Prezidents akcentēja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pērn pieņēma atbildīgus lēmumus, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un «kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti».

Vējonis pauda pārliecību, ka «ikviens ir pielicis un pieliks savu roku, lai arī Jaunajā gadā un otrajā simtgadē Latvijā un katrā ģimenē valdītu mīlestība, drošība, saticība un labklājība».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Valdības veidošanā vērojams zināms progress

LETA, 30.10.2018

Vējonis otrdien Rīgas pilī tikās ar 13.Saeimā ievēlētās partijas «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimā ievēlēto partiju sarunās par valdības izveidi vērojams zināms progress, taču vēl nepieciešamas intensīvas sarunas, lai līdz pirmajai nākamās Saeimas sēdei būtu lielāka skaidrība par iespējamo koalīciju, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis otrdien Rīgas pilī tikās ar 13.Saeimā ievēlētās partijas «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informējuši Valsts prezidentu par līdzšinējās partiju sarunās sasniegto, turpmāko valdības veidošanas procesu un darāmajiem darbiem.

«Potenciālie Ministru prezidenta amata kandidāti nenoraidīja iespēju strādāt koalīcijā arī tad, ja konkrētais politiķis personīgi nebūs Ministru prezidents,» atzīmēja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ja Kariņam neizdosies izveidot valdību, Vējonis premjeru Saeimā vairs nemeklēs

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja «Jaunās Vienotības» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam ar savu Ministru kabineta piedāvājumu neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs, izriet no Vējoņa šorīt paustā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes».

Valsts prezidents pieļāva iespēju, ka jau šodien varētu tikties ar Kariņu un, iespējams, arī oficiāli nominēt viņu premjera amatam, ja tiks saņemti «signāli», ka Kariņa piedāvātais valdības koalīcijas modelis gūtu Saeimas vairākuma atbalstu.

Jautāts, vai prezidenta lēmumu par Kariņa nominēšanu premjera amatam ietekmēs arī viņa piedāvātās valdības sastāvs, proti, konkrētu ministru vārdi un uzvārdi, Vējonis atbildēja, ka pagaidām viņš uz personālijām neskatīsies. «Svarīgāk - ir vai nav vairākums. Attiecībā uz personālijām, tas, protams, būs nākamais solis valdības veidošanas procesā. Ja es Kariņa kungu nominēšu, pirmkārt, viņam pašam un JV būs jāvērtē, vai piedāvātās personālijas ir «okei» konkrētajiem ministru amatiem,» norādīja prezidents. Tajā pašā laikā viņš gan nenoliedza, ka personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, tomēr šo kandidatūru vērtēšanu un izvēli prezidents pagaidām vairāk vēlas atstāt potenciālā premjera ziņā, prasot saskaņot tikai aizsardzības un ārlietu ministra kandidātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc vēlēšanām uz pirmo sēdi 6.novembrī pulcējās 13.Saeimas deputāti. «Divas trešdaļas no 13.Saeimas deputātiem svinīgo solījumu dod pirmo reizi. Tā ir iespēja jau no šodienas veidot jaunu politisko diskusiju un likumdošanas darba kultūru,» uzrunājot deputātus teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents norādīja, ka 13.Saeimas deputātu pienākums ir īstenot vēlētājiem apsolīto un aicināja jau no pirmās dienas strādāt tā, lai pamatoti varētu teikt, ka tiek pieņemti labi likumi sabiedrības interesēs. «Sabiedrība sagaida, ka jūs pašaizliedzīgi strādāsiet, lai sekmētu mūsu demokrātiskās valsts attīstību un panāktu reālus uzlabojumus. Nav pilnīgi neviena cita, kas šo darbu paveiktu jūsu vietā,» uzsvēra R. Vējonis.

«Mūsu valsts un mūsu bērnu nākotne ir vienīgās intereses, par kurām jums ir jāiestājas ik dienu. No šodienas jūs strādāsiet visas Latvijas tautas labā. Jūs pārstāvat visu mūsu sabiedrību tās dažādībā, nevis tikai savus vēlētājus,» atzīmēja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis atsauks Bordāna nomināciju premjera amatam un sarunas turpinās pēc svētkiem

LETA, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna (JKP) nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc svētkiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

«Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus,» norāda Valsts prezidents.

Plānots, ka uzreiz pēc valsts svētkiem Vējonis tiksies ar partijas «KPV LV» virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) virzīto premjera amata kandidātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņu redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu, Vējonis parakstīs ceturtdien.

Prezidenta kancelejā atzina, ka Bordāns trešdien informēja Vējoni par valdības veidošanas gaitu, atzīstot, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Vējonis tiksies ar visu Saeimas frakciju vadītājiem, katram veltot pusstundu

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sarunas ar frakciju vadītājiem notiks atsevišķi, katram veltot aptuveni pusstundu, liecina publicētā Vējoņa darba kārtība.

Prezidents ar partiju pārstāvjiem tiksies secīgi atbilstoši to iegūtajam atbalstam vēlēšanās.

Plkst.13 Vējonis tiksies ar partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, plkst.13.30 - ar «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, bet plkst.14 - ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītāju Jutu Strīķi.

Plkst.14.30 notiks saruna ar partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) frakcijas priekšsēdētāju Danielu Pavļutu, plkst.15 - ar nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) pārstāvi Raivi Dzintaru, plkst.15.30 - ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Uldi Auguli, bet plkst.16 sarunu raundu noslēgs tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā Vienotība» frakcijas līderi Ainaru Latkovski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tikšanās ar partijas KPV LV, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un partiju apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidātiem Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis virzīt Jāni Bordānu.

«Atrodamies dinamiskā laika periodā, kad nepieciešams izveidot valdību. Cerēju, ka mēneša laikā pēc vēlēšanām partijas spēs vienoties savstarpēji, lai piedāvātu koalīcijas aplēses, lai būtu vairākums. Diemžēl tā nav noticis un līdz ar to neapmierinātība manī ir,» atzina R.Vējonis.

Vējonis nominētajam kandidātam devis divas nedēļas laika valdības izveidei - ja līdz 21.novembrim tas neizdosies, prezidents nosauks citu premjera amata kandidātu.

J.Bordāns pauda apņēmību minētajā termiņā valdību izveidot, kā arī 80% pārliecību, ka to apstiprinās.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.

Partiju apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks atzina, ka respektē Valsts prezidenta izvēli un viņa pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vējonis būs pirmais eksprezidents, kuram netiks piešķirts valsts dzīvoklis

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc sava amata pilnvaru termiņa beigām būs pirmais eksprezidents, kuram netiks piešķirts valsts dzīvoklis, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.

Viņš skaidroja, ka šādas izmaiņas būs saskaņā ar Saeimas 2013.gadā pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu».

Valsts dzīvokļa vietā Vējonis un citi turpmākie eksprezidenti saņems palielinātu ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Eksprezidentiem pēc kļūšanas par deputātu vai ministru nemaksās šo pensiju.

Līdzšinējais ikmēneša pensijas apjoms eksprezidentiem ir un arī paliks 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Salnājs uzsvēra, ka jaunās izmaiņas neattieksies uz eksprezidentiem, kuriem jau piešķirts valsts dzīvoklis.

Tāpat Vējonis un pārējie turpmākie eksprezidenti lietošanā saņem vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedz Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nedz Ministru Māris Kučinskis (ZZS) neredz pamatu savu darbu pārcelt ārpus Rīgas, šodien pēc abu pušu tikšanās pavēstīja valsts augtākās amatpersonas.

LETA jau rakstīja, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida no otrdienas pārcēlusies strādāt uz Narvu, kur plāno palikt līdz nākamās nedēļas ceturtdienai, tiekoties ar pilsētas vadību un Austrumviru apriņķa cilvēkiem, apmeklējot vietējās pašvaldības, uzņēmumus, iestādes un skolas. Vēlreiz viņa gatavojas uz divām nedēļām atgriezties Narvā novembrī.

Vaicāts, vai Latvijas augstākās amatpersonas varētu sekot Igaunijas prezidente piemēram, Vējonis norādīja, ka, lai pārceltu darbu uz kādu citu vietu, ir jāvērtē plusi un mīnusi.

«Tostarp ir jāvērtē izmaksas, jo, Valsts prezidentam vai Ministru kabinetam pārceļoties kur citu, ir jāveic zināmi drošības pasākumi. Jāņem arī vērā, ka ministrijās strādā ļoti daudz cilvēku, un viņu pārcelšana nozīmē lielas izmaksas. Tāpat izmaksas veido ēku, uz kuru plānots pārcelties, pielāgošana ministrijas vajadzībām. Tad ir jautājums - vai situācijā, kad ir daudz citu valstiski nepieciešamu vajadzību, efektīvāk nebūtu ieguldīt citās jomās, piemēram, izglītībā?» pauda Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienības «Attīstībai/Par!» politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, informēja AP pārstāve Laila Spaliņa.

«Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas,» paziņojumā pauž Pabriks.

Vējonis pirmdien atsauca politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam, ņemot vērā, ka viņa veidotajai valdībai nebūtu izdevies iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina šodienas tikšanās ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Komentāri

Pievienot komentāru